Valsts prezidents:

— atklājot Latvijas vēstures starptautiskās komisijas sēdi

Cienītais Caunes kungs!

Godātie komisijas locekļi!

Man ir patiess prieks sveikt jūs Rīgā un novēlēt mums visiem sekmīgu pirmo sēdi. Esmu pateicīgs ārzemju viesiem, kuri piekrita manam aicinājumam un ir gatavi ieguldīt savas zināšanas Latvijas vēstures pētīšanā un skaidrošanā.

Sabiedrība Latvijā šodien apzinās, ka nepieciešams pētīt abus totalitāros režīmus un to izdarītos noziegumus pret cilvēci. Šāda vēstures izpēte ir svarīga, lai sekmētu atvērtas sabiedrības veidošanos. Pamatīgāk izzinot vēsturi, mēs veicināsim arī saliedētākas sabiedrības veidošanos Latvijā. Tas ir īpaši svarīgi mūsu valstī, jo pēdējo gadu laikā daudz runājam par sabiedrības integrācijas politiku.

20.gadsimtā Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, attīstījās demokrātijas tradīcijas un arī cilvēktiesību politika. Diemžēl 20. gadsimtā pastāvēja totalitārie režīmi un tika izdarīti noziegumi pret cilvēci. To piedzīvoja arī Latvija. Totalitārisms tiešāk vai netiešāk skāra ikvienu Latvijas ģimeni, tas gandrīz pilnībā iznīcināja Latvijas ebreju kopienu. Tie bija starpkaru laika neatkarīgās Latvijas valsts pilsoņi, no kuriem daudzi bija ieguldījuši savus spēkus Latvijas neatkarības iegūšanā.

Mūsu paaudžu atbildība ir saglabāt piemiņu par bojāgājušajiem cilvēkiem un atbalstīt patiesu vēstures pētīšanu, kā arī atbilstošu vēstures izskaidrošanu skolās un sabiedrībā kopumā.

Godātie komisijas locekļi!

Latvijas vēstures komisijas pirmais uzdevums attiecas uz pētījumiem par noziegumiem pret cilvēci, kas tika izdarīti padomju un nacistu okupācijas laikā. Īpaša uzmanība veltāma holokausta pētniecībai.

Šie pētījumi prasīs lielu darbu, jaunu arhīvu materiālu publicēšanu, kā arī diskusiju veicināšanu sabiedrībā. Aizvien dziļāki pētījumi par totalitāro pagātni var izraisīt sāpīgas pārdomas un izjūtas daudzos cilvēkos. Jo daudziem šie pētījumi ļaus atkal apjaust totalitāro režīmu noziegumu smagumu.

Kolaboracionisms, atsevišķu latviešu piedalīšanās ebreju iznīcināšanā 1941. gadā — ir drūma un smaga lappuse mūsu zemes vēsturē, taču mums ir apņēmība izpētīt šo laika posmu un diskutēt par šiem jautājumiem sabiedrībā.

Spēja godīgi raudzīties vēsturei acīs liecinās par spēju būt godīgiem pret savu nākotni. Mūsu vēsturniekiem, sabiedrībai kopumā šāda spēja ir, es to esmu jutis, strādājot kopā ar Latvijas vēsturniekiem, un par to liecina arī Latvijas valdības finansiālais atbalsts vēstures komisijas darbībai.

Totalitārisma pagātne nozīmē ciešanas un upurus, kuru bijis simtiem tūkstošu. Totalitārajā laikā bija cilvēki, kas iesaistījās noziegumos pret cilvēci, un ar nožēlu jāatzīst, ka manas tautas vidū bija šādi noziedznieki. Taču totalitārisma laikā izpaudās arī augstas cilvēciskās vērtības, Žanis Lipke un citi Latvijas iedzīvotāji, kuri nacisma laikā glāba ebrejus, apliecina humānisma vērtību pastāvēšanu ikvienā vēstures posmā. Es ar prieku atceros tikšanos ar šiem Latvijas iedzīvotājiem, kas nacisma laikā dažādos Latvijas novados savās mājās slēpa līdzcilvēkus.

Vēstures izvērtēšana notikusi un notiek daudzās Eiropas valstīs. Mēs esam gatavi no tām mācīties. Latvijas vēstures komisijai ir jābūt starptautiskai. Uzruna Latvijas vēstures starptautiskās komisijas darba sēdē Rīgā 1999.gada 2.jūlijā

— tiekoties ar Ministru kabinetu, bijušajiem valdības vadītājiem un ministriem

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, vakar, tiekoties ar tagadējiem un bijušajiem valdības locekļiem. Kopīgā sabiedrībā: Ministru prezidents (no 26.11.1998.; iepriekš satiksmes ministrs, 21.12.1995.–25.11.1998.) Vilis Krištopans;

Andris Šķēle (Ministru prezidents, 21.12.1995.–06.08.1997.) ...

... Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs (no 26.11.1998.; iepriekš Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, 13.08.1996.–25.11.1998.) Anatolijs Gorbunovs ...

... tieslietu ministri: Romāns Apsītis (15.09.1994.–20.12.1995.), Dzintars Rasnačs (21.12.1995.–25.11.1998.), Ingrīda Labucka (no 26.11.1998.), Viktors Skudra (05.06.1990.–18.05.1993.)

Skat. vēl — 4.lpp.

 

— ebreju kopienai

Valsts prezidents Guntis Ulmanis 2.jūlijā nosūtīja vēstuli ebreju kopienai un tās vadītājam Grigorijam Krupņikovam.

Katru gadu 4.jūlijā tiek pieminēts, ka 1941.gada jūlija sākumā nopostīta Rīgas sinagoga — viena no Latvijas ebreju svētvietām. "Latvijas ebreju kopiena neatkarīgās Latvijas laikā, tāpat kā šodien, bija integrēta sabiedrības sastāvdaļa. Izpostot vienu valsts sabiedrības daļu un tās garīgās mājas, tika nodarīts pāri Latvijas sabiedrībai kopumā. Šī traģiskā vēstures lappuse šodien mudina mūs pētīt vēsturi, kā arī aicina veidot Latvijā harmonisku sabiedrību," sacīts vēstulē.

Pēc G.Ulmaņa vārdiem, Latvijas vēstures apzināšanai un izpētei tagad tiek pievērsta īpaša uzmanība, un viens no apliecinājumiem ir vēsturnieku komisijas darbība. Šajā sakarā Valsts prezidents informē ebreju kopienu, ka 2.jūlijā notikusi pirmā darba sēde ar ārvalstu zinātnieku piedalīšanos, un tajā nolemts, ka pētījumiem par noziegumiem pret cilvēci ir jānāk klajā visdrīzākajā laikā.

"Latvijas sabiedrība ir gatava atbalstīt Latvijas vēstures pētīšanu, kā arī tās skaidrošanu citās zemēs. Jaunāko paaudžu uzdevums un atbildība ir — veicināt atklātu diskusiju par pagātni," teikts vēstulē.

— Zemessardzes vadībā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 5.jūlijā, tikās ar Zemessardzes komandieri Jāni Kononovu un Zemessardzes štāba priekšnieku Jāni Kauķi.

Zemessardzes pārstāvji pasniedza Valsts prezidentam Zemessardzes nopelnu zīmi "Par godprātīgu darbu Latvijas valsts un tautas labā, par patiesu ieinteresētību Zemessardzes izveidošanā un darbībā, par patriotisku nostāju un pārliecību, atbalstot Zemessardzes attīstību visas valsts mērogā".

J.Kononovs uzsvēra, ka Zemessardze būtu gandarīta, ja arī turpmāk G.Ulmanis palīdzētu ar padomu Zemessardzes attīstībā. Valsts prezidents apsolīja šo vēlmi īstenot.