Ar stiprām šķiedrām

Liela gara novadā. Vecpiebalgā

Patīkami, ka mūsu jauniešiem rodas aizvien nopietnāka interese un vēlēšanās pētīt sava dzimtā pagasta, ciema kultūrvēsturi, uzzināt ko vairāk par izciliem ļaudīm, kuri dzimuši vai mācījušies un darbojušies apkaimē, kā arī iepazīt savas saknes — senčus, dzimtas. Tā atklājot zinātnisko konferenci par Vecpiebalgas dzimtu devumu Latvijai, teica Vecpiebalgas lauku reģionālās ģimnāzijas direktore Marija Supe. Īpaši bagāts šis gads ar ievērojamu notikumu un slavenu novadnieku atceres dienām. Ģimnāzija, kas dibināta XVII gs. beigās kā draudzes skola, tagadējās telpās sākusi darboties pirms 135 gadiem. Šogad vairākiem Vecpiebalgas skolas bijušajiem audzēkņiem rakstniekiem aprit apaļas jubilejas: Kārlim Skalbem — 120, Antonam Austriņam — 115, Jānim Sudrabkalnam — 105; nāves 120 gadu atcere 23.augustā — Vecpiebalgas skolotājam, savā laikā populāro dziesmu "Ozoli vēl Baltijā", "Nu sveiki, brāļi, kas vēl kopā esam" (abas "Dziesmu rotā", 1872) teksta autoram Jēkabam Pilsātniekam, kurš pēc paša vēlēšanās apglabāts blakus publicistam un valodniekam Atim Kronvaldam Vecpiebalgas Vidus kapos, kur atdus arī skolotāju Kornetu dzimta, nemirstīgo "Mērnieku laiku" autori Reinis Kaudzīte (viņam šogad aprit 160. dzimšanas diena), Matīss Kaudzīte un daudzi citi. Vecpiebalgā pirms 130 gadiem dibināta viena no pirmajām Dziedāšanas biedrībām Latvijā.

Šādas konferences rīkošanā lielu, radošu darbu ieguldījis Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents, "LV" nozares redaktors Sigizmunds Timšāns. Kuplā klausītāju saime ar uzmanību sekoja vēstures doktora Gunta Zemīša, brāļu Kaudzīšu muzeja vadītāja Jāņa Poļa, pedagoģijas maģistra Aleksandra Lingarta, "LV" līdzstrādnieka Sigizmunda Timšāna un Ingrīdas Garofāli—Šancbergas (Austrālija) referātiem un stāstījumiem: "Vecpiebalga pagājušā gadsimta beigās un šī gadsimta sākumā". Pēc daudziem aizmirstības gadiem pieminēja vienu no pirmajiem latviešu komponistiem Pēteri Šancberģi.

Šancberģu dzimtas saknes meklējot un ieskatoties šīs dzimtas pasaules ceļos, savākti materiāli, kuru pietiktu veselai grāmatai. Par tādas izdošanu tika ievadītas sarunas Vecpiebalgā. Šī novada zemkopju pārstāvji bijuši starp pirmajiem māju iepircējiem par dzimtu. No "Grišku" Šancberģu saimes nākuši veiksmīgi uzņēmēji un tirgoņi, pašaizliedzīgi Brīvības cīņu dalībnieki, pazīstami skolotāji, kultūras kopēji un mecenāti. Mūzikas pedagogs Pēteris Šancberģis (..) varēja lepoties ar saviem apdāvinātajiem audzēkņiem, piemēram, brāļiem Jurjāniem un Stērstu Andreju. Viņš bija viens no savlaik ietekmīgās Vecpiebalgas labdarības biedrības, koru, vietējo teātru un mūziķu grupu dibinātājiem un vadītājiem, sacerējis melodijas ap 600 garīgām un sadzīviskām (kuplejas, ziņģes) dziesmām, kuras pats izdevis savā nošu apgādā Rīgā. Vairākas Šancberģa liriskās dziesmas , kā "Ūdensroze" un "Labu nakt!", Vecpiebalgā uz klavierēm virtuozi improvizēja komponists, diriģents un mūziķis Alnis Zaķis. Starp citu, kā ar smaidu pastāstīja Jānis Polis, ka dziesmu "Labu nakt!" ar Andreja Pumpura vārdiem Pēteris Šancberģis veltījis savai daiļajai, izvēlīgajai iecerētai Līzei Ratminderei, būdams viens no 42 viņas oficiāli zināmajiem bildinātājiem (arī Auseklis, Andrejs Pumpurs, Matīss Kaudzīte, kuram tikai mūža pēcpusdienā beidzot izdevās iegūt Līzes jāvārdu)(..)

Ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņu jauktais koris pēc svinīgajām ievaddziesmām "Svēts mantojums" un "Ir daudz uz pasaules zemju, bet dzimtene katram ir viena" izpildīja arī vienu no Pētera Šancberģa kompozīcijām — vecākai paaudzei tik pazīstamo kupleju ar Stērstu Andreja tekstu, kam tautā daudz variantu, — "Tev acīs dziļi ieskatījos".

Konferences programmā bija iekļauts noslēgums audzēkņu sacerējumu konkursam "Ko stāsta un ko var izlasīt par Šancberģu dzimtu." Uz otro kārtu izvirzīto autoru Daces Kazākas, Līgas Kupčas, Leldes Jaukules, Maijas Spilvas, Kristīnes Kozlovskas, Sandas Prūses un Ineses Gateres darbus vērtēja ne tikai ciemiņi, bet arī skolas direktores vietnieks Māris Krams un vēstures skolotāja Daina Jansone. Sigizmunds Timšāns uzvarētājām pasniedza veltes — savā apgādā izdotos bukletus (ar žūrijas locekļu autogrāfiem) par Vecpiebalgas dzimtām un Jāņa Zābera muzeju Meirānu Vecajā ceplī. Nolasīju savu jaunāko dzejoli "Stiprās šķiedras", kas radās, uzzinot no Sigizmunda Timšāna un romāna "Kalna Kaibēni" autora Jāņa Kalniņa, ka Vecpiebalgas zemnieki pagājušajā gadsimtā nomājuši zemi no Veļķu muižas īpašnieka, "Viņa ķeizariskās majestātes pilsgalma oberģermeistara" grāfa Sergeja Dmitrijeviča Šeremetjeva (viņš bijis pēctecis tam pašam no vēstures zināmajam Šeremetjevam, kam cars Pēteris Pirmais par sekmīgu "loga ciršanu uz Eiropu" — šaušalīgo Vidzemes izpostīšanu — piešķīris licences namu Rīgā un Vecpiebalgas stāroteju, kur ar nometināto kazaku pulku "baudīt klusas vecumdienas").

Konferences dienā notika vairāki atceres brīži. Vecpiebalgas Vidus kapos vietējās luteriskās draudzes mācītājs Raivis Martinsons iesvētīja piemiņas zīmi — Ingrīdas Garofali dāvinājumu savai dzimtai, vectēvam — Latvijas armijas pulkvedim Kārlim Šancbergam (par viņu rakstīts "LV", 1998.g. 10.nov., Nr.337/338), savukārt Liezeres kapsētā tika godināts tur guldītais mūzikas pedagogs un komponists, latviešu pirmo Dziedāšanas svētku dalībnieks (Vecpiebalgas koris bija godalgoto skaitā) Pēteris Šancberģis.

Aizkustinoši bija konferences noslēguma mirkļi, kad Ingrīda Garofali saņēma senču novadnieku ziedu klēpi, godalgotos konkursa darbus un ciema kukuli — varenu Vecpiebalgas rudzu maizes klaipu, ko tālā viešņa apsolījās aizvest uz Sidneju, lai uzcienātu tautiešus un Latvijas draugus.

Konferences gaitā varēja ieskatīties "Latvijas Vēstneša" publikācijās. Pēdējos gados tas bija trešais Vecpiebalgas novadam veltītais sarīkojums, kurā tika izmantoti laikrakstā saņemtie arhīva materiāli. Nupat no Austrālijas atvestā "LV" kārtējā kultūras un izglītības vēstures mantojuma daļa. Arī tajā ir Vecpiebalgai piederīgas personības un memuārliteratūra par šo novadu. "LV" sadarbība ar dižo Latvijas novadu turpinās.

Valdis Rūja,

—"Latvijas Vēstnesim"

Talantīgais mūziķis Alnis Zaķis Liezeres kapsētā virtuozi sacenšas meistarībā ar lakstīgalu dziesmām, izpildot papūrijas no Pētera Šancberģa un citu komponistu darbiem. Attēlā blakus — Kārļa Šancberģa mazmeita Ingrīda Garofāli

Brāļu Kaudzīšu memoriālo Kalna Kaibēnu vadītājs Jānis Polis visus pārsteidza ar bagātīgo pētījumu rezultātu pārstāstu par Piebalgas Šancberģu dzimtu ceļiem

Tagad ir iesvētīts 1998.gada Lāčplēša dienā uzstādītais piemiņas akmens cīnītājam par Latviju pulkvedim Kārlim Šancbergam. Pateicības ziedi Vecpiebalgas Griškās dzimušam novadniekam. Liepājā viņš mira ar tīfu 1919.gadā un kapavietu vēl nav izdevies atrast

Noslēgusies konkursa "Ko stāsta un ko var izlasīt par Šancberģu dzimtu" otrā kārta. Šī konkursa uzvarētājas Vecpiebalgas lauku reģionālās ģimnāzijas audzēknes Dace Kazāka (no kreisās), Līga Kupča, Lelde Jaukule, Maija Spilva, Kristīne Kozlovska, Sanda Prūse un Inese Gatere Foto: Sigizmunds Timšāns, "LV"