Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 31.martā

 

FM: Par valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem iepirkumu jomā

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus par valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem iepirkumu jomā, to sagatavošanas un aizpildīšanas kārtību. 31.martā valdība atbalstīja tiesību aktu.

Publisko iepirkumu likums un likums “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” nosaka pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem pienākumu sagatavot statistikas pārskatus par kārtējā budžeta gadā veiktajiem iepirkumiem. Statistisko pārskatu sagatavošana minētajos likumos noteikta atbilstoši Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvām. Statistisko pārskatu veidlapu paraugus līdz šim apstiprināja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), saskaņojot ar Centrālās statistikas pārvaldi (CSB).

Saeima 2007.gada 15.novembrī pieņēma grozījumus Valsts statistikas likumā, kas paredz valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugus apstiprināt Ministru kabinetā. Atbilstoši izmaiņām likumā CSB kārtējā gada finanšu līdzekļu ietvaros ir jāizstrādā valsts statistiskās informācijas programma.

Pērn valdība apstiprināja MK noteikumus par Valsts statistiskās informācijas programmu 2009.gadam. Lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju saskaņā ar programmā noteikto, FM sadarbībā ar IUB ir izstrādājusi atbilstošu noteikumu projektu, ar kuru reglamentē valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugus iepirkumu jomā.

Noteikumu projektam ir seši pielikumi: trīs statistisko pārskatu veidlapu paraugi, kā arī katra veidlapu parauga aizpildīšanas kārtība. Jaunās statistikas pārskata veidlapas tiks izmantotas, iesniedzot pārskatus par 2008.gadā un turpmākajos gados veiktajiem publiskajiem iepirkumiem.

 

FM: Par Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības nodrošināšanu

Valdība 31.martā apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus par Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtību.

MK noteikumi reglamentē individuālā projekta un programmas, grantu shēmas un apakšprojektu, īpašo atbalsta formu īstenošanu, kā arī pārskatu un līdzekļu pieprasījumu iesniegšanas un virzības kārtību. Tiesību akts arīdzan noteiks uzraudzības un izvērtēšanas kārtību, finanšu kontroles un audita kārtību, kā arī finansējuma plānošanu un atmaksu veikšanu valsts budžetā. Tāpat normatīvais regulējums izstrādāts, lai regulētu ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, kā arī noteiktu kārtību, kādā tiek risināti strīdi par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu.

Latvijas–Šveices sadarbības programma izveidota ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā. Sadarbības programmas finansējums Latvijā tiks piešķirts šādās prioritātēs:

• Drošība, stabilitāte un atbalsts reformām – apakšprioritātes: “Reģionālās attīstības iniciatīvas attālos un mazāk attīstītos reģionos” un “Tiesu varas modernizācija”;

• Vide un infrastruktūra – apakšprioritāte “Pamata infrastruktūras rehabilitācija un modernizācija”;

• Atbalsts privātajam sektoram – apakšprioritāte “Uzlabots finansiālā sektora regulējums”;

• Cilvēkresursu un sociālā attīstība – apakšprioritāte “Pētniecība un attīstība”;

• Īpaši asignējumi – grantu shēma “Nevalstisko organizāciju fonds”, Šveices puses administrēšanas izmaksas, Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds.

Latvijai paredzētais finanšu palīdzības apjoms ir 26,11 miljoni latu. Finansējums būs pieejams līdz 2012.gadam, savukārt projekti jāpabeidz līdz 2017.gadam. Tā kā sadarbības programmas finansējums ir salīdzinoši neliels, līdzekļi tiek koncentrēti, novirzot finansējumu konkrētiem liela apjoma projektiem vai programmām.

 

FM: Par Eiropas Savienības fondu aktivitātēm, kuru īstenošanu atbalsta Finanšu ministrijas darba grupa

31.martā Ministru kabinetā (MK) skatīja Finanšu ministrijas (FM) darba grupas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) fondu (Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda) aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī.

Apstiprināšanai MK sēdē FM virza lēmumu par tām 24 ES fondu aktivitātēm, kuru īstenošanu atbalsta darba grupa un kuru īstenošanai nav nepieciešamas finansējuma pārdales. Tai skaitā arī aktivitātes, kuru īstenošanai izvirzīti nosacījumi.

Jau iepriekš ziņots, ka pagājušā gada nogalē MK pieņēma lēmumu par 62 aktivitāšu atlikšanu līdz valdības lēmumam par to tālāko virzību. Šo aktivitāšu kopējais finansējums bija 475 miljoni latu, kas ir 13% no kopējā ES fondu programmu finansējuma 2007.– 2013.gada periodā. Finanšu ministrijas darba grupa līdz marta beigām vērtēja šīs aktivitātes un sagatavoja priekšlikumus. Darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī no Latvijas Darba devēju konfederācijas.

Darba grupas priekšlikumi paredz 215 miljonu latu publiskā finansējuma pārdali, samazinot īstenojamo ES fondu aktivitāšu skaitu no 150 uz 120, īpaši atbalstot tādas jomas kā nodarbinātības veicināšana, uzņēmējdarbība un energoefektiviāte. Šos darba grupas priekšlikumus valdībā plānots skatīt līdz aprīļa vidum. Darba grupas locekļi uzskata, ka aktivitāšu izvērtēšana un plānotās izmaiņas nedrīkst aizkavēt ES fondu apguvi šā brīža sarežģītajā ekonomiskajā situācijā.

 

FM: Par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu finanšu kontroli

31.martā Ministru kabinets (MK) veica grozījumus MK noteikumos par kārtību, kādā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu (SF) finanšu kontroli un auditu.

Veiktās izmaiņas paredz efektīvāku pārbaužu projektu īstenošanas vietās veikšanu, balstoties uz risku izvērtējumu, nevis veicot obligātu pārbaudi katram projektam.

Grozījumi paredz arī samazināt pārbaužu slogu finansējuma saņēmējiem. Grozījumu ietvaros samazināts termiņš, līdz kuram jāveic pārbaudes projektu īstenošanas vietās – piecu gadu laikā pēc līguma noslēgšanas ar finansējuma saņēmēju. Līdz šim termiņš bijis pieci gadi no brīža, kad ticis veikts pēdējais maksājums finansējuma saņēmējam.

Tāpat veikto grozījumu ietvaros tiek aktualizēts noslēguma izdevumu deklarāciju pārbaudes un noslēguma procesu termiņš, kas ir saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) 2009.gada 18.februāra lēmumu. EK lēmums paredz 2004.–2006.gada plānošanas perioda izdevumu pieļaujamības beigu datumu pagarināt līdz 2009.gada 30.jūnijam līdzšinējā 2008.gada 31.decembra vietā.

Grozījumi arī novērš tiesību normu dublēšanos ar citiem normatīvajiem aktiem.

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.538 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu finanšu kontroli un auditu” stāsies spēkā šā gada 1.aprīlī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai

Uzklausot sabiedrības prasības par birokrātisko šķēršļu mazināšanas nepieciešamību izglītībā un stiprinot iespējas skolēniem iegūt kvalitatīvu izglītību, kā arī lai veicinātu novadu pamatskolu, īpaši sākumskolu, saglabāšanu pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, atbalstot skolu filiāļu un apvienoto klašu izveidi skolās ar nelielu skolēnu skaitu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”.

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem pedagogs, kas ieguvis 1.–4.klases skolotāja kvalifikāciju, varēs pasniegt mācību priekšmetus arī pamatizglītības 5. un 6.klasē, apgūstot tālākizglītības programmu 72 stundu apjomā. Līdz ar to grozījumi ļaus plašāk izmantot metodiku “viens skolotājs māca vairākus priekšmetus 1.–6.klašu grupā”, kas noteikts arī valdības deklarācijā.

Saskaņā ar grozījumiem pirmsskolas izglītības iestādē varēs strādāt speciālists, kas vidējā profesionālajā izglītībā (šādas vidējās profesionālās izglītības programmas tika īstenotas līdz 1995.gadam) ieguvis pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju un vēlāk ieguvis augstāko akadēmisko vai profesionālo pedagoģisko izglītību. Līdz šim pirmsskolas izglītības iestādes pedagogam bija nepieciešama augstākā profesionālā pedagoģiskā (tātad augstskolā iegūta pirmsskolas skolotāja kvalifikācija) izglītība.

Grozījumi MK noteikumos paredz, ka par skolotāju drīkstēs strādāt arī speciālisti, kas ieguvuši maģistra vai doktora grādu pedagoģijā vai mācāmajam priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē, un grāda iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs saistīts ar attiecīgās izglītības pakāpes vai mācāmā priekšmeta metodiku vai didaktiku.

IZM sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”” 31.martā apstiprināts valdībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par kultūras centru darbības attīstības programmu 2009.–2013.gadam

Ministru kabineta (MK) sēdē 31.martā atbalstīta Kultūras ministrijas iesniegtā Latvijas kultūras centru darbības attīstības programma 2009.–2013.gadam. Par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā noteikta Kultūras ministrija (KM).

Programma izstrādāta, lai veicinātu kultūras centru ieguldījumu valsts un pašvaldību sociālekonomiskajā attīstībā un valsts kultūrpolitikas aktuālo mērķu un uzdevumu īstenošanā. Šā kultūrpolitikas plānošanas dokumenta izveide iekļauta ilgtermiņa politikas pamatnostādnēs “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam “Nacionāla valsts”” izvirzītajos uzdevumos, kā arī deklarācijā par V.Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (2009.gada 11.marts) sadaļā “Kultūra” ir iekļauts uzdevums veicināt kultūras dzīvotspēju un pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Pašvaldībās esošie kultūras centri uzskatāmi par galvenajiem reģionālās un lokālās kultūras dzīves veidotājiem, veicinot sabiedrības iesaisti kultūras procesos un sniedzot kultūras pakalpojumus lauku rajonos. Lai kultūras/tautas nami kļūtu par daudzfunkcionālu un kvalitatīvu kultūras pakalpojumu sniedzējiem, kas dod ieguldījumu daudzveidīga un sabiedrības aktīvai līdzdalībai pieejama kultūras un mūžizglītības procesa veidošanā visā Latvijas teritorijā, KM izstrādātā programma paredz:

• izveidot normatīvo bāzi kultūras centru darbības pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai, paredzot kultūras centru akreditāciju;

• veicināt kultūras centru cilvēkresursu kvalitātes pieaugumu un nodrošināt metodisko atbalstu kultūras centrā strādājošajiem speciālistiem;

• paplašināt iespējas atbalstīt kultūras centru darbību, it īpaši infrastruktūras pilnveidošanā un modernizācijā, tādējādi veicinot kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu piedāvājumu.

Programmas tapšanas gaitā identificētās problēmas, kas šobrīd kavē kultūras centru attīstību:

• trūkst kultūras centru darbību un attīstību regulējošu normatīvo dokumentu, kas definē kultūras centru funkcijas un nodrošina kultūras centru attīstības perspektīvas;

• trūkst pašreizējām nacionālās kultūrpolitikas vajadzībām un darba tirgus prasībām atbilstošu kvalitatīvu cilvēkresursu, jo kvalificētie speciālisti aizplūst no lauku kultūras centriem. Daudziem vietējiem kultūras darbiniekiem un pašvaldību vadītājiem trūkst informācijas par iespēju izmantot Eiropas Savienības fondus un citus finanšu instrumentus kultūras projektu īstenošanai un kultūras infrastruktūras pilnveidošanai, kā arī prasmes īstenot šīs iespējas;

• novecojusī un nepievilcīgā infrastruktūra un materiāltehniskā bāze ierobežo daudzveidīga un kvalitatīva kultūras produkta piedāvājumu un jaunu mērķauditoriju piesaisti;

• kultūras centru darbības atbalstu koordinējošās institūcijas – “Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra” – nepietiekamā kapacitāte ierobežo iespējas sniegt metodisko atbalstu kultūras centru darbībai.

Saskaņā ar 2007.gada datiem, kultūras centros darbojas 3599 tautas mākslas kolektīvi ar 60 236 dalībniekiem. Kultūras centros 2007.gadā organizēti 35 754 pasākumi, kuros piedalījušies 5158,1 tūkstotis apmeklētāju. Kultūras centrs ir daudznozaru kultūras institūcija ar lielu potenciālu, kas ļauj veidot sazarotas saites ne tikai ar dažādiem kultūras sektoriem, bet arī citām sabiedrības attīstības jomām, tādējādi aptverot daudzveidīgu un plašu auditoriju un nodrošinot vietējās kultūrvides kvalitāti un tradīciju ilgtspēju. Latvijas digitālajā kultūras kartē līdz 2008.gadam reģistrēti 556 kultūras centri.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par diskriminācijas nepieļaušanu Eiropas Savienības un Kohēzijas fonda atbalstītajos projektos

Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, īstenojot Eiropas Savienības fondu atbalstītos projektus, turpmāk detalizētāk veiks pārbaudes projektu īstenošanas vietās.

Līdz šim par kontroli atbildīgā iestāde projektu īstenošanas vietās pārbaudīja tikai dzimumu līdztiesības principa ievērošanu, taču turpmāk pārbaudīs arī cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošanu, kā arī vai nenotiek diskriminācija vecuma dēļ.

To paredz 31.martā valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā.

Šādas pārbaudes nepieciešamas, lai novērstu diskrimināciju dzimuma, vecuma vai invaliditātes dēļ, tādējādi veicinot vienlīdzīgas iespējas piedalīties projektos.

Dzimumu līdztiesības principu ievērošana ir abu dzimumu interešu, vajadzību vērā ņemšana un atbilstoša rīcība, kas ļauj izvairīties no iespējamas noteiktas sabiedrības daļas diskriminācijas un no projektu īstenošanas gūt līdzvērtīgu labumu, tāpat kā pārējie sabiedrības locekļi.

Pārbaudes veicinās cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošanu, piemēram, nodrošinot vides pieejamību, atbilstoši iekārtojot darba vietas, pielāgojot darba laiku, nodrošinot informāciju un mācību iespējas atbilstoši cilvēku ar invaliditāti vajadzībām.

Tāpat nav pieļaujama diskriminācija vecuma vai novecošanās dēļ. Proti, lai cik vecs būtu cilvēks, viņam ir jāsaglabā aktivitāte gan darbā, gan sadzīvē, jābūt uzņēmīgam un enerģiskam, lai visā dzīves garumā dzīves kvalitāte nemazinātos vai pat uzlabotos.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par situāciju darba tirgū un darba tirgus īstermiņa prognozēm

Kvalificēti darbinieki ar piemērotām prasmēm ir viens no priekšnoteikumiem darba tirgus attīstībai, tāpēc krīzes periods jāizmanto kā iespēja darbaspēka konkurētspējas paaugstināšanai, uzskata Labklājības ministrijas (LM) speciālisti. LM norāda, ka, nepiedāvājot pārkvalifikācijas un konkurētspējas paaugstināšanas iespējas, Latvija pēc pāris gadiem varētu nonākt situācijā, kad būs ievērojami pieaudzis strukturālais bezdarbs – cilvēku kvalifikācija būs neatbilstoša darba tirgus prasībām. Gadījumā, ja darba vietas būs pieejamas, tās bezdarbnieki nevarēs aizņemt kvalifikācijas trūkuma dēļ.

 “Pašreizējais bezdarbnieka portrets liecina, ka Latvijā ir salīdzinoši augsts strukturālais bezdarbs, tajā skaitā – starp tiem, kas jau ir ieguvuši augstāko izglītību. Tādēļ ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanai un ārvalstu investīciju piesaistei būtiska loma ir tieši bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību un pārkvalifikācijas pasākumiem. Tas tiek uzsvērts arī Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijā Latvijai, kas jāizpilda, lai saņemtu starptautisko finanšu palīdzību,” uzskata LM speciālisti.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju darba tirgū, LM speciālisti piedāvā vairākus priekšlikumus situācijas uzlabošanai un jaunu apmācību jomu noteikšanai.

Viens no ierosinājumiem paredz piedāvāt apmācību un pārkvalifikācijas iespējas ne tikai bezdarbniekiem un darba meklētājiem, bet arī bezdarba riskam pakļautiem un šobrīd nodarbinātiem cilvēkiem.

Tā, piemēram, apmācības plānots piedāvāt darbiniekiem tajos uzņēmumos, kas patlaban saskaras ar nepieciešamību samazināt darba laiku. Darba tirgum paredzēts apmācīt arī tos bezdarbniekus, kuriem nav profesionālās kvalifikācijas.

Tāpat plānots piedāvāt garākas apmācību programmas (1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma) bezdarbniekiem ar jau iegūtu augstāko izglītību. Paredzēts, ka apmācību vai pārkvalifikācijas programmas varēs pabeigt arī tad, ja bezdarbnieks būs atradis darbu.

Vienlaikus speciālisti uzsver, ka šobrīd ir būtiski saistīt apmācību un pārkvalifikācijas iespējas ar finansiālu atbalstu stipendiju un mācību pabalstu formā. Savukārt, lai apmācības padarītu efektīvākas un individuālākas, sniedzot atbalstu arī bezdarba riskam pakļautajām personām.

Iepriekšminētā informācija par iespējamiem apmācību virzieniem iekļauta LM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Informācija par situāciju darba tirgū un darba tirgus īstermiņa prognozēm 2009.gadam”. Ar ziņojumu 31.martā LM iepazīstināja valdību.

Informatīvā ziņojuma sagatavošanā izmantoti Eiropas Statistikas biroja (EUROSTAT), Centrālās statistikas pārvaldes un Nodarbinātības valsts aģentūras materiāli.

Pēc LM prognozēm reģistrētā bezdarba līmenis 2009.gadā būs no 14 līdz 15%. Tas nozīmē, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits 2009.gadā varētu būt no 163 līdz 175 tūkstošiem cilvēku.

Galvenās nozares, kurās varētu būt nepieciešami apmācīti darbinieki, ir apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes un siltumapgāde, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikāciju pakalpojumi, komunālās saimniecības un infrastruktūras apkalpošana, sociālā sfēra.

 

LM: Par sociālās rehabilitācijas kursu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

Labklājības ministrija (LM) ieviesusi jaunu intensīvo 14 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kas būs līdzvērtīgs šobrīd noteiktajam 21 dienu ilgajam rehabilitācijas pakalpojumam.

Šāda 14 dienu pakalpojuma ieviešana samazinās rindas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, līdz ar to 2009.gadā sociālo rehabilitāciju varētu saņemt papildus 168 cilvēki.

To paredz 31.martā valdībā apstiprinātie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem. Minētie grozījumi paredz iespēju cilvēkiem saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus uzreiz pēc medicīniskās rehabilitācijas kursa beigām. Līdz ar to būs iespējams uzlabot iespējamos rehabilitācijas rezultātus, jo tiks nodrošināta medicīniskās un sociālās rehabilitācijas nepārtrauktība.

Sociālā rehabilitācija ir cilvēka sociālo spēju atjaunošana vai uzlabošana, lai atgrieztu cilvēku sabiedriskajā un darba dzīvē, atjaunojot vai mācot tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par Nacionālās attīstības padomes nolikumu

Lai nodrošinātu Latvijas ilgtermiņa stratēģisko virzienu izvērtēšanu, kas ir viens no Starptautiskā valūtas fonda un Latvijas vienošanās noteiktajiem pasākumiem, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi grozījumus Nacionālās attīstības padomes nolikumā.

Nolikuma grozījumi nosaka, ka padome ir atbildīgā Nacionālā komiteja, kuras uzdevums būs izvērtēt Latvijas ilgtermiņa stratēģiskās iespējas. Nacionālās attīstības padomes uzdevums būs ne retāk kā reizi trijos mēnešos, izskatot sasniegto progresu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna īstenošanā, sniegt rekomendācijas turpmākai rīcībai.

Tāpat grozījumi nolikumā precizē Nacionālās attīstības padomes sastāvu. Papildus padomē tiek iekļauti Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs.

Padomes sastāvā turpina darbu ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, satiksmes ministrs, veselības ministrs, vides ministrs, zemkopības ministrs, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs, ārlietu ministrs, Valsts kancelejas direktors, Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Latvijas Bankas prezidents, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, Latvijas Pilsoniskās alianses direktors, kā arī Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs.

Nolikums 31.martā tika apstiprināts MK.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par Latvijas dalību Eiropas Kopienu tiesas un Pirmās instances tiesas lietās

31.martā Tieslietu ministrija informēja valdību par Latvijas dalību Eiropas Kopienu tiesas (EKT) un Pirmās instances tiesas (PIT) lietās no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 28.februārim.

Atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (EK Līgums) Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts var piedalīties tiesvedības procesā EKT un PIT gan kā prasītājs, piemēram, lūdzot atcelt ES institūcijas izdotu tiesību aktu (regulu, direktīvu, lēmumu), gan kā atbildētājs lietās par tādu dalībvalsts pienākumu neizpildi, kas izriet no EK Līguma.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, līdz pārskata sagatavošanas brīdim Latvija ir vienīgā no tām desmit ES dalībvalstīm, kas pievienojās ES 2004.gadā, pret kuru Eiropas Komisija vēl nav vērsusies EKT ar prasību par dalībvalsts saistību neizpildi.

Latvija var paust savu viedokli gan lietas tiesvedības pirmajā daļā jeb rakstiskajā procesā, gan procesa otrajā daļā – mutvārdu procesā jeb tiesas sēdē. Tomēr jāatzīmē, ka mutvārdu process nav obligāta tiesvedības sastāvdaļa.

Šajā pārskata periodā rakstisks viedoklis ir sniegts trīs prejudiciālā nolēmuma lietās, kas ierosinātas pēc Latvijas tiesu uzdotiem prejudiciāliem jautājumiem – C-16/08 Schenker, C-93/08 Schenker, C-472/08 Alstom, un trīs lietās, kas ierosinātas pēc citu ES dalībvalstu tiesu prejudiciālā nolēmuma lūgumiem, proti, C 14/08 Roda Golf & Beach Resort, C 135/08 Rottmann, C-204/08 Rehder. Rakstisks viedoklis ir sniegts arī divās tiešo prasību lietās, kurās Eiropas Komisija vērsusies pret citām dalībvalstīm par saistību, kas noteiktas EK Līgumā, neizpildi, – C-50/08 Komisija pret Francijas Republiku un C-54/08 Komisija pret Vācijas Federatīvo Republiku.

Mutvārdu apsvērumus Latvija ir izteikusi divās prejudiciālā nolēmuma lietās – C-195/08 Rinau un C 93/08 Schenker – un divās tiešo prasību lietās – T-185/05 Itālijas Republika pret Komisiju un C-531/06 Komisija pret Itālijas Republiku. Lietā C-531/06 Komisija pret Itālijas Republiku, kurā viedokli gan rakstiski, gan mutiski ir paudusi arī Latvija, tika pasludināti ģenerāladvokāta secinājumi, bet trīs lietās tika pieņemti spriedumi – C-167/05 Komisija pret Zviedrijas Karalisti, C-195/08 Rinau un T 185/05 Itālijas Republika pret Komisiju. Jāpiebilst, ka lieta C-195/08 Rinau, kuras mutvārdu procesā piedalījās arī Latvija, bija pirmā prejudiciālā lieta, kuras izskatīšanai EKT tika piemērota steidzamības procedūra. Šī procedūra tiek piemērota no 2008.gada 1.marta un tika ieviesta, lai īpašos gadījumos, kad strīds nacionālajā tiesā ir jāatrisina bez kavēšanās, taču tam ir nepieciešams EKT viedoklis par ES tiesību interpretāciju.

Izvērtējot Latvijas dalību EKT un PIT lietās, secināts, ka šajā pārskata periodā uz pusi ir palielinājies to tiesu lietu skaits, kurās piedalās Latvija. Arī turpmāk prognozējams šo tiesu lietu skaita pieaugums, jo pakāpeniski palielinās valsts pārvaldes iestāžu izpratne par iespējām aizstāvēt savas nozares intereses, paužot viedokli attiecīgajos jautājumos, teikts ziņojumā. Līdz ar to būtu nepieciešams īpašu uzmanību pievērst prioritāru jautājumu definēšanai, kas ir nozīmīgi Latvijas ekonomikas, ārpolitikas un citu interešu īstenošanai.

 

TM: Par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijiem

31.martā MK pieņēma brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijus. Noteikumus izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija arī pārstāvji no Tiesībsarga biroja un Specializētās vairāku nozaru prokuratūras. Kā teikts paskaidrojuma rakstā, pašlaik administratīvā komisija pieņem lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem, pārvietošanu uz cita veida cietumu, nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa, kā arī papildsoda – policijas kontrole – termiņa samazināšanu vai atbrīvošanu no tā.

Pašlaik spēkā esošajās Latvijas Sodu izpildes kodeksa normās nosaukti galvenie kritēriji administratīvās komisijas lēmumu pieņemšanai, tomēr tie nav pietiekami detalizēti, turklāt nepieciešams precīzāk regulēt komisijas darbības kārtību. Nereti iespējama dažāda kritēriju interpretēšana, kādēļ radusies situācija, ka katrā brīvības atņemšanas iestādē veidojas atšķirīga prakse un rezultātā tiek pieņemti atšķirīgi lēmumi.

Noteikumos ir noteikta detalizēta notiesāto personu iesniegumu reģistrēšanas un nodošanas kārtība, amatpersonu rīcība, sagatavojot informāciju komisijas sēdei, kā arī komisijas sēdes sagatavošanas un norises kārtība. Noteikumos noteikti kritēriji administratīvās komisijas lēmumu pieņemšanai gan gadījumos, kad notiesātais lūdz lemt par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa un par notiesātajam noteiktā soda izpildes režīma mīkstināšanu, kā arī gadījumos, kad lemjams jautājums par soda izciešanas režīma pastiprināšanu.

Komisijas darbību nodrošinās komisijas sekretārs, kas būs brīvības atņemšanas iestādes tās struktūrvienības amatpersona, kas atbild par ieslodzīto uzskaiti.

Noteikumu projekta izstrādes gaitā sadaļa par kritērijiem administratīvās komisijas lēmumu pieņemšanai tika izmēģināta arī praksē pilotprojekta veidā. Izmēģinājums notika piecās ieslodzījuma vietās, lai aptvertu visus soda izpildes režīmus. Izmēģinājums pierādīja, ka lēmumu pieņemšanas kritēriji katrā ieslodzījuma vietā ir atšķirīgi.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par 2009.gada iesniegumiem par agrovides, mazāk labvēlīgo apvidu un NATURA 2000 maksājumiem

Valdība 31.martā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi 2008.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.282 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai””.

Grozījumi izstrādāti, jo veiktas izmaiņas Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.–2013.gadam pasākuma “Agrovides maksājumi” apakšpasākuma “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” atbalsta saņemšanas nosacījumos, lai nodrošinātu, ka atbalstu saņem tie bioloģiskie lauksaimnieki, kas ražo un realizē lauksaimniecības produkciju, kā arī lai iekļautos pasākumam atvēlētajā finansējumā.

Paredzēts, ka lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar bioloģiskās produkcijas ražošanu, lai saņemtu atbalstu apakšpasākuma ietvaros par pastāvīgajām pļavām un ganībām, tajās jānodrošina minimālais bioloģisko dzīvnieku blīvums 0,2 dzīvnieku vienības uz hektāru.

Tāpat, ņemot vērā kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, normatīvais akts bioloģiskajiem lauksaimniekiem nosaka zemākus minimālos ieņēmumus no lauksaimniecības produkcijas realizācijas. Piemēram, minimālie ieņēmumi no realizētās produkcijas ir aptuveni samēroti ar graudu cenu būtiskajām izmaiņām. Pie minimālo ieņēmumu aprēķina laukaugiem tiks ņemti vērā produkcijas krājumi. Tomēr turpmākajos gados bioloģiskajiem lauksaimniekiem noteiktos zemākos minimālos ieņēmumus ZM apņēmusies paaugstināt, tādējādi nodrošinot, ka atbalsts sasniedz produkciju ražojošos un uz tirgu vērstus bioloģiskos lauksaimniekus.

Ņemot vērā ierobežoto finansējumu, visos agrovides apakšpasākumos ir noteikti platību paplašināšanās ierobežojumi, t.i., kopējais attiecīgajā apakšpasākumā pieteiktās platības pieaugums kārtējā gadā nedrīkstēs pārsniegt 10%, salīdzinot ar 2008.gadu. Ja valstī kopumā noteiktais 10% platības pieaugums tiks pārsniegts, tad tiem lauksaimniekiem, kas būs paplašinājuši saistību platību vairāk nekā par 10%, saistības par šo paplašināto platību netiks uzņemtas vai tās neturpināsies un tādējādi lauksaimnieks atbalstu nesaņems.

Jaunas saistības no 2009.gada par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību varēs uzņemties tie lauksaimnieki, kuriem noslēdzies 2004.–2006.gada periodā uzņemtais saistību periods par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību. Saistības par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos varēs uzņemties lauksaimnieki, kuriem noslēdzies 2004.–2006.gadā uzsāktais saistību periods. Jaunas saistības integrētās dārzkopības veicināšanai un attīstībai, kā arī rugāju lauka saglabāšanai ziemas periodā netiks uzņemtas.

Noteikumu grozījumos nosacījumi atbalstam mazāk labvēlīgajos apvidos un maksājumi “Natura 2000” teritorijās esošām pastāvīgām pļavām un ganībām nav mainīti. Savukārt pasākumā “Natura 2000 maksājumi (meža īpašniekiem)” precizēts atbalsta saņēmēja statusa formulējums.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa