Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.7

Jūrmalā 2009.gada 26.februārī (prot. Nr.4, 9.p.)

Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu,
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešo un ceturto daļu
un likuma “Par sociālo drošību” V nodaļu

 

1. Vispārīgie nosacījumi

1.1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1.1. ārkārtas situācija – apstākļu kopums, kad stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ persona (ģimene) nespēj apmierināt savas pamatvajadzības;

1.1.2. darbspējīga persona – persona no 15 gadu vecuma (izņemot invalīdus un personas, kas iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu) līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam;

1.1.3. ģimene – šo saistošo noteikumu izpratnē ir personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

1.1.4. ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašuma tiesības un uzkrājumus, likumīgo apgādnieku materiālo stāvokli, izsniegtos aizdevumus un parādsaistības, noslēgtie uztura līgumi;

1.1.5. izdevumus apliecinoši dokumenti – elektronisko kases aparātu čeki, stingrās uzskaites kvītis vai faktūrrēķinu oriģināli, kuros norādīts sociālās palīdzības pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa;

1.1.6. klients – šo saistošo noteikumu izpratnē ir persona un tās ģimenes locekļi, kuri personīgi vai ar pārstāvja palīdzību vēršas Labklājības pārvaldē un pieprasa pašvaldības pabalstus;

1.1.7. sociālā rehabilitācija – šo saistošo noteikumu izpratnē ir atbalsts pasākumu kompleksam klienta sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai vai uzlabošanai, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

1.2. Pašvaldības pabalstu mērķis ir sniegt materiālu atbalstu noteiktam personu lokam, kas nesaņem pašvaldības sociālo palīdzību. Pašvaldības pabalsti tiek piešķirti, lai apmierinātu šo personu pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā, pamatojoties uz personu ienākumu un materiālo resursu izvērtējumu.

1.3. Šie noteikumi nosaka pašvaldības pabalstu piešķiršanas un saņemšanas kārtību ģimenēm (personām), kuras:

1.3.1. savu dzīvesvietu ir deklarējušas Jūrmalas pilsētā un ir sasniedzamas Jūrmalas administratīvajā teritorijā;

1.3.2. objektīvu iemeslu dēļ nav deklarējušas dzīvesvietu, bet atrodas Jūrmalas administratīvajā teritorijā un šo personu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas administratīvajā teritorijā.

1.4. Šie noteikumi nosaka Jūrmalas pašvaldības pabalstu veidus, to pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību, pabalstu apmēru, kā arī pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

1.5. Lai saņemtu pašvaldības pabalstus, klients personīgi vēršas Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē (turpmāk tekstā – Labklājības pārvalde) un iesniedz attiecīgus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus.

1.6. Punktos 1.3.1. un 1.3.2. minētās prasības neattiecas uz fizisko personu, kura uzņemas apbedīšanu saskaņā ar šo noteikumu 10.nodaļu.

2. Pašvaldības pabalstu piešķiršanas kārtība

2.1. Pašvaldības pabalstus piešķir Labklājības pārvalde:

2.1.1. pamatojoties uz klienta ienākumu un materiālo resursu novērtējumu, klientam iesniedzot iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;

2.1.2. pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām;

2.1.3. veicot pašvaldības pabalstu saņēmēju datu apstrādi sociālās palīdzības administrēšanas elektroniskajās sistēmās un izmantojot valsts vienotās informācijas sistēmas;

2.1.4. novērtējot personām noteikto individuālo līdzdarbības pienākumu veikšanu;

2.1.5. apmeklējot klientu tā dzīvesvietā un novērtējot dzīves apstākļus, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

2.2. Ja kaut viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgs, pabalstu saņemšanai iesniegtā iztikas līdzekļu deklarācija ir spēkā 3 (trīs) mēnešus. Ja neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs, pabalstu saņemšanai iesniegtā iztikas līdzekļu deklarācija ir spēkā 6 (sešus) mēnešus.

2.3. Labklājības pārvalde apstiprinātā budžeta ietvaros var piešķirt ģimenei (personai) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, ja iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ ģimene (persona) nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

2.4. Labklājības pārvaldes vadītāja un Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija apstiprinātā budžeta ietvaros var ģimenei (personai) piešķirt vienreizēju pabalstu atsevišķu gadījumu risināšanai, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu ģimenes (personas) individuālo vajadzību novērtējumu un atzinumu par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai.

3. Pabalstu veidi

3.1. Pabalstu veidi:

3.1.1. dzīvokļa pabalsts;

3.1.2. veselības aprūpes pabalsts;

3.1.3. pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem;

3.1.4. pabalsts pārtikas iegādei;

3.1.5. pabalsts aprūpes mājās pakalpojumam;

3.1.6. pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;

3.1.7. apbedīšanas pabalsts.

4. Dzīvokļa pabalsts

4.1. Dzīvokļa pabalsts apkures sezonā (turpmāk tekstā – dzīvokļa pabalsts) ir pašvaldības pabalsts maksājumu segšanai, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

4.2. Dzīvokļa pabalsts klientam tiek piešķirts vienu reizi apkures sezonā, pamatojoties uz ģimenes ienākumu par pēdējiem trīs mēnešiem novērtējumu un saskaņā ar pabalsta aprēķina normatīvajiem izdevumiem (saskaņā ar saistošo noteikumu pielikumu).

4.3. Dzīvokļa pabalstu ir tiesīgi saņemt Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji, kuri savu dzīvesvietu ir deklarējuši Jūrmalas pilsētā ne mazāk kā 12 mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas.

4.4. Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu un noteiktu dzīvokļa pabalsta apmēru, klients (īrnieks, ar kuru noslēgts īres līgums, vai dzīvokļa īpašnieks) Labklājības pārvaldē no 1.novembra līdz 31.maijam iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju; gadījumos, kad iztikas līdzekļu deklarācija ir spēkā, papildus jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina ģimenes locekļu (personas) ienākumus par pēdējiem trīs mēnešiem; atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem jāiesniedz atsevišķi dzīvojošu likumīgo apgādnieku ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti par pēdējiem trīs mēnešiem. Klients uzrāda:

4.4.1. īres vai apsaimniekošanas līgumu, iesniedzot kopijas;

4.4.2. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājuma kvītis par iepriekšējo mēnesi, iesniedzot kopijas;

4.4.3. citus dokumentus pēc Labklājības pārvaldes pieprasījuma, ja nepieciešams papildus izvērtēt ģimenes locekļu (personas) situāciju.

4.5. Dzīvokļa pabalsts ģimenei tiek aprēķināts, nosakot personai pārtikas daļu Ls 105 apmērā mēnesī, izņemot: darbspējīgām personām – GMI apmērā mēnesī; invalīdiem, bērniem invalīdiem, politiski represētām personām, Černobiļas AES seku likvidācijas dalībniekiem – Ls 117 apmērā mēnesī.

4.6. Dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts pēc šādas formulas:

I - (p x n) =E, kur:

I – ģimenes ienākumi mēnesī;

p – noteikumu 4.4.punktā noteiktā pārtikas daļa;

n – ģimenes locekļu skaits;

E – summa, kuru pabalsta pieprasītājam jāizlieto izdevumiem par dzīvokli;

(K – E) x 6 = Dz.p. – dzīvokļa pabalsta apmērs ģimenēm (personām), ja neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs (vai persona nav darbspējīga);

(K – E) x 3 = Dz.p. – dzīvokļa pabalsta apmērs ģimenēm (personām), ja kaut viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgs (vai persona ir darbspējīga);

K – īres un komunālo pakalpojumu pabalsta aprēķina normatīvo izdevumu summa mēnesī, bet ne vairāk kā faktiskie izdevumi;

Dz.p. – aprēķinātais dzīvokļa pabalsta apmērs.

4.7. Dzīvokļa pabalsts netiek piešķirts, ja:

4.7.1. ar atsevišķi dzīvojošu personu ir noslēgts uztura līgums;

4.7.2. dzīvoklis, par kura lietošanas izdevumu segšanu tiek pieprasīts pabalsts, ir atsevišķi dzīvojoša likumīgā apgādnieka īpašumā vai atsevišķi dzīvojošu pensionāru atsevišķi dzīvojošu likumīgo apgādnieku iespēju novērtējums neatbilst normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu nosacījumiem par atsevišķi dzīvojošu likumīgo apgādnieku iespējām;

4.7.3. ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvokļa, izņemot gadījumus, ja klients iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku;

4.7.4. klientam pieder vai ir lietošanā divi vai vairāki nekustamie īpašumi.

4.8. Ja klients vai viņa ģimenes locekļi darba spējīgā vecumā neveic Labklājības pārvaldes noteiktos līdzdarbības pienākumus, Labklājības pārvalde ir tiesīga samazināt dzīvokļa pabalstu proporcionāli līdzdarbību neveikušo personu skaitam.

4.9. Pamatojoties uz klienta rakstisku iesniegumu, Labklājības pārvalde piešķirto dzīvokļa pabalstu pārskaita pakalpojumu sniedzējiem.

4.10. Atlaidi ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu pastāvīgās daļas segšanai (turpmāk tekstā – atlaide) 100% apmērā 4.10.1.punktā minētie klienti var saņemt visu kalendāro gadu.

4.10.1. tiesības saņemt atlaidi par periodu, kad netiek piešķirts dzīvokļa pabalsts, ir:

4.10.1.1. vientuļiem nestrādājošiem invalīdiem, pensionāriem, politiski represētām personām (kuriem nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku), kuru ienākumi nepārsniedz Ls 135 mēnesī;

4.10.1.2. atsevišķi dzīvojošiem nestrādājošiem invalīdiem, pensionāriem, politiski represētām personām vai kopā dzīvojošu un nestrādājošu pensionāru un invalīdu vai politiski represēto personu ģimenēm, kuru ienākumi nepārsniedz Ls 135 mēnesī uz personu un kuru atsevišķi dzīvojošu likumīgo apgādnieku iespēju novērtējums atbilst normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu nosacījumiem par atsevišķi dzīvojošu likumīgo apgādnieku iespējām.

4.10.2. lai piešķirtu atlaidi, klientam papildus iztikas līdzekļu deklarācijai jāuzrāda maksājumu kvīts par pakalpojuma saņemšanu, iesniedzot tās kopiju.

4.10.3. atlaide tiek piešķirta par laika periodu, kādā ir spēkā pabalstu saņemšanai iesniegtā iztikas līdzekļu deklarācija.

5. Veselības aprūpes pabalsts

5.1. Pabalsts ir paredzēts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai un ietver:

5.1.1. materiālu palīdzību veselības apdrošināšanas polišu iegādei;

5.1.2. materiālu palīdzību pacientu iemaksu segšanai, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai un medikamentu iegādei;

5.1.3. materiālu palīdzību redzi un dzirdi koriģējošu preču iegādei;

5.1.4. materiālu palīdzību zobu protezēšanai.

5.2. Pabalstu ir tiesīgas saņemt šādas iedzīvotāju kategorijas:

5.2.1. vientuļi nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētas personas (kam nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku), kuru ienākumi nepārsniedz Ls 135  mēnesī;

5.2.2. atsevišķi dzīvojoši nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētas personas vai kopā dzīvojošu un nestrādājošu pensionāru un invalīdu vai politiski represēto personu ģimenes, kuru ienākumi nepārsniedz Ls 135 mēnesī uz personu un kuru atsevišķi dzīvojošu likumīgo apgādnieku iespēju novērtējums atbilst normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu nosacījumiem par atsevišķi dzīvojošu likumīgo apgādnieku iespējām;

5.2.3. 1.3.2.punktā minētās ģimenes (personas), kurām nav tiesību saņemt garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) pabalstu, bet ienākumi uz vienu ģimenes locekli vai atsevišķi dzīvojošu personu mēnesī ir zemāki par Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni.

5.3. Lai lemtu par pabalsta piešķiršanu, klientam papildus iztikas līdzekļu deklarācijai jāiesniedz vajadzību apliecinoši dokumenti: pamatojums par nepieciešamo veselības aprūpi, ko izsniedz primārās veselības aprūpes ārsts vai ārsts speciālists, un izdevumus apliecinoši dokumenti. Izdevumus apliecinošie dokumenti Labklājības pārvaldē jāiesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža un ne vēlāk kā līdz kalendāra gada 15.decembrim.

5.4. Pabalsta apmērs kalendāra gadā ir līdz Ls 60 personai. Labklājības pārvalde ir tiesīga izmaksāt pabalstu avansa veidā pēc ārsta atzinuma par nepieciešamo veselības aprūpi saņemšanas.

6. Pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem

6.1. Pabalsts paredzēts personām ar funkcionāliem traucējumiem un ietver palīdzību:

6.1.1. medicīnas un higiēnas preču (pamperu, katetru, vienreizēji lietojamo personīgās higiēnas komplektu u.c.) iegādei un tehnisko palīglīdzekļu īrei vai iegādi;

6.1.2. Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībnieka rehabilitācijas izdevumu segšanai.

6.2. Pabalstu ir tiesīgi saņemt:

6.2.1. vientuļi nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētas personas (kam nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku), kuru ienākumi nepārsniedz Ls 135  mēnesī;

6.2.2. atsevišķi dzīvojoši nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētas personas vai kopā dzīvojošu un nestrādājošu pensionāru un invalīdu vai politiski represēto personu ģimenes, kuru ienākumi nepārsniedz Ls 135 mēnesī uz personu un kuru atsevišķi dzīvojošu likumīgo apgādnieku iespēju novērtējums atbilst normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu nosacījumiem par atsevišķi dzīvojošu likumīgo apgādnieku iespējām;

6.2.3. Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem ir noteikta invaliditātes cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu un kuru ienākumi nepārsniedz Ls 135 mēnesī.

6.3. Pabalsta saņemšanai klientam papildus iztikas līdzekļu deklarācijai jāiesniedz vajadzību apliecinoši dokumenti: primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista atzinums par funkcionālo traucējumu esamību un medicīnas un higiēnas preču iegādes nepieciešamību, Černobiļas AES seku likvidācijas dalībniekam nepieciešamo rehabilitāciju, kā arī izdevumus apliecinošie dokumenti. Izdevumus apliecinošie dokumenti Labklājības pārvaldē jāiesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža un ne vēlāk kā līdz kalendāra gada 15.decembrim.

6.4. Pabalsta apmērs kalendāra gadā ir līdz Ls 50 personai. Labklājības pārvalde ir tiesīga izmaksāt pabalstu avansa veidā pēc ārsta atzinuma par 6.3.punktā minēto medicīnas un higiēnas preču iegādes vai rehabilitācijas nepieciešamību saņemšanas.

7. Pabalsts pārtikas iegādei

7.1. Pabalsts pārtikas iegādei ir paredzēts ģimenes (personu) pamatvajadzību nodrošināšanai.

7.2. Pabalstu ir tiesīgi saņemt:

7.2.1. vientuļi nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētas personas (kam nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku), kuru ienākumi nepārsniedz Ls 135  mēnesī;

7.2.2. atsevišķi dzīvojoši nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētas personas vai kopā dzīvojošu un nestrādājošu pensionāru un invalīdu vai politiski represēto personu ģimenes, kuru ienākumi nepārsniedz Ls 135 mēnesī uz personu un kuru atsevišķi dzīvojošu likumīgo apgādnieku iespēju novērtējums atbilst normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu nosacījumiem par atsevišķi dzīvojošu likumīgo apgādnieku iespējām;

7.2.3. 1.3.2.punktā minētās ģimenes (personas), kurām nav tiesību saņemt garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) pabalstu, bet ienākumi uz vienu ģimenes locekli vai atsevišķi dzīvojošu personu mēnesī ir zemāki par Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni.

7.3. Punktā 7.2.1. un 7.2.2. minētajām klientu kategorijām pabalsta pārtikas iegādei apmērs ir Ls 15 mēnesī un tas tiek piešķirts ne vairāk kā 3 (trīs) reizes kalendāra gadā.

7.4. Punktā 7.2.3.minēto klientu kategorijai pabalsta pārtikas iegādei apmērs ir līdz Ls 15 mēnesī ģimenei, bet tā lai ienākumi uz personu nepārsniegtu piemērojamo GMI pabalstu mēnesī, un pabalsts tiek piešķirts ne vairāk kā 9 (deviņus) mēnešus kalendārajā gadā.

7.5. Vientuļām personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai vientuļiem invalīdiem, ja šīm personām nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku un ja šo personu ienākumi nepārsniedz Ls 100 mēnesī, pabalsta pārtikas iegādei apmērs ir Ls 15 mēnesī, un tas tiek piešķirts 12 (divpadsmit) mēnešus kalendāra gadā.

8. Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai

8.1. Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai ir materiāla palīdzība klientam, kuram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Labklājības pārvalde ir piešķīrusi aprūpes mājās pakalpojumu par pašvaldības budžeta līdzekļiem, bet objektīvu apstākļu dēļ klients nevar saņemt aprūpes mājās dienesta sniegtos pakalpojumus.

8.2. Lai saņemtu pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai, klients, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums, iesniedz Labklājības pārvaldē iesniegumu, kurā norāda personu, kas veiks klienta aprūpi mājās.

8.3. Labklājības pārvalde, klients un persona, kura veiks klienta aprūpi, noslēdz vienošanos par klienta aprūpi. Vienošanās tiek noslēgta un/vai pagarināta viena kalendāra gada ietvaros.

8.4. Pabalsta aprūpes mājās nodrošināšanai apmērs ir:

8.4.1. klientam, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums 1.aprūpes līmenī, – Ls 10 mēnesī;

8.4.2. klientam, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums 2.aprūpes līmenī, – Ls 20 mēnesī;

8.4.3. klientam, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums 3.aprūpes līmenī, – Ls 30 mēnesī;

8.4.4. klientam, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums 4.aprūpes līmenī, – Ls 40 mēnesī.

9. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai

9.1. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai (turpmāk šajā nodaļā – pabalsts) ir pabalsts, kuru piešķir personai individuālās sociālās rehabilitācijas procesā, lai novērstu vai mazinātu invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas vietā, veselības traucējumu, atkarības, vardarbības vai citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē un nodrošinātu klienta sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

9.2. Pabalstu ir tiesīgas saņemt personas, kuru ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru.

9.3. Sociālā darba speciālists pēc personas individuālo vajadzību un resursu izvērtēšanas izstrādā individuālās sociālās rehabilitācijas plānu.

9.4. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem Labklājības pārvaldes pabalstu piešķiršanas komisija, pamatojoties uz:

9.4.1. personas individuālās sociālās rehabilitācijas plānu;

9.4.2. personas iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju;

9.4.3. izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

9.5. Pabalstu piešķir Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros, paredzot, ka vienai personai piešķiramā pabalsta kopējais apmērs ir ne vairāk kā 400 Ls kalendāra gadā.

9.6. Pabalstu izmaksā personai skaidrā naudā vai to pārskaita pakalpojumu sniedzējam.

10. Apbedīšanas pabalsts

10.1. Apbedīšanas pabalsts paredzēts mirušas personas apbedīšanas izdevumu segšanai.

10.2. Apbedīšanas pabalstu piešķir, ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsēta un par šo personu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nav tiesiska pamata piešķirt apbedīšanas valsts pabalstu.

10.3. Tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu ir fiziskai personai, kura uzņemas apbedīšanu.

10.4. Lai saņemtu apbedīšanas pabalstu, persona, kura uzņēmusies apbedīšanu, iesniedz: iesniegumu; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņas oriģinālu, kas apliecina, ka par mirušo personu nav bijušas tiesības saņemt apbedīšanas valsts pabalstu; miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu); izdevumus apliecinošus dokumentus.

10.5. Apbedīšanas pabalsta apmērs ir līdz Ls 200, bet ne vairāk par faktiskajiem izdevumiem mirušās personas apbedīšanai.

10.6. Apbedīšanas pabalsts ir jāpieprasa ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no miršanas apliecības izsniegšanas brīža.

11. Labklājības pārvaldes pabalstu piešķiršanas komisija

11.1. Labklājības pārvaldes pabalstu piešķiršanas komisija (turpmāk – komisija) tiek izveidota ar Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes vadītājas rīkojumu, komisijas sastāvā iekļaujot Labklājības pārvaldes darbiniekus.

11.2. Komisijai ir tiesības lemt par pašvaldības pabalstu piešķiršanu ģimenei (personai) īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ ģimene (persona) daļēji vai pilnībā nevar īstenot savas sociālās tiesības.

11.3. Komisijai ir tiesības piešķirt vienreizējus pabalstus ģimenēm (personām) ārkārtas situācijās un atsevišķu gadījumu risināšanai, ja netiek apmierinātas ģimenes (personas) pamatvajadzības.

12. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

12.1. Ja pilnībā tiek apmierināts klienta prasījums pēc pašvaldības palīdzības, Labklājības pārvalde informē klientu par piešķirtās palīdzības apjomu. Ja netiek apmierināts klienta palīdzības prasījuma apjoms vai palīdzība tiek atteikta, klients par to tiek informēts rakstiskā veidā, norādot pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

12.2. Labklājības pārvaldes lēmumu klients var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram.

12.3. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu klients var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā.

13. Noslēguma jautājumi

13.1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Jūrmalas Ziņas”.

13.2. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Ģ.Trencis

 

Pielikums

Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra

saistošajiem noteikumiem Nr.7 (prot. Nr.4, 9.p.)

Normatīvi dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai Jūrmalas pilsētā 2008./2009.gada apkures sezonā

Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

1. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem un par apkuri:

1.1. par visu dzīvokļa kopējo platību, bet ne vairāk kā 100 m² – represētās personas ģimenei, redzes invalīdiem;

1.2. par visu dzīvokļa kopējo platību, bet ne vairāk kā 40 m², īrniekam, kurš dzīvo vien­istabas dzīvoklī vai īrē istabu kopējā dzīvoklī;

1.3. par 30 m² vienai personai, kura dzīvo viena dzīvoklī ar divām un vairāk istabām;

1.4. pārējos gadījumos par dzīvokļa kopējo platību, kas nepārsniedz 20 m² uz katru personu;

1.5. par dzīvojamās telpas īri vai apsaimniekošanas izdevumiem – saskaņā ar noslēgtā īres vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem un ņemot vērā normatīvās platības aprēķinus, bet ne vairāk kā Ls 0,50 par 1 m² mēnesī;

1.6. par apkuri, ņemot vērā normatīvās platības:

1.6.1. centralizētā apkure – atbilstoši komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai;

1.6.2. ar cieto kurināmo, gāzi, elektrību – pamatojoties uz izdevumu apliecinošiem dokumentiem, bet ne vairāk kā Ls 0,60 par m² mēnesī.

2. Par aukstā ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumiem:

2.1. 75% no komunālo maksājumu kvītī norādītās summas, ja dzīvoklī nav skaitītāju;

2.2. ja dzīvoklī ir skaitītāji – atbilstoši maksājumu kvītīs uzrādītajai m³ cenai un skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā par 3 m³ izmaksām vienai personai un 1 m³ katrai nākamajai personai ģimenē mēnesī;

2.3. ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu pastāvīgās daļas segšanai – atbilstoši komunālo maksājumu kvītī norādītajam.

3. Par karstā ūdens uzsildīšanu:

3.1. 75% no komunālo maksājumu kvītī norādītās summas, ja dzīvoklī nav skaitītāju;

3.2. ja dzīvoklī ir skaitītāji – atbilstoši maksājumu kvītīs uzrādītajai m³ cenai un skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā par 1 m³ izmaksām vienai personai mēnesī.

4. Par gāzi:

4.1. gāzes abonentmaksa un izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m³ vienai personai un 3 m³ izmaksas katrai nākamajai personai ģimenē mēnesī;

4.2. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst izmantojot gāzi, – papildus 4.1.apakšpunktā noteiktajam 2 m³ izmaksas mēnesī personai;

4.3. par balonu gāzi – 9 litri gāzes izmaksas mēnesī vienai personai un 6 litru gāzes izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē.

5. Par elektroenerģiju:

5.1. saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto, bet ne vairāk kā 50 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un līdz 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 150 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;

5.2. ja dzīvoklī ir stacionāra elektriskā plīts – līdz 100 kW izmaksas mēnesī vienai personai un līdz 80 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 240 kWh izmaksas mēnesī ģimenei.

6. Par sauso sadzīves atkritumu izvešanu – 75% apmērā no komunālo maksājumu kvītī vai līgumā norādītās summas mēnesī.

7. Par siltumtīklu apkalpošanu (tehnisko apkopi) – saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto.

8. Par liftu un liftu apkalpošanu – saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto.

9. Par elektrību koptelpās – saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto.

10. Par fiksētā tālruņu līnijas abonēšanu – atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai invalīdam, kā arī atsevišķi dzīvojošai pensionāru vai invalīdu ģimenei, kurā nav darbspējīgu personu.