Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2009. gada 26. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2009.gada 26.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, M.Mitrofanova, V.Buzajeva un V.Buhvalova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (jautājumu reģistra Nr.145/J9)

“Par ministrijas iespējām nodrošināt valodas prasmes pārbaudi 70 000 strādājošo”  (pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.3933)

2. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim (jautājumu reģistra Nr.146/J9)

“Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā”  (pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, V.Buhvalova un M.Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim (jautājumu reģistra Nr.147/J9)

“Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratifikācijas sagatavošanu”  (pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

 Rīgā 2009.gada 23.martā

 Pielikums

Par ministrijas iespējām nodrošināt valodas prasmes pārbaudi 70 000 strādājošo

1. 2008.gada 29.jūlijā tika pieņemti MK noteikumi Nr.612, kas groza 2000.gada 22.augusta MK noteikumus Nr.296 “Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes kārtību”. Rezultātā no 48 līdz 1200 tika palielināts to privāto uzņēmumu amatu un profesiju skaits, kurām valsts nosaka valsts valodas prasmes līmeni. Maksimālais grozījumos noteiktais termiņš, kurā personas, kuru profesijas un amati no jauna iekļauti šo noteikumu 2.pielikumā, apgūst profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, ir 2010.gada 1.janvāris. Tātad visiem strādājošajiem, kas tiks pakļauti valsts valodas prasmes atestācijai, būs ne vairāk kā 1 gads laika to izpildei.

2. Ar valsts valodas prasmes pārbaudes organizēšanu Latvijā nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē strādājošā Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) Valsts valodas atestācijas daļa, kurā pašreiz strādā 20 cilvēki. Pagājušajā gadā šajā struktūrvienībā strādājošie darbinieki pieņēma eksāmenu aptuveni 6000 personām, kas pēc komisijas pārstāvja vārdiem ir tuvu tās maksimālajai kapacitātei.

3. Sakarā ar iepriekšminēto interesi izraisa to personu skaita novērtējums, kurām gada laikā saskaņā ar šiem MK noteikumiem Nr.612 būs jānokārto valodas prasmes pārbaude ISEC.

3.1. Savā anotācijā 2009.gada 16.februārī Ministru kabineta sēdē izskatītajam likumprojektam “Grozījumi Darba likumā” (Projekts: VSS-1776 TA-198) Tieslietu ministrija norāda, ka minēto MK noteikumu Nr.612 pieņemšanas rezultātā aptuveni 200 000 strādājošo krievvalodīgo ir pakļauti valsts valodas prasmes atestācijai. Savukārt pēc MK noteikumu Nr.612 pieņemšanas atestācijai no jauna ir pakļaujami 27% no privātajā sfērā strādājošiem.

3.2. Savā jautājumā tieslietu ministram G.Bērziņa kungam (Nr.142/J9) frakcija PCTVL, balstoties uz iepriekšminētā likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, norāda, ka, ja visi 400 000 krievvalodīgie strādā privātajā sfērā, tad to personu skaits, kurām tiks piemēroti papildu nosacījumi, sastāda 0,4x0,27x10⁶=108 000. Savukārt tajā (nereālajā) gadījumā, ja krieviski runājošie ir vienmērīgi sadalīti starp valsts un privāto sektoru, šo personu skaits būs ne mazāks par 0,4x0,27x10⁶x0,7=76 000.

3.3. Savā atbildē uz šo jautājumu tieslietu ministrs norāda, ka Valsts valodas centra Kontroles daļas inspektoru veiktās aptaujas liecina, ka sešos Ventspils, Rīgas un Valmieras uzņēmumos valsts valodas prasmes pārbaudes būs jākārto 609 strādājošajiem. Balstoties uz mūsu pašu veikto analīzi, tika sastādīta šāda tabula.

Atestācijai pakļaujamo strādājošo absolūtais un relatīvais skaits

Kā redzams no šajā tabulā atspoguļotās tendences, aptuvenais atestācijai pakļaujamo personu skaits (70 000) ir tuvs PCTVL prognozētajam.

3.4. Iepriekšminētajā tieslietu ministra atbildē tāpat tiek norādīts, ka saskaņā ar ISEC sniegto informāciju 2009.gada janvārī uz atestāciju ieradās 562, februārī – 462 personas, savukārt martā ir pieteikušās 627 un aprīlī – 314 personas. Tātad kopumā gada pirmajā trešdaļā – 1965 personas. Gada laikā prognozējams personu skaits – 1965x3=5895, kas sakrīt ar 2.punktā norādīto ISEC kapacitāti.

Tādā veidā reālā ISEC kapacitāte ir aptuveni 10–30 reizes mazāka nekā tā, kas nepieciešama, lai apmierinātu MK noteikumu Nr.612 pieņemšanas rezultātā radušos vajadzību.

4. Tieši Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā jauno MK noteikumu projektu “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”. Šajā projektā, cik mums ir zināms, saglabājas visi spēkā esošo MK noteikumu trūkumi, tāpēc visa atbildība par nereālu prasību izvirzīšanu strādājošajiem, kuru realizācijas ietvaros valsts pat nebūs spējīga izpildīt savu funkciju daļu, gulsies arī uz Jums kā izglītības un zinātnes ministri.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai patiesībai atbilst 2009.gada 26.februāra laikrakstā “Час” publicētajā rakstā “Кто крайний в очереди за языком” paustā informācija par to, ka uz valsts valodas prasmes pārbaudēm ir jāpierakstās vairākus mēnešus iepriekš? Lūdzam pamatot savu atbildi ar konkrētiem skaitļiem un faktiem.

2. Kāda izeja no izveidojušās situācijas Jums šķiet vispieņemamākā:

– MK noteikumu Nr.612 atcelšana;

– šo noteikumu ieviešanas laika pagarināšana;

– ISEC Valsts valodas atestācijas daļas kapacitātes paaugstināšana 10–30 reizes;

– MK noteikumu Nr.612 neattiecināšana uz tām personām, kuras jau strādā šajos amatos un profesijās;

– kāds cits variants?

3. Viens no iespējamajiem variantiem MK noteikumu Nr.612 leģitīmā mērķa (latviskas valodas vides radīšana privāto uzņēmumu darbinieku komunikācijā ar iedzīvotājiem) sasniegšanai varētu būt valsts organizēti latviešu valodas kursi. Šajā sakarā lūdzam sniegt Jūsu rīcībā esošo informāciju par valsts valodas kursiem paredzēto finansējumu (tajā skaitā ārvalstu) visās valsts struktūrās laika posmā no 2006.gada līdz 2009.gadam.

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, M.Mitrofanovs, V.Buzajevs, V.Buhvalovs

Rīgā 2009.gada 12.martā

Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā

2007.gada 18.decembrī Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, un 2008.gada 2.decembrī Saeima šo līgumu ratificēja. Cita starpā līgums paredzēja, ka pensiju par stāžu, kas uzkrāts līdz 1991.gada 1.janvārim, piešķir tā Puse, kuras teritorijā persona dzīvo pensijas pieprasīšanas (pārrēķināšanas) brīdī, savukārt Līguma 27.pants nosaka, ka tas stājas spēkā trīsdesmitajā dienā no datuma, kad notikusi apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem, kas diemžēl vēl līdz pat šim brīdim nav notikusi.

Kā Jums zināms, 2009.gada 18.februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta pasludināja spriedumu lietā Nr.55707/00 Natālija Andrejeva pret Latviju, kurā atzina, ka Latvijā ir noteikti diskriminējoši ierobežojumi pensionāriem, kas nav Latvijas pilsoņi, aprēķinot viņiem darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1991.gadam ārpus Latvijas.

Tāpēc vēl jo vairāk jebkāda kavēšanās ar iepriekšminētā Latvijas–Krievijas līguma spēkā stāšanos ir nepieļaujama, jo ir gan pretrunā ECT spriedumam N.Andrejevas lietā, gan turpina gandrīz 60 000 Latvijas pensionāru diskrimināciju.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kad, jūsuprāt, varētu notikt apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem?

2. Kura puse (Latvija vai Krievija) kavē apmaiņas procesu, un kāds, Jūsuprāt, ir cēlonis šādai rīcībai?

3. Kādus pasākumus veic Latvija, lai veicinātu apmaiņu ar ratifikācijas aktiem un līguma spēkā stāšanos?

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, ā V.Buzajevs, V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 19.mart

Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratifikācijas sagatavošanu

Latvijas Republikai (turpmāk arī LR) kā pēdējai no ES dalībvalstīm pērn parakstot Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk arī – Konvencija), ar labklājības ministres 18.07.2008. rīkojumu Nr.71¹ tika izveidota darba grupa ANO Konvencijas “Par personu ar invaliditāti tiesībām” ratifikācijas sagatavošanai, un tai ir uzdots, cita starpā:

“2.1. līdz 2008.gada 31.decembrim izvērtēt Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību Konvencijas prasībām;

2.2. līdz 2009.gada 1.februārim veikt Konvencijas īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķinus;

2.3. līdz 2009.gada 1.martam izstrādāt Rīcības plāna Konvencijas ratifikācijas procesa sagatavošanai projektu”.

Līdz pat šim laikam Labklājības ministrijas interneta mājaslapas sadaļā² par ANO Konvencijas “Par personu ar invaliditāti tiesībām” ratifikācijas sagatavošanu nav atrodams ne ziņu par LR normatīvo aktu atbilstību Konvencijai apkopojums un izvērtējums, ne Konvencijas īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins, ne Rīcības plāna Konvencijas ratifikācijas procesu sagatavošanai projekts.

Vēl jo vairāk, minētajā sadaļā pēdējās atrodamās ziņas par darba grupas darbību ir 04.12.2008. sēdes protokols.

Iepriekšminētā sakarā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir apkopotas un izvērtētas ziņas par LR normatīvo aktu atbilstību Konvencijai?

1.1. Ja nav – kādēļ, un kad tās tiks apkopotas un izvērtētas?

1.2. Ja ir – kad tās tiks ievietotas ministrijas interneta mājaslapā un kādēļ tas līdz šim nav izdarīts?

2. Vai ir veikts Konvencijas īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins?

2.1. Ja nav – kādēļ, un kad tas tiks veikts?

2.2. Ja ir – kad tas tiks ievietots ministrijas interneta mājaslapā un kādēļ tas līdz šim nav izdarīts?

3. Vai ir izstrādāts Rīcības plāna Konvencijas ratifikācijas procesu sagatavošanai projekts?

3.1. Ja nav – kādēļ, un kad tas tiks izstrādāts?

3.2. Ja ir – kad tas tiks ievietots ministrijas interneta mājaslapā un kādēļ tas līdz šim nav izdarīts?

4. Vai pēc 04.12.2008. ir notikušas darba grupas ANO Konvencijas “Par personu ar invaliditāti tiesībām” ratifikācijas sagatavošanai sēdes?

4.1. Ja nav – kādēļ, un kad tās notiks?

2.2. Ja ir – kad to protokoli un pieņemtie dokumenti tiks ievietoti ministrijas interneta mājaslapā un kādēļ tas līdz šim nav izdarīts?

5. Vai un kur ir publiskota LR normatīvo aktu atbilstības Konvencijai tabula, kas tiek minēta darba grupas 2.sēdes protokola³ 3.punktā?

6. Vai un uz kāda pamata termiņš Rīcības plāna Konvencijas ratifikācijas procesu sagatavošanai projekta izstrādei tika pagarināts no 2009.g. 1.marta līdz 2009.g. 1.maijam, kā teikts darba grupas 5.sēdes protokola⁴ sadaļā “Darba kārtība”?

¹ Labklājības ministres 18.07.2008. rīkojums Nr.71 http://www.lm.gov.lv/upload/sabiedribas_lidzdaliba/ar-m276_20080724_112316.tif.pdf

² Sabiedrības līdzdalība – ANO Konvencija – Par personu ar invaliditāti tiesībām http://www.lm.gov.lv/text/823

³ Protokols Nr.2 http://www.lm.gov.lv/upload/sabiedribas_lidzdaliba/darba_grupas_2_protokols_301008.doc

⁴ Protokols Nr.5 http://www.lm.gov.lv/upload/sabiedribas_lidzdaliba/protokols_21112008.doc

9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, V.Buzajevs, V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2009.gada 19.martā