Latvijas delegācija Budapeštā. LZA viceprezidents Tālis Millers, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre Tatjana Koķe, Latvijas vēstniece UNESCO Aina Nagobada–Ābola, LZA prezidents Jānis Stradiņš, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža, LZA akadēmiķe Vija Kluša un Latvijas Univer-sitātes profesors, UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāra v.i. Jānis Sīkstulis

Preses konferencē: Jānis Sīkstulis, Tatjana Koķe, Jānis Stradiņš, Baiba Rivža, Vija Kluša

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents uzsvēra vairākas būtiskas atziņas, kas izkristalizējušās Budapeštas konferences gaitā. Viena no tām — sabiedrības uzticības krīze zinātnei. "Zinātne ir guvusi milzīgus panākumus XX.gadsimtā, bet zinātne netiek īpaši mīlēta. Līdzās zinātnei uzplaukst parazinātne un pseidozinātne." Kā pārsteidzošu J.Stradiņš atzina faktu, ka Budapeštas konferencē parazinātnes un pseidozinātnes mācības tika samērā aktīvi popularizētas un uzsvērta nepieciešamība moderno zinātni papildināt ar tautas zinībām. Tomēr konferences deklarācijā, ko akceptēs ANO Ģenerālā asambleja, šī doma netika iekļauta. "Tas tikai pierāda, ka zinātne nav nekāds sabiedrības "mīļbērniņš"," atzina J.Stradiņš, "un tika arī minēts kāpēc tas tā ir — zinātne nodarbojas ar zinātni zinātnes pēc, tā ir atrāvusies no sabiedrības vajadzībām, zinātne neprot paskaidrot, ko īsti tā dara, un zinātne ir augstprātīga." Savā ziņā šos pārmetumus Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents atzina par pamatotiem. Liela uzmanība Budapeštas konferencē tikusi pievērsta arī zinātnes ētikas jautājumiem, vispirmām kārtām tam, kas skar manipulācijas ar gēniem un arī ģenētiski uzlaboto pārtiku, vispārīgi runājot, par zinātnieka atbildību sabiedrības priekšā. Konferencē izskanējusi pat doma ieviest īpašu zinātnieka zvērestu, kas zināmā mērā līdzinātos jau pazīstamajam Hipokrata zvērestam, tomēr apstiprinājumu deklarācijā tā nav guvusi.

No pasaules aptuveni 6 miljardiem iedzīvotāju 3 – 10 miljoni ir zinātnieku. Kāds ir to devums sabiedrībai? Pašreiz Amerikas Savienotās Valstis dod 36% no pasaules zinātniskās produkcijas, Lielbritānija — 9,2%, Japāna — 8,7%, Vācija — 7,4%, Francija — 5,9%, Krievija — 4,97%, Kanāda — 4,8%. Pirmo divdesmitnieku pēc šāda rādītāja noslēdz Polija, Dānija un Somija ar 0,8% no pasaules zinātnieku devuma. ASV, Eiropas Savienība un Japāna kopā dod 75% no pasaules zinātniskās produkcijas. Latvijas devums pasaules zinātnē ir pietiekamā līmenī, atbilstošs vidējā iedzīvotāju skaita un zinātnieku proporcijām. Satraucošs ir pavisam cits fakts — Latvijas zinātnes finansējums ir 0,24% no iekšzemes kopprodukta, vēlamais līmenis, ko noteikusi ANO un UNESCO, ir 1% – 3%. Latvijas zinātnes finansējums atpaliek pat no Āfrikas valstu zinātnes finansējuma, kur noteikta minimālā robeža — 0,4%. Tas draud ar to, ka Latvija, nepalielinot zinātnes finansējumu, var tikt izslēgta no pasaules zinātnes aprites, no visiem starptautiskajiem un reģionālajiem projektiem kā konkurētnespējīga. Par to īpaši padomāt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents aicināja Latvijas valdību.

Augstākās izglītības valsts ministre Tatjana Koķe, kas arī piedalījās konferencē Budapeštā, izteica savu gandarījumu par Latvijas vārda izskanēšanu pasaulē tik plašā forumā. "Latvijas tēls neapšaubāmi veidojas no tā, cik mēs labi protam saimniekot, saprasties, veidot savu nākotni iekšzemē, bet nepārvērtējamu ieguldījumu dod arī šādi starptautiski pasākumi, jo pasaule izdzird Latvijas vārdu, iepazīst to." Vienlaikus viņa uzsvēra reģionālās un starptautiskās sadarbības nozīmīgumu zinātnes laukā. "Problēmas ir līdzīgas visā pasaulē neatkarīgi no vietas, kur valstis atrodas. Apvienojot resursus, iespējams rast kopīgu risinājumu, kas īpaši nozīmīgi tādām mazām valstīm kā Latvija."

Savas konferencē gūtās atziņas pauda arī Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe profesore Vija Kluša, kas uzsvēra jau pieminētos zinātnes ētikas jautājumus. "XXI gadsimts būs zinātnes eksplozijas gadsimts tā dēvētajās dzīvības zinātnēs," uzskata V.Kluša, tāpēc zinātnieka atbildības un ētikas kritērijiem jābūt uzmanības centrā. Taču zinātnieka atbildībai pretim jāliek sabiedrības izpratne par viņa darbu, lai neveidotos nemotivēts noliegums, kā arī jāšķir fundamentālā zinātne no pielietojamās zinātnes, ir pārliecināta profesore V.Kluša.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente, profesore Baiba Rivža Budapeštas konferencē piedalījusies un uzstājusies ar uzrunām divās tematiskās sēdēs — par sievietes lomu zinātnē un par lauksaimniecību. Savās pārdomās dalījās arī UNESCO pārstāvniecības Latvijā ģenerāldirektora vietas izpildītājs Jānis Sīkstulis, kura pārraudzībā ir Budapeštas Zinātnes konferences deklarācijas izpilde Latvijā.

Protams, zinātnes konferences deklarācijai ir tikai rekomendējošs raksturs, taču būtu iepriecinoši, ja vismaz daļu izdotos iedzīvināt Latvijas zinātnes dzīvē, ja tam tiktu atrasts atbilstošs finansējums, jo Latvijas zinātnei šobrīd neklājas viegli. Augstākās izglītības valsts ministre solīja darīt visu, kas viņas spēkos, zinātnieki ir pārliecināti par lielu jaunās Valsts prezidentes atbalstu, kas gan ir iespējams vairāk morāli nekā materiāli, bet vislielākās cerības tiek liktas uz Stratēģiskās zinātnes padomes veidošanu, ko vadītu Ministru prezidents un kas būtu visciešākās sadarbības institūcija starp zinātniekiem un valdību, tā spētu satuvināt Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību ar tās zinātni. Latvijas zinātnes vārds ir izskanējis pasaulē.

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore

"Latvijas Vēstneša" rīcībā ir atsevišķu šīs konferences dalībnieku runas, kuras tiek gatavotas publicēšanai