Par piena nozares problēmām un iespējamajiem risinājumiem

Zemkopības ministrs: 

“Latvijā nav vajadzīgi jauni piena pārstrādes uzņēmumi, jo piena ražošana mums jau tā ir gana sadrumstalota un mēs ražojam pienu gandrīz divas reizes vairāk nekā patērējam,” šādu viedokli pauž zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Viņš norāda, ka 800 tūkstoši tonnu piena, kas ik gadu tiek saražots Latvijā, ir daudz par daudz vietējam patēriņam un nozīmē, ka vismaz puse ir jāeksportē, kas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos grūti izdarāms. “Mēs nevaram atļauties ražot vēl vairāk piena un vēl vairāk sadrumstalot piena ražošanu, jo tas piena nozari vilks tikai dziļāk purvā,” norāda J.Dūklavs.

Zemkopības ministrs uzskata arī, ka esošajiem pārstrādes uzņēmumiem jau tā ir lielas jaudas, kuras nav iespējams izmantot ekonomiski, un tiem būtu savā starpā jāsadala ražošanas virzieni, lai nebūtu tā, ka visi ražo visu, bet galu galā produkciju nav kur likt. “Piemēram, uzskatu, ka nav visiem jāražo siers, krējums utt. Piena pārstrādes uzņēmumi, pirms tam vienojoties savā starpā, varētu specializēties kādas konkrētas produkcijas ražošanā, attīstot savu nišas produktu, tādējādi samazinot arī pašizmaksu un nostiprinot vietu tirgū,” stāsta zemkopības ministrs.

Savukārt piena kooperatīviem, kuri vēlas būt īpašnieki pārstrādes uzņēmumam, J.Dūklavs iesaka iegādāties pašiem savu pārstrādes uzņēmumu no jau esošajiem, nevis likt cerības uz jaunas rūpnīcas celtniecību, kas ir ne tikai dārgi un laikietilpīgi, bet arī riskanti, jo ieguldītais var neatmaksāties.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija: 

“Ievērojot sadrumstaloto piena ražošanas struktūru Latvijā, jāveicina lauksaimnieku apvienošanās kooperatīvos. Katram mazajam piena ražotājam atsevišķi pārstrādes uzņēmumi var diktēt savus nosacījumus un maksāt sev izdevīgu cenu, taču kopā mēs esam spēcīgāki un varam cīnīties pret dažādiem piena pircēju uzstādījumiem. Apvienojoties kooperatīvos, vieglāk ir sameklēt zemniekiem izdevīgākos risinājumus,” uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes locekle un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece.

LLKA valdes loceklis un LPKS “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča: “Jāsaprot, ka, atbalstot kooperatīvus, tiek atbalstīts primārais ražotājs. Nekorekti no tirgus dalībnieku puses ir saukt kooperatīvus par starpniekiem, jo kooperatīva īpašnieki ir paši zemnieki. Kooperācija ir instruments, lai atrastu zemniekam izdevīgākos risinājumus. Ir arī starpnieki, kas nodarbojas ar līdzīga veida pakalpojumu sniegšanu un produkcijas iepirkšanu no lauksaimniekiem, taču viņus interesē nevis zemnieka maciņš, bet iespēja pašam nopelnīt. Un tā ir galvenā atšķirība.”

Arī Konkurences padome, kurā vērsušies piena pārstrādātāji, ir atzinusi, ka no konkurences viedokļa lauksaimniecības kooperatīvu attīstības veicināšana, izmantojot dažāda veida valsts un Eiropas Savienības finanšu instrumentus, ir atbalstāma, jo, darbodamās patstāvīgi, mazās saimniecības nevar iegūt labākās cenas un samaksas noteikumus no minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu pārdevējiem, kā arī citiem izejvielu piegādātājiem. Turklāt arī citās ES valstīs kooperatīvi tiek atbalstīti (tai skaitā Latvijas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā).

“Ražotāji, kas apvienojušies lauksaimniecības kooperatīvos, katru gadu kļūst arvien spēcīgāki tirgus spēlētāji ne tikai piena, bet arī citās nozarēs,” uzskata S.Bēča. Kopējais neto apgrozījums lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām 2008.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, pieaudzis par 50%, sasniedzot 176,02 miljonus latu.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas informācija

Ekonomikas ministrija: 

Atsaucoties uz Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) viedokli, ka īstermiņa eksporta kredītu garantijas nebūs pieejamas ne mazajiem, ne vidējiem, ne lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, norādām, ka plānotās eksporta kredīta garantijas neizslēdz nevienu nozari un neparedz ierobežojumus atbalstāmajām nozarēm – tas nozīmē, ka atbalsts būs pieejams arī piena pārstrādes uzņēmumiem.

Kā galvenais kritērijs garantiju sniegšanā definēts, ka eksportam paredzētā produkta izcelsmes valsts ir Latvija, ar to saprotot, ka Latvijā ir notikusi būtiska pārstādes vai apstrādes darbība, kā rezultātā ir radies jauns produkts.

EM uzsver: nepatiesa ir arī LPCS informācija, ka garantijas tiks izsniegtas vien tādiem uzņēmumiem, kuru eksports pēdējā gadā bijis vismaz miljons eiro. Eksporta garantijas varēs saņemt uzņēmums, kura eksporta apjoms iepriekšējā gadā sastādīja vismaz 700 000 eiro un bija vismaz 20% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Šādu uzņēmumu darījumiem ir raksturīgs zemāks risks.

Vienlaikus vēlamies precizēt, ka garantijas saņēmēja ierobežojums – uzņēmumi, kur ir mazāk nekā 250 strādājošie vai 50 miljoni eiro apgrozījums –attiecas tikai uz eksporta darījumiem ar ES un OECD valstīm. Šāds ierobežojums iekļauts, jo jau šobrīd šādu pakalpojumu piedāvā privātais sektors, tāpēc valsts atbalsts tiks sniegts eksportam uz tām valstīm, kur privātā sektora piedāvājums nav tik plašs. Uz t.s. trešajām valstīm šis ierobežojums neattieksies, līdz ar to, piemēram, akciju sabiedrībai “Rīgas piena kombināts” būs pieejamas eksporta kredīta garantijas uz NVS valstīm. 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa