Balti uz XXI gadsimta sliekšņa — caur dziesmu uz sadarbību

Pēc latviešu un lietuviešu folkloras ekspedīcijas Zemgalē

Lietuvas valsts svētku — 6. jūlija, kad 1253. gadā kronēja karali Mindaugu, priekšvakarā Bauskas pievārtē rakstnieka Viļa Plūdoņa Lejeniekos kopā sanāca Latvijas Universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas un Kauņas Vītauta Dižā universitātes rektori Juris Zaķis, Pēteris Laķis un Vītauts Kaminsks, kā arī šo augstskolu mācību spēki un studenti, lai pārrunātu plecu pie pleca paveikto un darāmo.

Tieši pirms 35 gadiem lietuviešu un latviešu folkloristi Bauskas apkaimē un arī Lietuvas pusē — Žeimē un citur pierobežā — vāca tautas garamantas. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Latvijas Universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Janīna Kursīte gluži nejauši uzgājusi pārskatu par toreizējo ekspedīciju, kur rakstītajā netrūkst arī klaju nodevu tā laika ideoloģijai. Dokumentā apgalvots, ka gan Latvijā, gan Lietuvā tautā "… ļoti daudz dzied arī jaunas dziesmas. Mums visiem patīk "Silavas valsis", "Rullāti", "Piemaskavas vakari", "Ģeologi" un "Tālu stiepjas tumši sili"". Šovasar atkal pa savu priekšteču takām gāja latviešu un lietuviešu studenti, vācot folkloras materiālus. Abu tautību studenti blakus, lai arvien spētu pierakstīt teicējam ērtākajā valodā. Jo te, Zemgalē, izsenis līdzās savu pavardu kūruši gan latvieši, gan lietuvieši — draudzējušies, arī dibinājuši ģimenes. Un tālab gan Latvijas, gan Lietuvas pusē abpus robežas netrūkst cilvēku, kas vienlīdz labi spēj sazināties abās brāļu tautu valodās. Taču tautasdziesmām, arī teikām un sakāmvārdiem ne vienmēr var pielāgot kaimiņu mēles rāmi — tās jāpieraksta oriģinālvalodā.

Janīna Kursīte atzinās, ka iemesls šai kopā sanākšanai ir vēl dziļāks — sekmēt pētniecību un sadarbību Baltonikas programmas ietvaros. Baltonikas programma tika iedibināta, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Zinātņu akadēmiju prezidentiem parakstot zinātniskās sadarbības līgumu. Pērnā gada oktobrī Tallinā notika konference ar akadēmiju prezidentu (Latvijas ZA — Jānis Stradiņš, Lietuvas ZA — Benedikts Juodka, Igaunijas ZA — Jiri Engelbrehts) piedalīšanos. Šajā Baltijas valstu zinātnieku sanāksmē tika pieņemts komunikē, kur kā svarīga atzīta Baltijas pētniecības programma humanitārajās un sociālajās zinātnēs (Baltonika). Tomēr vienlaikus atzīts, ka nopietns šķērslis Baltonikas programmas īstenošanā ir nepietiekamais finansējums vai finansējuma trūkums vispār.

Kopš Baltijas valstu neatkarības atgūšanas humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji ir apzinājušies ciešu savstarpējo kontaktu un kopēju pētniecības programmu izveidošanas nepieciešamību. Līdz šim pētījumi veikti gandrīz tikai uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zinātnieku pašaizliedzības pamata. Pēdējie nopietnākie soļi — starptautiskā konference "Lietuva un Latvija XX gadsimtā", kas notika pērnā gada oktobrī Kauņā, Vītauta Dižā universitātē, un latviešu emigrācijas rakstniekam un valodniekam Valdim Zepam veltītā piemiņas konference Rīgā 1999. gada jūnijā. Atzīmējama arī Lituānistikas centra atklāšana aizvadītajā mēnesī Latvijas Universitātē, piedaloties Latvijas Kultūras akadēmijai. Vēl būtiska ir Baltijas valstu humanitāro zinātņu žurnāla "Acta Baltica" izdošana. Žurnāls iznāk Kauņā divas reizes gadā. Ir izveidota lietuviešu un latviešu zinātnieku redakcijas kolēģija, kopš 1999. gada žurnāls iznāk kā Latvijas un Lietuvas kopējs izdevums, ir doma nākotnē tajā iekļaut arī Igaunijas zinātnieku darbus. Latvijai un Lietuvai vajadzētu segt viena žurnāla izmaksas gadā, tas būtu 2000–2500 latu.

Visā šajā aktivitāšu ķēdē nebūt ne pēdējā vietā ierindojama arī šīsvasaras folkloras ekspedīcija, kas, cita starpā, liecina arī par abu tautu centieniem tuvināties, par spīti robežām, kas gluži kā siena šķir draugus un kaimiņus. Starp citu — tieši Lejeniekos Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis atklāja, ka robežu lietuviski sauc "siena". Visai simboliski.

Baltonikas programmas realizēšanai un Lietuvas un Latvijas sadarbībai ir izveidota iniciatīvas grupa — R. Apanavičs, Kauņas Vītauta Dižā universitātes Humanitārās fakultātes dekāns, A. Butkus, Letonikas centra vadītājs Kauņas universitātē, Rūta Muktupāvela, Lituānistikas centra vadītāja Latvijas Universitātē, un Janīna Kursīte, Latvijas Universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, LZA akadēmiķe. Ir iecerēts izdot Latvijas un Lietuvas kultūras almanahu (gadagrāmatu), šo ierosmi atbalsta Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns. Paredzēts, ka Latvijas puse veidos Latvijas kultūras gada ainu lietuviešu valodā lasītājiem Lietuvā, savukārt lietuvieši veidos Lietuvas kultūras gada ainu latviešu valodā lasītājiem Latvijā. Iecerēts, ka 2000. gada oktobrī Rīgā notiks starptautiska konference humanitārajās zinātnēs "Latvija un Lietuva, XXI gadsimtā ieejot".

Runātāji sanāksmē Lejeniekos 4. jūlijā vairākkārt uzsvēra, ka latvieši un lietuvieši sadzīvo ļoti labi — viņi nešķiro ne ticību, ne valodu. Un tā jau tas mēdz būt ar tik tuvām radu tautām ne tikai Baltijā vien. Gan filozofiskās, gan gluži lietišķās pārdomās vēl dalījās Alvīds Butkus, Rūta Muktupāvela, Seima Valsts lietuviešu valodas komisijas priekšsēdētāja Dangole Mikuleniene, Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns, Juris Zaķis, Vītauts Kaminsks, Pēteris Laķis, lietuviešu un latviešu studenti. Izrādās, ka, folkloru vācot, studenti ir centušies paši ik dienu iemācīt kaimiņu jauniešiem pa vienai latviešu vai lietuviešu tautas dziesmai. Tad nu sanākšanas beigu cēliens izvērtās īsti skanīgs — kokli spēlēja un dziedāja arī mūziķis un daudzu tautu dziesmu zinātājs Valdis Muktupāvels.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Pie viena galda triju augstskolu rektori, mācību spēki un studenti

Divu tautu garamantas savā mūžā ne reizi vien vērtējusi Lejenieku pirtiņa

Te — Mēmeles krasts, te — Latvija, tepat — Lietuva. Zemgale, Zemgales dzejnieka Viļa Plūdoņa "Lejenieki"

Pie Zaķīšu pirtiņas (

no kresās ): Pēteris Laķis, Janīna Kursīte, Dangole Mikuleniene Juris Zaķis un Vītauts Kaminsks

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Lietuvas Seima Valsts lietuviešu valodas komisijas priekšsēdētāja Dangole Mikuleniene un Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns