Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 24.martā

 

EM: Par Latvijas Garantiju aģentūras komersantiem sniegto garantiju nosacījumiem 

24.martā Ministru kabineta (MK) sēdē atkārtoti tika skatīti un apstiprināti nosacījumi, pēc kādiem Latvijas Garantiju aģentūra sniegs komersantiem garantijas viņu konkurētspējas celšanai, – Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai”.

Šie MK noteikumi tika apstiprināti jau MK 17.februāra sēdē, taču atbalsta sniegšanas nosacījumi vēl bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. 20.martā Eiropas Komisija sniedza pozitīvu atzinumu Ekonomikas ministrijas izstrādātajai valsts atbalsta programmai garantijām, vienlaikus norādot nepieciešamos precizējumus. Ekonomikas ministrija precizēja MK noteikumu projektu atbilstoši EK norādījumiem un atkārtoti iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā. Pēc MK noteikumu publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” komersanti varēs pieteikties komercbankās aizdevumu saņemšanai komercdarbības attīstībai, nepietiekama nodrošinājuma gadījumā saņemot Latvijas Garantiju aģentūras garantiju.

Saskaņā ar EK ierosinājumiem MK noteikumos veikti šādi precizējumi:

(1) MK noteikumos iekļautas papildus grūtībās nonākuša komersanta pazīmes atbilstoši Komisijas paziņojumam – Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai;

(2) precizēts MK noteikumu projekta 1.pielikums (garantijas prēmijas apjoms) atbilstoši 2009.gada 25.februāra Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta pasākumu kopienas pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos.

Šīs valsts atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai un Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanai, saņemot garantijas situācijās, kad komersanta rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā un bankas komersantu novērtē kā pārāk riskantu, kā arī veicināt Latvijas komersantu konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, nostiprināšanos esošajos.

MK noteikumi paredz, ka Latvijas Garantiju aģentūra sniegs garantijas par finanšu pakalpojumiem (aizdevumi investīcijām, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, finanšu līzings un vietējais faktorings), kurus sniedz finanšu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, līzinga vai faktoringa sabiedrības).

Latvijas Garantiju aģentūras sniegtā garantija segs līdz 80% no finanšu pakalpojuma, bet vienam komersantam ne vairāk kā 3 000 000 eiro.

Kā jau informēts iepriekš, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem sagatavoja konkrētus pasākumus ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai – Latvijas Hipotēku un zemes bankas aizdevumus, Latvijas Garantiju aģentūras galvojumus, Valsts kases galvojumus, riska kapitāla un tehnoloģiju pārneses instrumentus.

Lai informētu uzņēmējus par valsts finanšu atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbībai, Ekonomikas ministrija organizē vairākus seminārus reģionu lielākajās pilsētās, kā arī informē pašvaldības un reģionālos informācijas centrus par uzņēmējiem pieejamo atbalstu konkurētspējas celšanai.

Ekonomikas ministrijas mājaslapā internetā publicēta galvenā informācija par valsts finanšu atbalsta instrumentiem, kā arī par vēl plānotajiem semināriem, to norises vietām un darba kārtību.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par ekonomikas stabilizācijas programmas rīcības plāna ieviešanas gaitu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par laikā no 1.februāra līdz 28.februārim paveiktajiem uzdevumiem Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna īstenošanā. 24.martā ar progresa ziņojumu iepazinās Ministru kabineta locekļi.

Būtiskākie paveiktie pasākumi ir likumdošanas pielāgošanā, nodokļu politikas jautājumos, kā arī Lisabonas programmas ieviešanā. Sagatavots pirmais ziņojums par progresu valsts sektora nominālā atalgojuma un darbinieku skaita samazināšanā, ieskaitot minēto darbību īstenošanu pašvaldībās, valsts aģentūrās un citās valsts iestādēs.

Tāpat veikti pasākumi Eiropas Savienības fondu sistemātiskas un saprotamas atbalsta ietekmes izvērtēšanas sistēmas ieviešanā, kā arī realizēti vairāki uzdevumi, lai uzlabotu darbspējas tajās valsts pārvaldes iestādēs, kuras ir iesaistītas Eiropas Savienības fondu vadībā.

Ministru kabinets arīdzan lēma par izmaiņām rīcības plānā, jo vairākiem plāna uzdevumiem mainīti izpildes termiņi.

Jau iepriekš ziņots, ka Eiropas Komisija (EK), Starptautiskais valūtas fonds (SVF), Pasaules banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardi latu). Par pamatu finansējuma piešķiršanai kalpo pērn Saeimā pieņemtā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, nodomu vēstule SVF, kā arī Saprašanās memorands ar EK.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķtiecīga un savlaicīga ieviešana ir būtiskākais priekšnoteikums starptautisko aizdevuma līdzekļu saņemšanai.

 

FM: Par paveikto un turpmāko eiro ieviešanai Latvijā

Lai sniegtu pārskatu par paveikto un informētu par turpmākajiem plāniem vienotās Eiropas valūtas eiro ieviešanai Latvijā, Finanšu ministrija izskatīšanai 24.marta Ministru kabineta sēdē bija iesniegusi kārtējo informatīvo ziņojumu. Pārskata periodā no 2008.gada 1.augusta līdz 2009.gada 31.janvārim īpaša uzmanība tika veltīta sabiedrības informēšanai un izglītošanai par eiro ieviešanu Latvijā.

Lai veicinātu izpratni par lata nomaiņu ar eiro Latvijā, pagājušā gada nogalē tika atklāta interneta mājaslapa www.eiro.lv. Lapa ir strukturēta pēc mērķa kategorijām, piedāvājot informāciju konkrētām mērķauditorijām – iedzīvotājiem, uzņēmējiem un žurnālistiem. Interneta vietnē publicētā informācija apmeklētājiem pieejama trīs valodās – latviešu, angļu un krievu. Mājaslapā ir gan saturiska informācija par iecerēto eiro ieviešanas procesu, gan analītiski raksti un intervijas, kā arī fotogrāfiju galerijas un īpašs eiro kalkulators.

No 2008.gada septembra līdz oktobrim Valmierā, Daugavpilī un Rīgā Finanšu ministrijas organizētā pasākuma “Finanšu forums Latvijai 90” ietvaros tika sniegta informācija par eiro ieviešanu Latvijā. Auditorija, kas bija pašvaldību pārstāvji, žurnālisti, uzņēmēji un citi interesenti, tika iepazīstināta ar eiro ieviešanas scenāriju, kā arī tika sniegtas atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem. Aktuālākie jautājumi bija par lata un eiro kursu, kā arī valūtu nomaiņas procesu.

Lai izstrādātu vienotās eiro maksājumu zonas (SEPA) nacionālo ieviešanas plānu, izveidota īpaša darba grupa, kurā strādā pārstāvji no Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes, Komercbanku asociācijas, Valsts kases, kā arī citi.

Pārskata periodā arīdzan tika uzsākts aktualizēt Latvijas nacionālo eiro ieviešanas plānu, papildinot to ar regulējumu par atlikuma izdošanu vienīgi eiro, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams praktisku apsvērumu dēļ. Plānā atjaunota ar sabiedrības informēšanu saistīta sadaļa, pamatojoties uz aktualizēto eiro ieviešanas komunikācijas stratēģiju, kā arī papildināta skaidras un bezskaidras naudas norēķinu sadaļa.

Eiro ieviešanas procesa virzību uzrauga šim mērķim izveidotā vadības komiteja, kura darbojas Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā, un komitejas uzdevums pašreiz ir koordinēt un uzraudzīt Latvijas nacionālā eiro ieviešanas plāna izpildi. Komitejas padotībā izveidotas piecas darba grupas konkrētu uzdevumu risināšanai, kuru darbu koordinē Eiro projekta vadītāja.

 

FM: Par ERAB iesaisti Parex bankas pamatkapitālā

Ministru kabinets (MK) 24.martā lēma par Parex bankas pamatkapitāla palielināšanu, konceptuāli vienojās par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) iesaisti pamatkapitālā, kā arī par līguma noslēgšanu ar vadošo konsultantu “Nomura International plc”.

Valdība vienojās Parex bankas pamatkapitālu palielināt par 227 miljoniem latu. No tiem 165 miljonus plānots ieguldīt pamatkapitālā, Privatizācijas aģentūrai iegādājoties jaunās emisijas vārda akcijas ar balsstiesībām par nominālvērtību 1 lats, un 62 miljonus subordinētajā pamatkapitālā, tādējādi nodrošinot kapitāla pietiekamību 12% apmērā.

Pamatkapitāls tiks palielināts pēc papildu valsts atbalsta saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Sēdes laikā valdība konceptuāli atbalstīja ERAB iesaisti Parex bankas pamatkapitālā. Pēc Parex bankas pamatkapitāla palielināšanas Privatizācijas aģentūrai būs jāatsavina daļa no sev piederošajām akcijām ERAB. Šai organizācijai ir liela pieredze banku restrukturizēšanā, un tās iesaiste restrukturējamo banku kapitālā pasaulē tiek uzskatīta par pozitīvu signālu bankas dzīvotspējai un attīstības potenciālam.

Valdība arīdzan vienojās par līguma noslēgšanu ar vadošo konsultantu “Nomura International plc” par Parex bankas akciju atsavināšanas organizēšanu, kā arī par konsultāciju sniegšanu sarunās ar ERAB vai citām daudzpusējām finanšu institūcijām.

Tāpat Parex bankas valde Ministru kabineta locekļiem prezentēja bankas tālākās darbības stratēģiju.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

  

IeM: Par rotāciju Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas vadībā

Valdis Voins Foto: Nora Krevneva, A.F.I	Aldis Lieljuksis Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Ministru kabinets 24.martā izskatīja trīs Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos rīkojuma projektus: “Par Aivara Straumes atbrīvošanu no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amata”, “Par Aldi Lieljuksi” un “Par Valdi Voinu”. Rīkojumi paredz A.Straumes atbrīvošanu no IeM valsts sekretāra amata pienākumiem, apstiprina A.Lieljukša pārcelšanu no Valsts policijas (VP) priekšnieka amata IeM valsts sekretāra amatā un V.Voina apstiprināšanu VP priekšnieka amatā.

Rīkojuma projekts par A.Lieljuksi sagatavots saskaņā ar Valsts civildienesta likumu.

 

Aldis Lieljuksis dienestu Iekšlietu ministrijas iestādēs sāka 1977.gadā Rīgas rajona iekšlietu daļā, kur dažādos amatos (inspektors, vecākais kriminālizmeklēšanas inspektors, priekšnieka vietnieks, nodaļas priekšnieks) strādājis līdz 1989.gadam.

No 1992. līdz 1993.gadam A.Lieljuksis bijis Ministru prezidenta palīgs un padomnieks, bet no 1993. līdz 1998.gadam A.Lieljuksis bijis Valsts policijas priekšnieks.

No 1998. līdz 2006.gadam A.Lieljuksis bijis LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks.

2006.gada decembrī A.Lieljuksis kļuvis par Valsts policijas priekšnieku.

Ģenerāļa pakāpi A.Lieljuksis saņēma 1996.gadā.

2008.gadā A.Lieljuksis ieguvis Latvijas Policijas akadēmijas juridisko zinātņu doktora zinātnisko grādu, kopš 1999.gada ir docents Latvijas Policijas akadēmijas Kriminālistikas katedrā.

 

Valdis Voins dienestu Iekšlietu ministrijas iestādēs sāka 1977.gada 1.oktobrī kā Ļeņingradas Ugunsdzēsības tehniskās skolas kursants.

No 1980. līdz 1992.gadam V.Voins dienēja dažādos amatos Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības dienestā, bet pēc tam kļuva par Latvijas Policijas akadēmijas Ierindas nodaļas 1.kursa priekšnieku.

No 1994. līdz 2003.gadam V.Voins bija Iekšlietu ministrijas Valsts apsardzes dienesta priekšnieks, bet 2003.gadā – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks.

2003.gada novembrī V.Voins kļuva par Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieku, bet kopš šā gada sākuma viņš iecelts Valsts policijas priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatā.

Ģenerāļa pakāpe V.Voinam piešķirta 2008.gadā.

2001.gadā V.Voins absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot augstāko juridisko izglītību, profesionālais maģistra grāds.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem

24.martā valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem””.

Ministru kabineta noteikumi konkretizē prasības attiecībā uz izglītojamā vai viņa likumiskā pārstāvja iesniedzamo dokumentu saturu par atbrīvojumiem no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem, ja izglītojamais valsts pārbaudes darbu norises laikā piedalās starptautiskajās sporta sacensībās vai atrodas sporta nometnē ārpus Latvijas.

Lai atvieglotu pārbaudes procesu izglītojamā vai viņa likumiskā pārstāvja sniegtajai informācijai saistībā ar dokumentiem, kas iesniegti par 9. vai 12.klases izglītojamo atbrīvojumiem no pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības valsts pārbaudījumu kārtošanas latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās, noteikumi paredz nosacījumu izglītojamā vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumam pievienot derīgu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas identifikācijas kartes kopiju.

Grozījumi precizē kārtību, kādā izglītojamie ar speciālajām vajadzībām tiek atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem, ņemot vērā, ka tikai 9.klases izglītojamie ar garīgās attīstības traucējumiem neapgūst pilnībā valsts pamatizglītības standartus.

Lai aizsargātu izglītojamo veselību un atbrīvotu no valsts pārbaudījumiem gadījumos, kad attiecīgā slimības diagnoze nav noteikta to slimību sarakstā, kuras var būt par pamatu izglītojamā atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem, noteikumi paredz papildināt diagnožu, kuras attiecas uz dzirdes traucējumiem, sarakstu.

Izglītības satura un eksaminācijas centra Informācijas birojs

 

IZM: Par augstskolu infrastruktūras uzlabošanu un mācību aprīkojuma modernizāciju

Lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un pieejamību, valdība 24.martā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas paredz augstskolu attīstībā ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, modernizējot augstākās izglītības iestāžu infrastruktūru un nodrošinot augstskolas ar iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģijām.

MK noteikumi paredz, ka ar ERAF finansējumu tiks atbalstīta augstākās izglītības institūciju ēku, būvju, telpu un infrastruktūras rekonstrukcija un renovācija, augstākās izglītības institūciju bibliotēku modernizēšana, telpu pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem un, ja nepieciešams, jaunas būves būvniecība, kā arī iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju nodrošināšana, lai modernizētu vai sāktu īstenot studiju programmas kādā no tautsaimniecības noteiktajiem prioritārajiem studiju virzieniem.

Noteikumi paredz, ka infrastruktūras uzlabošanas un tehnoloģiju un iekārtu modernizēšanas projektus veiks tās augstskolas, kuras nodrošina studijas dabaszinātnēs, matemātikā un informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs, būvniecībā, veselības aprūpē, vides aizsardzībā, radošās industrijās, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā vai veterinārijā. Projektus aicinās izstrādāt arī tās augstskolas, kuras nodrošina pedagogu izglītību, kas saistīta ar prioritārajām izglītības tematiskajām grupām vai jomām, tai skaitā dabaszinātņu skolotājs, matemātikas skolotājs, informātikas skolotājs, speciālās izglītības skolotājs, surdopedagogs (surdotulks), kā arī augstskolas, kurās, sākot no 2007.gada 1.oktobra, studē personas ar funkcionāliem traucējumiem.

Līdz 2013.gada 31.decembrim plānots modernizēt 31 augstskolu, šim mērķim kopumā izlietojot 100 646 751 latu. No šīs summas ERAF finansējums ir 85 549 738 lati, bet nacionālais publiskais līdzfinansējums – 14 755 547 lati, ieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu ne vairāk kā 7 374 785 latus. Valsts dibinātām augstskolām līdzfinansējumu 7,17 procentu apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas nodrošina no Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansēšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Pārējo līdzfinansējumu valsts dibinātām augstskolām 7,83 procentu apmērā nodrošina valsts dibināta augstskola. Privātās augstākās izglītības iestādes projekta īstenošanai līdzfinansējumu 15 procentu apmērā nodrošina no saviem līdzekļiem.

Pēc Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.2.1.1.apakšaktivitāti “Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tai skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem”” stāšanās spēkā 60 darba dienu laikā IZM uzaicinās augstskolas izstrādāt un iesniegt vērtēšanai augstskolu infrastruktūras attīstības projektus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvu

24.martā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Kultūras ministrijas (KM) izstrādātais MK rīkojums par izmaiņām Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sastāvā.

Sakarā ar to, ka mainīti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta deleģētie pārstāvji, turpmāk padomē strādās:

• reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns,

• UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa,

• Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis.

Līdz ar to tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 30.maija rīkojumā Nr.330 un darbu padomē pārtrauc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Teritorijas plānojumu departamenta direktora vietniece Ilze Aigare, bijušais UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārs Rolands Ozols un bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis.

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā noteikts, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai tiek izveidota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome, kuras sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

Saskaņā ar likumu padomes sastāvā ietilpst Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis, Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis un Rīgas domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas vēsturiskā centra attīstību.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

  

LM: Par darba vides risku novērtēšanu uzņēmumos

Lai atvieglotu uzņēmumu darbu, turpmāk darba vides uzraudzību, tai skaitā darba vides risku novērtēšanu uzņēmumos, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieku, varēs veikt darba aizsardzības speciālists ar pamatlīmeņa (160 stundu) izglītību darba aizsardzībā.

No šā gada 1.janvāra noteikts, ka minētajos uzņēmumos var strādāt tikai darba aizsardzības speciālisti ar augstāko izglītību. Tomēr šobrīd augstāko izglītību darba aizsardzībā ieguvuši 500 speciālistu, kas ir nepietiekams skaits visiem uzņēmumiem, kuros nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieku. Līdz ar to šī prasība ir jāmaina.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par apmācību darba aizsardzības jautājumos, kas 24.martā apstiprināti valdībā.

Izmaiņas noteikumos mazinās administratīvo slogu darba devējiem, jo bieži radās situācija, ka uzņēmumam nav sava speciālista ar augstāko izglītību un līdz ar to darba vides risku novērtēšanai uzņēmums bija spiests piesaistīt kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu no “malas”.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

LM: Par valsts atbalstu pašvaldībām grupu māju uzturēšanai

Lai palīdzētu pašvaldībām nodrošināt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pilnvērtīgu sociālo aprūpi, turpmāk Labklājības ministrija (LM) palielinās valsts atbalstu šo cilvēku uzturēšanās izdevumu grupu mājās (dzīvokļos) segšanai.

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu izveidotajām grupu mājām Labklājības ministrija ir divkāršojusi finansiālo atbalstu, proti, turpmāk tās saņems 3,35 latus dienā par katra klienta uzturēšanu. Līdz šim grupu mājai valsts maksāja 1,61 latu par katru klientu no vienam cilvēkam paredzētajām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izmaksām. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu izveidotās grupu mājas atrodas Daugavpilī, Liepājā, Rīgā, Rūjā un Jelgavā.

Savukārt citas pašvaldībām piederošās grupu mājas no nākamā gada saņems 50% atbalstu no vienam cilvēkam paredzētajām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izmaksām, proti, 1,68 latus dienā, ja cilvēks pirms iestāšanās grupu mājā ir dzīvojis sociālās aprūpes institūcijā.

Līdz šim valsts neatbalstīja pašvaldību grupu mājas, kurās uzturas cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un kuri nav atradušies valsts apmaksātajās sociālās aprūpes iestādēs. Līdz ar to valsts turpmāk daļēji atbalstīs aptuveni 76 cilvēku uzturēšanos pašvaldību grupu mājās.

To paredz 24.martā valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu.

Grupu mājās (dzīvokļos) dzīvo tie cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri ir gatavi uz patstāvīgu dzīvi un kuriem nav nepieciešama ilgstoša aprūpe. Kad šie cilvēki ir gatavi patstāvīgai dzīvei, viņi no sociālās aprūpes centriem un pusceļa mājām pārceļas uz grupu māju (dzīvokli), kurā paralēli patstāvīgai dzīvei apgūst arī sadzīvē nepieciešamās iemaņas – kā gatavot ēst, mazgāt veļu, apkopt sevi – lietas, par kurām pašam nebija jāgādā, dzīvojot aprūpes centrā. Grupu mājā (dzīvoklī) mācās arī plānot savu budžetu un rast izpratni par veselību.

Nepieciešamības gadījumā cilvēkiem grupu mājā ir pieejami sociālā darba speciālistu pakalpojumi un tiek nodrošināts individuāls atbalsts sociālo problēmu risināšanai.

 

LM: Par Gudenieku pagasta bijušā bērnudārza telpu pielāgošanu pansionāta vajadzībām

Valdība 24.martā konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu turpināt Gudenieku pagasta bijušā bērnudārza telpu rekonstrukciju, būvniecības darbos ieguldot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 442 553 latus.

Lai lēmumu izpildītu, LM pārskatīja labklājības nozarei paredzēto Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu infrastruktūras uzlabošanai un attīstībai.

Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta bijušā bērnudārza telpu pielāgošana nepieciešama ugunsgrēkā cietušā sociālās aprūpes centra “Reģi” klientu izmitināšanai. Pērn LM uzsāka ēkas rekonstrukciju, tomēr, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, nozarei par 10% tika samazināts finansējums.

Līdz ar to, ņemot vērā finanšu samazinājumu un pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, LM nebija iespēju nodrošināt atlikušo finansējumu 442 553 latus līgumsaistību izpildei.

Sākotnēji Labklājības ministrija vērsās Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt nepieciešamo finansējumu, tomēr Finanšu ministrija neatbalstīja līdzekļu novirzīšanu sociālās aprūpes centra vajadzībām Gudenieku pagastā celtniecības pabeigšanai.

Izskatot jautājumu valdībā, 24.martā panākta vienošanās par nepieciešamā finansējuma piesaistīšanu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par nepieciešamajiem pasākumiem dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai ūdensapgādes sistēmās

24.martā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem pasākumiem dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai centralizētajās ūdensapgādes sistēmās un vietējās ūdensapgādes sistēmās.

Lai novērtētu situāciju par nepieciešamajiem pasākumiem dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanā centralizētajās un vietējās ūdensapgādes sistēmās, ministrija apzināja problēmas un veiktos pasākumus dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma uzlabošanas jomā pašvaldību administratīvajās teritorijās.

Apkopojot informāciju, RAPLM konstatēja, ka 73 procentiem pašvaldību, kuras sniedza informāciju ministrijai, tika konstatētas problēmas ar dzeramā ūdens kvalitāti centrālajās ūdensapgādes sistēmās, kas liecina par problēmas aktualitāti un nozīmīgumu.

Izvērtējot galvenās tendences Latvijas pašvaldību administratīvajās teritorijās, RAPLM konstatēja, ka pamatā dzeramā ūdens ieguvei un centralizētai ūdens apgādei tiek izmantoti pazemes ūdeņi.

Analizējot pašvaldību sniegto informāciju, RAPLM apzināja centralizētajās un lokālajās ūdens apgādes sistēmās šādas problēmas: paaugstināts dzelzs saturs, pārsniegtas mikrobioloģisko un ķīmisko kvalitātes rādītāju normas, piemēram, mangāna, amonija un kaļķa līmenis, ūdens duļķošanās, kā arī novecojuši ūdens sadales tīkli, kuros notiek ūdensvadu plīsumi un rada lielus ūdens zudumus.

Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka situācijas uzlabošanai ūdenssaimniecības jomā pašvaldības galvenokārt ir veikušas ūdenstorņu un ūdenstīklu skalošanu un tīrīšanu, atdzelžošanas staciju izbūvi, ūdensvadu rekonstrukciju, maģistrālo cauruļvadu izbūvi, ūdens filtru nomaiņu un ūdenstorņu rezervuāru rekonstrukciju, dzeramā ūdens sagatavošanas kompleksu izbūvi, dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtu izbūvi, kā arī elektrības padeves sistēmas ūdens ieguves vietu sakārtošanu.

Tāpat pašvaldības regulāri veic ūdensvadu, artēzisko aku un urbumu dezinfekciju, dzeramā ūdens artēzisko urbumu ierīkošanu, ūdenstorņu rezervuāru un dziļurbumu sūkņu nomaiņu, kā arī uzstāda ūdenssūkņus.

Visbiežāk veiktās aktivitātes pašvaldību administratīvajās teritorijās ir ūdens atdzelžošanas staciju izbūve, kā arī ūdenstorņu un ūdenstīklu skalošana. Finansējuma trūkuma dēļ retāk tiek veikta ūdensvadu rekonstrukcija, nomaiņa un jaunu ūdensvadu izbūve.

Izvērtējot esošo situāciju, RAPLM secināja, ka, neskatoties uz pašvaldību veiktajām aktivitātēm, dzeramā ūdens kvalitāte pasliktinās, ūdenim nonākot ūdensapgādes sistēmas vietējos tīklos. Pašvaldības plāno ūdens apgādes sistēmu rekonstrukcijas darbus ūdensapgādes jomas sakārtošanai, bet šo darbu izpilde lielā mērā ir atkarīga no finansiālajām iespējām konkrēto aktivitāšu īstenošanā.

Ņemot vērā Vides ministrijas plānoto darbu pie informatīvā ziņojuma sagatavošanas par ūdenssaimniecības jomas sakārtošanu, RAPLM ir aicinājusi pašvaldības laikus izvērtēt visas nepieciešamās vajadzības un veikt neatliekamos pasākumus ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanai un dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai.

Tāpat ministrija aktīvi iesaistīsies Zemkopības ministrijas izveidotajā starpinstitūciju darba grupā, kuras uzdevums būs izvērtēt normatīvos aktus, kas tieši vai netieši nodrošina Latvijas iedzīvotāju apgādi ar kvalitatīvu un nekaitīgu dzeramo ūdeni.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

  
 

RAPLM: Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta funkciju pārņemšanu

24.martā Ministru kabinets (MK) lēma, ka ar šā gada 1.jūniju Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) pārņem Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta funkcijas.

RAPLM izstrādātie noteikumi par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju paredz sagatavot priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”, iekļaujot RAPLM budžetā valsts budžeta līdzekļus 41 058 latus no sekretariāta budžetā 2009.gadā paredzētā finansējuma.

Tāpat RAPLM sadarbībā ar sekretariātu jāsagatavo un Finanšu ministrijā jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” par pārējo ietaupīto finansējumu, kas veidosies, pārņemot sekretariāta funkcijas un izveidojot ministrijā jaunu struktūru.

Noteikumi paredz, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram līdz šā gada 30.aprīlim jāizstrādā un jāiesniedz MK ar sekretariāta reorganizāciju saistītie grozījumi normatīvajā regulējumā un politikas plānošanas dokumentos.

RAPLM pievienojot sekretariāta funkcijas, no valsts budžeta 2009.gadam tiks ietaupīti 74 176 lati.

Pievienojot sekretariātu RAPLM, tiks veikta ministrijas reorganizācija un lemts vēl par papildu finanšu līdzekļu samazināšanu, lai efektivizētu tās institucionālo struktūru.

Sekretariāta pievienošanas rezultātā tiks uzlabota sniegto pakalpojumu kvalitāte un valsts pārvalde valsts attīstības un reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas jomā, pašvaldību attīstības telpiskās plānošanas, valsts investīciju un zemes politikas, kā arī elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā.

Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās, kura pakļautībā atradās sekretariāts, valdības sastāvā darbojās kopš 2005.gada.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta galvenās funkcijas bija valsts politikas izstrāde un īstenošana elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā, kā arī valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu ieviešanas un attīstības veicināšana.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par grozījumiem Autopārvadājumu likumā

Precizētas atsevišķu pasažieru pārvadājumu veidu definīcijas, samazinot iespēju veikt tā sauktos nelegālos pasažieru pārvadājumus, kā arī ieviestas normas par lēmuma neapturēšanu tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumos.

To nosaka 24.martā Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi Autopārvadājumu likumā.

Jau ilgstoši pastāv un līdz šim nav līdz galam atrisināta problēma ar tā sauktajiem nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem, kuri ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai. Lai arī šāda licence ļauj veikt pasažieru neregulāros pārvadājumus, tā nedod tiesības nodarboties ar regulārajiem pārvadājumiem. Ja šādus pārvadātājus aptur kontroles institūcija, viņi paskaidro, ka veic pasažieru neregulāros pārvadājumus.

Būtībā tie ir maskēti pasažieru regulārie pārvadājumi, jo ir noteikts maršruts, brauciena maksa un laiks, cikos transportlīdzeklis izbrauc no galapunkta. Šie pārvadātāji bieži vien izvairās no nodokļu nomaksas un pārvadājumu veikšanai nereti izmanto neatbilstošus transporta līdzekļus, tādējādi pakļaujot riskam pasažierus. Šādu nelegālo pārvadājumu dēļ regulārie pārvadātāji cieš ievērojamus zaudējumus (pēc pašu aplēsēm tie sasniedzot 0,2–0,3 miljonus latu gadā), līdz ar to palielinot nepieciešamo valsts finansējumu zaudējumu segšanai.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, šā gada laikā dotācija sabiedriskajam transportam nepalielināsies, tādēļ jo īpaši svarīgi ir ievērot godīgu konkurenci šajā jomā, lai neradītu vēl lielākus zaudējumus pārvadātājiem, kurus kompensē no valsts budžeta.

Apstiprinātie grozījumi Autopārvadājumu likumā paredz deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par neregulāro pārvadājumu veikšanu Latvijas teritorijā.

Šobrīd likumā nav ietverta arī norma par lēmumu nekavējošu izpildi pārvadājuma dokumenta apturēšanas vai anulēšanas apstrīdēšanas gadījumos. Tā kā šādus lēmumus pieņem par smagiem pārkāpumiem, to nekavējoša izpilde ir svarīga ceļu satiksmes drošībai, kā arī godīgas konkurences veicināšanai.

Likuma grozījumi vēl ir jāpieņem Saeimā.

  
 

SM: Par braukšanas eksāmenos izmantoto automašīnu apdrošināšanu

Transportlīdzekļiem, kurus izmanto valsts braukšanas eksāmenu kārtošanai, turpmāk jāveic ne tikai OCTA, bet arī KASKO apdrošināšana.

To paredz 24.martā valdībā atbalstītie grozījumi 2007.gada 6.marta Ministru kabineta noteikumos “Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas, transportlīdzekļu vadītāju tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība”.

Turklāt noteikumu grozījumi attiecas uz pilnīgi visu kategoriju eksāmenos izmantojamajiem transportlīdzekļiem – gan ja tie ir paša CSDD īpašumā vai turējumā, gan gadījumos, kad direkcija izmanto autoapmācības iestādes vai braukšanas mācību instruktora transportlīdzekli. Šis grozījums pieņemts tādēļ, ka eksāmenu laikā mēdz notikt ceļu satiksmes negadījumi, kurus izraisījuši eksāmenu kārtotāji un kuru rezultātā tiek nodarīti bojājumi eksāmena transportlīdzeklim.

Šobrīd A1, A un B1 kategorijas transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas eksāmenu, pamatojoties uz vienošanos starp CSDD un pretendentu, var kārtot ar pretendenta transportlīdzekli. Sava motocikla vai kvadracikla izmantošanu eksāmenā turpmāk paredzēts aizliegt, lai radītu vienādus nosacījumus visiem eksāmenu kārtotājiem.

Grozījumi noteikumos paredz arī jautājumu par drošu braukšanu tuneļos iekļaušanu transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas teorētiskajā eksāmenā. Līdz šim šādu jautājumu teorētiskajā eksāmenā nebija.

Noteikumu projektā ir pārņemtas Eiropas Komisijas direktīvas 2008/65/EK prasības, ar ko groza direktīvu par vadītāja apliecībām.

Grozījumus noteikumos izstrādājusi Satiksmes ministrija sadarbībā ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

  
 

TM: Par ieslodzīto personu veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu

24.martā Ministru kabinets pieņēma grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti, lai precizētu minēto noteikumu sadaļu par ieslodzīto personu veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, persona brīvībā, kas vēlas veikt izmeklējumus HIV/AIDS noteikšanai, no saviem līdzekļiem sedz pacienta nodevu, bet tālākais infekcijas ārstēšanas process ir bezmaksas – no Veselības ministrijai paredzētajiem līdzekļiem tiek apmaksāti gan medikamenti, gan tālākie nepieciešamie laboratoriskie izmeklējumi.

Pēc ārstēšanas sākšanas katram HIV/AIDS pacientam regulāri nepieciešami īpaši laboratoriskie izmeklējumi, lai fiksētu slimības attīstību un lemtu par medikamentu efektivitāti. Latvijas cietumos pastāvīgi atrodas 420–450 ieslodzīto personu ar HIV/AIDS, kuriem ir nepieciešami atkārtoti laboratoriskie izmeklējumi un ārstēšana.

Savukārt ieslodzītajām personām ir cita veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, proti, TM sedz maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem personām, kas atrodas brīvības atņemšanas iestādēs. Savukārt no Veselības ministrijas budžeta tiek segti medikamenti HIV/AIDS inficēto ieslodzīto ārstēšanai, kas ir tikai daļa no infekcijas ārstēšanas procesa.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā tiks noteikts, ka TM sedz izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, izņemot medikamentus tuberkulozes un HIV/AIDS ārstēšanai, kā arī HIV/AIDS pacientiem noteiktos laboratoriskos izmeklējumus, kas būs jāsedz no Veselības ministrijas budžeta.

Turklāt noteikumu grozījumos pagarināts termiņš, no kura Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra vairs neapmaksās psihiatriskā profila stacionārajās nodaļās sniegto palīdzību personām ar garīga rakstura traucējumiem. Termiņš pagarināts no šā gada 1.aprīļa līdz 1.jūlijam. Tādējādi Labklājības ministrijai būs pietiekami daudz laika, lai veiktu nepieciešamo atlases procedūru sociālā pakalpojuma iepirkumam psihiatriskā profila pacientu nodrošināšanai. Grozījumi paredz arī citus redakcionāla rakstura grozījumus.

Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

  
 

VesM: Par grozījumiem veselības aprūpes organizēšanā un finansēšanā

24.martā Ministru kabineta sēdē tika veikti grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas paredz noteikt, ka turpmāk no trūcīgajām personām ārstniecības iestāde papildus pacienta iemaksai drīkstēs iekasēt līdzmaksājumu ne vairāk kā 15 latus par vienā stacionēšanās reizē veiktajām ķirurģiskajām operācijām līdzšinējo 30 latu vietā.

Atgādinām, ka ar šā gada 1.martu tika paaugstināti pacientu līdzmaksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem, paredzot, ka ārstniecības iestādes var iekasēt no pacientiem summu līdz 30 latiem par veiktajām operācijām.

Ņemot vērā, ka trūcīgās personas sedz pusi no noteiktajām pacientu iemaksām, Veselības ministrija ierosināja samazināt viņu līdzmaksājumu uz pusi. Jau ziņots, ka šāds līdzmaksājums vispār nav jāsedz pacientiem, kuri ir atbrīvoti no pacientu iemaksām.

 

VesM: Par klīnisko vadlīniju izstrādes kārtību

24.martā Ministru kabineta sēdē apstiprināja Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā izstrādā, izvērtē un reģistrē klīniskās vadlīnijas jeb rekomendācijas ārstniecības personām slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas veikšanai.

Ārstēšanu veicot pēc apstiprinātām vadlīnijām, mazināsies risks pacientu veselībai nestandarta situācijās un iespējamās domstarpības ar pacientiem vai viņu radiniekiem par veikto ārstēšanu.

Lai uzlabotu klīnisko vadlīniju izstrādi, turpmāk Sabiedrības veselības aģentūra organizēs un finansēs darba grupas locekļu darbu.

Darba grupas sastāvu veidos pārstāvji no veselības nozares nevalstiskajām organizācijām, savukārt izstrādāto vadlīniju projektu izvērtēs vienošanās sanāksmē ārstniecības personu profesionālās biedrības, kā arī speciālisti no Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes. Šāda kārtība ļaus klīnisko vadlīniju izstrādes procesu padarīt prognozējamu, objektīvu, neatkarīgu un starptautiskajai pieredzei atbilstošu.

Izmaiņas bija nepieciešamas, jo līdz šim klīnisko vadlīniju izstrāde un praktiskā pielietošana bija atkarīga tikai no veselības nozares nevalstiskajām organizācijām vai atsevišķu profesionāļu iniciatīvas bez valsts finansiāla atbalsta. Tā rezultātā izstrādātajām vadlīnijām bija dažādi formāti, izstrādes metodikas, kā arī klīniskās vadlīnijas netika izvērtētas un reģistrētas vienotā reģistrā.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrāciju un reģistra turētāju

24.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra noteikumos Nr.977 “Noteikumi par bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju””.

Noteikumu projekts ir sagatavots, lai pagarinātu termiņu, kurā savu darbību uzsāk bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrs, tā kā Vides ministrijas vai tās padotības iestāžu budžetā nav iespējams atrast līdzekļus šā reģistra darbības uzsākšanai 2009.gada 1.aprīlī un darbības nodrošināšanai 2009.gadā.

Ministru kabineta noteikumu projekts ir sagatavots atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.9panta trešajai daļai. Noteikumu projekts atbilst politikas jomai “Vides politika”.

 

VidM: Par darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem

24.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumos Nr.129 “Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Padomes 2006.gada 20.novembra Direktīvas 2006/117/Euratom par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli.

Direktīva 2006/117/Euratom aizstāj Padomes 1992.gada 3.februāra Direktīvu 92/3/Euratom par radioaktīvo atkritumu pārvadājumu starp dalībvalstīm, to ievešanas Kopienā un izvešanas no Kopienas kontroli un uzraudzību, kuras prasības pašreiz ir iestrādātas noteikumos Nr.129. Atšķirībā no vecās direktīvas jaunajā direktīvā papildus ir iestrādātas prasības attiecībā uz lietotās kodoldegvielas pārvadājumiem.

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā noris radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu Kopienā un ārpus Kopienas uzraudzība un kontrole starp Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm, kuras atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem ir pilnvarotas veikt šādu uzraudzību un kontroli.

Latvijā radiācijas drošības un kodoldrošības kontroli un uzraudzību veic Radiācijas drošības centrs, tostarp izsniedz atļaujas un speciālās atļaujas (licences) darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (arī pārvadājumiem).

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par dabas lieguma “Kadājs” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

24.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Kadājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums atrodas Gulbenes rajona Lejasciema pagastā; tā kopējā platība ir 328 hektāri. Visu dabas lieguma teritoriju aizņem meža zemes, no kurām tikai 1,6 hektāri ir privātīpašumā, bet pārējās pārvalda VAS “Latvijas valsts meži”.

Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu un atjaunotu meža masīvu, kam raksturīgas pirmatnēja meža pazīmes un liels īpaši aizsargājamo savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku sugu skaits un blīvums. Teritorijas dabas aizsardzības plānā norādīts, ka dabas liegums ir izcilākais šāda veida mežu paraugs Latvijā. Teritorija atbilst “Natura 2000” teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija “Natura 2000”.

Noteikumu projekts paredz dabas lieguma teritorijā neizdalīt funkcionālās zonas, bet noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai saglabātu un atjaunotu teritorijā esošās dabas vērtības, tai skaitā tiek noteikts mežsaimnieciskās darbības aizliegums ar atsevišķiem izņēmumiem: koku ciršanu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, īpaši aizsargājamo biotopu un dabas pieminekļu uzturēšanas pasākumu īstenošanai un koku ciršanu atsevišķos meža nogabalos, lai mākslīgi veidotās jaunaudzēs veicinātu lapu koku īpatsvara palielināšanos – dabiskošanos.

 

VidM: Par dabas lieguma “Vitrupes ieleja” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

24.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Vitrupes ieleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums “Vitrupes ieleja” izveidots 2004.gada 8.aprīlī, lai aizsargātu bioloģiski vērtīgu Vitrupes upes ielejas posmu – nogāžu un gravu mežus, bioloģiski vērtīgas pļavas, īpaši aizsargājamu bezmugurkaulnieku, putnu un augu sugas. Dabas lieguma “Vitrupes ieleja” platība ir 126 hektāri, tas atrodas Viļķenes pagastā un Salacgrīvas lauku teritorijā.

Noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas liegumam “Vitrupes ieleja” izstrādāto dabas aizsardzības plānu, kurš apstiprināts ar vides ministra 2006.gada 3.februāra rīkojumu Nr.48. Noteikumu projekts paredz dabas liegumu iedalīt četrās funkcionālajās zonās: regulējamā režīma zonā, dabas lieguma zonā, ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai aizsargātu teritorijā esošos īpaši aizsargājamos meža un pļavas biotopus, īpaši aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas, kā arī citas teritorijā sastopamās īpaši aizsargājamās sugas un biotopus. Dabas lieguma zona ir izveidota, lai aizsargātu Vitrupes ielejas ekosistēmu un ar to saistītos īpaši aizsargājamos biotopus un sugas. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu liegumam raksturīgo ainavu un piekrastes bioloģisko daudzveidību, vienlaikus pieļaujot ilgtspējīgu saimniecisko darbību. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu lieguma teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas laikā radušos zaudējumu kompensāciju

Valdība 24.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.177 “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā””.

Noteikumu grozījumi paredz kompensācijas apmēru akvakultūras dzīvnieku īpašniekam, ja radušies zaudējumi neeksotisko akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas laikā.

Kompensācija paredzēta, ja tiek iznīcināti akvakultūras dzīvnieki, to sperma, olšūnas un gametas, radušies bojājumi akvakultūras dzīvnieku audzētavas materiāltehniskajā aprīkojumā (bojāts mazvērtīgais inventārs un pamatinventārs), kā arī zaudējumi no akvakultūras dzīvnieku audzētavas dezinfekcijas.

Lai ievērotu sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas noteikti tirdzniecībā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm, Latvijā ir svarīgi kontrolēt akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību epizootisko stāvokli un, ja nepieciešams, veikt ierobežojošus pasākumus akvakultūras dzīvnieku audzētavā, bet tas rada zaudējumus akvakultūras dzīvnieku īpašniekam. Ministru kabineta noteikumu pieņemšana Latvijas akvakultūras dzīvnieku audzētājiem dod iespēju daļēji segt slimību apkarošanas procesā radītos zaudējumus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa