Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 19.martā
VidM: Par grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”
19.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””.
Ņemot vērā, ka A kategorijas iekārtām izsniegto (arī atkārtoti izsniegto) atļauju skaits uz 2009.gada janvāri bija 109 atļaujas un B kategorijas gadījumā attiecīgajā laika posmā izsniegto atļauju skaits sasniedz 2653 atļaujas, vides aizsardzības institūciju – Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu (VVD RVP) – darbiniekiem atļauju izsniegšana sastāda ievērojamu darba apjomu.
Attiecīgi arī operatoram, kas nodrošina piesārņojošas darbības A vai B kategorijas atļaujas saņemšanai nepieciešamā iesnieguma sagatavošanu noteiktā formā, tas ir ievērojams slogs.
Pāreja uz beztermiņa atļaujām, ko paredzēts nodrošināt pakāpeniski, beidzoties esošās atļaujas termiņam, nodrošinās kā VVD RVP, tā operatora darba apjoma samazināšanu ilgtermiņā.
Likumprojekts ietver grozījumus, kas nodrošinās tādu normu precizēšanu, kas attiecas uz sabiedrības informēšanu gadījumos, ja tā vēlas iegūt informāciju un paust viedokli par B kategorijas piesārņojošām darbībām.
Likumprojekts ietver regulējumu attiecībā uz iekārtas darbības pārtraukšanas gadījumiem. Tādējādi tiks novērsta iespējamība, ka, pārtraucot piesārņojošu darbību, slēdzot uzņēmumu un nenodrošinot ražotnes darbības vietas sakārtošanu, var rasties situācija, kad vidi un iedzīvotāju veselību apdraud neapsaimniekoti bīstamie atkritumi, piesārņota grunts, ķīmiskās vielas.
Likumprojektā iestrādāta precizēta redakcija attiecībā uz piesārņojošas darbības atļaujas apstrīdēšanas kārtību un apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas kārtība, lai novērstu normu dublēšanos likumā “Par piesārņojumu” un Administratīvā procesa likumā.
VidM: Par “Noteikumiem par aizsargājamām jūras teritorijām”
19.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām”.
Noteikumu projekts paredz izveidot septiņas aizsargājamās jūras teritorijas ar kopējo platību 436 662 ha. Aizsargājamo teritoriju robežas noteiktas, balstoties uz ES programmas LIFE – Daba finansētā projekta “Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” (2005.–2009.g.) laikā veiktajiem biotopu un putnu izpētes rezultātiem, kā arī agrāk veikto pētījumu rezultātiem. “Nida–Pērkone” ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām un dabas aizsardzībai nozīmīgākajām jūras teritorijām Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē. “Akmeņrags” un “Irbes šaurums” ir putniem nozīmīgas vietas migrācijas un ziemošanas laikā. “Rīgas jūras līča rietumu piekraste” ir nozīmīga patvēruma un barošanās vieta lielam skaitam migrējošo putnu sugu visa gada garumā. “Selga uz rietumiem no Tūjas” – nozīmīga teritorija mazā ķīra aizsardzībai pavasara migrācijas laikā. “Vitrupe–Tūja” un “Ainaži–Salacgrīva” ir nozīmīgas teritorijas rifu aizsardzībai.
Saimnieciskās darbības ierobežojumus aizsargājamās jūras teritorijās noteiks Ministru kabineta 2002.gada 22.jūlija noteikumi Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Vides ministrija ir sagatavojusi grozījumus minētajos noteikumos, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē 2008.gada 31.oktobrī. Grozījumi neparedz saimnieciskās darbības aizliegumus, bet nosaka, ka nepieciešami reģionālās vides pārvaldes izdoti tehniskie noteikumi, Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai novērtējuma ziņojumu saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, lai būvētu vēja elektrostacijas, iegūtu derīgos izrakteņus, ierīkotu jaunas grunts novietnes, veiktu urbšanas darbus ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kā arī padziļinātu un ierīkotu kuģošanas ceļus.
Aizsargājamās jūras teritorijās nav iekļautas lielo ostu teritorijas, kā arī mazo ostu teritorijas, izņemot Mērsraga ostas ārējo reidu, kas iekļauts aizsargājamajā jūras teritorijā, pamatojoties uz īpaši aizsargājamo putnu sugu izplatību, kā arī lai nodrošinātu teritorijas vienotu aizsardzību.
Atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 71.pantā dotajai definīcijai aizsargājamās jūras teritorijas ir vietas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai kontinentālajā šelfā, kuras izveidotas īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai.
Saskaņā ar likuma 13.panta otro daļu aizsargājamās jūras teritorijas izveido Ministru kabinets.
VidM: Par kārtību, kādā aprēķināma maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un uzglabāšanu
19.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu”.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas likuma 21.1panta otrās daļas Ministru kabinetam doto uzdevumu.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā aprēķināma maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu. Līdz Atkritumu apsaimniekošanas likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2006.gada 26.oktobrī izdarītajiem grozījumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi) kā pašvaldību regulējamo pakalpojumu tika aprēķināts sabiedrisko pakalpojumu tarifs, kura aprēķināšanas metodiku noteica Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumi Nr.281 “Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs”.
Ministru kabineta noteikumu izstrādi paredz Atkritumu apsaimniekošanas likumā 2008.gada 13.martā izdarītie grozījumi. Ministru kabineta noteikumu projekts par kārtību, kādā aprēķināma maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, būtiski neatšķiras no kārtības, kādā aprēķināja tarifu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu.
Izstrādājot noteikumu projektu, ņemti vērā Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas iesniegtie komentāri.
Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa