Vakar, 5.jūlijā, pēc ievēlēšanas par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli — jaunievēlētā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ar pirmajiem apsveicējiem — akadēmijas prezidentu Jāni Stradiņu

Latvijas Zinātņu akadēmijas bij. ārzemju locekle — Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle prof. Vaira Vīķe–Freiberga

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureāts — ASV Mičiganas universitātes prof. Juris Upatnieks

Vakar, 5. jūlijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pilnsapulcē par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli (akadēmiķi) aizklātā balsošanā tika ievēlēta LZA ārzemju locekle, jaunievēlētā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Akadēmijas Statūtos ir paredzēts, ka akadēmijas ārzemju locekļi, kas pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, var tikt ievēlēti par īsteniem locekļiem. Šogad šim nolūkam izdalīta viena īstenā locekļa vakance. Aprīlī LZA prezidents Jānis Stradiņš rakstiski piedāvāja profesorei Vairai Vīķei-Freibergai balotēties un saņēma viņas piekrišanu. LZA Senāts nolēma šīs vēlēšanas rīkot kārtējā LZA sēdē 5. jūlijā.

LZA prezidents Jānis Stradiņš, apsveicot Vairu Vīķi-Freibergu ar ievēlēšanu un pasniedzot LZA diplomu, aicināja arī Latvijā veidot Akadēmisko padomi, kāda darbojas Igaunijā. Tur Igaunijas prezidents Lennarts Meri reizi mēnesī vai reizi divos mēnešos tiekas ar zinātniekiem, augstskolu mācību spēkiem, lai apspriestu valsts lietas no akadēmiskām, zinātniskām pozīcijām

Akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga:

— Es ļoti priecājos par šo apliecinājumu man kā zinātniecei, ka esmu, var teikt, atgriezusies savās mājās, šajā Zinātņu akadēmijā. Es nevarēju vairs būt mūsu akadēmijas ārzemju locekle, jo mans turpmākais darbs būs saistīts tikai ar šo zemi. Paldies par šo uzticības apliecinājumu. Es ticu, ka to tiešām esmu godam pati nopelnījusi ar savu zinātnieka darbu. Un atļaujiet man nodot vissirsnīgākos apsveikumus šīsdienas Lielās medaļas saņēmējam Jurim Upatniekam, ar kura darbu man bija tā iespēja iepazīties jau pirms daudziem gadiem pasaules izstādē Monreālā, kur notika arī latviešu zinātnieku tehnisko zinātņu kongress un pirmo reizi tikās trimdā aizbēgušie zinātnieki ar pārstāvjiem no Latvijas. Un toreiz Jurim Upatniekam bija ļoti saistošs priekšlasījums par viņa darbiem hologrāfijā. Es ļoti priecājos, ka man šodien ir iespēja personīgi apsveikt šo izcilo zinātnieku, kura darbus atzīst visā pasaulē. Tas ir ārkārtīgi liels gods Latvijas Zinātņu akadēmijai un latviešu tautai, ka mums ir šāds zinātnieks.

Es labprāt piedalīšos arī zinātnieku apspriedēs, ja vien tajā laikā nebūs paredzēta kāda ārvalstu vizīte. Kā jūs zināt, Latvijai nākamajos mēnešos ir ārkārtīgi svarīgi iegūt sabiedrotos, kas atbalstītu Latvijas virzību sarunām uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tajā sakarībā es kā jaunievēlētā Valsts prezidente esmu saņēmusi jau vairākus ielūgumus no ārvalstīm. Katrā ziņā tās ir prioritātes, uz kurām nekavējoties iespēju robežās ir jāatbild.

Katrā ziņā man kā zinātniecei Latvijas zinātnes liktenis vienmēr būs kaut kas ļoti tuvs un nozīmīgs, un es to nekad neaizmirsīšu.

Ievadrunā — LZA prezidents Jānis Stradiņš

Prezidents atgādina: Latvijas Zinātņu akadēmija parasti rīko divas pilnsapulces gadā, bet šogad atkāpjas no šīs tradīcijas. Maijā notika pilnsapulce par latviešu valodu un kultūrvēsturi sakarā ar Zinību komisijas un mūsu pašreizējās latviešu latinizētās ortogrāfijas jubileju. Tagad, jūlijā, pilnsapulce veltīta eksaktajām zinātnēm, lai noklausītos LZA Lielās medaļas laureāta Jura Upatnieka lekciju, godinot viņu kā vienu no jaunas metodes — hologrāfijas — izveidotājiem pasaules mērogā. Hologrāfija pieder pie XX gadsimta zinātnes būtiskiem atklājumiem, ar šīm pilnsapulcēm LZA zināmā mērā rezumē XX gadsimtu zinātnē — gan dabas, gan humanitārajās zinātnēs.

.