“Kāda būs mūsu Latvija, ir atkarīgs no mums katra”

Latvijas Valsts prezidents 2009.gada 31.marta vakarā:

Labvakar, Latvijas tauta!

Latvija šobrīd pārdzīvo politisko un ekonomisko krīzi.

Pēdējā pusgada laikā mums ir bijuši vairāki kritiski brīži. Viens – decembrī, kad valsts kase bija tukša un valstij bija jāaizņemas nauda. Kritisks brīdis bija arī 13.janvāris, kad pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē Vecrīgas ielās notika gan politiski protesti, gan grautiņi.

Grūtības ienākušas gandrīz katrā ģimenē, krājoties mājokļu parādiem, sarūkot algām, kādam radiniekam vai draugam zaudējot darbu.

Ekonomiskās grūtības izraisa vispārēju neapmierinātību ar valsts varu. Taču janvāra notikumus rosināja arī tas, ka cilvēki ilgstoši jutās nesadzirdēti. Politiskajai elitei jau ilgu laiku, runājot medicīniskajā terminoloģijā, bija dzirdes un redzes problēmas.

Politiķi ilgstoši nereaģēja uz nopietniem signāliem par iespējamo politisko krīzi, kas strauji tuvojās. Notikumu gaitai bija tendence pasliktināties.

Atcerēsimies – Saeimas vēlēšanu rezultātu godīguma apšaubīšana, tautas nobalsošana par grozījumiem drošības iestāžu likumos, arvien pieaugošā vēlētāju aktivitāte sekojošajos 2008.gada referendumos.

Arī tas, ka vairāk par 600 000 Latvijas pilsoņu balsoja par Satversmes grozījumiem, par tautas tiesībām atlaist Saeimu pirms termiņa, nelika politiskajai elitei respektēt sabiedrības viedokli.

Astoņu mēnešu laikā pēc referenduma parlaments tā arī nespēja pieņemt Satversmes grozījumus. Politiskās diskusijas 13.janvāra mītiņā pārauga vardarbībā Vecrīgas ielās. Socioloģisko aptauju dati liecināja – liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka 13.janvāra nekārtības ir attaisnojamas. Tas ir bīstams signāls.

Latvija ir parlamentāra valsts, taču tautas ievēlētajai Saeimai uzticas tikai 4% valsts iedzīvotāju. Tā vietā, lai deputāti un ministri analizētu visu šo notikumu cēloņus un rīkotos valstiski, bieži tika meklēti vainīgie vai grēkāži. Atbildība tika uzvelta pasaules globālajiem procesiem.

Es apzinos, ka mans 14.janvāra paziņojums par iespēju atlaist Saeimu un uzdevumi parlamentam un valdībai bija negaidīts solis, taču tas bija vienīgais veids, kā politisko procesu ievirzīt konstruktīvā gultnē.

Bija svarīgi politiskos procesus aktivizēt parlamentā un valdībā, nevis atstāt pilsētas ielās un laukumos.

Bija jāapliecina, ka tauta ir sadzirdēta un augstākajā varas līmenī tiek meklēts risinājums izejai no politiskās krīzes – pretēji līdz tam piekoptajai Saeimas un valdības “strausa politikai”.

Bija svarīgi nepieļaut turpmāk bezatbildīgi izmantot Saeimas atlaišanas saukli populistiskos nolūkos.

Bija svarīgi sākt politiskā klimata izmaiņas valstī. Es norādīju, ka rīkošos saskaņā ar pilnvarām, ko Valsts prezidentam dod Satversme dziļu politisko krīžu risināšanai.

Vēsture izšķirs, vai man bija taisnība, taču jau šobrīd redzams, ka kopš 14.janvārā politiskā situācija ir mainījusies:

• ir apstiprināta jauna valdība ar divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalstu. Valdība bauda augstāku sabiedrības uzticību nekā iepriekšējais Ministru kabinets. Tas ir ļoti būtiski nepopulāru, bet nepieciešamu lēmumu īstenošanai;

• ir panākta atteikšanās no lokomotīvju principa Saeimas vēlēšanu likumā, pieņemti tā dēvētie antimafijas grozījumi Kriminālprocesa likumā,

• parlaments beidzot ir iecēlis amatā KNAB vadītāju,

• ir izstrādāts ekonomikas stimulācijas plāns un uzsākta valsts pārvaldes reformēšana. Ir noteikti algas griesti valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībai, likvidēta lielākā daļa politizēto valsts uzņēmumu padomju.

Saeimas komisija, kuras kompetencē ir starptautiskā aizdevuma politiskā uzraudzība, savā darbā ir iesaistījusi neatkarīgus finanšu ekspertus, kā arī Valsts kontroles, Valsts bankas un citu institūciju pārstāvjus. Komisijai jārūpējas, lai aizņēmuma miljardi tiktu izmantoti godprātīgi un lietderīgi.

Un visbeidzot – Satversmes grozījumi.

Vienmēr esmu konsekventi iestājies par to, ka Satversmē paredzētais Saeimas atlaišanas mehānisms ir jāpilnveido.

Satversmes grozījumu pieņemšana ir nepieciešama. Ir jāpilda politiķu dotie solījumi ievērot 608 000 vēlētāju gribu. Šis darbs ir jānoved līdz galam, lai mēs ar pilnu atdevi varētu pievērsties valsts ekonomisko jautājumu risināšanai.

Šodien saņēmu apliecinājumu no Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, ka 8.aprīlī galīgajā lasījumā tiks apstiprināti manis iesniegtie priekšlikumi Satversmes grozījumiem. Tauta – Saeimas darba devējs – iegūs tiesības lemt par savu priekšstāvju darbu arī laikā starp vēlēšanām. Satversmes grozījumi būs nozīmīgs ieguldījums tiešās demokrātijas nostiprināšanā.

Ja līdz šodienai Saeima un valdība nebūtu paveikusi manis nosauktos darbus, es rosinātu Saeimas atlaišanas procesu, lai likumīgā ceļā panāktu jaunu deputātu sastāvu, kas bauda vēlētāju uzticību.

Izšķiršanās par šāda procesa uzsākšanu saskaņā ar Satversmi ir Valsts prezidenta ziņā.

Es biju un joprojām esmu gatavs uzņemties atbildību par Saeimas atlaišanas rosināšanu, ja politiskā situācija to prasīs.

Taču tiesības rosināt Saeimas atlaišanu es nekad neizmantošu savu politisko ambīciju apmierināšanai vai varas demonstrēšanai. Saeimas atlaišana nav mans pašmērķis. Mans mērķis ir panākt pozitīvas un kvalitatīvas izmaiņas politiskajā vidē!

Es saprotu, ka daudzi no jums vēlas Saeimas sodīšanu, to atlaižot! Taču šobrīd mūsu valsts tautsaimniecība katru brīdi, katru minūti ir atkarīga no visu valsts varas mehānismu efektīvas un ātras mijiedarbības.

Ir pagājušas 20 dienas kopš ir apstiprināta Valda Dombrovska valdība. Valdībai dots sabiedrības uzticības kredīts, un tā cenšas izvest valsti no ekonomiskās krīzes. Valdības lēmumu īstenošanai parlamentārā valstī ir nepieciešams stabils parlamenta atbalsts. Tieši šī uzdevuma veikšanai un tieši šobrīd valdībai ir vajadzīga rīcībspējīga, nevis atlaista, “uz koferiem sēdoša” Saeima.

Es skaidri apzinos, ka mēs nevaram atļauties politiskās krīzes eskalāciju līdz tās galējam punktam. Es sagaidu, ka jau tuvākajā laikā gan valdība, gan arī Saeima spēs mums piedāvāt to ceļu, kurš Latvijai turpmāk ejams.

Dārgie televīzijas skatītāji un radio klausītāji!

Šodien, kad grūtībās nonākušas tik daudzas valstis, izšķiroša ir mūsu spēja ieguldīt savu enerģiju un gudrību ekonomisko problēmu risināšanā, nevis jaunu problēmu radīšanā.

Mēs esam saņēmuši finanšu palīdzību starptautisko institūciju aizdevumu veidā, kas uzliek daudz pienākumu. Šobrīd rindā pēc starptautisko institūciju palīdzības stāv daudzas valstis.

Mums nevajag lolot ilūzijas, ka Latvijai tiks dotas atlaides vai priekšrocības. Saistības ir jāpilda. Ir vispārzināma patiesība – grūtības ir pārvaramas, izvirzot īstermiņa uzdevumus un tos konsekventi izpildot. Tie ir uzdevumi, kas Saeimai un valdībai ir jāveic nekavējoties, lai valstī nodrošinātu politisko, sociālo un ekonomisko stabilitāti!

Pirmais – Saeimai jāpieņem grozījumi šī gada budžetā, ievērojot vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu.

Tas būs smags un nepopulārs lēmums, bet tas ir nepieciešams valsts nākotnei. Šoreiz tie nevar būt grozījumi, kas paredz mehānisku valsts izdevumu apcirpšanu. Valsts budžeta grozījumiem ir jāatspoguļo valsts pārvaldes, izglītības un veselības sistēmu strukturālā reforma. Saeimai jāsniedz atbalsts valdībai un kopā jāuzņemas atbildība par Latvijas tālāko nākotni.

Otrais – valdībai jāpalīdz Latvijas uzņēmējiem.

Ekonomisko grūtību laikā nekavējoties ir jāatceļ priekšnodokļu un avansa maksājumu slogs, kā arī jānovāc birokrātiskie šķēršļi ES fondu apguvē. Jānodrošina, lai Eiropas nauda tiktu izmantota tālredzīgai un valstiskai tautsaimniecības attīstībai, nevis lāzeršoviem un briežu dārziem.

Trešais – valdībai ir jāpieņem visaptveroša minimālās sociālās aizsardzības programma. Īpaša uzmanība jāpievērš bezdarbnieku sociālajām garantijām.

Ceturtais – jāturpina darbs pie politiskās vides pārveidošanas.

Būtiska ir vēlēšanu sistēmas pilnveidošana. Tas attiecas gan uz priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu, gan uz politiskās reklāmas ierobežošanu, gan uz partiju atkarības mazināšanu no viņu finansētājiem, kā arī efektīvu sodu mehānismu izveidošanu par partiju finansēšanas pārkāpumiem. Ir svarīgi, lai nākamās Saeimas vēlēšanas būtu arī kvalitatīvi jaunas vēlēšanas.

Līdzdalība ir būtisks demokrātijas elements. Šobrīd sabiedrības iesaistīšanās ir tik svarīga kā nekad, lai kopīgi veidotu stratēģiju un taktiku, kā izkļūt no ekonomiskajām un arī politiskajām lamatām.

Es arī aicinu uzņēmējus, ekspertus, dažādas sabiedrības grupas uz sabiedrisko forumu, lai nāktu klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par valsts tālāko attīstību.

Situācijā, kad cilvēkos valda neziņa par tuvāko nākotni, ir svarīgi, lai sabiedrība zinātu, kas notiks tuvāko trīs, četru mēnešu laikā, kurā virzienā valdība domā iet un kā vārdā mums visiem jāsavelk jostas. Taču ar to vien nepietiek!

Jums, vēlētāji, izmaiņas politiskajā vidē iespējams veicināt, rūpīgi izvērtējot politisko partiju un politiķu darbu, viņu attieksmi pret saviem darba pienākumiem, viņu darba spējas un viņu efektivitāti. Latvijas tautai ir vajadzīgi politiķi, kas strādā!

Jums katram ir viena balss – rūpīgi izvērtējiet, kam to atdot gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Latvijas tauta!

Latvija ir mūsu valsts. Mēs nevaram to uzrunāt trešajā personā. Mums katram ir sava mīļā Latvija. Bet Latvijas valsts pastāvēs tikai tad, ja visi kopā to jutīsim kā savējo.

Mums tagad ir iespēja daudz ko mainīt, labot kļūdas, lai dzīvotu savādāk. Labāk!

Kāda būs mūsu Latvija, ir atkarīgs no mums katra – no vēlmes līdzdarboties, nākt ar jaunām idejām. Ir svarīgi nezaudēt Latvijas nākotni šodienas grūtību labirintos.

Latvijas tauta!

Esmu zvērējis, ka mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Tāpēc es izmantošu Valsts prezidenta pilnvaras, lai veicinātu sabiedrības interešu ievērošanu Saeimā un valdībā.

Dievs, svētī Latviju!

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio 2009.gada 31.marta vakarā, pl. 21.00