Ar sāpēm pieminot 1949.gada marta deportācijas Baltijā – lai pasaule zina, apzinās, un nekad vairs nepieļauj!

25.martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, — atceroties masveida deportācijas, kad pirms 60 gadiem no Latvijas uz tālajiem Sibīrijas novadiem 33 ešelonos varmācīgi tika aizvesti 42 125 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem 95 procenti bija latviešu, — Okupācijas muzejs rīkoja vairākus pasākumus.

Savukārt Latvijas Okupācijas muzejā tika prezentēta Edvīna Šnores dokumentālās filmas “Padomju stāsts” DVD versija (pa kreisi filmas DVD versijas noformējums). Diskā papildus filmai iekļautas intervijas ar ekspertiem par badu Ukrainā 1932.–1933.gadā, Gestapo–NKVD līgumu, Francijas komunistiem 1940.gadā un citām tēmām. Filma ir angļu valodā ar titriem 15 valodās, tostarp arī latviešu.

Kinoteātrī “K–Suns” notika dokumentālās filmas “1949.gada 25.marta deportācijas” pirmizrāde (pa labi filmas DVD versijas noformējums). Filmu sagatavojusi Latvijas Okupācijas muzeja Video un kinofonofoto krātuve. Filmā apkopotas vēstures notikumu aculiecinieku liecības. Liecību sniedzēji ir cilvēki, kuru dzīves gājumu satrieca okupācijas vara. Viņi – deportētie, trimdinieki, represētie – paši arī vēsture.

Latvijas Valsts prezidents:

Pieminot 1949.gada komunistiskā genocīda upurus, Valsts prezidents Valdis Zatlers 25.martā Rīgas pilī tikās ar vairāk nekā 90 politiski represēto organizāciju pārstāvjiem no visiem Latvijas reģioniem.

Tikšanās laikā V.Zatlers pateicās visiem represētajiem un viņu ģimenes locekļiem par nacionālo lepnumu, izturību un Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kā arī novēlēja labu veselību un možu garu.

Pēcpusdienā Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas pasākumi turpinājās pie Brīvības pieminekļa, kur Latvijas prezidents nolika ziedus un uzrunāja klātesošos. Savā runā Valsts prezidents Valdis Zatlers teica:

“Šodien spīd saule, un mēs ar lepnumu veramies savā Brīvības piemineklī un lasām šos vārdus “Tēvzemei un Brīvībai”, bet pirms 60 gadiem pie jūsu durvīm pieklauvēja negaidīti viesi un jūsu ģimenes likteņi būtiski izmainījās. 63 000 cilvēku tika izsūtīti no savām mājām tālu Sibīrijā, vairāk nekā 10 000 no tiem bija bērni, kas bija jaunāki par 16 gadiem. Un vēl šodien katrā no mums ir jautājums – kāpēc? Par ko?

Cilvēki tajā laikā sāka atkopties no kara rētām. Mēs bijām piedzīvojuši 1940.gada okupāciju, slepkavības, 1941.gada deportācijas, karu. Kāpēc vēl bija jācieš un par ko? Acīmredzot ar to bija par maz, lai staļiniskais režīms noticētu, ka Latvijas valsts ir iznīcināta. Bet arī šīs deportācijas to nepaveica. Tieši pateicoties jums, kas pārnāca no Sibīrijas, mēs pierādījām šim naidīgajam režīmam, ka Latvijas valsti nevar iznīcināt. Un par to šodien jums visiem jāsaka paldies. Un, ja arī šodien kāds Latvijā vai ārpus tās vēlas pārrakstīt vai nolemt aizmirstībai šo vēsturi, mēs visi esam šeit un zinām – to nevar izdzēst nekad, tā ir mūsu sirdīs, mūsu atmiņās. Mēs to mantojam no paaudzes paaudzē, un šobrīd ir svarīgi, lai to zinātu ne tikai mēs, bet arī tie, kas ir ārpus Latvijas, visā pasaulē.

Es vēlreiz aicinu visus represētos stāstīt par saviem likteņiem, iet uz skolām, stāstīt savās ģimenēs, ievietot internetā. Mums visiem šī vēsture ir jāsaglabā. Lai, vēlreiz atkārtošu, neviens neiedomātos nevienu mirkli to pārrakstīt, aizmirst vai norakstīt uz visiem laikiem. Un šodien, kad saku jums visiem paldies par to, ko jūs paveicāt Latvijas valsts labā, lai šodien mēs varētu stāvēt šeit, pie Brīvības pieminekļa, ar lepnumu nolieksim galvas, paklusēsim, pieminēsim tos, kas cietuši. Un pēc īsā klusuma brīža pacelsim galvas augšup, paskatīsimies cits citam acīs un lepni pacelsim galvu. Mums ir lepnums par savu valsti, mēs esam stipri, pārliecināti par savas valsts nākotni. Un jūs rādīsit piemēru citiem. Jūsu laiki ir bijuši daudz grūtāki nekā šodienas grūtības. Jūs esat pierādījuši, ka to var izturēt, pārvarēt un cīnīties tālāk. Paldies jums visiem!”

Valsts prezidenta preses dienests

Eiropas Parlamenta debates:

25.martā Eiropas Parlamentā (EP) norisinājās debates “Eiropas sirdsapziņa un totalitārisms”. Tas ir kā turpinājums Čehijas prezidentūras organizētajai konferencei par šo jautājumu, kas norisinājās pirms nedēļas Briselē.

Gan minētajā konferencē, gan debatēs uzstājās EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (Pilsoniskā savienība). Viņa un vairāku EP deputātu izveidotā darba grupa “Vienota Eiropa. Vienota vēsture” ir stingrs pamats, lai EP vispār nonāktu līdz tik augsta līmeņa debatēm.

Ģ.V.Kristovskis pašreizējo situāciju Eiropā attiecībā uz totalitārā komunisma noziegumu izpratni raksturo asi: “Diemžēl Eiropas kopējo vērtību pamatā neietilpst prasība vispusīgi un taisnīgi vērtēt totalitārisma noziegumus Eiropā un to sekas. Tā rezultātā puspatiesības, vienpusēja interpretācija vai vēsturiskās patiesības noliegšana vājina eiropiešus.”

Kā vienu no Eiropas vājuma izpausmēm Ģ.V.Kristovskis vērtē 2008.gada novembra Ietvarlēmumu par rasismu un ksenofobiju, kas prasa kriminālatbildību tikai par nacistisko noziegumu rupju banalizēšanu, bet joprojām attaisno totalitārā komunisma noziegumus Eiropā. “Tā ir piekāpšanās noziedzīgā padomju režīma mantinieku priekšā, kas turpina rupju ideoloģisko cīņu pret Rietumeiropas vērtībām un demokrātiju,” uzsver politiķis. “Turklāt tas notiek laikā, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā 2001.gada spriedumā ir atzinusi ne tikai tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas vadītāju Streletz, Kessler un Krenz atbildību, bet arī pašas totalitārās VDR kā valsts noziegumus cilvēktiesību jomā. Šis ir aspekts, kuram līdz šim Eiropas politiķi nav pievērsuši uzmanību. Bet VDR noziegumu mērogs ne tuvu nav salīdzināms ar zvērībām, kuras Baltijas valstīs pastrādāja PSRS varas mašinērija. VDR vadītāji tika notiesāti. Tātad šī analoģija, argumenti, secinājumi ir pielietojami pret PSRS.”

EP deputāts aicina: “Ir jāpanāk taisnīgs Eiropas nesenās totalitārās vēstures atspoguļojums Eiropas nākotnes, Eiropas kopējo vērtību vārdā. Eiropas nesenā totalitārā pieredze vairs nav atstājama tikai vēsturnieku vērtēšanā atkarībā no to simpātijām kādai valstij vai ideoloģijai. Tādā veidā tiek kropļota eiropiešu atmiņa un noniecināti komunistiskā totalitārisma represijās cietušie.”

Objektivitāti var nodrošināt, tikai piemērojot starptautiskas juridiskas normas un principus, arī agrākos likumus, kas pauž demokrātisku pārvaldību, uzskata politiķis. “Ir pēdējais laiks likt lietā objektīvu metodi totalitāro noziegumu izvērtēšanā. Nacionālo tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi ir izcili precedenti, kas skaidri norāda uz vispārzināmu starptautisko tiesību un principu pārkāpumiem, kas ir labi zināmi ikvienam un lietojami jau vismaz kopš Nirnbergas tiesas, kurā tiesāja nacistiskās Vācijas vadītājus, prakses. Beidzot Eiropai ir jāizveido politika un juridiski principi, metodes, šādu patiesības un tiesiskuma (Truth and Justice) principu izmantošanai, kas viestu ticību, ka pārskatāmā nākotnē būs autoritatīvs pamats totalitārisma radīto ideoloģisko cīņu pretinieku samierināšanai. Tas ir šo nelaimju skarto zemju īstais integrācijas priekšnoteikums. Tikai tā Eiropa patiešām kļūs vienota.”

EP Nāciju Eiropas grupas informācija