Ar brāļu zemes karogu tolaik okupētajā Latvijā
Nacionālajā bibliotēkā rīt, 7. jūlijā,
durvis ver izstāde "Baltijas valsts Lietuva"
Latviju un Lietuvu vieno ne tikai viena jūra un radniecīgas valodas, bet arī kopīgas likteņgaitas, kas reizēm bijušas atšķirīgas, tomēr bieži ritējušas līdztekus.
Ar ieganstu izplatīt kristietību 13. gadsimta sākumā baltu un Baltijas somu zemēs — tagadējā Latvijā un Igaunijā — ielaužas vācu iebrucēji, bet 30 gadus vēlāk arī rietumos — Prūsijā. Baltu zemju centrā cīņu laikā ar iebrucējiem sāk veidoties Lietuvas valsts. Lai iekarotājiem nebūtu iegansta uzbrukt Lietuvai, tās valdnieks Mindaugs 1251. gadā pieņem kristietību, un 1253. gada 6. jūlijā Romas pāvests Mindaugu atzīst par Lietuvas karali. Šo dienu uzskata par Lietuvas valsts dibināšanas dienu, kas tagad tur tiek atzīmēta kā valsts svētki.
Baltijas tautām ir jātuvinās — šī doma arvien noteiktāk iekaro atbalstītājus. Bet tuvs var būt tikai tas, ko pazīst. Arī tādēļ ir vērts ielūkoties izstādē "Baltijas valsts Lietuva", kas ver savas durvis Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē Rīgā, K.Barona ielā 14, šā gada 7. jūlijā. Izstāde veidota no Oļģerta Tālivalža Auna vērtību krājumiem — tur skatāmas grāmatas, kartes, fotoattēli, tautas mākslas izstrādājumi un daudz kas cits, kas vēsta par Lietuvas pagātni un šodienu uz nākamās tūkstošgades sliekšņa. Viens no neparastākajiem eksponātiem ir Lietuvas valsts karogs, kas Lietuvas neatkarības atjaunošanas dienā 1990. gada 11. martā bijis izkārts pa O. T. Auna dzīvokļa logu K. Barona ielā, bet jau nākamajā dienā ticis uzvilkts un plīvojis Rīgas pils Svētā Gara tornī.
Izstāde iekārtota ar Lietuvas Republikas vēstniecības atbalstu un veltīta Lietuvas valsts pirmajai dibināšanai 1253. gadā.
"LV" informācija