Saeimas 2009. gada 26. marta sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2009.gada 26.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes pirmajā darba kārtības sadaļā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu par Ainara Baštika 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un ir saņemts arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā šīs pašas komisijas paziņojumu par Ivara Godmaņa 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums – “Par Ainara Baštika 9. Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa prasībām, pamatojoties uz Ainara Baštika 18.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, paziņo, ka tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras.

Deputāta pienākumus beidz pildīt Inta Feldmane, kura iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es vēlētos Saeimas Prezidija un mūsu visu vārdā pateikt paldies deputātei Intai Feldmanei par darbu 9.Saeimā (Aplausi.) un lūdzu deputātu Ainaru Baštiku ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums – “Par Ivara Godmaņa 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Izskatījusi Ivara Godmaņa 18.marta iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību paziņo, ka Ivars Godmanis ir atjaunojis savas deputāta pilnvaras.

Deputāta pienākumus beidz pildīt Dzintars Jaundžeikars, kurš iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Arī vēlos pateikt paldies deputātam Dzintaram Jaundžeikaram par darbu 9.Saeimā. (Aplausi.)

Un es lūdzu deputātu Ivaru Godmani ieņemt vietu Sēžu zālē.

Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka būs nepieciešams pārinstalēt balsošanas iekārtu, mums ir jāizsludina tehnisks pārtraukums.

Pirms mēs izsludinām šo tehnisko pārtraukumu, es gribu mūsu visu vārdā sveikt Sandru Kalnieti ar saņemto apbalvojumu – Zelta medaļu par nopelniem Eiropas labā. (Aplausi.)

Vēlos arī sveikt dzimšanas dienā deputātu Borisu Cileviču, kuram dzimšanas diena ir tieši šodien. (Aplausi.) Viņš gan, kā es saprotu, jau… pašreiz vēl turpina saņemt apsveikumus un…

Pavisam nesen dzimšanas diena bija deputātam Aleksandram Mirskim, arī viņam sveicieni! (Aplausi.)

Un tagad pārtraukums līdz pulksten 9.20.

Paziņojumam vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Baltijas Asamblejas delegācijas sanāksme tūlīt Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Es atvainojos! Baltijas Asamblejas delegācijas sanāksme Juridiskās komisijas telpās ceturtajā stāvā. Juridiskās komisijas telpās!

Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2009.gada 26.marta sēdi. Un turpināsim to ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (reģistrācijas numurs 1140) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!... Es atvainojos, atceliet, lūdzu, šobrīd balsojumu. Godātie kolēģi! Pirms balsojuma, lūdzu, izņemiet visi no balsošanas iekārtas savu balsošanas karti un ievietojiet atpakaļ, citādi balsošanas sistēma jūs neatpazīs.

Un tagad lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – nav, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 5, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Drusciņ vairāk nekā trīs mēneši pagājuši kopš tā brīža, kad Saeima pieņēma lēmumu paaugstināt PVN likmi, un mēs tagad, pēc trim mēnešiem, varam runāt jau par rezultātiem.

Atcerieties, kādā gaisotnē tika pieņemti šie lēmumi! Tad galvenie vārdi bija “vajag” un “ātri”! Nebija uzklausīti eksperti, nebija dota izvērsta analīze. Ātri un vajag!

Un ko mēs redzam rezultātā? Tātad janvārī ieņēmumi no PVN nodokļa bija 83,6 procenti no plānotā, februārī – 66,1 procents no plānotā. Godātie kolēģi, no plānotā, kas bija plānots trīs mēnešus atpakaļ! Godātie kolēģi, es domāju, neviens no jums neiebildīs, ka galvenais mērķis – budžeta ieņēmumu palielināšana – nav sasniegts.

Bet kādas tātad ir negatīvās puses? Inflācija! Latvija joprojām ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc inflācijas rādītāja, neskatoties uz ekonomisko krīzi, neskatoties uz cenu kritumu, bet pateicoties tam, ka ir augsts šis inflācijas reitings, tāpēc ka… tāpēc ka ir paaugstināti nodokļi.

“Pelēkās” ekonomikas pieaugums. Tātad šāds lēmums deva enerģiju šim virzienam. Tagad, godātie kolēģi, jūs visi redzējāt reportāžu, kā daudzi Latvijas iedzīvotāji iepērkas Igaunijas veikalos, tāpēc ka tur vienas un tās pašas preces ir lētākas nekā Latvijā.

Varbūt jūs jau esat sastapušies arī ar tādu situāciju, ka atkal neizsit čeku.

Atkal ir parādījusies tāda gandrīz aizmirsta parādība kā barters. Tātad uzņēmumi cenšas izvairīties no nodokļu maksāšanas un nemaksāt šo pievienotās vērtības nodokli, tajā skaitā arī citus nodokļus. Rezultātā cieš budžeta ieņēmumi.

Pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana bija arī liels trieciens mazno­drošinātajiem – tika paaugstināta komunālo maksājumu cena, un līdz ar to daudziem cilvēkiem radās grūtības samaksāt savus rēķinus. Protams, tas nav atkarīgs tikai no PVN likmes, bet no kopējās ekonomiskās situācijas, un arī nodokļu paaugstināšana deva savu ieguldījumu šajā procesā. Tagad daudzi siltumapgādes uzņēmumi un namu pārvaldes dod informāciju, ka krājas parādi… ka cilvēkiem krājas neapmaksāti rēķini.

Līdz ar to tas bija trieciens arī pašvaldībām, jo pašvaldības ir spiestas palīdzēt maznodrošinātajiem apmaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Taču pašvaldībām arī finansiālais stāvoklis nav spožs.

Tas ir nāvīgs trieciens dažādu nozaru pārstāvjiem, piemēram, grāmatizdevējiem, piemēram, viesnīcu biznesam. Tagad viņiem ir daudz grūtāk izdzīvot, un, es domāju, neviens no jums, šeit klātesošajiem, neuzskata, ka šī nodokļu paaugstināšana ir kāds stimulējošs faktors, kas palīdz mūsu uzņēmējiem un mūsu iedzīvotājiem izdzīvot šajā krīzes laikā.

Bet, godātie kolēģi, galvenais mērķis nav sasniegts – ieņēmumi ne tikai nepalielinājās, bet pat samazinājās. Protams, samazinājās arī apgrozījums, bet mums ir jākonstatē, ka tās prognozes, kas tika dotas pirms trim mēnešiem, arī nav piepildījušās.

Tātad, ja galvenais mērķis nav sasniegts, ja ir milzīgi un negatīvi blakus­efekti gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, tad, es domāju, kļūdas ir jālabo. Un šodien mēs varam nobalsot par mūsu iesniegto likumprojektu un atgriezties pie tās situācijas, kas bija pagājušā gada decembrī, – samazināt PVN likmi līdz 18 procentiem un atgriezties pie tās situācijas, kad mums bija 5 procentu likme, un atdot atpakaļ šīs priekšrocības dažādu nozaru pārstāvjiem.

Godātie kolēģi, kļūdas ir jālabo. Ja mēs to neizdarīsim tagad…

Sēdes vadītājs.

Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

J.Sokolovskis.

…. tad vēlāk būs vēl grūtāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš acīmredzot runās pret likumprojekta nodošanu komisijai.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, es runāšu “pret”. Bet ne tādā nozīmē, ka pēc būtības.

Sokolovska kungs, nav vērts lauzties atvērtās durvīs. Šodien mēs pirmajā lasījumā pieņemsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Tas gan šobrīd regulē tikai apbūves zemes aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli un diezgan ātri tiks skatīts (tiesa gan, bez steidzamības), jo sakarā ar šīs apbūves zemes neaplikšanu ar nodokli mums ir ierosināta lieta Eiropas tiesā, un līdz ar to tas mums jādara ātri. Jums daudz vienkāršāk būtu jūsu sagatavotos priekšlikumus iesniegt atbildīgajai komisijai, un tad atbildīgā komisija tos pa vienam skatīs. Ja jūs tikai šodien nodosiet likumprojektu, tad diez vai tas ātrāk par budžeta pieņemšanu ieraudzīs dienas gaismu.

Lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 38, atturas – 27. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (reģistrācijas numurs 1147) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa runās “par”.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību likumprojektam “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr.1147), kuru mums ir iesniedzis Ministru kabinets. Kā mēs redzam, likumprojekta anotācijā tiek norādīts, kādēļ likumprojekts ir nepieciešams. Pašreizējā situācijā būtu atbalstāma šī iemaksu likmes fondēto pensiju sistēmā samazināšana. Anotācijā tiek norādīts uz nepieciešamību šādu projektu pieņemt saistībā ar to, ka ir paredzēts iesaistīt valsts sociālo iemaksu līdzekļus solidārajā sociālās drošības sistēmā, uz laiku samazinot sociālo iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā no 8 uz 2 procentiem. Šis ir ļoti radikāls lēmums.

Mēs varētu nerunāt par šo jautājumu, ja vien labklājības ministra parakstītās anotācijas otrās nodaļas 5.sadaļā (un es aicinu jūs visus atvērt likumprojekta anotāciju un aplūkot 5.sadaļu, kas ir “Sociālā ietekme”) mēs neredzētu ļoti dīvainu ierakstu – dīvainu tādā ziņā, ka tāds ieraksts mums nav bijis nekad nevienā valdības sagatavotā projektā. Proti, ministrs norāda: tā kā likumprojekts paredz piemērot samazinātu iemaksu likmi personu iemaksām, kas aprēķinātas no 2009.gada janvāra, likumprojekta piedāvātā pārejas noteikumu 3.punkta 4.apakšpunkta redakcija – es vēršu jūsu uzmanību uz tālāko! – ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1.panta, un rada pamatu personām vērsties Satversmes tiesā. Tātad valdība mums ir iesniegusi projektu, apzinoties, ka šeit ir ļoti lielas problēmas un pamatotas bažas par tā atbilstību Satversmei.

Šo anotāciju ir vizējušas arī amatpersonas no Tieslietu ministrijas un no Finanšu ministrijas, tātad visas šīs amatpersonas apzinās, kāda veida projekts ir iesniegts. Un tieši tāpēc es aicinu komisijas, kurām tiks nodots šis projekts, īpaši rūpīgi to vērtēt un īpaši rūpīgi meklēt tos ceļus un argumentus, kas pamatotu grozījumus šajā sistēmā, un, ja vien tas ir iespējams, padarīt to pēc iespējas mazāk apšaubāmu un pēc iespējas vairāk atbilstošu Satversmei.

Es ļoti lūdzu gan Sociālo un darba lietu komisijas deputātus, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus ar šo projektu strādāt rūpīgi, un es vēlreiz vēlos atkārtot, ka tas ir nebijis gadījums, ka valdības atsūtītajam likumprojektam anotācijā tiek norādīts uz šā projekta neatbilstību Satversmei. Mēs ļoti labi zinām, ka parlaments šādus likumus pēc būtības pieņemt nedrīkst, ja apzinās, ka tāda problēma ir.

Tātad šis būs ļoti atbildīgs darbs, un uz to jūs arī aicinu. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Grūti būs!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Es atvainojos... Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam. Viņš runās “pret”, kā es saprotu.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es vēršos it īpaši pie Leiškalna kunga. Es atceros... (No zāles dep. K.Leiškalns: “Es vienmēr jums piekrītu šai lietā!”) Jā, paldies, Leiškalna kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: “Nesarunājies ar zāli!”)

Ja mēs paskatāmies Saeimas stenogrammās, ko mēs Saeimā spriedām vēl pirms nepilna pusgada, tad redzam, ka jau toreiz parādījās šīs debates par to, vai ir iespēja samazināt iemaksu līmeni otrajā pensiju fondā. Un toreiz, kā mēs visi atceramies, runa bija par to, ka tās tiek samazinātas no 9 uz 8 procentiem. Pēc tam dažādos, vēl iepriekšējās valdības, gaiteņos parādījās doma par to, ka šī proporcija varēt būt 4 un 4 procenti. Toreiz, gan februārī, gan martā, Ministru prezidents, viņa birojs, ziņoja par to, ka šāda likmes pārskatīšana būtu pretrunā ar to vienošanos, kas ir panākta ar Starptautisko Valūtas fondu. Šodien nez kāpēc šo argumentu mēs kaut kā nedzirdam. Ja mēs skatāmies tās vienošanās, kas ir panāktas, tad redzam, ka tur tiešām nav neviena vārda par to, ka varētu samazināt kaut kādas iemaksas sociālajos budžetos.

Un atkal. Ir pilnīga taisnība Saeimas priekšsēdētāja biedrei Vinetai Muižniecei, ka tas pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, un ir absolūti skaidrs, ka tiks iesniegts pieteikums Satversmes tiesā. Tieši tāpat, kā tas tiks darīts attiecībā uz pensiju indeksāciju.

Es tieši tāpēc aicinu jūs, kolēģi, ievērot Satversmi. Tas ir tas princips, kas jums ir jāievēro. Jūs katrs šeit esat devis zvērestu, ka ievērosiet Satversmi un Latvijas likumus.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 25, atturas – 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Ribakova, Rubika, Fjodorova un Vidavska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tur ir divas normas. Viena norma – noteikt, ka neapliekamais minimums uz šo momentu ir 180 lati, tas ir, pašreizējās minimālās algas apmērā. Un otra norma – noteikt, ka tām personām, kuras mēnesī saņem vairāk nekā sešas minimālās algas jeb kurām ir vairāk nekā sešas minimālās algas, tas ir, vairāk par 1000 latiem, nepiemēro neapliekamo minimumu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pašvaldības bankrotēs!”)

Šajā gadījumā nekādas ietekmes uz budžetu nebūs. Mēs visi zinām, ka minimālā alga ir 180 latu, bet izdzīvošanas minimums februārī bija 172 lati un 47 santīmi. No vienas puses, tas dos iespēju pašreizējā krīzes situācijā izdzīvot maznodrošinātiem, tiem, kas pašreiz saņem minimālo algu. No otras puses, tas dos iespēju mūsu valdošajai koalīcijai strādāt labāk, lai mūsu cilvēki saņemtu vairāk, un tad būtu lielāki ienākumi mūsu budžetā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik absurdu priekšlikumu man sen nebija nācies dzirdēt, īpaši tas jāteic par apgalvojumu, ka tas neietekmēšot budžetu. Šāds priekšlikums vistiešākajā veidā ietekmētu pašvaldību budžetus! Jāteic, ka, atšķirībā no Rīgas un Pierīgas, diemžēl tālāk, perifērijā, ļoti daudzi cilvēki gan pašās pašvaldībās, gan privātajā sektorā ir pašlaik spiesti strādāt tieši par minimālo algu. Un ir pagasti, kuros, es domāju, vispār nav neviena cilvēka, kurš saņemtu vairāk kā sešas minimālās algas. Tas nozīmē, ka, ja šādu priekšlikumu pieņemtu, tad, visticamāk, tai pašvaldībai faktiski vispār nebūtu ieņēmumu, jo, kā mēs zinām, pašvaldības budžeta lielāko daļu veido tieši iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tātad faktiski šī pašvaldība būtu jātaisa nākamajā dienā ciet.

Tāpēc aicinu kolēģus neatbalstīt šādus populistiskus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Ribakova, Rubika, Fjodorova un Vidavska iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 47, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mirska, Agešina, Urbanoviča, Cileviča un Ušakova iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim. Viņš pieteicies runāt “par”.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Runājot par piedāvāto likumprojektu, es negribētu sākt apspriest Otrā pasaules kara traģiskos notikumus un dažādus vēstures vērtējumus, kas bieži vien izskan šajā zālē.

Mēs šodien runāsim par slimiem un sirmiem cilvēkiem, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri atdevuši savu jaunību cīņai pret fašismu, kā arī par attieksmi pret veterāniem Eiropā un Latvijā.

Tātad par Eiropu. Beļģijā vienlaikus darbojas 14 likumi par Otrā pasaules kara veterāniem, – tas ir likums par nacisma pretiniekiem, kas tika pieņemts 1974.gadā, likums par personām, kuras bija piespiedu kārtā iesauktas vērmahtā, un daudzi citi. Pats svarīgākais fakts ir tas, ka visi nacisma pretinieki saņem dažādus atvieglojumus, to skaitā sabiedriskā transporta bezmaksas izmantošanu, tiesības bez rindas saņemt municipālo dzīvokli, bezmaksas ārstēšanu, kompensācijas par medikamentiem un tā tālāk.

Ungārijā darbojas vairāki likumi, kuri garantē Otrā pasaules kara veterāniem, nacisma pretiniekiem, daudz un dažādu atvieglojumu un kompensāciju, kas ietver sevī gan materiālos pabalstus, gan sabiedriskā transporta izmantošanas pabalstus; viņi ir atbrīvoti no nomas maksas tirgū, ja realizē pašu saražoto lauksaimniecības produkciju. Ungārijā ir izveidots speciāls fonds, kas sedz veterāniem izdevumus sakarā ar ārstēšanos.

Norvēģijā milzīgu palīdzību no valsts saņem antihitleriskās koalīcijas veterāni invalīdi, kur ietilpst bezmaksas ārstēšana, bezmaksas brilles, dzirdes aparāti, ortopēdiskie apavi. Ja veterāns gadījumā ir miris, divas trešdaļas viņa pensijas saņem sieva. Antihitleriskās koalīcijas veterāni Norvēģijā saņem no valsts morālu atbalstu un visdažādākos apbalvojumus.

Milzīgu palīdzību saņem Otrā pasaules kara veterāni Amerikas Savienotajās Valstīs. ASV Kongresā darbojas pastāvīgā komisija, kura Apakšpalātā tika dibināta 1946.gadā, bet Senātā tāda pati komisija tika izveidota 1971.gadā. Ir arī atsevišķa veterānu lietu ministrija, kura nodarbojas ar visiem ASV veterāniem, to skaitā ar antihitleriskās koalīcijas veterāniem. Ministrijas darbinieku štati pārsniedz 230 000 cilvēku. Veterāni saņem visdažādākos pabalstus, pensijas, kompensācijas un kredītus mājas celšanai.

Polijā visi antihitleriskās koalīcijas veterāni saņem speciālās piemaksas pie pensijas, kas svārstās no 636 līdz 2950 zlotiem.

Francijā visi veterāni saņem speciālo pensiju un var izmantot nopietnu sociālo palīdzību.

Visdažādāko palīdzību veterāniem sniedz Lielbritānija, Itālija, Grieķija, Čehija, Kanāda, Izraēla, Austrālija un daudzas citas pasaules valstis.

Godātie kolēģi! Atbildiet man uz jautājumu: kāpēc visa civilizētā pasaule atzīst antihitleriskās koalīcijas veterānus par varoņiem, atzīst viņu speciālo statusu un sniedz viņiem iespējamo palīdzību, bet mūsu valstī viss notiek otrādi? Tiem, kas dienēja vācu armijā, – gods un slava, bet tiem, kas atbrīvoja Latviju no fašisma, – nekas.

90.gadu sākumā es satiku Vācijā vienu sirmgalvi, kurš izstāstīja man, ka gandrīz 900 dienas piedalījies vācu armijas karadarbībā Ļeņingradā, kad notika blokāde, bet pašās blokādes beigās nonāca gūstā un tika aizvests uz nometni Sibīrijā. Un viņš teica tā: “Pa īstam man palika kauns par to, ko mēs nodarījām Krievijai, kad krievu sievietes meta mums pāri dzeloņdrātīm maizes gabalus, redzot mūsu bēdīgo stāvokli. Viņas izglāba mani no nāves, bet cik tad cilvēku manis dēļ nomira badā Ļeņingradā?”

Es atcerējos šo stāstu, lai parādītu jums, godātie kolēģi, ko nozīmē īsta savas vainas atzīšana. Cieņa pret veterāniem un palīdzība, it īpaši krīzes situācijā, kuru mēs varam viņiem sniegt, ir vajadzīga ne tikai viņiem. Tā ir vajadzīga mums un mūsu bērniem, ja mēs tiešām gribam kļūt par īstiem eiropiešiem un demokrātiem.

Šodien mums ir unikāla iespēja nodemonstrēt visai Eiropai, ka apvainojumi par fašisma atdzimšanu Latvijā ir meli, ka mēs atzīstam antihitleriskās koalīcijas veterānu statusu un esam gatavi sniegt viņiem valsts palīdzību sarežģītajā ekonomiskajā situācijā. Varbūt arī Eiropa, redzot tik skaidru demokrātijas signālu, nopietnāk palīdzēs arī mums. Bet ar savu negatīvo balsojumu mēs diemžēl pierādīsim pretējo.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot “par” mūsu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš pieteicies runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Katra sevi cienoša valsts izturas īpaši godprātīgi pret tiem saviem karavīriem, kuri cīnījušies par savas valsts brīvību un neatkarību. Pavisam nesen – 16.martā – nebija īpaši jūtama cieņas un goda izpausme pret latviešu leģionāriem, kuri, lai arī ar svešas varas dotiem ieročiem rokās, tomēr cīnījās pret komunistisko okupāciju un par Latviju. Taisni otrādi! 16.martā Latvijā ieradās kaut kādi sveši bīdeļbikši un kvarpuči, kuri nesakarīgi muldēja kaut ko par nacistiem, gāzes kamerām un koncentrācijas nometnēm.

Un pēc tam kārtējo reizi parādās savdabīgs dokuments par antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem un viņu pielīdzināšanu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Ļoti interesanti! Vienīgais, ko es varu pateikt pozitīvu par šo dokumentu, ir tas, ka beidzot jūs esat ņēmuši vērā visus manus aizrādījumus par vēstures kropļošanu, jo esat izmetuši ārā 1939.gada 1.septembri un aizvietojuši to ar 1941.gada 22.jūniju. Tātad manas lekcijas reizēm arī jums noder.

Bet lietas būtība jau nemainās. Pasakiet, lūdzu, kurš Otrā pasaules kara laikā cīnījās par Latvijas neatkarību? Kurš tas bija? Vai tad tā bija antihitleriskā koalīcija? Jūs tagad te salīdzināt ar Franciju, ar Norvēģiju, kuras nezaudēja savu neatkarību ne pirms, ne pēc Otrā pasaules kara. Atraduši ar ko salīdzināt!

Es jums atgādināšu antihitleriskās koalīcijas pasākumus cīņā par Latvijas neatkarību. Bija tādas tikšanās, kur 20.gadsimta nezvēri ar Staļinu priekšgalā tikās ar tā saukto Rietumu demokrātiju Teherānā, Jaltā un Potsdamā. Vai šo tikšanos laikā runāja par Latvijas valsts neatkarību? Varbūt atgādināt jums to, ka Otrā pasaules kara laikā tika demonstrētas kartes – PSRS kartes ar visām Baltijas valstīm tur iekšā? To jūs laikam esat aizmirsuši.

Valstij ir jārūpējas par tiem karavīriem, kas cīnās par valsti, un nevis te jāmin kaut kādi miglaini, uzpūsti piemēri... Ja Sarkanā armija būtu atbrīvojusi, kā viņi saka, Latviju no nacistiem, tad pašiem vajadzēja lasīties prom. Un uzreiz! Nevis gaidīt kaut ko un ieņemt visas labākās vietas, kur nu varēja, izmetot cilvēkus no dzīvokļiem ārā. Par kādiem nopelniem?

Kādi nopelni Latvijas valsts labā ir šiem tā sauktajiem antihitleriešiem, kuri paši reizēm nezināja, ko darīt un kā darīt. Es atgādināšu, no kurienes viņi saņēma pavēles – tie, kas cīnījās Austrumu frontē. Līdz ar to vienreiz par visām reizēm vajadzētu saprast, kas ir karavīra pienākums. Galvenais pienākums – tā ir cīņa par savas valsts neatkarību, par tās aizstāvēšanu. Tā nav iesaistīšanās svešu varu cīņās. Izņemot gadījumus, kad arī tur notiek cīņa par savas valsts neatkarības vai nu nostiprināšanu, vai atjaunošanu.

Man ir pilnīgi skaidras visas šīs jūsu aktivitātes un jūsu visāda veida lentītes, ar kurām jūs drīzumā atkal staigāsiet pa pilsētu. Nekā nevar darīt. Tā ir dzīves realitāte, un tāda tā ir, bet tāpēc latviešu tautības politiķiem nemitīgi ir jāstāsta, kas ir īstā vēsturiskā patiesība. Un nekādu priekšrocību tiem, kas nav atbalstījuši Latvijas neatkarību!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Mirska, Agešina, Urbanoviča, Cileviča un Ušakova iesniegtā likumprojekta “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vārds deputātam Jakovam Plineram, kurš vēlās runāt par balsošanas motīviem. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Šīsdienas mēģinājums piešķirt antihitleriskās koalīcijas veterāniem oficiālo statusu ir jau divpadsmitais pēc kārtas. Pirmais mēģinājums tika izdarīts 1996.gada 4.decembrī, pēdējais – 2007.gada 22.februārī.

Iesākumā es gribu precizēt, cik lielam skaitam cilvēku jūs, valdošā vairākuma pārstāvji, ar savu noraidošo balsošanu esat atņēmuši viņiem pienākošos pelnītos atvieglojumus.

PCTVL rīcībā ir dati, ka pērnajā gadā rudens sākumā Latvijā bija dzīvojuši 8830 antihitleriskās koalīcijas veterāni, no viņiem 1359 – Otrā pasaules kara invalīdi. Jebkurš no viņiem bija glābis pasaules tautas, daudzām no kurām bija lemta bojāeja no brūnā mēra, bet citām – verdzība nacistu jūgā. Jebkurš šis cīnītājs ir pelnījis daudz lielāku cieņu nekā ikviens no mums, šajā zālē šobrīd sēdošais.

Būtu netaisnīgi neminēt vēl divus mēģinājumus pielīdzināt kara ar Hitleru veterānu tiesības uz atvieglojumiem... nacionālās pretošanās kustības dalībnieku tiesībām, kā arī mēģinājumu atzīt viņus par politiski represētām personām, kuras cietušas no nacistiskā režīma. Īpaši taisnīgs man šķiet pēdējais gadījums, jo antihitleriskās koalīcijas veterāni, it īpaši kara invalīdi, patiesi bija cietuši no nacistiem un joprojām turpina ciest no izkropļotas ideoloģijas un valdošās koalīcijas politiķu darbībām.

Veterāni, kuri bija karojuši Hitlera pusē, saņem no Latvijas atvieglojumus saskaņā ar diviem likumdošanas aktiem – ar likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” un likumu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”.

Pirmā likuma subjektiem, pie kuriem var pieskaitīt lielāko daļu “Waffen SS” leģiona kareivju, kā cietušajiem no komunistiskā režīma tiek piešķirti dažādi nodokļu atvieglojumi, kā arī bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā. Otrais likums paredz, ka tā subjektiem ik mēnesi tiek izmaksāts pabalsts 50 latu apmērā. Tiesa gan, šo pabalstu saņem tikai tie leģionāri, kuri pēc Padomju armijas īstenotās Latvijas atbrīvošanas no nacistiem nebija nolikuši ieročus.

2008.gada 18.decembrī, kad Saeimā notika balsošana, lai nodotu komisijai likumprojektu, kas paredzēja attiecināt šo likumu uz visiem leģionāriem, pietrūka tikai vienas balss.

Bez iepriekš jau minētā likums “Par valsts pensijām” paredz ieskaitīt darba stāžā palielinātā apmērā to laiku, kas tika pavadīts tālajās koncentrācijas nometnēs, nebūt neparedzot analoģiskus atvieglojumus nacistisko koncentrācijas nometņu bijušajiem ieslodzītajiem. Laiks, kas Otrā pasaules kara gados tika pavadīts aktīvajā armijā vai partizānu vienībās, darba stāžā, aprēķinot pensiju, netiek ieskaitīts, kā arī dienesta laiks Padomju armijā, izņemot obligāto karadienestu. Tātad, dāmas un kungi, kad mūsu valsts augstākā ranga ierēdņi saka, ka viņi vienādā mērā negatīvi izturas gan pret nacistisko, gan pret komunistisko režīmu, viņi liekuļo.

J.Pliners.

Var secināt, ka oficiālajai Latvijai nacisms ir daudz tuvāks sirdij, un to kārtējo reizi šogad demonstrēja formāli aizliegtais, bet faktiski policijas apsardzībā notikušais 16.marta gājiens, kas tika veltīts nacistu un to pakalpiņu godināšanai un atbalstam.

Pamatojoties uz augstāk minēto, PCTVL frakcija balsoja “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Štokenberga kungs arī vēlas runāt par balsošanas motīviem? Lūdzu, Štokenberga kungs! Bet… Es atvainojos, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jums rakstiski ir jāpiesakās pirms tam.

Turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 26.martā”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam šodien, 26.martā, neapmaksātu atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 26.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam Urbanovičam piešķirts.

Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Ir saņemts 11 deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Juridiskās komisijas sastāvā”. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi! Taisnīgs lēmums!”) Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts arī 11 deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā”. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Loģiski!”) Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts 10 deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un ir saņemts arī 10 deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Saimnieciskās komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”. Šajā sadaļā pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” izskatīšanai otrajā lasījumā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums pirms šā likumprojekta izskatīšanas ir jāveic kvoruma reģistrācija. Reģistrācija tātad notiek, uz balsošanas iekārtām nospiežot pogu zem uzraksta “Reģistrācija”, un par to, ka jūs esat piereģistrēti, liecina tas, ka iedegas visas trīs gaismas diodes zem pogām “Par”, “Pret” un “Atturas”.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 82 deputāti. Tātad kvorums mums ir.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 1120, – ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas sagatavots otrajam lasījumam.

Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi četrus priekšlikumus, kurus savā sēdē ļoti rūpīgi izvērtēja. Un man jāsaka, ka neviens no priekšlikumiem komisijā nav guvis atbalstu un ka likumprojektā, kāds tas tika sagatavots Juridiskajā komisijā pirmajam lasījumam, komisija neuzskatīja par nepieciešamu mainīt nevienu vārdu. Es ceru, ka Juridiskās komisijas viedoklis tiks atbalstīts arī Saeimas sēdē.

1.priekšlikumu ir iesniegusi Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija. Komisija šo priekšlikumu rūpīgi izvērtēja, un priekšlikums atbalstu nav guvis. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Skumji!”)

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Ja mēs izvērtējam 1. un 2.priekšlikumu, tad varam redzēt, ka Juridiskās komisijas iesniegtais priekšlikums ir kompromisa variants. Arī “Pilsoniskā Savienība” sākotnēji, piekrītot Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklim, uzskatīja, ka par atskaites punktu kvorumam šajā gadījumā varētu kalpot puse no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita. Par šādu kvorumu savulaik bija sprieduši arī Satversmes tēvi, uz kuriem mums visiem tā ļoti patīk atsaukties, taču viņu centieniem vispārzināmie 1934.gada notikumi pārvilka svītru. Mēs panācām pretī un piekritām šīm divām trešdaļām, kāds pašlaik ir Juridiskās komisijas viedoklis.

Ikviens konstitucionālo tiesību eksperts jums pateiks, ka nav absolūti nekāda pamata par atskaites punktu ņemt visu balsstiesīgo skaitu, nevis pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaitu. Kāpēc? Tāpēc, ka šāda prasība kļūtu par deklaratīvu normu. Tā ir nesamērīgi augsta! Piemēram, pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījās gandrīz 61 procents no balsstiesīgajiem vēlētājiem, un atbilstoši Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” piedāvātajam variantam par Saeimas atlaišanu tādā gadījumā būtu jānobalso gandrīz visiem tiem, kas Saeimu ir ievēlējuši.

Mēs piekrītam Konstitucionālo tiesību komisijas ekspertu viedoklim, ka, lai nodrošinātu patiesu un piemērojamu Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma darbību, ir jāpanāk līdzsvars starp šā jautājuma nozīmīgumu, kas prasa vēlētāju augstu līdzdalības pakāpi, un nosacījumiem, kas nepadarītu Saeimas atlaišanas tiesības tikai teorētiskas un dzīvē neīstenojamas.

Paldies jums par uzmanību. Es lūdzu neatbalstīt šo 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Inesei Šleserei.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Jā, patiešām jautājums par kvorumu Saeimā ir izraisījis vislielākās debates, bet es vēlētos motivēt mūsu partijas priekšlikumu... mūsu frakcijas priekšlikumu un sākumā stingri paust to viedokli, ko mūsu partija pauda jau augustā – pirms referenduma, ka tautai ir jādod tiesības atsaukt Saeimu. Taču, lai novērstu populismu un manipulācijas ar tautas jau izteikto gribu, demokrātiskās vēlēšanās ievēlot Saeimu, mēs uzskatām, ka, lai tautas nobalsošanā nodotā pilsoņu kopuma iniciatīva par Saeimas atlaišanu stātos spēkā, tā ir jāatbalsta vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem. Un tāpat kā Čepānes kundze, arī mēs un citi eksperti… visi vēlas atsaukties uz Satversmes tēvu teikto, un arī es šeit vēlētos pieminēt Kārļa Dišlera savā laikā rakstīto, kurš jau 1923.gadā ir meklējis kvoruma tiesisko pamatu un savā darbā “Par kvorumu tautas nobalsošanā” uzsvēris, ka kvorumam tautas nobalsošanā ir racionāls pamats. Tā ir tautas gribas pareizas izteiksmes nodrošināšana. Jo katrā tautas nobalsošanā (es citēju) “izteicas pilsoņu kopuma, respektīvi, tautas pašas, griba, un, jo vairāk balsstiesīgo pilsoņu piedalās nobalsošanā, jo pilnīgāk izteicas tautas griba”. Turpat viņš turpina, ka vispilnīgāk tautas griba izteiktos tad, ja visi balsstiesīgie pilsoņi piedalītos balsošanā. Turpretī, ja piedalījušos skaits ir neliels, tad rodas jautājums – vai tādas balsošanas rezultātā izteikusies tautas griba patiešām ir īsta tautas griba. Kvorumam ir racionāls pamats. Un tautas patiesas gribas izteiksmes nodrošināšanas nolūkā kvorums būtu vēlams visiem tautas nobalsošanas veidiem.

Šeit diskusijās mēs uzsvērām to, ka pastāv dažāda veida tautas nobalsošanas. Iespējams, ir arī tādas, kur kvorums vispār netiek prasīts un jautājums tiek izšķirts, balsojot piedalījušos vairākumam. Tie var būt visdažādākie referendumi par sabiedrībai ne tik būtiskiem un fundamentāliem jautājumiem. Taču tad, ja balsošana notiek par tautas priekšstāvības jau pieņemtu lēmumu (tāds ir arī šis gadījums), lai šo lēmumu pārbalsotu, lai atņemtu tam spēku, tautas nobalsošanā ir jāpiedalās balsstiesīgo pilsoņu vairākumam. Šeit, es domāju, ir vietā pieminēt arī citu valstu pieredzi. Un, kolēģi, es domāju, ka jūs visi esat lasījuši Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu un esat informēti par to, ka tautas tiesības rosināt Saeimas atsaukšanu ir ārkārtīgi rets mehānisms. Šādas tiesības tautai ir paredzētas tikai Lihtenšteinā, kas ir parlamentāra monarhija, un četrās Vācijas federālajās zemēs, turklāt divās no šīm zemēm nepieciešamais atbalsts parlamenta atlaišanai ir vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem. Būtiski ir arī tas, ka šajās valstīs, kur šādas tiesības ir paredzētas, tās ne reizi nav tikušas izmantotas.

Neskatoties uz citu valstu pieredzi, mēs esam izšķīrušies pieņemt tādu lēmumu… Respektējot Latvijas tautas jau pausto gribu, mēs esam pieņēmuši lēmumu dot tautai, noteiktam pilsoņu kopumam, tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu. Un tā ir ārkārtīgi liela atbildība – pieņemt tādu lēmumu, kas nodrošina valsts stabilitāti, maksimāli novēršot savstarpējos konfliktus un veicinot visu valsts varas atzaru saskaņotu darbību.

Viens ļoti būtisks aspekts, kurš būtu jāpiemin un kuru es vēlos šodien pieminēt, ir jautājums par pilsoņu līdzatbildību un līdzdalību. Mēs vēlamies un ir nepieciešams veicināt Latvijas pilsoņu līdzatbildību un līdzdalību valsts politikas veidošanā, lai nodrošinātu pilnīgu tautas gribas izteikumu un Satversmes grozījumu tiesiskumu. Jo publisko tiesību laukā tiesības un pienākumi parasti ir cieši apvienoti. Tā tas ir arī šeit – piedalīties tautas nobalsošanā nozīmē reizē realizēt savu subjektīvo pilsoņa tiesību un izpildīt pilsoņa pienākumu. Veicinot Latvijas pilsoņu līdzatbildību un līdzdalību valsts politikas veidošanā, ļoti iespējama ir tāda situācija, kāda tā bija, piemēram, 5.Saeimas vēlēšanās, kad divas trešdaļas no vēlēšanās piedalījušos skaita bija vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem. Vēlētāju aktivitātei pieaugot, ir iespējama tāda situācija, ka divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita ir augstāks slieksnis nekā puse no visiem balsstiesīgajiem.

Tāpēc arī mūsu partija atbalstīja Juridiskās komisijas izstrādāto un vairākuma atbalstīto redakciju – kompromisa variantu, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Mēs nekādā ziņā nevēlamies būt par šķērsli šo grozījumu pieņemšanai, kas dotu tautai – vienai desmitajai daļai vēlētāju – tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu, bet, ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs uzskatām par savu pienākumu aizstāvēt to principu, kas, pēc mūsu pārliecības… to nepieciešamo kvorumu, kas vistiešāk atbilst demokrātiskas iekārtas principam.

Paldies, kolēģi, un mēs ceram uz jūsu izpratni!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! LPP/LC frakcijai un PCTVL frakcijai ir pilnīgi pretēji priekšlikumi attiecībā uz kvorumu, kas būtu pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Saeimas atlaišanu.

LPP/LC frakcija uzstāj, ka kvorumam ir jābūt pusei no balsstiesīgajiem – tātad 725 tūkstošiem. Likumprojekts, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā, piedāvā noteikt kvorumu, kas būtu divas trešdaļas no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem pilsoņiem, – 600 tūkstoši. Tieši tik, cik cilvēku bija nobalsojuši 2.augustā referendumā.

PCTVL frakcija uzstāj, lai tiktu pieņemts kvorums, kas sastāda pusi no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem pilsoņiem, – 450 tūkstoši.

Par labu PCTVL priekšlikumam un pret LPP/LC priekšlikumu varētu izteikt šādus argumentus. Pirmām kārtām Eiropā jau ir valstis un reģioni, kuru konstitūcijas paredz parlamenta atlaišanu tautas balsojuma rezultātā: Šveice, Lihtenšteina un četri Vācijas landtāgi. Piecos no sešiem minētajiem gadījumiem ir nepieciešams vienkāršs balsu vairākums – tātad pat mazāk balsu par PCTVL frakcijas piedāvājumu.

Bez tam nevar ignorēt to faktu, ka jau tagad saskaņā ar Satversmes 48.pantu Saeimas atlaišanai pēc Valsts prezidenta iniciatīvas nav paredzēts vispār nekāds speciāls kvorums. Saeima tiek atlaista pat tajā gadījumā, ja pēc Valsts prezidenta aicinājuma uz referendumu ieradīsies kaut vai viens vēlētājs un nobalsos “par”.

Jau tagad mūsu Satversme paredz ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemt tādu svarīgu lēmumu kā Latvijas dalība Eiropas Savienībā.

PCTVL aicina pievērst uzmanību arī tam faktam, ka grozījumi, kas pēc būtības ir identiski piedāvātajiem, jau tika atbalstīti otrajā lasījumā 1934.gadā – 4.Saeimas laikā. Jau tad parlaments meklēja izeju no konstitucionālās krīzes, taču diemžēl Kārlis Ulmanis, veicot valsts apvērsumu, nedeva iespēju realizēt šo demokrātisko un loģisko soli.

Pēc visa iepriekš izklāstītā būtu lieki uzsvērt, ka kvorums, kas sastāda 450 tūkstošus balsu, nebūt nav mazs. Tas ir gandrīz tikpat liels, cik vēlētāju pēdējās vēlēšanās bija balsojuši par Tautas partiju, Zaļo un Zemnieku savienību un “Jauno laiku” kopumā. Lai visu šo partiju vēlētāji apvienotos un kopīgiem spēkiem atstādinātu Saeimu, viņus vajag ļoti stipri sakaitināt.

Starp citu, cienījamā deputāta Ābiķa kunga ievērībai, kurš agrāk bija paudis pieņēmumu, ka Saeimu it kā varētu atstādināt arī bez latviešu vēlētāju balsīm: “Saskaņas Centrs” un PCTVL kopā saņēma tikai 40 procentus balsu no mūsu piedāvātā balsu skaita, kas ir nepieciešams, lai atstādinātu Saeimu. Mums saka, ka pirmajā lasījumā nobalsotais variants, kur kvorums ir divas trešdaļas no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem pilsoņiem, ir sava veida kompromiss. Jā, tas patiesi tā ir, tas ir kompromiss starp šobrīd Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, kas ir panākts zem spiediena no Valsts prezidenta un tautas puses.

Taču Satversme tiek grozīta uz ilgu laiku, un mūsu pēcnācējiem, kuri uzlūkos šo savādo skaitli – divas trešdaļas –, būs ļoti grūti mūs saprast. Aicinu noraidīt 1.priekšlikumu – LPP/LC frakcijas priekšlikumu – un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu – 2.priekšlikumu.

Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: “Beigsim šīs sarunas!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jau deputāte Inese Šlesere teica, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija atbalsta tautas tiesības atlaist Saeimu un atbalsta šādas normas iekļaušanu Satversmē, taču mūsu jautājums ir par to – ar kādu kvorumu?

Godājamie kolēģi, mēs pārstāvam viedokli, ka Juridiskās komisijas piedāvātais un pirmajā lasījumā Saeimā nobalsotais kvorums pēc savas būtības ir prettiesisks, neatbilst Satversmes burtam un garam un ir vērtējams kā izdabāšana šābrīža sabiedriskajai domai, nevis rūpēm par tiesiskuma nostiprināšanu valstī.

Kāpēc es uzdrošinos tā apgalvot? Ir vairāki iemesli. Nu, pirmkārt, tāpēc, ka par šo kvorumu nav bijusi neviena nopietna akadēmiska diskusija, neviens nav runājis par kvoruma tiesisko pamatojumu. Arī Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas secinājumos… Komisija ir atradusi tādu īpatnu veidu, kā apiet kvoruma tiesiskumu, un ir ieviesusi savā ziņojumā jaunu terminu – “taisnīgs līdzsvars”. Par tiesiskumu – ne vārda!

Otrkārt, tāpēc, ka Juridiskā komisija, pēc mūsu domām, ir atkāpusies no Satversmes tēva Kārļa Dišlera dotā kvoruma izpratnes skaidrojuma. Par kvoruma tiesiskumu viņš ir teicis tā: par kvorumu tautas nobalsošanā ir jāatzīst likumā noteikta daļa vai skaits balsstiesīgo pilsoņu, kuru piedalīšanās tautas nobalsošanā ir nepieciešama, lai šī balsošana būtu izšķiroša jeb tiesiski derīga.

Kolēģi! Atslēgvārdi ir “tiesiski derīgs”, un šiem atslēgvārdiem būtu jābūt galvenajiem vārdiem. Nevis Konstitucionālo tiesību komisijā lietotais jaunais termins “taisnīgs līdzsvars”, bet “tiesiski derīgs”!

A.Bērziņš.

Savukārt par tiesiski derīgu, kā Kārlis Dišlers skaidro, uzskatāms tas, kas nav pretrunā ar Satversmē iebūvēto vienoto savstarpējā varas atzaru līdzsvara sistēmu – to pašu līdzsvara sistēmu, uz kuru savos spriedumos mums vairākkārt, faktiski daudzkārt, ir norādījusi Satversmes tiesa, pārmetot tajos vai citos gadījumos gan valdībai, gan Saeimai tos vai citus lēmumus.

Bet, kolēģi, kādi Satversmē ir šie tiesiskā līdzsvara mehānismi? Taupot jūsu laiku, minēšu tikai vienu piemēru. Kā tiek ievēlēts Valsts prezidents? Viņu ievēlē ar 51 balsi no simta, bet var ievēlēt arī ar 67 balsīm no simta. Tas nozīmē, ka proporcionālā starpība ir plus 16 balsis. Atcerieties šo skaitli! Te ir šis minimālo kvorumu demokrātiskais un tiesiskais vienādojums, kur ir skaidri parādīts, ka iecelšanai pietiek ar mazāku balsu skaitu nekā atcelšanai.

Kolēģi! Ja jau tā, tad droši vien līdzīgam vienādojumam vajadzētu būt arī Juridiskās komisijas sagatavotajā redakcijā, bet nekā! Te ir cits līdzsvars, lietojot Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas terminoloģiju, – “taisnīgs līdzsvars”. Kam taisnīgs? Kāpēc taisnīgs? Un vai vienmēr būs taisnīgs? To neviens nemēģina paskaidrot. Vai taisnīgs Satversmes principu ievērošanas ziņā vai kādā citādā ziņā?

Godājamie kolēģi! Kāds ir šis piedāvātais princips? Šis piedāvātais princips ir šāds: divas trešdaļas no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita. Kā tas izskatās praksē? 9.Saeimas vēlēšanās, kā ļoti pareizi teica konstitucionālo tiesību eksperte Čepānes kundze, piedalījās drusku vairāk par 60 procentiem vēlētāju, un iznāk, ka Saeimu var atlaist divas trešdaļas jeb 40 procenti vēlētāju. Tas nozīmē arī to, ka faktiski 40 procenti vēlētāju var apšaubīt 60 procentu vēlētāju gribu.

Godājamie kolēģi! Manuprāt, šie piemēri liecina, ka Juridiskās komisijas piedāvātajam kvorumam nav nekā kopīga ar tiesisko derīgumu un uz savstarpēja līdzsvara būvētu vienotu sistēmu – tādu, par kādu to… kādu to… tādu, par ko runāja, teiksim, viens no Satversmes tēviem Kārlis Dišlers.

Bet mēs, protams, varam palūkoties uz šo jautājumu arī citādāk: vai Satversme, esošā Satversme, dod atbildi uz jautājumiem par kvorumu? Gribu, kolēģi, teikt, ka Satversmē taču ir atrasta un iestrādāta tiesiska kvoruma formula, kuru, liekas, neviens neapšauba, – un tā ir 50 procenti no visiem balsstiesīgajiem. Gribu teikt, ka LPP/LC frakcija balsos “par” šo formulu, un aicinu to darīt arī citus deputātus. Īpaši tādēļ, ka Juridiskās komisijas piedāvātā formula ir tieši atkarīga no vēlētāju līdzdalības vēlēšanās. Piemēram, pie aktivitātes, kāda bija vēlētājiem, vēlot 5.Saeimu, kā jau minēja Inese Šlesere, Juridiskās komisijas piedāvātais kvorums – divas trešdaļas… šis slieksnis būtu par 123 556 cilvēkiem augstāks nekā Satversmē esošais slieksnis – 50 procenti jeb puse no visiem balsstiesīgajiem.

Godājamie kolēģi! Satversme taču nosaka, ka saskaņā ar tās 8.pantu suverēnam – tautai – ir tiesības un ka suverēns – tauta – ir visi balsstiesīgie, arī tie, kuri neaiziet uz vēlēšanām. Politiski savu gribu viņi izsaka šā vai tā – gan piedaloties vēlēšanās, gan nepiedaloties vēlēšanās.

Kolēģi! Es ceru, ka Satversmes grozījumus mēs taču nerakstām konkrētam gadījumam vai konkrētai politiskai konjunktūrai, vai tāpēc, ka, teiksim, Valsts prezidents ir licis līdz 31. datumam kaut ko pieņemt, bet gan droši vien tāpēc, ka mēs gribam, lai grozījumi universāli kalpotu nepārtraukti ilgu laiku.

Godājamie kolēģi! Satversmē esošais lēmumu pieņemšanas kvorums ar atskaites punktu – visi balsstiesīgie – ir tikai viens, un tas ir 79.panta pirmajā daļā noteiktais (citēju): “Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem.”

Aicinu balsot “par” šīs normas attiecināšanu arī uz tautas tiesībām atsaukt Saeimu. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Esmu tavā pusē!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātā Šleseres kundze! Godātais Bērziņa kungs un pārējie Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas Ceļa” kolēģi! Es tiešām nezinu, kas jums tās runas ir sarakstījis! Bet, runājot par Satversmes tēviem, es gribētu pateikt, lai jūs paskatāties Dišlera publikāciju 1927.gadā “Tieslietu Ministrijas Vēstneša” 5.numurā. Un jūs atradīsiet tur rakstu “Saeimas atlaišana pirms leģislatūras perioda beigām”, un jūs atradīsiet, ka Dišlers 10.¹ pantā tātad ir iesniedzis Satversmē jau projektu, kur paredzējis šādus noteikumus. Un tie nepavisam nav tādi, par ko jūs runājat. Viņš runāja par citām nobalsošanām, proti, viņš pasaka, ka Saeimas atlaišanu pirms trīs gadu notecēšanas var ierosināt vai nu Valsts prezidents, vai arī viena desmitā daļa no vēlētājiem. Un pēc tam otra šī… tātad šī koncepcija ir tāda, ka pēc tam ir izdarāma nobalsošana Satversmes 48.panta noteiktajā kārtībā.

Un vēl otra lieta, ko es gribētu pateikt. Mēs nevaram atraut šo tautas nobalsošanu no vispār Satversmē noteiktām pirmstermiņa Saeimas vēlēšanām. Protams, ja mēs skatāmies, tad redzam, ka citās valstīs varbūt nav tik izplatīta prakse, ka tautai tiek dotas šādas tiesības, bet citās valstīs šis mehānisms darbojas. Mūsu valstī pēc neatkarības pasludināšanas mēs esam nodzīvojuši 20 gadus, un mums ir vislabākās un visstabilākās Saeimas visā Eiropā. Jūs saprotiet, ka šajā ziņā tas nav labi, un, ja jūs noteiksiet tik ļoti augstu kvorumu, tieši tad jūs tautai varat radīt šo bezcerību, un tauta vairs nepiedalīsies politiskos procesos, jo jebkurā sabiedrībā ir tādi cilvēki, kuriem ir pilnīgi vienaldzīga piedalīšanās politiskajos procesos.

Paldies. Tā bija piebilde par Satversmes tēviem.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst? (No zāles: “Balsot!”)

V.Muižniece.

Godātie kolēģi! Es esmu pateicīga par to, ka par tik svarīgu jautājumu kā Satversmes grozījumi mēs debatējam. Tomēr man jāsaka, ka es nekādi nevaru piekrist Bērziņa kunga izteiktajiem pārmetumiem Juridiskajai komisijai, jo, kā es jūs jau informēju pirmā lasījuma laikā, Juridiskā komisija, sagatavojot šos grozījumus, ir veltījusi ļoti lielu laiku diskusijām. Ir veltījusi daudz laika konsultācijām ar tiesību zinātājiem. Ir ļoti rūpīgi vērtējusi, kā vislabāk veidot šo projektu tā, lai tiktu atrasts kompromiss starp ļoti atšķirīgiem viedokļiem. Un atšķirīgi viedokļi ir bijuši gan deputātiem, partijām, gan dažādām sabiedrības grupām. Un mēs esam panākuši tādu kompromisu, kuru Juridiskā komisija ir atzinusi par atbilstošu Satversmes 1.pantam, un ne tikai Juridiskā komisija, bet arī vesela virkne konstitucionālo tiesību speciālistu šeit nesaskata nekādas pretrunas ar Satversmes 1.pantu. Šaubas par to savulaik bijušas, tieši tādēļ debates bija tik pamatīgas.

Vēlos arī atgādināt, ka, veidojot likumprojektu otrajam lasījumam, to gatavojot, Juridiskā komisija aicināja diskusijā iesaistīties arī akadēmiskos mācībspēkus. Un uz mūsu aicinājumu atsaucās viens no lielākajiem Saeimas kritizētājiem, viens no lielākajiem deputātu darbības vērtētājiem, proti, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kurš piedalījās komisijas sēdē, kad mēs gatavojām šo likumprojektu otrajam lasījumam, un atzina, ka Saeimas Juridiskās komisijas veidotais projekts ir patiešām apliecinājums parlamentārismam – īstam, tādam, kādam tam jābūt, kura rezultātā rodas kompromisa redakcija. Ka tā visiem patīk, tā nebūs nekad. Bet tajā pašā laikā es vēlos teikt, ka arī tiesību teorijā daudzo gadu garumā ir nākušas klāt jaunas atziņas un arī tiesības nav nekas sastindzis. Tas ir process, kas attīstās. Un atsaukšanās tikai un vienīgi uz tām atziņām, kas nākušas no pagājušā gadsimta sākuma, varbūt arī nav tas pats pareizākais ceļš.

Es vēlos jūs aicināt atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 67, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar pulksteni mums vajadzētu iet pārtraukumā, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu – turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz tam brīdim, līdz ir izskatīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Jā! Nav! Balsot!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tādā gadījumā mums nepieciešams… (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsot!”) Es nesaprotu, vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nē, es neiebilstu!”) Deputāt Dobeli, nenodarbojieties, lūdzu, ar parlamentāru huligānismu!

Vai kāds uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Turpinām bez pārtraukuma, līdz ir izskatīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

V.Muižniece.

Paldies.

2.priekšlikumu par Satversmes 14.panta redakciju ir iesniegusi partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja. Un es vēlreiz vēlos atgādināt, ka mēs šeit neredzam jaunas idejas. Šīs ir idejas, kas tika izvērtētas jau pirms pirmā lasījuma un noraidītas. Līdz ar to arī Juridiskā komisija, iepazīstoties ar priekšlikumu, to nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 50, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

Paldies.

3.priekšlikums – par Satversmes 49.pantu. To ir iesniegusi Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija. Juridiskā komisija ir rūpīgi to izvērtējusi un atzinusi, ka šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmā partija un “Latvijas Ceļš”.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums faktiski pauž rūpes par valsti. Par to, lai gan likumdošanas vara, gan izpildvara varētu normāli strādāt. Par to, lai būtu līdzsvars starp varas zariem un nebūtu iespējama tāda situācija, ka kaut kādu apstākļu dēļ valsts vara var tikt paralizēta.

Godājamie kolēģi! Skatoties esošo redakciju, redakciju, ar kuru nāk klajā Juridiskā komisija, mums ir bažas, ka tīri teorētiski šāda situācija varētu rasties. Tā varētu rasties divu iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām, kolēģi, tagad iekļaujot Satversmē tautas tiesības atsaukt Saeimu, mēs skaidri un gaiši nenorādām, kuram tādā gadījumā, ja Saeima tiek atsaukta pēc tautas ierosinājuma, ir šīs tiesības noteikt Saeimas darba kārtību un to, kādā ritmā Saeima strādās. Var pieņemt, ka tas notiek tieši tādā pašā kārtībā, kāda ir noteikta gadījumā, ja Valsts prezidents atsauc Saeimu.

Godājamie kolēģi! Bet ir otra situācija. Jūs ļoti labi atceraties, ka aptuveni pirms gada mēs izņēmām no Satversmes laukā 81.pantu. Tas bija pants, ar kuru gadījumā, ja radās problēmas – objektīvas, subjektīvas vai kādas citas problēmas, izpildvara varēja turpināt risināt valsts attīstības jautājumus. Šobrīd 81.panta nav, un tīri teorētiski, kolēģi, var rasties tāda situācija, ka, piemēram, prezidents nevēlas sasaukt Saeimas sēdi un neizsludina nekādu Saeimas darba kārtību. Līdz ar to valsts vara kļūst paralizēta un Satversme nesaka neko citu, kā būtu jārīkojas un kā var rīkoties, lai faktiski valstī varētu notikt lietu virzība uz priekšu.

Godājamie kolēģi! Tieši tādēļ mēs piedāvājam konkrētu redakciju, ka Valsts prezidents ir tiesīgs neizsludināt Saeimas pieņemtos lēmumus, bet Saeima pēc savas būtības turpina strādāt tādā pašā ritmā, kādā tā strādājusi arī tajos gadījumos, kad vai nu tauta, vai Valsts prezidents ierosina Saeimas pirmstermiņa atlaišanu.

Aicinu arī balsot par šo mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kāda ir 3.priekšlikuma būtība?

3.priekšlikuma būtība, kuru es aicinu neatbalstīt, ir tāda, ka... nu tā ir iepīta tajos teikumos, ka valsts... ka Saeima turpinātu savu darbu, bet tai nebūtu iespēju lemt par prezidenta atlaišanu. Redzat, tas nav nekāds jauninājums, jo pašreizējā Satversmes redakcija, tajā skaitā tā, kas ir pieņemta pirmajā lasījumā, paredz to, ka atlaistas Saeimas darba kārtību nosaka Valsts prezidents. Ir pilnīgi skaidrs, ka Valsts prezidents noteikti šajā darba kārtībā neiekļautu jautājumu par sevis atlaišanu. Līdz ar to tā ir, nu... tāda jocīga fikcija, kas piedāvāta šajā 3.priekšlikumā.

Bet tur ir viens cits teikums, kas padara šo priekšlikumu pilnīgi nederīgu. Tiek noteikts, ka nākamā Saeima būtu spiesta pieņemt vienā lasījumā tos likumprojektus, kurus nav pieņēmusi iepriekšējā Saeima līdz galam, jo prezidents tos nav izsludinājis. Starp citu, prezidentam tā kā tā ir tiesības neizsludināt likumprojektu. Arī tas jau šobrīd Satversmē ir pateikts.

Ņemot vērā šos divus juridiskos absurdus, kas ielikti tajā 3.priekšlikumā, es ilgi domāju, kāda tad ir šī 3.priekšlikuma jēga. Manuprāt, vienīgā jēga, kuru es varu saskatīt, ir tāda, ka LPP/LC frakcija tāpat kā PCTVL frakcija, sniedzot šos priekšlikumus, acīmredzot grib padarīt vienu labu un derīgu darbu. Jo, ja dēļ šo priekšlikumu noraidīšanas Saeima nepieņems Satversmes grozījumus otrajā lasījumā, tad šī Saeima vienkārši tiks atlaista.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst?

V.Muižniece.

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija katru priekšlikumu vērtē ļoti rūpīgi, un man jāsaka, ka nav taisnība priekšlikumu iesniedzējiem, kuri saka, ka nav atrisinātas daudzas problēmas. Tā redakcija, kuru Juridiskā komisija radījusi 49.pantam, atrisina visus būtiskākos jautājumus, turklāt ir rūpīgi saskaņota ar to valodu, kāda ir Satversmē, un arī ar pārējiem Satversmes pantiem, neradot šeit nekādu disonansi vai nenokārtotas lietas.

Savukārt priekšlikums, kas ir iesniegts no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas, rada jaunus un ne visai saprotamus mehānismus, kas sasaista vienu Saeimu ar otru, ar darbiem, kuri, iespējams, nākošajai Saeimai nav pieņemami, ja jau iepriekšējā Saeima ir atlaista.

Un jāsaka, ka ir ļoti svarīgi katru piedāvājumu rūpīgi izlasīt. Domājot par iesniegtajiem priekšlikumiem, man radās iespaids, ka piedāvātais projekts varbūt arī nav bijis pietiekami rūpīgi izlasīts vai, ja ir bijis izlasīts, nav saprasts.

Un tādēļ tad, kad mēs gatavosim priekšlikumus trešajam lasījumam, esiet, kolēģi, ļoti rūpīgi, izlasiet, pārdomājiet un tikai tad sniedziet priekšlikumus, ja patiešām redzat, ka šeit ir kādas vēl precizējamas vai nenokārtotas lietas.

Aicinu neatbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 76, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

Paldies.

4. un pēdējais ir deputāta Buzajeva iesniegtais priekšlikums, kas attiecas uz pārejas formulu. Tātad gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka piedāvātajā projektā komisija uzskatīja par nepieciešamu norādīt, ka šis likums stājas spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu. Savukārt deputāts Buzajevs vēlas ierosināt, lai likums stātos spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šis ierosinājums neatbilst principam, ka Saeima, pieņemot lēmumus par Saeimas darbību un tās normas, kas attiecas konkrēti uz Saeimas darbībām, nelemj par sevi, bet pieņem likumu, kas darbosies principiāli, jau sākot ar nākošās Saeimas sanākšanu. Tā ir lieta, ko ir svarīgi pieņemt, un vēl vēlos jums atgādināt, ka savulaik – pavisam nesen Tautas partijas iesniegtais projekts, kas paredzēja ātri un bez referenduma risināt Saeimas atlaišanas jautājumu, tika noraidīts tieši tā apstākļa dēļ, ka attiecās jau uz šo Saeimu. Nu tad, lūdzu, būsim konsekventi!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Atbilst… Atbilst principam, cienījamā Muižnieces kundze! Mēs samazinājām paši sev algu, un nekas, neviens vārds pretī netika teikts. Un es atgādināšu, ka prezidenta likumprojektā, kas mums tika nodots, piedraudot atlaist Saeimu, nekādu pārejas noteikumu nebija. Proti, prezidenta likumprojekts attiecas tieši uz šo Saeimu. Tieši tādēļ Juridiskā komisija to bija iesaldējusi un sāk izgudrot pati savu divriteni.

Tautas partijas likumprojekts, kas paredz Saeimas pašatlaišanos, arī bija attiecināts uz šā sasaukuma deputātiem.

Dāmas un kungi! Cienījamie radioklausītāji un preses pārstāvji! Man gribas nodemonstrēt jums interesantu paradoksu. Šobrīd Saeimu sastāda astoņu frakciju pārstāvji un divi deputāti no vienas partijas. “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā Savienība”, “Sabiedrība citai politikai”, “Saskaņas Centrs” un PCTVL daudzkārt griezušies pie Zatlera kunga ar lūgumu atlaist Saeimu. Tautas partija, kā jau bija minēts, izvirzīja savu likumprojektu, un par to bija balsojuši daži ZZS frakcijas deputāti, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs.

Tātad pret pašreizējās Saeimas atlaišanu konsekventi bija uzstājušās tikai LPP/LC un TB/LNNK frakcijas, kuras kopumā sastāv no 15 deputātiem. Liekas, ka par manu priekšlikumu nobalsos 85 deputāti no 100. Diemžēl, cienījamie radioklausītāji un preses pārstāvji, balsošanas rezultāts būs pavisam citādāks. Varētu jautāt: kādēļ tā? Vai tad 10 tūkstoši lietussargu revolūcijas dalībnieku Doma laukumā un 600 tūkstoši 2.augusta referenduma dalībnieku nebija no mums to pieprasījuši? Vai tad lozungs par tūlītēju Saeimas atlaišanu nebija tas, zem kura divi bezatbildīgi politiķi bija pulcinājuši pūli tajā pašā Doma laukumā, virzot šo pūli graut monumentālo, pēc renesanses laikmeta Florences piļu parauga būvēto ēku, kas 19.gadsimtā tika celta Vidzemes muižniecības sapulcēm?

Kas tad ir mainījies? Tikai tas, ka daži desmiti deputātu no opozīcijas pārvietojušies uz pozīciju. Tika sastādīta Dombrovska nacionālā glābšanas valdība. Vai jūs zināt, kāds bija pirmais jautājums, kas tika izskatīts šīs valdības, kas nāca pie varas dziļas ekonomiskās krīzes laikā, pirmajā sēdē? Pareizi! Latviešu valodas nostiprināšanas programma. Ikviens krievs, to uzzinādams, uzreiz konstatēja, ka vienus idiotus nomainīja pret citiem – tādiem pašiem. Bet kāds bija pirmais lēmums, kuru vēl pirms valdības apstiprināšanas pieņēma valdošā koalīcija? Vai atceraties? Atcelt pensiju indeksāciju 200 tūkstošiem cilvēku, atņemot tiem 11 miljonus latu. Starp citu, šī summa ir niecīga salīdzinājumā ar vispārējiem budžeta izdevumiem…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Buzajeva kungs! Lūdzu, runājiet par priekšlikumu un nevis par pensiju izmaiņām.

V.Buzajevs.

Arguments, arguments manam priekšlikumam. Un indeksācija nevar spēlēt būtisku lomu lielā budžeta deficīta
apstākļos.

Droši vien šo ideju Dombrovska kungam pasvieda kāds ierēdnis no Labklājības ministrijas, kam uznāca slinkums…

Sēdes vadītājs.

Buzajeva kungs, ja jūs nerunāsiet par savu priekšlikumu, es jūs izraidīšu no… noraidīšu no tribīnes!

V.Buzajevs.

Jā, es turpināšu tikai par tēmu. Jūs vēl joprojām esat pārliecināti, ka Saeima, kas apstiprināja Dombrovska valdību, ir labāka par Saeimu, kas bija apstiprinājusi Kalvīša valdību?

Piedāvāju atbalstīt manu priekšlikumu – pēdējā lietussargu revolūcijas cīnītāja priekšlikumu – un balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jurim
Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mans jautājums Nr.1 ir šāds: vai šīs gudrās diskusijas, kas te šodien ir, būtu, ja nebūtu tautas varoņu rīcības 13.janvārī? Ja nebūtu izdauzīti šādi tādi logi un nebūtu iztīrīts dzērienu veikals, vai šeit visi tie runātāji tā runātu šodien?

Kāpēc es ar to iesāku? Tāpēc, ka viena grābstīšanās gar Satversmi jocīgāka par otru. Diemžēl! Tas nedara godu Saeimai. Kā tad gāja ar 81.pantu, man varbūt jums atgādināt, kas notika? Valdība riebīga…

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, bet es arī jūs lūgtu tomēr runāt par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Un priekšlikums skan tā: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

J.Dobelis.

Nu kas tad tas par priekšlikumu? (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos. Pirmkārt, jūs pārkāpjat Ētikas kodeksu, otrkārt, lūdzu, runājiet par priekšlikumu.

J.Dobelis.

Labi, priekšsēdētāja kungs! Tādā gadījumā mana atbilde ir šāda: par tādu priekšlikumu runāt vispār nav vērts. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam… Nē, nav neviens debatēs vairs pieteicies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko teikt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 81, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece.

Paldies, godātie kolēģi!

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 2, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Muižniece.

Godātie kolēģi! Es pateicos par pārliecinošo atbalstu Juridiskās komisijas veiktajam darbam. Priekšlikumu iesniegšana – līdz 31.martam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, līdz ar to ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Tūlīt Pieprasījumu komisijas sēde. Sēde notiksies mūsu telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu pēc divām minūtēm uz komisijas sēdi mūsu telpās!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienība.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm. Un Sociālo un darba lietu komisija – pulksten 11.10.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus lūdzu uz sēdi tagad – pēc divām minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks… (Starpsauciens: “Ir!”) Paldies. Boriss Cilevičs, Jānis Eglītis, Sergejs Fjodorovs, Anatolijs Mackevičs, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks, Jānis Urbanovičs. Paldies visiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpinām Saeimas sēdi.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs šodien ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Anatolijam Mackevičam un deputātam Borisam Cilevičam. Par šiem jautājumiem nav jābalso, par tiem vienkārši Saeimas Prezidijs informē deputātus.

Un daru zināmu, ka Saeima saņēmusi diplomu kā “Ēnu dienās 2009” labākais “ēnu devējs”. Un gribu pateikt paldies visiem deputātiem par atsaucību, jo bez atsaucības šīs Ēnu dienas vienkārši nebūtu izdevušās.

Paldies.

Un tagad, kolēģi, turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā ziņos... Neviena ziņotāja šobrīd nav, tāpēc šā likumprojekta izskatīšanu atliekam uz darba kārtības beigām.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā... Nav. Atliekam uz beigām.

Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi, kas izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 18.martā.

1. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4.priekšlikums ir saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu likumprojektā iekļautais Operatīvās darbības likuma grozījums, kas bija paredzēts likumprojektā, kura reģistrācijas numurs 1059. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot trešajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, izvērtēja un sagatavoja deviņus priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Arī 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 14.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kas ir priekšpēdējais.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Un arī 9. – pēdējais priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Lai izskatītu šo likumprojektu, es aicinu jūs paņemt divus dokumentus, proti, dokumentu Nr.3956 un dokumentu Nr.3956A, kas ir uz vienas atsevišķas lapaspuses.

Izvērtējot šo likumprojektu, komisija ir izskatījusi 22 priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums par 4.pantu – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

4. – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, un šī ideja ir iekļauta 6. un 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 7.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Nākamais ir 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Arī 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 7.panta divpadsmito daļu – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 23.laidienā