Eiropas Komisija: Par Eiropas vides politikas sasniegumu – Putnu direktīvu

2.aprīlī apritēs 30 gadu, kopš pieņemts pirmais Eiropas Savienības tiesību akts dabas aizsardzības jomā. Šī direktīva ir viens no lielākajiem Eiropas vides politikas sasniegumiem, un tā ir svarīgs elements ES stratēģijā, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības mazināšanos. Putnu direktīvai bija liela nozīme, skaitliski atjaunojot dažas apdraudētākās Eiropas putnu sugas, jo īpaši pateicoties izveidotajam īpaši aizsargājamo teritoriju tīklam.

Eiropas Savienības, valstu valdību, vides aizsardzības speciālistu un brīvprātīgo koordinētā rīcība, īstenojot šo direktīvu praksē, daudzas putnu sugas ir glābusi no drūmām nākotnes izredzēm. Apdraudēto sugu vidū bija karošknābis (Platalea leucorodia), jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) un Spānijas ērglis (Aquila adalberti). Patlaban ir izveidotas gandrīz 5000 īpaši aizsargājamās teritorijas, kuras aizņem aptuveni 10% no ES sauszemes teritorijas. Tās ir daļa no “Natura 2000” ekoloģiskā tīkla. Putnu direktīva ir veiksmīgs dalītās atbildības un sadarbības paraugs 27 ES dalībvalstu starpā.

Vides komisārs Stavrs Dimss paziņoja: “Putnu direktīva ir viens no sekmīgākajiem ES vides politikas projektiem. Ar to mūsu apņemšanās saglabāt pasaules bioloģisko daudzveidību tiek īstenota praksē. Nenoliedzami, putni ir skaists un ārkārtīgi svarīgs dabas bagātības elements, taču tiem ir liela nozīme arī kā vides veselības indikatoriem. Direktīvā noteiktie striktie standarti lielā mērā ir uzlabojuši Eiropas savvaļas putnu stāvokli. Tomēr ir jāatrisina vairākas svarīgas problēmas, lai veselīgas putnu populācijas pastāvētu ilgtermiņā. Šo 30 gadu laikā Putnu direktīva nav zaudējusi aktualitāti, un arī turpmākajos gados tai būs ļoti liela nozīme, īstenojot bioloģiskās daudzveidības politiku.”

Putnu direktīva – veiksmes stāsts

Trīsdesmit gadus pēc Putnu direktīvas pieņemšanas tā joprojām ir viens no svarīgākajiem ES tiesību aktiem Eiropas putnu aizsardzības jomā. Tā ir arī viens no sekmīgāk īstenotajiem vides politikas instrumentiem.

Žurnālā “Science” publicētā pētījumā tika apstiprināts, ka direktīva lielā mērā palīdzēja apturēt dažu Eiropas visapdraudētāko putnu sugu skaitlisku samazināšanos. Dažu putnu, piemēram, Madeiras vētrasputnu (Pterodroma madeira), cirtaino pelikānu (Pelecanus crispus) un mazo jūras kraukļu (Phalacrocorax pygmaeus), populāciju atjaunošanā liela nozīme bija īpaši aizsargājamo teritoriju izveidei. Tīkls, kurā ir gandrīz 5000 īpaši aizsargājamo teritoriju, aizņem aptuveni 10% no Eiropas sauszemes teritorijas, kā arī ievērojamas platības jūras piekrastē.

Putnu direktīva ir lielisks veiksmīgas starptautiskās sadarbības piemērs. 1979.gadā, kad direktīva tika pieņemta, ES bija tikai deviņas dalībvalstis. Patlaban sadarbība norit paplašinātajā ES, un īpaši aizsargājamās teritorijas izveidotas 27 valstīs. Visā Eiropas Savienībā ir spēkā vienoti putnu aizsardzības noteikumi, un Komisija strikti pieprasa to izpildi, vajadzības gadījumā vēršoties tiesā pret dalībvalstīm, kas tos pārkāpj.

Putnu direktīvā atzīta cilvēku darbības ietekme, piemēram, medību, zvejniecības un lauksaimniecības rezultātā, un tās līdzāspastāvēšana dabā. Ļoti iespējams, ka liela daļa “Natura 2000” tīklā ietverto teritoriju arī turpmāk piederēs privātīpašniekiem, taču tiks nodrošināts, ka apsaimniekošana nākotnē ir ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīga.

Turpmākie uzdevumi

Tomēr līdztekus minētajiem sasniegumiem Eiropas Savienībā, kuras putnu daudzveidība pārsniedz 500 savvaļas sugu, ir vairākas problēmas. Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka 43% Eiropas putnu sugu ir apdraudētas vai ievērojami samazinās to populācijas. Tā ir svarīgākā problēma, kas jārisina, lai pabeigtu “Natura 2000” tīkla, tostarp jūras komponenta, īstenošanu.

Lielāka aizsardzība vajadzīga arī parastajiem putniem, kuru dzīvotne ir plaši lauku apvidi. Lauksaimniecības politikas pārmaiņas ir izraisījušas krasu lauksaimniecības platībās dzīvojošo putnu skaita samazināšanos. Salīdzinot ar 1980.gadu, vērojams kritums aptuveni par 50%. Patlaban skaits ir stabilizējies, tomēr putnu aizsardzības prasības būtu labāk jāiestrādā lauksaimniecības un citās politikas jomās, lai skaitliski atjaunotu nozīmīgas sugas, piemēram, mazo sīgu (Tetrax tetrax) un griezi (Crex crex).

Savvaļas putnu veselība ir rādītājs, kas raksturo plašākas ar bioloģisko daudzveidību saistītas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas. Jau šobrīd ir vērojamas dažu putnu sugu populāciju izplatības pārmaiņas. Turpmākajos gados svarīgākais uzdevums būs nodrošināt pietiekamu dabas telpu un pielāgot putnu aizsardzību klimata pārmaiņām.

Putnu direktīva ir arī instruments, ar kuru ES starptautiskās saistības attiecībā uz gājputniem tiek īstenotas praksē. Daudzas putnu sugas daļu dzīves pavada ārpus Eiropas, tāpēc ir svarīgi sadarboties ar citām valstīm, kuras ir putnu migrācijas ceļā, lai nodrošinātu aizsardzību, kas vajadzīga veselīgām putnu populācijām.

Vēsturiska informācija

Putnu direktīva tika pieņemta, lai apturētu Eiropas savvaļas putnu populāciju skaitlisko samazināšanos. Direktīvā tika arī atzīts, ka savvaļas putni ir dalībvalstu kopīga dabas bagātība.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa