Ministru kabineta rīkojums Nr.223

Rīgā 2009.gada 2.aprīlī (prot. Nr.22 31.§)

Par Kultūras centru darbības attīstības programmu 2009.–2013.gadam

1. Atbalstīt Kultūras centru darbības attīstības programmu 2009.–2013.gadam (turpmāk – programma).

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas īstenošanu 2009.–2011.gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmas īstenošanai 2012. un 2013.gadā izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

4. Kultūras ministrijai 2011. un 2014.gadā līdz attiecīgā gada 1.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanu.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības   integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Kultūras ministrs I.Dālderis

(Ministru kabineta

2009.gada 2.aprīļa rīkojums Nr.223)

Kultūras centru darbības attīstības programmas 2009.–2013.gadam kopsavilkums

Kultūras centrs ir viens no galvenajiem reģionālās un lokālās kultūras dzīves veidotājiem, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu, veicinot sabiedrības iesaisti kultūrā un sniedzot kultūras pakalpojumus lauku rajonos. Saskaņā ar 2007.gada datiem kultūras centros darbojās 3599 tautas mākslas kolektīvi ar 60236 dalībniekiem. Kultūras centros 2007.gadā organizēti 35754 pasākumi, kuros piedalījušies 5158,1 tūkst. apmeklētāju. Kultūras centrs ir daudznozaru kultūras institūcija ar lielu potenciālu, kas ļauj veidot sazarotas saites ne tikai ar dažādiem kultūras sektoriem, bet arī citām sabiedrības attīstības jomām, tādējādi aptverot daudzveidīgu un plašu auditoriju un nodrošinot vietējās kultūrvides kvalitāti un tradīciju ilgtspēju. Latvijas digitālajā kultūras kartē līdz 2008.gadam reģistrēti 556 kultūras centri.

Kultūras centru darbības attīstības programma 2009.–2013.gadam (turpmāk – programma) izstrādāta, lai veicinātu kultūras centru ieguldījumu valsts un pašvaldību sociālekonomiskajā attīstībā un valsts kultūrpolitikas aktuālo mērķu un uzdevumu īstenošanā. Programmas izstrādes mērķis ir arī ilgtermiņa politikas pamatnostādņu “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam “Nacionāla valsts”” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 “Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts””) (turpmāk – vadlīnijas) 4.3.2.apakšpunktā izvirzīto uzdevumu īstenošana. Deklarācijas par V.Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (2009.gada 11.marts) sadaļā “Kultūra” ir iekļauts uzdevums veicināt kultūras dzīvotspēju un pieejamību visā Latvijas teritorijā, un to nodrošina pašvaldībās esošie kultūras nami un tautas nami. Lai veidotu pēc iespējas kvalitatīvāku dzīves vidi visā valsts teritorijā, nepieciešams veikt kultūras namu un tautas namu akreditāciju.

Programmas mērķis ir attīstīt kultūras centrus, kuriem jākļūst par daudzfunkcionālu un kvalitatīvu kultūras pakalpojumu sniedzējiem, kas dod ieguldījumu daudzveidīga un sabiedrības aktīvai līdzdalībai pieejama kultūras un mūžizglītības procesa veidošanā visā Latvijas teritorijā.

Programmas informatīvajā daļā ir identificētas problēmas, kas kavē kultūras centru attīstību:

1) trūkst kultūras centru darbību un attīstību regulējošu normatīvo dokumentu, kas definē kultūras centru funkcijas un nodrošina kultūras centru attīstības perspektīvas;

2) trūkst pašreizējām nacionālās kultūrpolitikas vajadzībām un darba tirgus prasībām atbilstošu kvalitatīvu cilvēkresursu, jo kvalificētie speciālisti aizplūst no lauku kultūras centriem. Daudziem vietējiem kultūras darbiniekiem un pašvaldību vadītājiem trūkst informācijas par iespēju izmantot Eiropas Savienības fondus un citus finanšu instrumentus kultūras projektu īstenošanai un kultūras infrastruktūras pilnveidošanai, kā arī prasmes īstenot šīs iespējas, kas kultūras centru darbībai pavērtu jaunas perspektīvas;

3) novecojusī un nepievilcīgā infrastruktūra un materiāltehniskā bāze ierobežo daudzveidīga un kvalitatīva kultūras produkta piedāvājumu un jaunu mērķauditoriju piesaisti;

4) kultūras centru darbības atbalstu koordinējošās institūcijas valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” nepietiekamā kapacitāte ierobežo iespējas sniegt metodisko atbalstu kultūras centru darbībai. Šobrīd valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” rīcībā esošie resursi nevar nodrošināt plānoto kultūras centru akreditāciju.

Identificēto problēmu risināšanai noteikti šādi galvenie risināmie uzdevumi:

1. Izveidot normatīvo bāzi kultūras centru darbības pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai, paredzot kultūras centru akreditāciju.

2. Veicināt kultūras centru cilvēkresursu kvalitātes pieaugumu un nodrošināt metodisko atbalstu kultūras centrā strādājošajiem speciālistiem.

3. Paplašināt iespējas atbalstīt kultūras centru darbību, it īpaši infrastruktūras pilnveidošanā un modernizācijā, tādējādi veicinot kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu piedāvājumu.

Programmā izstrādāta kultūras centru definīcija un noteiktas kultūras centru funkcijas saskaņā ar vadlīnijās definēto minimālo kultūras pakalpojumu grozu. Programmas informatīvajā daļā iekļauti arī paredzamie politikas rezultāti un to sasniegšanas indikatori, kā arī detalizēts finansiālais pamatojums (aprēķins).

Programmas īstenošanai no 2012.gada līdz 2013.gadam valsts budžetā nepieciešams papildu finansējums 8360 latu apmērā.

Par programmā iekļauto uzdevumu izpildi atbildīgā institūcija ir Kultūras ministrija un tās Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra sadarbībā ar pro­grammā iesaistītajām institūcijām.

Kultūras ministrs I.Dālderis