Dānijas un Latvijas ārlietu ministru preses konference
1. un 2. jūlijā darba vizītē Latvijā uzturējās Dānijas Karalistes ārlietu ministrs Nils Helvegs Petersens. Vizītes ietvaros 2. jūlijā Ārlietu ministrijā notika Dānijas un Latvijas ārlietu ministru kopīgā preses konference, kuru atklāja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs:— Šī vizīte, kas bija jau labu laiku iepriekš plānota, ir ļoti nozīmīga, lai mēs labi sagatavotos Helsinkiem, lai spertu nākamo soli mūsu divpusējās attiecībās, lai revidētu to projektu gaitu, kas jau ir iesākti, un lai uzsāktu jaunus projektus. Dānijas praktiskais atbalsts Latvijas eirointegrācijas procesam ir ļoti liels, un mēs to nevaram pārvērtēt. Ar Dānijas atbalstu mēs ļoti veiksmīgi varam strādāt tajos virzienos, kas ir paši svarīgākie. Te varētu minēt ierēdņu mācību projektus, kas mums ir ļoti nepieciešami, lai sagatavotos sarunām ar Eiropas Savienību. Dāņi mums šai vajadzībai ir atvēlējuši 250 000 latu jeb 25 miljonus dāņu kronu. Dānijas publiskās administrācijas skola uzvarēja arī tenderā, lai sagatavotu Latvijas ierēdņus tām sarunām ar Eiropas Savienību, kas notiks jau tad, kad mēs būsim uzaicināti. Mēs kopā strādājam, lai Latvija Helsinku sanāksmē saņemtu uzaicinājumu sarunām par iestāju ES. Latvijai, protams, vēl ir virkne darbu jāpadara, bet progresa ziņojumu Latvijas puse jau ir sagatavojusi, un šajā darbā ļoti aktīvi piedalījās arī dāņu speciālisti. Mēs pārrunājām arī Ziemeļu dimensijas projektu un vienojāmies par turpmākām konsultācijām šajā jomā. Tikšanās gaitā tika skarts arī tāds jautājums kā NATO paplašināšanās, un es informēju ministru par valdības nostāju rīcības plāna sagatavošanā, kā arī par to darbu, kas jāpaveic līdz nākamajam NATO samitam. Mēs pārrunājām arī attiecības ar Krieviju, notikumus, kas saistīti ar Kosovas krīzi.
Tad runāja Dānijas ārlietu ministrs Nils Helvegs Petersens :
— Liels paldies Latvijas kolēģiem par šo auglīgo vizīti. Mēs pārrunājām Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās prioritātes. Esmu ļoti apmierināts ar Vašingtonas sanāksmes lēmumiem un rīcības plānu attiecībā uz potenciālajām dalībvalstīm. Es uzskatu, ka šis plāns ir labs instruments Latvijai tālākajā virzībā uz NATO. Attiecībā uz Eiropas Savienību Latvija savu darbu veic ļoti labi. Jau pagājušajā gadā Dānijas valdība uzskatīja, ka Latvija ir izpildījusi visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tagad mēs gaidām Eiropas Komisijas slēdzienu. Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Komisijas lēmumam attiecībā uz Latviju vajadzētu būt labvēlīgam. Vienīgā problēma varētu būt Valsts valodas likums, kas ir pievērsis lielu Komisijas uzmanību. Es negribētu būt par ekspertu šajā jautājumā. Manuprāt, šis likums ir pievērsis sev tādu uzmanību, jo Eiropas Komisijas uzdevums ir rūpēties, lai kandidātvalstīs netiktu diskriminētas minoritāšu tiesības.
Tad ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:
— Petersena kungs, kā valodas likumprojekts varētu ietekmēt Latvijas integrācijas gaitu?
N.H.Petersens:
— Dānijas valdība pilnībā atbalsta Latvijas vēlmi uzsākt iestāšanās sarunas. Taču Eiropā ir jūtams zināms kriticisms attiecībā uz valodas likumu, taču, kā jau es teicu, es nevēlētos to komentēt. Manuprāt, ir jāizvairās no visiem šķēršļiem ceļā uz Eiropas Savienību.— Petersena kungs, vai jaunās Eiropas Komisijas stāšanās amatā varētu aizkavēt ES paplašināšanos?
N.H.Petersens:
— Manā rīcībā nav šādas informācijas. Berlīnē pieņemtā darba kārtība ir labs apliecinājums ES paplašināšanās vēlmei. Un Latvijai pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk iestāšanās sarunas.Rūta Jaksona,
"LV" informācijas redaktore