Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.42

Rīgā 2009.gada 25.martā (prot. Nr.11 2.p.)

Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 55.pantu un 101.³ panta septītās daļas 2.punktu
un Finanšu instrumentu tirgus likuma 121.panta devīto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. “Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi” (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām bankām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kurām ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības (tālāk tekstā – iestāde).

2. Noteikumu prasības attiecas uz visu veidu finanšu aktīviem, kas finanšu pārskatos tiek atspoguļoti pēc amortizētās iegādes vērtības (amortised cost), t.i., kredītiem un līdz termiņa beigām turētiem finanšu aktīviem (tālāk tekstā – kredīti).

3. Noteikumos lietotie termini

3.1. Kredītrisks – zaudējumu rašanās iespēja gadījumā, ja aizņēmējs nespēs vai atteiksies pildīt saistības pret iestādi atbilstoši līguma noteikumiem.

3.2. Paredzamie zaudējumi (expected loss) – zaudējumi, kas radīsies iestādei, ja iestāsies aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījums. Paredzamie zaudējumi var atšķirties no saskaņā ar grāmatvedības standartiem finanšu pārskatos atzītajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem (impairment loss), jo tajos ņem vērā zaudējumus, kas var rasties nākotnes notikumu iespējamās nelabvēlīgās ietekmes uz kredīta atmaksu dēļ.

3.3. Uzkrājumi – saskaņā ar grāmatvedības standartiem finanšu pārskatos atzītie vērtības samazināšanās zaudējumi.

3.4. Procentu kapitalizācija – uzkrāto procentu pieskaitīšana kredīta pamatsummai vai tās samaksa uz aizņēmējam izsniegta jauna kredīta rēķina.

3.5. Kredīta pārstrukturēšana – atvieglojumu piešķiršana (concession) aizņēmējam tādu ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar aizņēmēja finansiālām grūtībām, kurus citā gadījumā iestāde nebūtu piešķīrusi un kuri var izpausties kā:

3.5.1. jebkāda kredīta nosacījumu atvieglošana, piemēram, kredīta termiņa pagarināšana, kredīta maksājumu atlikšana, procentu kapitalizācija, sākotnējās procentu likmes samazināšana;

3.5.2. nodrošinājuma vai citu aktīvu pārņemšana daļējai kredīta samaksai;

3.5.3. sākotnējā aizņēmēja aizstāšana vai papildu parādnieka iesaistīšana.

3.6. Finansiālas grūtības (3.5. punkta izpratnē) – tādas aizņēmēja finansiālā stāvokļa izmaiņas, kuru dēļ tiktu pieļauti maksājumu kavējumi un/vai atzīti kredīta vērtības samazināšanās zaudējumi, ja kredīta pārstrukturēšana nebūtu veikta.

3.7. No nodrošinājuma atkarīgs kredīts – kredīts, kura atmaksa ir pilnīgi atkarīga no nodrošinājuma realizācijas, jo aizņēmējam nav citu avotu kredīta atmaksai.

3.8. Neatkarīgs vērtētājs – persona, kurai ir atbilstoša licence vai sertifikāts nekustamā īpašuma vērtēšanai un kura ir neatkarīga no procesa, kurā tiek pieņemts lēmums par kredīta piešķiršanu.

3.9. Grāmatvedības standarti – Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdotie Starptautiskie Grāmatvedības standarti, Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti un Starptautisko Finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijas, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras ir publicētas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

4. Pārējo terminu lietojums atbilst grāmatvedības standartu terminu lietojumam.  

II. Pamatnostādnes

5. Iestāde izveido kredītu kvalitātes novērtēšanas (loan review) sistēmu, lai savlaicīgi novērtētu kredītu kvalitāti un noteiktu paredzamo zaudējumu apmēru saskaņā ar bankas politikām un procedūrām, ņemot vērā šo noteikumu prasības, un izveidotu uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām.

6. Iestāde regulāri vērtē kredītu kvalitāti, balstoties uz vispusīgu, labi dokumentētu un konsekventi piemērojamu kredītportfeļa analīzi, izmantojot savus profesionālos spriedumus, pamatotus pieņēmumus un ņemot vērā visu zināmo iekšējo un ārējo informāciju, kas ietekmē kredītu kvalitāti (kredītu atmaksu).

7. Iestāde, ņemot vērā kredītportfeļa lielumu un struktūru, izveido un konsekventi piemēro iekšējo kredītu klasifikācijas sistēmu, kas ļauj ticami klasificēt kredītus atbilstoši tiem piemītošajam kredītriskam, laicīgi un precīzi identificēt izmaiņas riska parametros un kredītu problēmas. Iekšējā kredītu klasifikācijas sistēma ir pamats kredītu riska pārvaldīšanai, paredzamo zaudējumu novērtēšanai un atbilstoša uzkrājumu apmēra noteikšanai.

8. Iestāde izstrādā un dokumentē kredītu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas metodoloģiju (tālāk tekstā – metodoloģija), lai piesardzīgi aplēstu paredzamos kredītu zaudējumus un noteiktu pārskata datumā finanšu pārskatos atzīstamos uzkrājumus. Metodoloģiju dokumentē iestādes politikās un procedūrās.

9. Iestāde izstrādā procedūru, kas nosaka kartību, kādā iestāde ņem vērā nekustamā īpašuma, kas kalpo par kredīta nodrošinājumu, vērtējumu, ko veicis neatkarīgs vērtētājs. Iestāde izvērtē vērtētāja veiktajā vērtējumā izmantotos pieņēmumus, ierobežojošos faktorus, prognozes un datus un nepieciešamības gadījumā tos koriģē.

10. Finanšu pārskatos iestāde atzīst kredītu vērtības samazināšanās zaudējumus un veido uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

11. Iestāde izvērtē saskaņā ar grāmatvedības standartiem izveidoto uzkrājumu pietiekamību paredzamo zaudējumu segšanai. Paredzamie zaudējumi pārsniedz saskaņā ar grāmatvedības standartiem izveidoto uzkrājumu apmēru, ja iestādes kredītportfeļa kvalitāti būtiski ietekmē apsvērumi, kas netiek ņemti vērā saskaņā ar grāmatvedības standartiem. Pozitīvu starpību starp paredzamo zaudējumu apmēru un saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām izveidotajiem uzkrājumiem ņem vērā, aprēķinot iestādes pašu kapitālu saskaņā ar iestādei saistošajiem kapitāla prasību ievērošanas noteikumiem.

12. Iestāde, kura ir saņēmusi atļauju izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto (tālāk tekstā – IRB) pieeju minimālo kredītriska kapitāla prasību aprēķinam, var izmantot saskaņā ar IRB pieeju aprēķinātos paredzamos zaudējumus kā paredzamos zaudējumus šo noteikumu izpratnē, ja iestāde ir izvērtējusi un atzinusi, ka tās IRB pieejā ir ņemti vērā visi apsvērumi, kas ir būtiski iestādes kredītportfeļa kvalitātes novērtēšanai.

13. Iestāde, kas aprēķina minimālo kredītriska kapitāla prasību saskaņā ar standartizēto pieeju, paredzamos zaudējumus aplēš, ņemot vērā šo noteikumu 46. punktā izklāstītos apsvērumus.

14. Par kredītu kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošanu un efektīvu funkcionēšanu atbild iestādes vadība (padome un valde), kura apstiprina un regulāri pārskata attiecīgās iestādes politikas un procedūras, kā arī nozīmē atbildīgos darbiniekus/struktūrvienības par šo politiku un procedūru ieviešanu.

15. Iestādes vadība un/vai iestādes speciāli izveidotā kredītu novērtēšanas komiteja regulāri pārskata un izvērtē kredītu kvalitātes vērtēšanas rezultātus un izveidoto uzkrājumu pietiekamību. 

III. Kredītu kvalitātes novērtēšana un uzkrājumu veidošana

16. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas norāda, ka notikusi būtiska kāda kredīta kvalitātes pasliktināšanās, veic kredītu kvalitātes pārbaudi, lai noteiktu, vai nav iestājies viens vai vairāki kredītu zaudējumu notikumi (loss event), kas minēti šo noteikumu 21. un 22. punktā.

17. Kredītus, kuri ir individuāli nozīmīgi, iestāde vērtē individuāli. Pārējos kredītus iestāde vērtē vai nu individuāli, vai apvienojot grupās kredītus ar līdzīgiem kredītriska parametriem.

18. Lai noteiktu, kādi kredīti ir individuāli nozīmīgi, iestāde ņem vērā kredīta relatīvo lielumu attiecībā pret aktīviem, kredītportfeli vai pašu kapitālu, kā arī kvalitatīvo informāciju, piemēram, kredīta piederību kādai kredītu grupai (kredīti ar iestādi saistītajām personām, kredīti ar paaugstinātu valsts risku, kredīti kādas nozares aizņēmējiem, ja situācija nozarē negatīvi ietekmē aizņēmēju finanšu stāvokli, vai kredīti, par kuriem nav aktuālas aizņēmēja/galvotāja finanšu informācijas vai nodrošinājuma informācijas).

19. Kredītus ar maksājumu (pamatsummas vai procentu) kavējumiem vairāk nekā 90 dienas un pārstrukturētos kredītus iestāde vērtē individuāli, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar iestādes izstrādāto metodoloģiju kredītus var vērtēt kredītu grupās, jo kredīti ir nelieli un individuālas vērtēšanas izmaksas ir nesamērīgas, salīdzinot ar iespējamo zaudējumu apmēru.

20. Kredītam vai kredītu grupai kredītu kvalitāte ir pasliktinājusies un vērtības samazināšanās zaudējumi radušies tad, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka pēc kredīta sākotnējās atzīšanas iestājies viens vai vairāki kredītu zaudējumu notikumi, kas ietekmē kredītu nākotnes naudas plūsmas prognozi un šo ietekmi var ticami novērtēt.

21. Par kredītu zaudējumu notikumiem kredītiem, kas tiek vērtēti individuāli, liecina:

21.1. aizņēmēja/emitenta būtiskas finansiālās grūtības;

21.2. līguma nosacījumu neievērošana, t.i., kredīta pamatsummas vai procentu maksājumu kavējumi;

21.3. aizņēmējam piešķirtie atvieglojumi (concession) tādu ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar aizņēmēja finansiālām grūtībām, ko citā gadījumā iestāde nebūtu piešķīrusi (t.i., iestāde ir veikusi kredīta pārstrukturēšanu);

21.4. samērā liela iespēja, ka aizņēmējs sāks bankrota procedūru vai cita veida finansiālu reorganizāciju (financial reorganization);

21.5. aktīvā tirgus zaudēšana attiecīgā finanšu aktīva emitenta finansiālo grūtību dēļ;

21.6. kredītā piešķirto līdzekļu neizmantošana kredītlīgumā noteiktajiem mērķiem;

21.7. kreditētā projekta realizācijas priekšnosacījumu neiestāšanās;

21.8. ar aizņēmēju saistītās personas saistību, kas ietekmē aizņēmēja spēju pildīt kredītsaistības pret iestādi, nepildīšana;

21.9. nodrošinājuma vērtības samazināšanās gadījumos, kad kredīta atmaksa ir tieši atkarīga no nodrošinājuma vērtības;

21.10. citi notikumi, kas iestādes politikās un procedūrās definēti kā kredītu zaudējumu notikumi.

22. Kredītu zaudējumi kredītu grupai pastāv, ja pēc kredītu sākotnējās atzīšanas kredītu grupas nākotnes naudas plūsmās radies samazinājums, kuru var ticami noteikt, lai arī uz atsevišķiem kredītiem šo samazinājumu vēl nevar attiecināt. Kredītu zaudējumu notikumu apliecinājums ietver:

22.1. negatīvas izmaņas aizņēmēju maksātspējā (piemēram, kavēto maksājumu skaita pieaugums vai tādu kredītkaršu kredītu skaita pieaugums, kurām ir pilnībā izmantots kredīta limits un tiek maksāti minimālie mēneša maksājumi);

22.2. ekonomiskos apstākļus, kuri ietekmē aizņēmēju saistību savlaicīgu pildīšanu (piemēram, bezdarba līmeņa pieaugums, nekustamā īpašuma, kas kalpo kā hipotekāro aizņēmumu nodrošinājums, cenu kritums u.c.);

22.3. citus notikumus, kuri iestādes politikās un procedūrās ir definēti kā kredītu zaudējumu notikumu apliecinājumi.

23. Iestāde reģistrē visus kredītu zaudējumu notikumus neatkarīgi no tā, vai aizņēmējs ir pieļāvis līguma nosacījumu neizpildi (maksājumu kavējumus).

Individuāli vērtējamie kredīti

24. Ja pastāv kredīta vērtības samazināšanās objektīvi pieradījumi (t.i., iestājies viens vai vairāki kredītu zaudējumu notikumi), iestāde šo vērtības samazināšanos aprēķina kā starpību starp kredīta uzskaites vērtību un nākotnes naudas plūsmas, kas ir diskontēta, izmantojot kredīta sākotnējo faktisko procentu likmi (original effective interest rate), vērtību. Kredītiem ar fiksēto procentu likmi vērtības samazināšanās zaudējumu aprēķinam izmanto sākotnējo faktisko procentu likmi, kas bija noteikta kredīta atzīšanas brīdī. Kredītiem ar mainīgo procentu likmi vērtības samazināšanās zaudējumu aprēķinam izmanto faktisko procentu likmi kredīta vērtēšanas brīdī saskaņā ar līgumu.

25. Īstermiņa kredītu gadījumā nākotnes naudas plūsma netiek diskontēta, ja diskontēšanas ietekme nav būtiska (nav lielas starpības starp diskontēto un nediskontēto naudas plūsmu).

26. Nākotnes naudas plūsmas aplēse ir iestādes labākā aplēse, kurā tiek ņemta vērā visa iestādei pieejamā informācija aplēses brīdī un kura balstās uz sapratīgiem un pamatotiem pieņēmumiem un prognozēm, kas ir pienācīgi dokumentētas. Ja vērtējuma rezultātā iestāde nosaka intervālu nākotnes naudas plūsmai (vai nu summām, vai laika periodiem (amount or timing)), nākotnes naudas plūsmas aplēsē ņem vērā iespējamo scenāriju iestāšanās varbūtību.

27. Naudas plūsma kredītam, kas ir no nodrošinājuma atkarīgs kredīts, ir naudas plūsma, kura varētu rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā un no kuras tiek atskaitīti ar nodrošinājuma realizāciju saistītie izdevumi, ja tie ir būtiski.

28. Naudas plūsmu no nodrošinājuma atkarīgam kredītam nosaka, ņemot vērā:

28.1. nodrošinājuma objekta realizācijas tiesisko regulējumu, realizācijas ilgumu un izdevumus;

28.2. nodrošinājuma likviditāti;

28.3. nodrošinājuma cenu svārstīgumu un tirgus cenu dinamiku;

28.4. nodrošinājuma lietošanas derīguma periodu salīdzinājumā ar kredīta atmaksas termiņu;

28.5. iestādes pirmtiesības uz ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas;

28.6. nodrošinājuma apdrošināšanas esamību.

29. Ievērojot šo noteikumu 9. un 28. punkta prasības, naudas plūsma, kas varētu rasties nekustamā īpašuma realizācijas rezultātā, ir iestādes labākā aplēse kredīta novērtēšanas brīdī, kura balstās uz nekustamā īpašuma vērtējumu, ko noteicis neatkarīgs vērtētājs, un kura samazināta, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā iestādes veiktā nekustamā īpašuma vērtības monitoringa rezultātus.

30. Ja vienam aizņēmējam ir izsniegti vairāki kredīti un vienam no izsniegtajiem kredītiem ir iestājies kredītu zaudējumu notikums, iestāde izvērtē vērtības samazināšanos visiem kredītiem, kurus iestāde ir izsniegusi šim aizņēmējam.

31. Kredītu vērtības samazināšanās zaudējumus, kas iestādei rodas, veicot kredītu pārstrukturēšanu, vērtē, balsoties uz pārstrukturētā kredīta nākotnes naudas plūsmas aplēsi, ņemot vērā mainītos kredītlīguma nosacījumus un diskontēšanai izmantojot kredīta sākotnējo faktisko procentu likmi, pirms tika veiktas kredītlīguma nosacījumu izmaiņas.

32. Ja iestāde nosaka, ka objektīvi vērtības samazināšanās pieradījumi individuāli novērtētajiem kredītiem nepastāv, neatkarīgi no tā, vai kredīti ir nozīmīgi vai nav, tos ietver kredītu grupā ar līdzīgiem kredītriska parametriem un novērtē kopumā, lai noteiktu, vai pastāv vērtības samazināšanās šādai kredītu grupai. Ja iestādei nav (tā nevar izveidot) kredītu grupas ar līdzīgiem riska parametriem, papildu novērtēšana netiek veikta.

Ienākumu atzīšana

33. Pēc tam, kad iestāde ir atzinusi kredīta (kredītu grupas) vērtības samazināšanās zaudējumus, tā turpmāk finanšu pārskatos atzīst procentu ienākumus, piemērojot procentu likmi, kas tika izmantota nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai, lai noteiktu vērtības samazināšanās apmēru, t.i., sākotnējo faktisko procentu likmi, kuru piemēro kredītu uzskaites (neto) vērtībai (carrying amount).

34. Iestāde atzīst procentu ienākumus saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu tikai tad, ja tai ir pamatota pārliecība par pilnu kredīta pamatsummas un procentu atmaksu un šī pārliecība balstās uz saprātīgiem un pamatotiem pieņēmumiem un prognozēm, kas ir atbilstoši dokumentētas, un iestāde ņem vērā visu novērtēšanas brīdī pieejamo informāciju.

35. Iestāde iekšējā uzskaitē nodrošina informāciju par procentiem, kas tika:

35.1. uzkrāti kredītiem ar maksājumu kavējumiem vairāk nekā 90 dienas;

35.2. uzkrāti pārstrukturētajiem kredītiem, kuriem pārstrukturēšanas brīdī bija maksājumu kavējumi vairāk nekā 90 dienas, un neatkarīgi no maksājumu kavējumu ilguma pārstrukturēšanas brīdī pārstrukturētajiem kredītiem, kuri gadā laikā bija pārstrukturēti atkārtoti;

35.3. kapitalizēti, veicot kredīta pārstrukturēšanu.

36. Kredīts atrodas pārstrukturētā kredīta statusā līdz brīdim, kad ir iegūts apliecinājums tam, ka aizņēmējs ir spējīgs veikt maksājumus mainītajā līgumā paredzētajā apmērā un termiņā, t.i., vismaz viena gada periodā, sākot ar datumu, kad iestājies pirmais maksājumu termiņš saskaņā ar mainīto kredīta līgumu, un aizņēmējs šā gada laikā veicis visus maksājumus līgumā paredzētajā apmērā un termiņā.

37. Informācija par procentiem, kas minēti šo noteikumu 35. punktā, tiek ņemta vērā pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar šo noteikumu 11. vai 65. punkta nosacījumiem. 

Kredītu grupas

38. Kredītus, kas netiek vērtēti individuāli, vērtības samazināšanās noteikšanai apvieno grupās, pamatojoties uz līdzīgiem kredītriska parametriem, piemēram, pamatojoties uz iekšējās kredītu klasifikācijas kategorijām, kurās savukārt ņem vērā kredītu veidu, nozari, ģeogrāfisko novietojumu, nodrošinājuma veidu, kavējumus un citus attiecīgos faktorus. Izvēlētie riska parametri ir svarīgi kredītu grupas nākotnes naudas plūsmas noteikšanai, jo tie raksturo aizņēmēju spēju pildīt savas saistības saskaņā ar līguma nosacījumiem.

39. Vērtējot kredītu grupas vērtības samazināšanos, iestāde nākotnes naudas plūsmas kredītu grupai aplēš, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu likmi, kas tiek noteikta, ņemot vērā zaudējumu pieredzi kredītiem ar līdzīgiem riska parametriem kā kredītiem, kas iekļauti kredītu grupā.

40. Iestāde koriģē vēsturisko zaudējumu likmi, pamatojoties uz pašreizējo informāciju, lai atspoguļotu tādu pašreizējo apstākļu ietekmi, kuri nepastāvēja periodā, uz kuru attiecināma vēsturiskā zaudējumu likme, un novērstu tādu pagātnes perioda faktoru ietekmi, kas pašlaik vairs nepastāv, un ņem vērā šādus faktorus:

40.1. izmaiņas iestādes kredītportfeļa apmērā un riska profilā un kredītu nosacījumos;

40.2. jebkādas kredītu koncentrācijas esamību un koncentrācijas līmeņa izmaiņas;

40.3. izmaiņas kavēto kredītu apmērā, kredītu ar paaugstinātu risku īpatsvaru, pārstrukturēto kredītu un citu kredītu ar mainītiem kredītlīguma nosacījumiem skaitu, šo izmaiņu tendences un būtiskumu;

40.4. izmaiņas starptautiskajā un vietējā ekonomiskajā un biznesa situācijā.

41. Izmaiņas nākotnes naudas plūsmas aplēsē atspoguļo un tieši atbilst (are directionally consistent) tendencēm attiecīgajos tirgus datos (piemēram, izmaiņas bezdarba līmenī, nekustamā īpašuma cenās, preču cenās, kredītu maksājumu kavējumos un citos faktoros, kas raksturo esošos (incurred) zaudējumus kredītu grupā un to lielumu).

42. Izmantojot informāciju par vēsturiskajiem zaudējumiem nākotnes naudas plūsmas noteikšanai, iestāde nodrošina, ka informācija par vēsturiskajiem zaudējumiem tiek piemērota kredītu grupām, kuras ir līdzīgas kredītu grupām, kuru vēsturiskā zaudējumu likme tiek izmantota. Metode, ko lieto iestāde, nodrošina iespēju attiecināt uz katru kredītu grupu informāciju par vēsturiskajiem zaudējumiem, kas veidojas kredītu grupām ar līdzīgiem riska parametriem, un atbilstošos datus, kas atspoguļo pašreizējos apstākļus.

43. Iestāde, kurai nav vēsturisko zaudējumu statistikas datu vai tie ir nepietiekami, var izmantot ārējo statistikas datu bāzes, ja iestādei ir pamatota pārliecība, ka šie dati piemērojami attiecīgajai iestādes izveidotajai kredītu grupai.

44. Vērtības samazināšanās atzīšana kredītu grupai, pamatojoties uz šādu kredītu kopējo novērtēšanu, ir starpposms vērtības samazināšanās atzīšanai šādiem kredītiem individuāli. Tiklīdz iestādei ir pieejama informācija, kas liecina par konkrēta kredīta, kas iekļauts grupā, vērtības samazināšanos, kredīts no grupas tiek izslēgts un vērtēts individuāli vai iekļauts citā kredītu grupā atbilstoši kredīta riska parametriem.

Metodoloģija

45. Iestāde izstrādā metodoloģiju atbilstoši iestādes lielumam un darbības specifikai, organizatoriskajai struktūrai, kredītportfeļa lielumam un struktūrai. Metodoloģija satur uzkrājumu veidošanas procesā veicamās analīzes un aprēķinu izskaidrojumu un pamatojumu un nosaka:

45.1. kredītu zaudējumu notikumu sarakstu un kārtību, kādā iestāde atzīst un reģistrē notikušos kredītu zaudējumu notikumus (gan individuāli vērtējamiem kredītiem, gan kredītu grupām);

45.2. kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, pamatojoties uz kuriem iestāde nosaka kredītus, kuru kvalitātes pasliktināšanās tiek noteikta individuāli;

45.3. metodiku individuāli novērtējamo kredītu nākotnes naudas plūsmas aplēsei un diskontēšanai, sākotnējās faktiskās procentu likmes aprēķināšanai un prasības šo aprēķinu un aplēšu dokumentēšanai;

45.4. izveidoto uzkrājumu samazināšanas kārtību gadījumos, kad kredīta (kredītu grupas) kvalitāte uzlabojas;

45.5. kritērijus kredīta atzīšanas finanšu pārskatos pārtraukšanai;

45.6. kārtību, kādā kredītus, kuri tika vērtēti individuāli un kuriem netika konstatēta vērtības samazināšanās, turpmāk apvieno grupās, lai veiktu papildu novērtēšanu, un novērtēšanas kārtību, ja šāda papildu novērtēšana notiek;

45.7. kārtību, kādā iestāde veic kredītu pārstrukturēšanu un vērtības samazināšanās zaudējumu atzīšanu kredīta pārstrukturēšanas brīdī, un turpmāko procentu atzīšanas kārtību;

45.8. kritērijus un kārtību, kādā kredīti ar līdzīgiem riska parametriem tiek novērtēšanas nolūkiem apvienoti grupās, zaudējumu/uzkrājumu likmes kredītu grupai noteikšanas metodiku, t.sk. piemērotā vēsturiskā perioda noteikšanu un kvalitatīvos faktorus, kuri ietekmē vēsturiskās zaudējumu likmes korekciju;

45.9. kārtību, kādā kredīts, kas tika iekļauts kredītu grupā novērtēšanas nolūkiem, tiek izslēgts no grupas saskaņā ar šo noteikumu 44. punkta prasībām.

46. Metodoloģija paredz iespēju identificēt apsvērumus, kas būtiski ietekmē kredītportfeļa kvalitāti, bet netiek ņemti vērā, veidojot uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartiem, un iespēju noteikt šo apsvērumu ietekmi uz paredzamo zaudējumu apmēru. Apsvērumi, kas netiek ņemti vērā, veidojot uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartiem, ir šādi:

46.1. paaugstināts kredītportfeļa risks, piemēram, salīdzinot ar nozares vidējiem rādītājiem;

46.2. nākotnes notikumu iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz kredīta atmaksu;

46.3. netiešais ārvalstu valūtas risks, t.i., paaugstināts kredītrisks, ja aizņēmēja ienākumu valūta atšķiras no aizņēmuma valūtas;

46.4. valsts risks – zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja aizņēmējs nespēs atbilstoši līguma noteikumiem pildīt saistības pret iestādi tās valsts politisko, sociālo un ekonomisko apstākļu dēļ, kurā aizņēmējs veic saimniecisko darbību, kas nodrošina naudas plūsmu parādsaistību izpildei;

46.5. ekonomiskā cikla fāze;

46.6. citi apsvērumi, kas būtiski ietekmē paredzamo zaudējumu apmēru.

47. Iestādes izsniegtos galvojumus un garantijas, neizmantotās kredītlīnijas, kā arī citus darījumus, kuriem piemīt kredītrisks un kuri netiek atspoguļoti bilancē, vērtē un tiem uzkrājumus veido saskaņā ar 37. Starptautiskā Grāmatvedības standarta prasībām.

48. Iestāde periodiski pārskata savu metodoloģiju, lai nodrošinātu tās atbilstību iestādes darbības stratēģijai, makroekonomiskajai situācijai, labākajai starptautiskajai praksei un, ņemot vērā metodoloģijas piemērošanas efektivitāti, mazinātu atšķirības starp zaudējumu aplēsēm un faktiskajiem zaudējumiem.

IV. Kredītu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas procesa dokumentēšana

49. Katram kredītam, kurš novērtēts individuāli un kuram konstatēta vērtības samazināšanās, iestāde dokumentē:

49.1. pamatojumu tam, ka kredīts tiek vērtēts individuāli;

49.2. veikto analīzi, pamatojoties uz kuru tiek pieņemts lēmums par kredīta atzīšanu par nedrošu un uzkrājumu veidošanu;

49.3. uzkrājumu apmēra, kas noteikts kredītam, aprēķinu:

49.3.1. nākotnes naudas plūsmas pro­gnozi (apmērs un termiņi (the amount and timing of cash flow)) un pamatojumu naudas plūsmas noteikšanai, t.i., attiecīgu vēsturisko informāciju, pašreizējos faktorus, kas ietekmē prognozi, aizņēmēja informāciju, iestādes pieņēmumus;

49.3.2. naudas plūsmas, kas varētu rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā, aplēsi, kura veikta, ņemot vērā šo noteikumu 9. un 27.–29. punkta prasības;

49.3.3. sākotnējo faktisko procentu likmi, kura tika piemērota nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai.

50. Katrai kredītu grupai iestāde dokumentē:

50.1. kritērijus kredītu apvienošanai grupā;

50.2. pielietoto metodi uzkrājumu likmes noteikšanai (vēsturiskās zaudējumu likmes noteikšanas kārtību, t.sk. laika periodu, par kuru zaudējumi tika atzīti). Ja vēsturiskā zaudējumu likme tika izvēlēta no iespējamā likmju intervāla, dokumentē to, kā šis intervāls tika noteikts, un loģisku pamatojumu tam, ka izvēlētā likme ir labākā aplēse šajā intervālā;

50.3. veikto vēsturiskās zaudējumu likmes korekciju ar paskaidrojumu, kā veiktā korekcija atspoguļo pašreizējo informāciju (notikumus, apstākļus) un kādi faktori ietekmēja zaudējumu aplēses. Dokumentē katra faktora ietekmi un paskaidrojumu tam, kā iestāde kvantificēja šo ietekmi;

50.4. faktisko kredītu zaudējumu salīdzinājumu ar zaudējumu aplēsēm kredītu grupai.

51. Iestāde dokumentē pašu kapitāla korekcijas, ja tādas ir veiktas.  

V. Uzraugu pieeja kredītu kvalitātes un uzkrājumu veidošanas procesa novērtēšanai

52. Uzraugi, vērtējot iestādes kredītportfeļa kvalitāti, metodoloģiju un izveidoto uzkrājumu pietiekamību, balstās uz iestādes sniegtās informācijas un pārskatu analīzi un ņem vērā, vai:

52.1. iestādes kredītu pārbaudes sistēma ir efektīva un nodrošina kredītu kvalitātes pasliktināšanās savlaicīgu identificēšanu, problēmu kredītu pārraudzību un attiecīgo pasākumu savlaicīgu veikšanu;

52.2. iestādes vadība tiek regulāri informēta par kredītportfeļa kvalitāti, izveidotajiem uzkrājumiem un nepieciešamo papildu kapitālu paredzamo zaudējumu segšanai (t.i., pašu kapitāla korekcijām);

52.3. iestādes pieņēmumi, aplēses un secinājumi ir sapratīgi un atbilstoši pamatoti un dokumentēti;

52.4. iestādes metodoloģija nodrošina, ka uzkrājumu apmērs atbilst piesardzīgi aplēstajiem un savlaicīgi atzītajiem kredītu vērtības samazināšanās zaudējumiem un iestāde pienācīgi novērtē paredzamos zaudējumus, proti:

52.4.1. procedūra, kuru iestāde piemēro, lai noteiktu uzkrājumu apmēru individuāli vērtējamam kredītam, ir piesardzīga un balstās uz nākotnes naudas plūsmas aplēsi, kurā ņemtas vērā šo noteikumu 9. un 27.–29. punkta prasības;

52.4.2. iestādes pieeja uzkrājumu noteikšanai kredītu grupai ir sapratīga;

52.4.3. iestādes pieeja paredzamo zaudējumu aplēsei ir pamatota;

52.4.4. kopējais izveidoto uzkrājumu un pašu kapitāla korekciju apmērs ir pietiekams, ņemot vērā kopējo kredītrisku bankas kredītportfelī;

52.4.5. uzkrājumu veidošanas un kapitāla korekcijas noteikšanas process ir pienācīgi dokumentēts;

52.4.6. iestādes attiecīgās politikas, procedūras un prakse atbilst šo noteikumu prasībām;

52.4.7. atzītie procentu ienākumi nav nepamatoti pārvērtēti.

53. Uzraugiem ir pamats uzskatīt iestādes kredītu kvalitātes novērtēšanas procesu par apmierinošu un piekrist iestādes aplēsēm, ja iestāde:

53.1. uztur efektīvu kredītu kvalitātes novērtēšanas sistēmu kredītu kvalitātes problēmu identificēšanai, monitoringam un savlaicīgai pasākumu veikšanai kredīta kvalitātes pasliktināšanās gadījumā;

53.2. pienācīgi analizē visus būtiskos kvalitatīvos faktorus, kuri ietekmē kredītportfeļa kvalitāti novērtēšanas brīdī;

53.3. ir izveidojusi piemērotu uzkrājumu noteikšanas procesu gan individuālajiem kredītiem, gan kredītu grupām, kas atbilst grāmatvedības standartu prasībām;

53.4. paredzamo zaudējumu noteikšanā ir ietvērusi sapratīgus un pienācīgi pamatotus pieņēmumus, vērtējumus un spriedumus.

54. Ja uzraugu vērtējumā iestādes kredītu kvalitātes novērtēšanas process nav apmierinošs, uzraugi veic pārbaudei atlasīto kredītu novērtēšanu saskaņā ar šo noteikumu 55.–62. punktā aprakstīto klasifikāciju, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, kas ietekmē kredītu atmaksu.

55. Standarta kredīti ir kredīti, kuri neapšaubāmi tiks samaksāti. Kā standarta kredītus klasificē kredītus aizņēmējiem, kuriem nav gaidāmas problēmas ar kredītsaistību izpildi, jo pašreizējā un nākotnes naudas plūsma ir pietiekama, lai pildītu kredītsaistības, un kuri maksājumus veic saskaņā ar līgumā noteiktajiem termiņiem vai kavē maksājumus līdz 15 kalendārajām dienām.

56. Uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuriem nepieciešama pastiprināta iestādes kontrole, jo tiem piemīt potenciāla nedrošība, kas, ja situācija nemainīsies, nākotnē var ietekmēt kredītsaistību izpildi un iestādei radīt zaudējumus. Kā uzraugāmos kredītus klasificē kredītus, kuriem:

56.1. ekonomiskie vai tirgus apstākļi nelabvēlīgi ietekmē aizņēmēju vai nozari, kurā aizņēmējs darbojas;

56.2. vērojamas aizņēmēja finanšu stāvokļa pasliktināšanās tendences, kas var ietekmēt parāda samaksu;

56.3. aizņēmējs kavē maksājumus līdz 30 kalendārajām dienām;

56.4. aizņēmējs kavē maksājumus līdz 90 kalendārajām dienām, bet sekundārais kredīta atmaksas avots ir drošs.

57. Zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir skaidri izteikta nedrošības pakāpe, kas liek apšaubīt pilnu kredītsaistību izpildi, un kuri iestādei radīs zaudējumus, ja šī nedrošība netiks novērsta. Kā zemstandarta kredītus klasificē kredītus, kuriem:

57.1. aizņēmēja naudas plūsma nav pietiekama, lai regulāri veiktu maksājumus saskaņā ar kredītlīguma nosacījumiem;

57.2. iestāde saņem neapmierinošu kārtējo informāciju par aizņēmēja finansiālo stāvokli vai neatbilstošu dokumentāciju par kredīta nodrošinājumu un kredītsaistību izpildes avotiem;

57.3. aizņēmējs kavē parāda samaksu 31–90 kalendārās dienas;

57.4. kredīta pamatsummas vai procentu samaksas kavējums pārsniedz 90 kalendārās dienas, bet sekundārais kredīta atmaksas avots ir drošs.

58. Šaubīgie kredīti ir kredīti, kuru dēļ iestādei ir liela zaudējumu iespējamība, novērtēšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt zaudējumu apmēru, bet ir pamatotas cerības kredītu daļēji atgūt. Kā šaubīgos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus:

58.1. kuriem ir likviditātes problēmas un faktiskas maksātnespējas pazīmes;

58.2. kuri ir likvidējami un kuru aktīvu vērtība ir nepietiekama, lai pilnībā apmierinātu iestādes prasības;

58.3. kuri maksājumus kavējuši 91–180 kalendārās dienas un kuriem izsniegto kredītu sekundārais atmaksas avots ir apšaubāms.

59. Zaudētie kredīti ir kredīti, kuriem novērtēšanas laikā nav reālas vērtības. Kā zaudētos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus, kuri:

59.1. parāda maksājumus kavējuši vairāk nekā 180 kalendārās dienas;

59.2. ir miruši, atrodas bezvēsts prombūtnē vai pārtraukuši savu darbību;

59.3. ar tiesas lēmumu atzīti par bankrotējušiem (sākta bankrota procedūra);

59.4. kuru kredītu reālo vērtību novērtēšanas brīdī nav iespējams noteikt, jo iestādes rīcībā nav aizņēmēja kredītspēju apstiprinošu finanšu pārskatu, kredīts ir izsniegts bez nodrošinājuma vai iestāde nav nodrošinājusi atbilstošu nodrošinājuma kontroli.

60. Vairākus vienam aizņēmējam izsniegtus kredītus klasificē, nosakot riska grupu katram kredītam atsevišķi un augstāko riska grupu piemērojot visiem kredītiem.

61. Ja aizņēmējs pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas un kaut vienam šīs grupas aizņēmējam izsniegtais kredīts ir klasificēts kā šaubīgs vai zaudēts, šā aizņēmēja kredīti tiek klasificēti ne augstāk kā uzraugāmie.

62. Izņēmuma gadījumā kredīti, kuri ir izsniegti vienam aizņēmējam vai aizņēmējiem, kas ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā, var būt klasificēti citādi, nekā tas izriet no šo noteikumu 60. un 61. punkta prasībām, ja tam ir atbilstošs pamatojums.

63. Uzraugi salīdzina uzkrājumu apmēru, kuru iestāde ir izveidojusi šiem kredītiem, ar summu, kura ir ne mazāka par 10 procentiem no to kredītu bilances vērtības, kas klasificēti kā uzraugāmie, ne mazāka par 30 procentiem no to kredītu bilances vērtības, kas klasificēti kā zemstandarta, ne mazāka par 60 procentiem no to kredītu bilances vērtības, kas klasificēti kā šaubīgie, un ne mazāka par 100 procentiem no to kredītu bilances vērtības, kas klasificēti kā zaudēti.

64. Šo noteikumu 63. punktā minētie procenti netiek uzskatīti ne par obligāto minimumu, ne ieteicamo maksimumu uzkrājumu veidošanai kādai kredītu klasifikācijas grupai (izņemot zaudētos kredītus), bet par pamatojumu uzraugiem rūpīgāk pārbaudīt iestādes uzkrājumu veidošanas procesu, veikto analīzi, pieņēmumus un spriedumus gadījumā, ja iestādes izveidotie uzkrājumi būtiski atšķiras no saskaņā ar šo noteikumu 63. punktu noteiktās summas.

65. Ja iestādes izveidotais uzkrājumu apmērs nav pietiekams, lai segtu paredzamos zaudējumus, realizējot piesardzības pieeju un ņemot vērā iestādes riska profilu, uzraugi pieprasa iestādei veikt pašu kapitāla korekciju par tādu summu, par kādu aplēstie paredzamie zaudējumi pārsniedz izveidotos uzkrājumus. Iestādēm, kas pašu kapitālu aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, šis pārsniegums tiek ņemts vērā pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 02.05.2007. noteikumu Nr. 60 “Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi” (tālāk tekstā – MKPA noteikumi) 348.4. punktu.

66. Ja iestāde ir saņēmusi atļauju izmantot IRB pieeju kredītriska kapitāla prasību aprēķinam, tad uzraugi pārbauda šo noteikumu 12. punktā minēto prasību ievērošanu, izvērtējot iestādes veiktās ikgadējās IRB pieejas modeļu iekšējās pārbaudes rezultātus, kā arī veicot regulāru iestādes izmantotās IRB pieejas atbilstības MKPA noteikumu prasībām izvērtēšanu. Ja iestājas MKPA noteikumu 114. punktā minētais gadījums, bet iestādes rīcība uzraugu vērtējumā ir nepietiekama, uzraugi pieprasa kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros uzturēt papildu kapitālu kredītriska segšanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja I.Krūmane