Zemkopības ministrija sagatavojusi ikgadējo "Lauksaimniecības gada ziņojumu". Tas ir detalizēts un analītisks pārskats par stāvokli lauksaimniecībā un lauksaimniecības attīstības 1998.gada programmā noteikto uzdevumu izpildi.

Zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs ziņojuma ievadā akcentē tās galvenās problēmas, kas aizvadītajā gadā kavējušas lauksaimniecības augšupeju. Pēc ministra domām, tā ir produkcijas iekšējā tirgus ierobežotība un neapgūtais ārējais tirgus, kā arī nepietiekama iekšējā tirgus aizsardzība, zema produktivitāte, nelielais valsts atbalsts. Turpmāk lauksaimniecības un lauku attīstības pamatā ir jābūt intensīvai saimniekošanai, lai varētu ražot kvalitatīvu un konkurētspējīgu produkciju. Tāpat jānodrošina iekšējā tirgus aizsardzība pret citu valstu subsidēto un par dempinga cenām importēto produkciju. Savukārt zemniekiem ir jāsaņem reāli atmaksājami kredīti. P.Salkazanovs uzsver, ka sekmīga lauksaimniecības produkcijas ražošana ir iespējama, paplašinot produkcijas eksporta iespējas.

Lauksaimniecības nozares speciālisti secina, ka pērn lauksaimniecības iekšzemes kopprodukts samazinājies par 8,7 procentiem. Kā iemesls tiek minēts Latvijas iekšējā tirgus situācija, nelabvēlīgi laika apstākļi, kā arī ekonomiskā krīze Krievijā. Piemēram, Krievijas krīzes rezultātā strauji samazinājās lauksaimniecības produkcijas eksports uz Krieviju. Mūsu pārstrādes uzņēmumos veidojās lieli produkcijas uzkrājumi. Tie būtiski veicināja ražošanas apjomu samazināšanos.

"Lauksaimniecības gada ziņojumā" veikta vispusīga analīze par 1998.gada atbalsta politiku lauksaimniecībā. Pērn lauksaimniecības subsīdijas tika izmaksātas 17,126 miljonu latu vērtībā. Valsts atbalsta līdzekļus izlietoja 10 subsīdiju programmu realizēšanai. Valsts atbalstu lauksaimniecības subsīdiju veidā dokumenta autori iedala četrās grupās: investīciju līdzfinansēšana, kredītu pieejamību veicinošās subsīdijas ražotājiem, kā arī tiešās un netiešās subsīdijas.

Aizvadītajā gadā valsts atbalstu saņēma 1474 zemnieku saimniecības, pārsvarā vidēji lielās, t.i., 1,5 procenti no zemnieku saimniecību kopskaita. Visvairāk subsīdijas izmantoja graudaugu, pākšaugu, eļļas augu, kā arī piena produkcijas ražotāji. 1998.gadā kā tiešās subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tika izmaksāti 4,8 miljoni latu, kā netiešās — 2,52 miljoni latu. Valsts atbalsta rezultātā pieauga jaunas tehnikas un tehnoloģijas iekārtu iegādes apjomi. Visiecienītākie bija NVS valstīs ražotie traktori, savukārt no rietumvalstu ražojumiem zemnieki iegādājās "Valmet" firmas tehniku.

Aizvadītajā gadā neparedzētus postījumus sējumiem nodarīja dažādas dabas stihijas. To rezultātā kā kompensācijas maksājumi par zaudējumiem subsīdijās tika izlietots vairāk nekā 270 tūkstoš latu. Vislielākie postījumi bijuši Latgales un Zemgales reģionā.

1998.gadā kredītu pieejamības veicināšanai tika paredzētas divas subsīdiju programmas — kredītu garantiju fonds un rudens lauku darbiem ņemtā kredīta procentu daļēja dzēšana. Pērn kredītu garantiju fonds izsniedza garantijas kredītiem 3 140 tūkstošu latu apmērā. Pēc statistikas ziņām, zemnieku saimniecības ņēmušas kredītus par 21,2 miljoniem latu.