Ekonomikas ministrs: Par situācijas uzlabošanu Latvijas ekonomikā

Vakar, 31.martā, ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadību: prezidentu Vitāliju Gavrilovu, ģenerāldirektori Elīnu Egli, padomes locekļiem Teodoru Tverijonu, Juri Biķi, Juri Bindi, Vilni Krēsliņu, Olafu Ozolu, Gundaru Strautmani, Jāni Ulli, Jevgēņiju Kalēju un direkcijas pārstāvjiem.

A.Kampars tikšanās laikā uzsvēra, ka pašlaik ir būtiski jau īstermiņā – tuvākajos mēnešos – panākt situācijas uzlabošanos Latvijas ekonomikā, dodot iespēju uzņēmējiem strādāt, saglabājot un radot jaunas darba vietas.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: “Lai realizētu uzstādītos mērķus – nodrošināt finanšu pieejamību tautsaimniecībai, saglabāt esošās darba vietas un īstenot nozīmīgus infrastruktūras attīstības un energoefektivitātes projektus –, radītu jaunas darba vietas, ir nepieciešama spēcīga partnerība starp Ekonomikas un Finanšu ministriju un LDDK.”

Ministrs ar LDDK vienojās par kopēju principu izstrādi šādas partnerības iedzīvināšanai, tāpat A.Kampars apņēmās izvērtēt LDDK ierosinājumu par nozares ekspertu padomju darbu atjaunošanu EM, jo, pēc LDDK domām, tās palīdzētu identificēt un samazināt administratīvos šķēršļus.

Ministrs tikšanās laikā uzsvēra, ka tiek turpināts darbs pie iepriekšējās valdības laikā sāktajiem pasākumiem ekonomikas stabilizācijai, kas paredz uzņēmēju atbalstam kopumā novirzīt 603 miljonus latu. Daļa no šiem pasākumiem jau drīzumā sāks darboties, bet daļa vēl atrodas saskaņošanas procesā Eiropas Komisijā.

Jau drīzumā, pēc attiecīgo MK noteikumu publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”, sāks darboties valsts atbalsta programma kredīta garantijām.

Līdz ar to uzņēmēji varēs vērsties komercbankās aizdevuma saņemšanai savas darbības attīstībai, nepietiekama nodrošinājuma gadījumā saņemot Latvijas Garantiju aģentūras garantiju.

A.Kampars arī pastāstīja, ka ar visām iesaistītajām pusēm ir panākta konceptuāla vienošanās par to, ka no 1.jūnija uzņēmēji varēs sākt saņemt no valsts garantijas par eksporta darījumu riskiem un jau 31.martā MK sēdē plānots pieņemt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus “Īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumi”. Līdz 1.jūnijam paredzēts izveidot un saskaņot ar Eiropas Komisiju visas procedūras, lai šis finanšu instruments varētu sākt darboties.

A.Kampars minēja, ka vēl viens no lielajiem darbiem, pie kā strādā ministrija, ir ēku siltināšanas programma, kur pretendenti uz ēku siltināšanas līdzfinansējumu varēs sākt pieteikties jau no aprīļa vidus, bet reālais darbs notiks vasaras mēnešos līdz pat ziemas sākumam. Viņš uzsvēra, ka šā mērķa realizēšanai rosinās valdību būtiski palielināt šim mērķim atvēlēto finansējumu – no 16 miljoniem līdz vairāk nekā 100 miljoniem latu. Pēc ministra domām, tas dos ievērojamu ekonomikas “sildīšanas” efektu, radot pasūtījumus uzņēmējiem un dodot iespēju radīt jaunas darba vietas.

Tāpat ministrs aicināja LDDK pārstāvjus ziņot EM par birokrātiskām nejēdzībām un pārspīlējumiem, jo šobrīd ministrija apkopo uzņēmēju viedokļus par aktuālākajiem birokrātiskajiem šķēršļiem uzņēmējdarbībā. A.Kampars norādīja, ka visi priekšlikumi tiks izvērtēti un sagatavoti attiecīgi grozījumi likumos, kuri vienotā paketē tiks steidzamības kārtībā virzīti valdībā un Saeimā, lai jau pēc iespējas ātrāk šie birokrātiskie šķēršļi uzņēmējdarbībā tiktu likvidēti.

Tikšanās laikā ministrs arī runāja par enerģētikas politiku, norādot, ka pašlaik tiek izskatītas iespējas vairāk balstīties uz vietējiem, nevis importētiem energoresursiem, kas būs vēl viens stimuls vietējiem uzņēmējiem un iespēja radīt jaunas darba vietas.

Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra padomnieks