Par piemiņas monētas “Cūciņa” laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss): Centrā Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, zem tā gadskaitlis 2009, puslokā virs ģerboņa uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, monētas lejasdaļā skaitlis 1 un uzraksts LATS.	Monētas aizmugure (reverss): Monētas centrā – cūciņa kā labklājības, labestības un omulības simbols, augšpusē vidū uzraksts LAC 1 (1 lats). Monētas josta: Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Nominālvērtība: 1 lats; Svars: 20,00 g, diametrs: 34,00 mm;

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof; Kalta: 2009.gadā Rahapaja Oy (Somija);

Monētas reverss veidots pēc Emīlijas Adumānes grafikas darba; Ligitas Franckevičas plastiskais veidojums

Latvijas Banka laidusi apgrozībā sudraba piemiņas monētu “Cūciņa”. Monētas reverss veidots pēc Emīlijas Adumānes grafikas darba, kas uzvarēja bērnu zīmējumu konkursā “Mana sapņu monēta”. Monētas ģipša modeli veidojusi Ligita Franckeviča.

Latvijas Banka 2008.gadā pulcināja bērnus zīmējumu konkursā “Mana sapņu monēta”, kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas dizaineru. Latvijas Bankai tā bija iespēja no bērnu zīmējumiem gūt ieskatu, kādu Latvijas naudu vēlas redzēt tās vismazākie lietotāji, savukārt viņiem – iespēja līdzi darboties lietās, kas tradicionāli tikušas uzskatītas par piederīgām pieaugušo pasaulei.

Ļoti grūtajā konkursa uzvarētāja izvēles gaitā augstāko vērtējumu guva tobrīd sešgadīgā rīdziniece Emīlija Adumāne, kuras grafikas darbā “LAC 1” bija atainota cūciņa – labklājības, labestības un omulības simbols, bērnu grāmatu un filmu varone, arī latviešu folklorā un mākslā iecienīts tēls. Cūciņa saistās arī ar uzkrājumu veidošanu un pārticību.

26.martā monētas autori un viņas skolotāju Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas grafikas darbnīcas vadītāju Ievu Helmūti ar iznākušo monētu sveica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, novēlot, lai šis notikums labvēlīgi ietekmē pašas Emīlijas dzīvi un lai viņa, guvusi pirmos panākumus ar savu darbu, nelaiž garām iespēju nest labas un gaišas domas tālāk citiem cilvēkiem.

Pati autore Emīlija Adumāne, pašlaik šīs skolas 1.klases skolniece, saņemdama “Cūciņu” no Latvijas Bankas prezidenta, bija apmierināta, ka viņas darbs ir nonācis monētā tāds, kāds tas ir, un saglabāts arī darba nosaukums. Pirmajam viņa monētu vēlējās parādīt tētim Austrim, kas arī bija klāt šai svarīgajā notikumā meitas dzīvē.

Sudraba 1 lata monēta “Cūciņa” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā tirāža – 5000. Monēta “Cūciņa” būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 23,10.

Bērna uztvere ir kā nepiesārņots avots, ko vēl nav saduļķojuši pieaugušo pasaules uzskati. Latvijas Banka 2008.gadā pulcināja bērnus zīmējumu konkursā “Mana sapņu monēta”, kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas dizaineru. Ļoti grūtajā konkursa uzvarētāja izvēles gaitā augstāko vērtējumu guva sešgadīgā rīdziniece Emīlija Adumāne, kuras viena “laca” zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts arhetipisks tēls – labklājības, labestības un omulības simbols.

Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis austrāliešu filmā “Mazulis” (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas “Sisidra” jeb “Sivēns sivēna draugs” varonis. Šo rožaino tēlu galeriju, kas liecina par visu pasaules pasaku sivēnu izcilo pedagoģisko nozīmi, varētu turpināt.

Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar “bagātību”, “atdod savu dzīvību” un pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.

Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi. Ievērojamu artavu cūku dzīves atainošanā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā eksponētās Teodora Zaļkalna skulpturālās cūkas šņukuru gludu nomīlējušas jau daudzas Latvijas bērnu paaudzes.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs