Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 31.martā

EM: Par īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumiem

Ministru kabinetā 31.martā apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumi”, kas nosaka īstermiņa eksporta kredītu garantiju segumu, saņēmējus, garantiju izsniegšanas kārtību un kārtību, kādā garantētājs sedz zaudējumus.

“Ar visām iesaistītajām pusēm ir panākta konceptuāla vienošanās par to, ka no šā gada 1.jūnija uzņēmēji varēs sākt saņemt no valsts garantijas par eksporta darījumu riskiem,” uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Līdz 1.jūnijam paredzēts izveidot un saskaņot ar Eiropas Komisiju visas procedūras, lai šis finanšu instruments varētu sākt darboties.

Garantijas par eksporta darījumu riskiem komersantiem izsniegs Latvijas Garantiju aģentūra uz laiku līdz diviem gadiem. Garantētājs garantēs kompensāciju ārvalstu debitora nesamaksāšanas un maksātnespējas gadījumos. Garantija segs līdz 90% eksporta darījuma vērtības, bet vienam darījumam ne vairāk kā 1 miljonu eiro ekvivalentu Latvijas latos pēc Latvijas Bankas kursa garantijas piešķiršanas dienā.

Sākotnēji garantijas tiks izsniegtas tikai darījumiem uz valstīm, izņemot ES dalībvalstis un atsevišķas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis – Austrāliju, Kanādu, Īslandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici, Amerikas Savienotās Valstis, taču pēc apstiprinājuma saņemšanas no Eiropas Komisijas garantijas tiks izsniegtas arī uz šīm valstīm.

Kā galvenais kritērijs garantiju sniegšanā definēts, ka eksportam paredzētā produkta izcelsmes valsts ir Latvija, ar to saprotot, ka Latvijā ir notikusi būtiska pārstrādes vai apstrādes darbība, kā rezultātā ir radies jauns produkts.

Izstrādātie eksporta kredīta garantiju izsniegšanas nosacījumi neizslēdz nevienu tautsaimniecības nozari – tas nozīmē, ka atbalsts būs pieejams visu nozaru uzņēmumiem, tai skaitā kokrūpniecības, piena pārstrādes uzņēmumiem, kā arī pakalpojumu nozaru, piemēram, transporta, loģistikas u.c., uzņēmumiem.

Garantijas darījumiem uz valstīm, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis un Austrāliju, Kanādu, Īslandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici, Amerikas Savienotās Valstis, izsniegs komersantam, kura eksporta apjoms pēdējā gada laikā bija vismaz 700 tūkstoši eiro, kurš eksportē vismaz divus gadus un eksporta apgrozījums veido vismaz 20% no kopējā apgrozījuma un kura eksportam paredzēto produktu izcelsmes sertifikāts ir ar tajā uzrādītu valsti “Latvija”.

Garantijas darījumiem uz ES un Austrāliju, Kanādu, Īslandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici, Amerikas Savienotajām Valstīm izsniedz komersantam, kura eksporta apjoms pēdējā gada laikā sastādīja vismaz 700 tūkstošus eiro, bet nepārsniedza 2 miljonus eiro, kura darbinieku skaits nepārsniedz 250 strādājošo vai 50 miljonus eiro apgrozījuma, kurš eksportē vismaz divus gadus un eksporta apgrozījums ir vismaz 20% no kopējā apgrozījuma, kura eksportam paredzēto produktu izcelsmes sertifikāts ir ar tajā uzrādītu valsti “Latvija”. Garantijas darījumiem uz šīm valstīm tiks izsniegtas pēc apstiprinājuma saņemšanas no Eiropas Komisijas.

Garantiju nevarēs saņemt komersants, kuram ar tiesas lēmumu pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas lēmumu īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai saskaņā ar komercreģistra informāciju tie atrodas likvidācijas procesā; kurš ir ārvalstu debitora saistītais uzņēmums; kuram ir VID administrēti nodokļu parādi; kuram ar ārvalstu debitoru ir bijusi strīdu izšķiršana tiesā par parādu nomaksu; kura ārvalstu debitors ir privātpersona.

EM: Par atbalstu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sākšanai

Ministru kabineta sēdē 31.martā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”.

Atbalsta programmas mērķis ir paaugstināt saimnieciskās darbības aktivitāti valstī, īpaši teritorijās ārpus Rīgas, attīstot saimnieciskās darbības sācēju zināšanas un iemaņas saimnieciskajā darbībā, kā arī sniedzot nepieciešamo finansiālo atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai. Atbalsta programmas īstenošanai būs pieejams 23 miljonu latu liels finansējums.

Programmas ietvaros finansējuma saņēmējs – Latvijas Hipotēku un zemes banka – sniegs atbalstu personām, kas vēlas sākt saimniecisko darbību, nodrošinot šādus atbalsta veidus:

• konsultācijas par aktivitātes ietvaros pieejamo atbalstu un biznesa plāna sagatavošanu;

• apmācības par saimnieciskās darbības pamatiem un biznesa plāna sagatavošanu;

• aizdevumus saimnieciskās darbības uzsācēju biznesa plānā paredzētās saimnieciskās darbības īstenošanai;

• personām, kuras saņems aizdevumu, būs tiesības saņemt grantu saimnieciskās darbības nodrošināšanai un grantu aizdevuma dzēšanai, ja saimnieciskās darbības sācēja darbība Latvijas Hipotēku un zemes bankas noteiktajā periodā būs bijusi veiksmīga un būs sasniegti biznesa plānā noteiktie mērķi.

Atbalsta programmas īstenošanu finansē no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta par kopējo finansējumu 14 315 238 lati un Latvijas Hipotēku un zemes bankas līdzekļiem – 8 740 000 latu.

MK noteikumi “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai” nosaka projekta iesniedzējam izvirzītās prasības, atbalstāmās darbības, projekta iesnieguma atlases organizēšanas, projekta iesnieguma iesniegšanas, projekta iesnieguma vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumus, kā arī atbildīgo iestādi, sadarbības iestādi un to funkcijas.

Aktivitātes īstenošanas veids ir ierobežota projektu iesniegumu atlase. Projekta iesniedzējs ir valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Latvijas delegāciju Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas sanāksmei

Lai izveidotu valdības delegāciju Latvijas pilnvērtīgas dalības nodrošināšanai un interešu pārstāvēšanai Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules bankas (PB) pavasara sanāksmē, kas notiks 25. un 26.aprīlī, valdība 31.martā atbalstīja Ministru kabineta rīkojumu par delegācijas sastāvu.

Tā kā Latvijas Banka ir SVF lietu koordinējošā institūcija Latvijā un atbildīgā institūcija par pasākuma organizēšanu, Latvijas delegācijas vadītājs ir Latvijas Bankas prezidents, pilnvarnieks SVF Ilmārs Rimšēvičs. Sanāksmē piedalīsies arī finanšu ministrs, pilnvarnieks PB Einars Repše. Lai aptvertu pavasara sanāksmē aplūkojamo jautājumu loku, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, kā arī no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

Sanāksmē tradicionāli piedalās SVF un PB dalībvalstu pilnvarnieki, viņu vietnieki un eksperti. Paralēli oficiālajām pilnvarnieku sanāksmēm notiks arī semināri un diskusijas par vairākiem svarīgiem pasaules ekonomikas jautājumiem, kā arī var tikt izmantota iespēja organizēt vairākas dalībnieku divpusējās un daudzpusējās sarunas un tikšanās.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments