• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kultūras ministrs: Par pievienotās vērtības nodokļa likmi grāmatām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2009., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/189746

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valsts un sporta organizāciju sadarbību

Vēl šajā numurā

26.03.2009., Nr. 48

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Kultūras ministrs: Par pievienotās vērtības nodokļa likmi grāmatām

 

Kultūras ministrs Ints Dālderis 25.martā tikās ar Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas, Latvijas Grāmatnieku ģildes un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus, kas saistīti ar PVN likmes noteikšanu grāmatām.

Iepazinies ar grāmatniecības nozares pārstāvju sniegto situācijas analīzi, ministrs atzina, ka pašreizējā budžeta deficīta apstākļos vienīgā iespēja saglabāt grāmatniecības nozari ir pazeminātas PVN likmes atjaunošana. Par to liecina fakts, ka PVN paaugstināšana grāmatām no 5% līdz 21% ir samazinājusi apgrozījumu grāmatnīcās pat par 40% (prognoze par 2009.gada martu salīdzinājumā ar 2008.gada martu), kas krietni pārsniedz vispārējos ekonomikas lejupslīdes tempus. Arī finanšu eksperti atzīst, ka “lasīšanas nodoklis” nav devis gaidītos ieņēmumus valsts budžetā; pašreizējie aprēķini rāda, ka ienākumi no grāmatu tirdzniecības būtu lielāki, ja būtu saglabāta 5% PVN likme.

 “Grāmatas latviešu valodā ir ārkārtīgi svarīgs instruments latviešu valodas un kultūras saglabāšanai un attīstībai. Mēs nevaram runāt par nacionālu valsti bez nacionālas literatūras. Tādēļ valstij būtu nevis jāapgrūtina, bet gan visiem spēkiem jāatbalsta grāmatu izdošana latviešu valodā. Pazeminātā PVN likme grāmatām ir jāatjauno visdrīzākajā laikā,” norādīja kultūras ministrs.

Tāpat valsts līmenī jāvairo nozares prestižs un jāveicina grāmatu patēriņš, skaidrojot, cik liela nozīme zināšanām ir indivīda un valsts konkurētspējas vairošanā.

Kā liecina Zviedrijas pieredze, kur pēc ilgstošām diskusijām valdība 2002.gadā 25% PVN likmi pazemināja uz 6%, strauji pieauga gan grāmatu tirdzniecības apjomi, gan jaunu nosaukumu skaits, turklāt tieši vietējo autoru darbiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi valodas un kultūras saglabāšanai.

Gan grāmatniecības ciešo saistību ar valodas pastāvēšanu, gan tās izglītojošo un pozitīvo sociālo aspektu ņēmušas vērā lielākā daļa ES valstu. Ne velti grāmatu izdošana iekļauta īpaši saudzējamo nozaru sarakstā, kam tiek piemērota pazeminātā un dažās ES valstīs pat dubultpazeminātā PVN likme. Lai gan tieši 2009.gadā ekonomiskās krīzes dēļ dažu valstu nodokļos tiešām ieviestas izmaiņas, vidējā PVN likme grāmatām Eiropas Savienībā svārstās ap 8% robežu.

Latvijas Grāmatnieku ģildes apkopotie dati uzrāda dramatisku apgrozījuma kritumu grāmatnīcās šā gada pirmajos trīs mēnešos. Aptaujājot Latvijas 12 lielākās grāmatu tirgotavas, secināts, ka 2009.gada janvārī apgrozījums ir par 29% mazāks nekā pērnā gada janvārī, šā gada februārī – jau par 36,58%, bet martā prognozētais apgrozījuma kritums jau sasniedz 40% samazinājumu attiecībā pret 2008.gada marta rādītājiem.

2009.gada janvāra vidū veiktā aptauja 18 izdevniecībās, kuru grāmatas kopumā veido apmēram 50% no 2008.gadā klajā laisto grāmatu klāsta, uzrādīja šādas prognozes: salīdzinājumā ar 2008.gada janvāri un februāri, kad aptaujātie izdevēji kopumā bija laiduši klajā 175 jaunus nosaukumus ar kopējo metienu 381 176 grāmatu eksemplāru, 2009.gada februārī tika plānoti tikai 125 nosaukumi ar kopējo metienu 269 670 eksemplāru. Tātad jau pašreizējais kritums ir 30% no iepriekšējā gada apjomiem, turklāt vairāki aptaujātie atzīst, ka labprāt atteiktos vēl no vairākiem projektiem vai samazinātu grāmatu metienus, taču ir spiesti ievērot noslēgto līgumu nosacījumus. Saskaņā ar saņemtajām atbildēm jau šā gada divās pirmajās nedēļās izdevniecības noraidījušas 99 jaunus projektus, uz nenoteiktu laiku iesaldējušas ap 70, un tas ir tikai sākums.

 

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!