Valsts prezidents:

— atklājot Latvijas vēstures starptautiskās komisijas sēdi

Valsts prezidents Guntis Ulmanis sarunā ar vēsturniekiem: Vilni Zariņu; Inesi Feldmani, Heinrihu Strodu un Valteru Nollendorfu Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Turpinājums no 1.lpp.

Novēlu jums attīstīt un izvērst dialogu arī ar citu valstu vēsturniekiem. Sadarbība ar Izraēlas un Krievijas vēsturniekiem būs ļoti nozīmīga. Viens no komisijas uzdevumiem ir skaidrot Latvijas vēsturi ārpus Latvijas. Tas ir mūsu interesēs, jo ārvalstīs vēl pārāk maz zina Latvijas 20.gadsimta vēsturi.

Starptautiskajai Latvijas vēstures komisijai ir jābūt integrētai Latvijas vēsturnieku vidē, tai jāveido ciešas attiecības ar vēstures skolotāju asociāciju, arī ar augstskolu pasniedzējiem un vēstures pētniekiem, lai viņi pilnībā varētu izmantot komisijas locekļu pētījumus un izdarītos secinājumus.

Nobeigumā es vēlos uzrunāt komisijas ārzemju locekļus.

Godājamie profesoru kungi! Esmu jums pateicīgs, ka atsaucāties manam aicinājumam un kļuvāt par pilntiesīgiem komisijas locekļiem. Es kopā ar Latvijas vēsturniekiem iesāku šo darbu un esmu pārliecināts, ka turpmākajos gados tas tiks plaši izvērsts. Latvijas vēsturniekiem un sabiedrībai ir svarīgas jūsu zināšanas un pieredze.

Īpašs prieks atkal sveikt Rīgā profesoru Georgu Švābu, kurš ir liepājnieks un ir biežs un gaidīts viesis brīvajā Latvijā. Vērtīga būs jūsu pieredze, kuru esat guvis arī ārpolitikas laukā.

Par vēsturnieku sēdi

Piektdien, 2. jūlijā, Rīgas pilī Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā notika Latvijas vēstures starptautiskās komisijas pirmā sēde. Komisija tika nodibināta 1998. gada novembrī pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, lai veicinātu Latvijas jaunāko laiku vēstures pētījumus, kas saistīti ar pusgadsimtu pastāvējušajiem totalitārajiem režīmiem, kā arī paplašinātu un padziļinātu sabiedrības objektīvu informētību par šo laikposmu.

Komisijas pirmajā sēdē galvenokārt bija runa par tās uzdevumiem tuvākajā laikā un tālāko stratēģiju. Tās darbā līdzās latviešu vēsturniekiem piedalījās arī uzaicinātie zinātnieki no ASV, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Zviedrijas: profesors Ervīns Oberlanders no Vācijas Rietumeiropas vēstures institūta un Johannesa Gūtenberga universitātes, profesors Alfrēds Ēriks Sens no ASV Viskonsinas universitātes, profesors Kristers Volbeks no Zviedrijas Ārlietu ministrijas, profesors Alēns Bezansons no Francijas institūta Parīzē, profesors Georgs Švābs no ASV, kurš ir Amerikas ārpolitikas nacionālās komitejas prezidents un no Latvijas ieceļojušo ebreju organizācijas ( "Jewish survivors of Latvia" ) viceprezidents profesors Dāvids Česarāni no Londonas Mūslaiku vēstures institūta.

Pēc vairāku stundu ilgas apspriedes Rīgas pilī Latvijas vēstures starptautiskās komisijas locekļi Latvijas Universitātes Senāta zālē tikās ar Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem, bet pēc tam nolika ziedus piemiņas vietā, kur savulaik atradās Rīgas sinagoga, ko sadedzināja 1941. gada 4. jūlijā un kur tobrīd atradās simtiem ebreju. Pēcpusdienā Latvijas vēstures muzejā komisijas dalībnieki tikās ar Vēstures skolotāju asociācijas pārstāvjiem, skolām paredzēto vēstures mācībgrāmatu autoriem un vēsturniekiem, kas pētījuši totalitāros režīmus Latvijā. Vakarā komisijas locekļiem bija neilga saruna ar jaunievēlēto Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, visbeidzot viņi ieradās uz pieņemšanu, ko bija sarīkojis ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Nākamajā dienā, 3. jūlijā, Latvijas vēstures starptautiskā komisija apmeklēja Kara muzeju, muzeju "Ebreji Latvijā" un Okupācijas muzeju.

Tūdaļ pēc sēdes beigām Guntis Ulmanis sacīja:

— Es uzskatu, ka mēs padarījām lielu darbu. Pirmo reizi Latvijas vēsturē ir sanākusi kopā tik autoritatīva komisija, kuras pamatuzdevums ir pētīt vēsturi vienā noteiktā skatījumā — totalitāro režīmu noziegumi Latvijā. Pēc ilgākām diskusijām komisija pieņēma lēmumu, ka šie pētījumi būtu veicami četros virzienos, proti, noziegumi pret cilvēcību 1940.–1941. gadā, holokausts, nacisms un noziegumi pēc 1945. gada. Esmu gandarīts par to, ka sēdē piedalījās arī vēsturnieki no piecām ārvalstīm. Bet turpmāk tās darbā piedalīsies arī citi pārstāvji no ārzemēm.

Sēdē vispārēju izpratni guva tādi jēdzieni kā noziegums pret cilvēci, totalitārisms vai tautu upuri jeb tautu ciešanas, par ko diemžēl vēsturnieki līdz šim vēl pārāk maz runājuši.

Savukārt Latvijas vēstures starptautiskās komisijas līdzpriekšsēdētājs, Latvijas vēstures institūta direktors profesors Dr. habil. hist. Andris Caune, novērtējot komisijas pirmās sēdes norisi un rezultātus, sacīja:

— Šī bija pirmā reize, kad komisijas sēdē tikās Latvijas un ārvalstu vēsturnieki, kurus uz kopīgu sadarbību bija uzaicinājis Valsts prezidents. Šodien galvenokārt pārrunājām turpmākos pētniecības un organizatoriskās darbības virzienus.

Pirmām kārtām tika uzsvērts, ka komisija izveidota, lai pētītu tos noziegumus, ko izdarījušas divas totalitārās varas. Profesors Alfreds Eriks Sens no ASV Viskonsinas universitātes izteica domu, ka šī perioda ilgums būtu jāsaīsina, proti, vajadzētu īpaši pētīt noziegumus no 1940. līdz 1956. gadam, tātad līdz laikam, kad jau bija miris Staļins un sākās tā sauktais Hruščova atkusnis, kad no ieslodzījuma sāka atbrīvot simtiem tūkstošu cilvēku. Šis viedoklis sēdē arī tika ņemts vērā. Pēc piecdesmito gadu vidus arī bija noziegumi, taču cita veida. Tad sākās citāda apspiešana, kam nebija tik raksturīgas agrākās zvērības. Tātad turpmāk mēs komisijas darbu aprobežosim ar laika periodu no 1941. līdz aptuveni 1956. gadam.

Otrkārt, ārzemju kolēģi izteica viedokli, ka visām Latvijas tautām ir viens vēstures process. Līdz ar to šis posms ir jāpēta vienai komisijai.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

 

— tiekoties ar Somijas vēstnieku

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 5.jūlijā, tikās ar Somijas vēstnieku Latvijā Hannu Hemeleinenu.

Sarunā apspriestas Latvijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās aktualitātes. G.Ulmanis un H.Hemeleinens pārsprieda ES paplašināšanos. H.Hemeleinens pauda cerību, ka Latvija Helsinku sanāksmē tiks uzaicināta uz sarunām par iestāšanos ES un tiks vērtēta individuāli, ņemot vērā tās sasniegumus. Kā ES prezidējošās valsts vēstnieks Latvijā H. Hemeleinens atzīmēja, ka izsvērta, starptautiskajām saistībām, tai skaitā asociētajam līgumam, atbilstoša Valsts valodas likuma pieņemšana palielinātu Latvijas iespējas Helsinkos saņemt pozitīvu vērtējumu integrācijai ES.

H.Hemeleinens pateicās Valsts prezidentam par ieguldījumu Latvijas un Somijas attiecību paplašināšanā, šajā sakarā minot arī Somijas prezidenta Marti Ahtisāri vizīti Latvijā pāgujušajā gadā.

Valsts prezidents nodeva sveicienus Somijas prezidentam un izteica gandarījumu par vēstnieka personīgo un diplomātiskā darba devumu, stiprinot abu valstu attiecības.

— tiekoties ar Čigānu biedrības vadību

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, čigānu dzejnieks Kārlis Rudevičs un Saeimas deputāts, Čigānu biedrības priekšsēdētājs Normunds Rudevičs

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar tikās ar čigānu dzejnieku un mākslinieku Kārli Rudeviču un viņa dēlu Čigānu biedrības priekšsēdētāju Normundu Rudeviču.

G.Ulmanis pateicās K.Rudevičam un N.Rudevičam par ieguldījumu čigānu kopienas integrēšanā Latvijas sabiedrībā.

K.Rudevičs ir pazīstams čigānu mākslinieks un dzejnieks, pirmās čigānu ābeces līdzautors, pirmā Latvijas čigānu kongresa sasaukšanas iniciators. K.Rudevičs ir apkopojis čigānu folkloru, viņa gleznas ir izstādītas dažādās izstādēs. Viņš ir Pasaules čigānu rakstnieku savienības ("Romani Pen") biedrs un Pasaules čigānu informācijas centra "Rom—News" korespondents. Triju Zvaigžņu ordeņa dome šā gada 30.jūnijā nolēma apbalvot K.Rudeviču ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV pakāpi.

Valsts prezidenta preses dienests

Kārlis Rudevičs:

"Lai mums visiem Latvijā labi klātos!"

Par čigānu dzejnieku un mākslinieku Kārli Rudeviču "Latvijas Vēstnesis" rakstīja pagājušajā rudenī, kad dienas gaismu ieraudzīja viņa pirmā dzejoļu izlase "Čigāna sirds". Tā iznāca viņa dzimtajā čigānu valodā ar tādu pašu nosaukumu — "Romanu dži" — un paša autora atdzejojumā arī latviski.

Šodien Kārļa Rudeviča vārdu lasām Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmumā, ar kuru viņš iecelts par ordeņa virsnieku.

Saņemot pagodinošo ziņu, Kārlis Rudevičs vispirms saka paldies saviem tālajiem senčiem, kas pirms 500 gadiem apmetušies uz dzīvi šai skaistajā zemē pie Baltijas jūras:

"Mēs jau paaudzēs esam integrējušies Latvijas sabiedrībā un jūtamies tai piederīgi. Te, Latvijā, čigāni nav klejotāji. Te mēs esam iesakņojušies, audzinām savus bērnus un domājam par nākotni."

Kārli Rudeviču pazīstam arī kā pirmās čigānu ābeces, latviešu – čigānu vārdnīcas līdzautoru un čigānu folkloras pazinēju. Patlaban viņš iecerējis sakopot grāmatā anekdotiskos stāstiņus par Bimbaru: "Tas ir čigānu tautā labi pazīstams personāžs. Mazliet pamuļķis, bet ļoti labsirdīgs. Un beigu beigās viss viņam izdodas. Šajos stāstiņos ir labs, spirgts humors, kura dzīvē mums dažreiz pietrūkst."

Sagaidot savu sešdesmito dzimšanas dienu, kas aprit šogad, Kārlis Rudevičs sacerējis dzejoli "Mana bilance", kurā vismīļākās rindas veltītas ģimenes turpinājumam:

Mēs piedzīvojām bērnus —

zvaigžņu acīm,

Bet līdz ar viņiem beidzās jaunība —

Es dēliem sirdi atdevu, tā sacīt,

Bet, paldies Dievam, viņos atdzimst tā.

(..) Un četri mazbērni — aug dienām —

Kā bambusniedres pretī saulei steidz.

Kārlis Rudevičs Atmodas sākumā bija pirmā Latvijas Čigānu kongresa sasaukšanas iniciators. Un viņa dēlam Normundam Rudevičam gan kā Čigānu kultūras biedrības priekšsēdētājam, gan kā Latvijas Saeimas deputātam vienmēr lieti noder tēva padoms, viņa dzīves paraugs.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

— tiekoties ar Ministru kabinetu, bijušajiem valdības vadītājiem un ministriem

Papildus 1.lpp.

informācijai

Kopīgā sabiedrībā: Jānis Jurkāns (ārlietu ministrs, 22.05.1990.–09.11.1992.), Andris Šķēle (Ministru prezidents, 21.12.1995.–06.08.1997.);

Aloizs Vaznis (iekšlietu ministrs, 04.06.1990.–20.11.1991.), Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs (no 26.11.1998.;
iepriekš Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, 13.08.1996.–25.11.1998.) Anatolijs Gorbunovs, tieslietu ministre Ingrīda Labucka (no 26.11.1998.);

veselības valsts ministrs Viktors Jaksons (no 20.05.1999. un 07.08.1997.–25.11.1998.), Juris Viņķelis (veselības valsts ministrs, 21.12.1995.–25.06.1997.); Andrejs Krastiņš (Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs, 21.12.1995.–12.02.1997.;

aizsardzības ministrs, 13.02.1997.–12.05.1997.; iekšlietu ministrs 04.05.1998.–25.11.1998.), ārlietu ministrs Valdis Birkavs (no 07.06.1994.; iepriekš Ministru prezidents, 03.08.1993.–14.09.1994.; Ministru prezidenta biedrs 07.06.1994.–20.12.1995.) ...

... kultūras ministre Karina Pētersone (no 26.11.1998.), Gunārs Meierovics (Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietu valsts ministrs, 03.08.1993.–20.12.1995.);

vides valsts ministre Inese Vaidere (no 26.11.1998.), Uldis Osis (finansu ministrs, 03.08.1993.–14.09.1994.);

Dainis Turlais (iekšlietu ministrs, 21.12.1995.–12.02.1997.), Andris Gūtmanis (satiksmes ministrs, 03.08.1993.–10.07.1997.);

Romāns Apsītis (tieslietu ministrs, 15.09.1994.–20.12.1995.), Juris Sinka (valsts ministrs Ārlietu ministrijā, 21.12.1995.–26.07.1996.) ...

... Jānis Kinna (zemkopības ministrs, 03.08.1993.–14.09.1994.), Ojārs Kehris (Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs, 03.08.1993.–14.09.1994.);

Roberts Dilba (zemkopības ministrs, 03.06.1996.–06.08.1997.), Ēriks Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs, 13.02.1997.–18.04.1998.), Juris Iesalnieks (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, 15.09.1994.–20.12.1995.), Indulis Emsis (vides valsts ministrs, 03.08.1993.–25.11.1998.);

Edvīns Platkājis (veselības aizsardzības ministrs, 16.05.1990.–13.11.1991.), Pēteris Videnieks (sakaru ministrs, 22.05.1990.–13.11.1991.), Armands Plaudis (tirdzniecības ministrs, 15.05.1990.–13.11.1991.);

Sarmīte Jēgere (investīciju un kredītpolitikas valsts ministre, 21.12.1995.–06.11.1996.), Ivars Amoliņš (zvejniecības valsts ministrs, 21.12.1995.–12.02.1997.) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"