Par valsts un sporta organizāciju sadarbību

 Latvijā valsts sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un partneriem ir lielisks labās prakses paraugs – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbība ar sporta organizācijām un sporta sabiedrību, jo “Latvijā sporta federācijām ir deleģēti pietiekami nozīmīgi valsts mēroga uzdevumi, no kā labo praksi un pieredzi var mācīties arī citas jomas. Un es ļoti ceru, ka tieši šādā veidā arī Latvijas sporta sabiedrība atbalsta IZM politiku un ir atvērta sadarbībai, meklējot kopīgus risinājumus,” teica par sporta nozari atbildīgā ministre Tatjana Koķe, 21.martā uzrunājot Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekus.

Viņa uzsvēra, ka šajā sadarbībā IZM meklē gudrākos un pieņemamākos lēmumus sporta nozares pārvaldībai, un svarīgākais – lai neviens lēmums netiktu pieņemts šauri ierēdņu kabinetos, bet lai tas notiktu sadarbībā ar cilvēkiem un partneriem, kam šie lēmumi jāīsteno. Ministre piebilda, ka arī IZM Sporta pārvaldes reorganizācija veikta, konsultējoties ar sporta sabiedrību, lai ieguvēja būtu pati sporta sabiedrība.

T.Koķe norādīja, ka sporta, tāpat kā ikvienas jomas, sekmīgu darbību vispirms nodrošina atbildīgi un atbilstīgi pieņemti likumi un lēmumi. Viņa atgādināja par nesen pieņemtajiem grozījumiem Sporta likumā, kas būtiski pilnveido sporta federāciju darbības tiesisko regulējumu un nosaka nozīmīgu valsts pārvaldes uzdevumu deleģējumu Latvijas Sporta federāciju padomei. Ministre uzsvēra, ka šis lēmums apliecina, ka valsts neuzurpē varu, īstenojot visas funkcijas pati, bet gan dalās šajās varas iespējās un pozīcijās ar sporta sabiedrību. Viņa piebilda, ka viens no šābrīža būtiskākajiem uzdevumiem ir nodrošināt izmaiņas Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) sastāvā, un izteica cerību, ka sporta sabiedrība to palīdzēs īstenot, jo IZM saskata LNSP kā nozīmīgu instrumentu, lai valsts mērogā tiktu pieņemti lēmumi, kurus apspriežot plašāk kā vien ministrijā, sporta joma varētu gūt lielāku un plašāku atbalstu.

Runājot par finansējuma samazinājumu sportam, tāpat kā visām pārējām nozarēm, ministre sacīja, ka, veicot gaidāmos valsts budžeta grozījumus, nav paredzēts samazināt sporta treneru atalgojumu, jo tas jau tika samazināts.

Nobeigumā ministre rosināja sporta sabiedrību kopīgi ar IZM strādāt pie ilgtermiņa sporta politikas dokumenta – Sporta attīstības pamatnostādņu izstrādes. T.Koķa aicināja šo dokumentu veidot pēc iespējas lietišķu; skatīties no plašāka skatupunkta; spēt ieraudzīt nākotnes perspektīvu; iepazīt citu valstu veiksmīgo pieredzi; meklēt netradicionālus risinājumus, kas nāktu sporta dzīvei par labu. “Šis dokuments pirmkārt, ir vajadzīgs maziem un lieliem sportistiem, sporta dzīves organizētājiem,” norādīja ministre, atbalstot iepriekš izskanējušo domu, ka par svarīgāko prioritāti sportā izvirzāms bērnu, jaunatnes un tautas sports: “Ja mēs neattīstīsim sportu skolās, augstskolās, neattīstīsim tautas sportu, tad arī augstu sasniegumu sports pēc kāda laika var arī neuzrādīt vairs to sniegumu, kādu mēs būtu vēlējušies.”

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece