Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 26.martā

EM: Par likumprojektu “Par enerģijas galapatēriņu”

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Par enerģijas galapatēriņu” un 26.martā iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai.

Likumprojekta mērķis ir radīt apstākļus enerģijas galapatēriņa efektivitātes paaugstināšanai un energoapgādes pakalpojumu tirgus attīstībai. Paredzēts, ka līdz 2017.gadam Latvijai jāpanāk vidējās enerģijas patēriņa samazinājums par 9% no kopējā enerģijas galapatēriņa.

Pēc EM sagatavotā likumprojekta ieviešanas pieaugs energoresursu efektīva un taupīga izmantošana, samazināsies siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzums atmosfērā, jo energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu rezultātā samazināsies kurināmā patēriņš.

Likumprojekta ieviešana uzlabos informācijas pieejamību enerģijas lietotājiem par enerģijas patēriņu un iespējām īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kā arī enerģijas taupīšanas iespējām.

Likumprojektā noteiktās prasības attieksies uz energopakalpojumu sniedzējiem, sadales sistēmu operatoriem, enerģijas tirgotājiem un galapatērētājiem, kā arī bruņotajiem spēkiem. Izņēmums ir uzņēmumi, kuri iesaistīti starptautiskajā CO₂ emisiju tirdzniecībā.

Likumprojekta īstenošanā būtiska loma būs valsts sektoram, kam ar savu paraugu būs jāveicina energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana.

Lai sasniegtu nosprausto mērķi – samazināt valsts vidējo enerģijas patēriņu par 9% no kopējā enerģijas galapatēriņa –, ik pa trim gadiem tiks izstrādāti energoefektivitātes rīcības plāni, kuros būs noteikti izmaksu efektīvi, praktiski un saprātīgi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi katrā no enerģijas galapatēriņa sektoriem. Pirmais energoefektivitātes rīcības plāns 2008.–2010.gadam tika apstiprināts Ministru kabinetā 2008.gada 20.maijā. Pirmajā energoefektivitātes rīcības plānā iekļautie atbalsta instrumenti ir: komunālās infrastruktūras kvalitātes uzlabošana, nelietderīgas energoresursu izmantošanas novēršana un vienotas atbalsta politikas izstrādāšana energoefektivitātes paaugstināšanai siltumapgādes sistēmās un ēku energoefektivitātes paaugstināšana.

Lai ieviestu likumprojektu, būs jāizstrādā normatīvie akti, kas nosaka energoefektivitātes indikatīvā mērķa aprēķina metodiku kārtību, kādā uzskaita valsts enerģijas galapatēriņa ietaupījumus, kā arī vadlīnijas rūpniecības, transporta un lauksaimniecības sektoru energoaudita veikšanai.

Ar likumprojektu tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/32/EK (2006.gada 5.aprīlis) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par rezultātu un to rādītāju izstrādes un novērtēšanas instrukciju

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi ministriju un citu centrālo iestāžu rezultātu un to rādītāju izstrādes un novērtēšanas Ministru kabineta (MK) instrukciju. 26.martā tiesību akts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis kā vienu no darba prioritātēm ir izvirzījis sekmīgu rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pilnveidošanu. Skaidrojot nepieciešamību ieviest sistēmu, valsts sekretārs M.Bičevskis uzsver: “Privātajā sektorā konkurence un peļņas gūšana ir tie stimuli, kas nodrošina efektīvu un mērķtiecīgu resursu izmantošanu, bet valsts pārvaldē šādi regulējošie spēki nedarbojas. Lai risinātu šo jautājumu, vairums attīstīto valstu pakāpeniski ir izstrādājušas īpašu sistēmu, kas ļauj vērtēt publiskā sektora darba efektivitāti – rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu. Efektivitāte un finanšu līdzekļu piešķīrums no valsts budžeta tiek pamatots, nosakot resursu izlietojuma mērķi, plānojot un apstiprinot sasniedzamos rezultātus un konkrētus rādītājus progresa mērīšanai. Noteiktā laikā šāda sistēma sniedz parlamentam, valdībai un sabiedrībai informāciju par politikas finansēšanas apjomu pamatotību, nepieciešamajiem ieguldījumiem, kā arī sasniegtajiem ieguvumiem.”

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma nodrošina iespēju izmērīt mērķu sasniegšanas pakāpi. Ja nepieciešams, ar sistēmas palīdzību var koriģēt rīcību (palielinot vai samazinot ieguldījumus), lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu sabiedrības vajadzības. Tā sniedz Saeimai, valdībai un sabiedrībai informāciju par politikas finansēšanas apjomu pamatotību, nepieciešamajiem ieguldījumiem, kā arī sasniegtajiem ieguvumiem.

Lai rezultāti un rezultatīvie rādītāji radītu priekšstatu par valsts pārvaldes iestāžu resursu izlietojumiem, sniegto publisko pakalpojumu kvalitāti un apjomu, jādefinē precīzs rezultāts, kuru iespējams cikliski mērīt. MK instrukcija sniedz metodisko atbalstu rezultātu un rezultatīvo rādītāju formulēšanai, plānošanai, novērtēšanai un analīzei. Ar piemēriem apraksta un paskaidro rezultatīvo rādītāju sistēmas elementu attiecību un līdz šim izdotā normatīvā regulējuma piemērošanu, kā arī parāda savstarpējo saistību starp visiem sistēmas elementiem.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par instrukcijas projektu lems valdība.

FM: Par nodokļu konvenciju ar Kuveitu

Valsts sekretāru sanāksmē 26.martā saskaņošanai ministrijās tika nodots līguma projekts par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecība uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Vienlaikus ar šo valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti arī citi pavadošie tiesību aktu projekti par nodokļu konvenciju ar Kuveitu.

Konvencija nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Kuveitā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 62 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 59 valstīm (tai skaitā ar Kuveitu), no kurām 51 ir parakstīta, un ir sākta 48 konvenciju piemērošana. Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par nodokļu konvenciju lems valdība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par grozījumiem Profesionālās izglītības likumā

26.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, kas nodrošinās iespēju piešķirt profesionālo kvalifikāciju tiem cilvēkiem, kas kādā no profesijām zināšanas, prasmes un kompetenci ieguvuši neformāli.

Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu fiziskām personām Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā būs jāiegūst profesionālo kompetenču novērtējums un jānokārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens neformālās izglītības atzīšanas institūcijā.

Likums efektīvi koordinēs neformālās izglītības rezultātu atzīšanu, kas savukārt motivēs cilvēkus iegūt attiecīgo kvalifikāciju, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. Neformālās izglītības rezultātu atzīšana palielinās iepriekšējās izglītības vērtību, kā arī taupīs laiku un naudu, mazinot vai likvidējot vajadzību no jauna mācīties kādreiz jau iemācīto vai apgūto.

Likumprojektā tiek definēts termins “profesionālā kompetence”, kā arī paplašināta IZM kompetence, ietverot ministrijai pienākumu organizēt neformālās izglītības atzīšanu. Likumprojekts deleģē MK noteikt neformālās izglītības atzīšanas nosacījumus un kārtību, kā arī neformālās izglītības atzīšanas institūciju licencēšanas kārtību.

Saskaņā ar Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu IZM bija uzdots līdz 2009.gada 1.jūnijam iesniegt MK Profesionālās izglītības likuma grozījumus, kas nodrošinātu iespēju piešķirt profesionālo kvalifikāciju, izvērtējot personas neformāli iegūtās zināšanas, prasmes un kompetenci. Likumprojekts noteiks neformālās izglītības vietu izglītības sistēmā un izveidos normatīvo bāzi neformālās izglītības atzīšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VesM: Par obligātajām higiēnas prasībām pirmsskolas izglītības iestādēm

Lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstībai un sekmētu jaunu bērnudārzu atvēršanu, 26.martā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka obligātās higiēnas prasības pirmsskolas izglītības iestādēm.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz turpmāk nenoteikt minimālās prasības tualešu izmēriem un telpām, kuras pielāgotas ģērbtuves vajadzībām, bērnu kultūras pasākumu, mūzikas un sporta nodarbību rīkošanai. Turpmāk saglabāsies obligātas minimālās prasības tikai pirmsskolas izglītības iestāžu grupu telpai un guļamtelpai.

Ministru kabineta noteikumu grozījumos svītrotas prasības par minimālo mākslīgā apgaismojuma līmeni pirmsskolas izglītības iestāžu telpās, paredzot prasības apgaismojumam tikai grupas telpā, kur notiek bērnu mācību nodarbības, – tam jābūt vismaz 300 luksi (Lx).

Vienkāršotas arī prasības par minimālās gaisa temperatūras nodrošināšanu iestādes telpās, nosakot, ka telpās, kurās uzturas bērni līdz trīs gadu vecumam, gaisa temperatūrai jābūt vismaz +20°C, savukārt telpās, kurās uzturas bērni pēc trīs gadu vecuma, – vismaz +18°C.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par kuģu “Āte” un “Aģe” nodošanu Jūras spēku bilancē

26.martā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par naftas piesārņojuma seku likvidācijas kuģu “Āte” un “Aģe” nodošanu Jūras spēku bilancē”.

Valsts vides dienesta bilancē reģistrētais nekustamais īpašums – naftas piesārņojuma seku likvidācijas kuģi “Āte” un “Aģe” – turpmāk Valsts vides dienestam nav nepieciešami, jo iestādes rīcībā nav ne aprīkojuma, ne personāla, ne arī normatīvajos aktos noteiktās kompetences, lai veiktu avārijas seku likvidāciju jūrā.

24.februārī Valsts vides dienests saņēma vēstuli Nr.05-259 no Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem ar lūgumu nodot naftas piesārņojuma seku likvidācijas kuģus “Āte” un “Aģe” to valdījumā.

Lūgums pamatots ar Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem deleģēto funkciju – likvidēt kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par dējējvistu un cūku labturības prasībām

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 4.marta noteikumos Nr.102 “Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.152 “Cūku labturības prasības””, ko 26.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

2008.gada 18.decembrī Saeima pieņēma likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, nosakot lauksaimniecības dzīvniekiem veicamo neārstniecisku operāciju veidus un to personu loku, kuras ir tiesīgas šādas operācijas veikt.

Grozījums Veterinārmedicīnas likumā tika izdarīts, lai paplašinātu to personu loku, kas var veikt neārstnieciskas operācijas dzīvniekiem un atvieglotu gan lauksaimnieku, gan arī veterinārārstu darbu. Dažas neārstnieciskās operācijas ir diezgan vienkāršas un mazsāpīgas, piemēram, acu zobu izkniebšana vai noslīpēšana, kā arī daļēja astes amputācija vai kastrācija līdz septiņu dienu vecumam sivēniem, tāpēc tās var veikt ne tikai veterinārārsts, bet arī veterinārārsta apmācīta persona.

Pamatojoties uz šo grozījumu, noteikumu projektos paredzēts precizēt norādi, uz kura likuma pamata noteikumi izdoti, un redakcionāli precizēt punktus, kas nosaka veicamās operācijas un personas, kas tās drīkst veikt. Grozījumi neievieš jaunas prasības.

Noteikumu projekti stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa