Izglītības un zinātnes ministre: Par studentu tiesībām un pienākumiem

 Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsts nodrošinātās iespējas studēt par budžeta līdzekļiem apmaksātās budžeta studiju vietās studentam pēc augstskolas absolvēšanas nav uzlikušas nekādas saistības, atbildību vai pienākumus pret valsti. Taču šīm lietām būtu jābūt noteiktām, un tās ir traktējamas nevis kā cilvēktiesību ierobežojumi, bet gan kā ieguldījums tautsaimniecībā, kā saistības un atbildība par savas valsts nākotni un izaugsmi. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar partneriem plāno izstrādāt mehānismus, lai to iedzīvinātu. “Mēs redzam situāciju savā valstī, un mēs gribam stiprināt mūsu valsti, un šādi mehānismi ir viens no risinājumiem, kā to panākt,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, 21.martā uzrunājot Latvijas Studentu apvienības (LSA) 14.kongresa dalībniekus.

 “Vēlos pateikt lielu paldies LSA un personīgi tās prezidentam Igoram Grigorjevam par aktīvas un ciešas LSA un IZM sadarbības veicināšanu. Šajā laikā vairākkārt esam tikušies gan pēc LSA, gan pēc manas iniciatīvas un kopīgi strādājuši, lai risinātu studentiem un augstākajā izglītībā kopumā visaktuālākos jautājumus. Esmu priecīga un pateicīga, ka esat nākuši ar konkrētiem un racionāliem priekšlikumiem gan saistībā ar augstākās izglītības kvalitāti, gan finansējumu, gan studentu sociālajiem jautājumiem,” teica T.Koķe. Viņa norādīja, ka viens no nozīmīgākajiem sadarbības punktiem bijusi Augstākās izglītības likumprojekta izstrāde, un aicināja studentus sekot līdzi likumprojekta virzībai Saeimā, jo “ticu, ka studenti, tāpat kā ikviens augstākajā izglītībā iesaistītais, gaida šā likumprojekta pieņemšanu un tā piedāvātās novitātes un attīstības iespējas, piemēram, iespējas īstenot un apgūt ar citu valstu augstskolām kopīgas studiju programmas”.

Ministre norādīja: lai atbalstītu materiālā ziņā trūcīgākos studentus un uzlabotu viņu iespējas saņemt stipendijas, IZM gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuros kā nosacījumi stipendijas saņemšanai būs iekļauti arī sociālie kritēriji. Tāpat ministre apliecināja, ka 2009.gadā valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits paliek nemainīgs; valstij būs iespēja palielināt stipendiju saņemošo bakalaura studentu skaitu; palielināts arī valsts budžeta finansējums studiju un studējošo kredītiem.

Ministre piebilda, ka arī krīzes budžeta laikā nemainās patiesība, ka valsti padara stipru ne tik daudz naudas pārpilnība, cik zinoši, prasmīgi, talantīgi un idejām bagāti cilvēki: “Eiropas Radošuma un inovāciju gadā vēlu, lai tieši Latvijas studentiem rodas tās gudrās idejas, kas valstij ļauj veiksmīgāk izkļūt no krīzes un pārvarēt tās sekas.”

T.Koķe aicināja studentus izmantot iespējas sevis pilnveidei, visupirms mobilitāti, un studēt vismaz semestri ārzemēs. Viņa rosināja neapstāties pie pamatstudijām, bet mācīties arī maģistrantūrā un doktorantūrā, jo “studēšana nākamajās pakāpēs ir tieši tas ceļš, kā jaunieši var stiprināt gan savu profesionālo, gan savas dzīves kvalitātes nākotni”.

Nobeigumā ministre vēlēja LSA kongresa dalībniekiem konstruktīvu darbu un izvēlēties LSA prezidenta amatam vispiemērotāko kandidatūru, kas spēj paust un publiski aizstāvēt visu Latvijas studentu intereses. Tāpat viņa novēlēja, lai LSA, uzņemoties pārstāvniecību un paužot viedokli, respektētu pēc iespējas plašāka studentu loka intereses.

T.Koķe apliecināja, ka vienmēr ir aizstāvējusi un aizstāvēs studentu tiesības paust viedokli, lai kopīgā darbā panāktu konkrētu rezultātu gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan citu ministriju, gan kopējās valdības darbības kontekstā.