Latvijas zemkopība starp pērno un gaidāmo ražu

Sagatavots pārskats par aizvadīto gadu lauksaimniecībā

Turpinājums no 1.lpp.

Piena nozares analīze liecina, ka aizvadītajā gadā piena ražošana valstī samazinājusies par 35,8 tūkstošiem tonnu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ir pieaugusi piena realizācija pārstrādes uzņēmumiem, bet tā samazinājusies tieši patērētājiem. Interesanti, ka tomēr Latvijā 1998.gadā uz vienu iedzīvotāju tika saražots par 18% vairāk piena nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. Joprojām mūsu piena ražotājiem aktuāls ir kvalitātes jautājums, jo iepirktā piena kvalitāte ir manāmi pasliktinājusies. Šobrīd piensaimnieki ražo par 25% vairāk produkcijas, nekā tā tiek pārdota iekšējā tirgū, tāpēc ir būtiski meklēt jaunas eksporta iespējas. Līdz šim visvairāk piena produktu tika eksportēts uz NVS valstīm. Izvērtējot Latvijas piensaimniecības tuvāko nākotni, speciālisti iesaka veicināt saimniecību veidošanu ar specializāciju piena ražošanā. Tas nozīmē, ka ir izdevīgi nodarboties ar šo nozari, ja saimniecībā govju skaits lielāks par 50, vidējais izslaukums no govs gadā — ne mazāks kā 5 500 kilogramu.

Pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošās informācijas, 1998.gadā samazinājusies graudu kopraža, visjūtamāk — miežu un rudzu sējumos. No 1998.gada ražas Latvijas tirgū tika piedāvāts pat lielāks Latvijā ražotu pārtikas kviešu apjoms nekā iespējamais gada patēriņš. Pērn rudzu kopraža bija pietiekama, bet pārtikai iepirka tikai 18,7 tūkstošus tonnu, tika importēti 11,3 tūkstoši tonnu pārtikas rudzu. Graudkopības nozares attīstība tiek saistīta arī ar graudu konkurētspējas pieaugumu. Tas reāli būs iespējams, jo šogad turpināsies valsts atbalsts jaunas tehnikas iegādei, kredīta procentu dzēšanai, sēklkopībai. Kopumā aizvadītais gads lauksaimnieciskajā ražošanā vērtējams kā nelabvēlīgs.

Atsevišķa nodaļa "Lauksaimniecības gada ziņojumā" atspoguļo ārējo tirdzniecību un tās nosacījumus. Latvijas lauksaimnieki uzskata, ka paveikts liels darbs, sakārtojot valsts lauksaimniecības likumdošanu atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) prasībām. Līdz ar to Latvijas ražotāji var izmanot vairākas priekšrocības no dalības PTO, piemēram, mūsu uzņēmējiem pieejamas 133 valstis kā tirdzniecības partneres ar atvieglotiem nosacījumiem, ievedmuitas tarifu saglabāšana lauksaimniecības produktiem, vislielākās labvēlības režīma likmes apmērā ar nelielu samazinājumu turpmāko 4–8 gadu laikā. Turpmāk būs iespējams vienlīdzīgi ar citām PTO dalībvalstīm risināt problēmas un strīdus savstarpējā tirdzniecībā.

Šī gada sākumā jau sāktas sarunas par tirdzniecības liberalizāciju PTO ietvaros, piešķirot muitas tarifu kvotas Latvijas piena un zivju pārstrādes produktiem. Pašlaik Saeimā tiek apspriesti lauksaimniecības produktu ievedmuitas tarifi. Zemkopības ministrija aizstāv ievedmuitas tarifu pieņemšanu saskaņā ar PTO panākto vienošanos. Šī vienošanās ir pozitīva, jo tā neparedz būtisku tarifu samazinājumu.

Šķiet, ka 1998.gads daudziem lauksaimniekiem paliks atmiņā kā "cūku kara" laiks. Tad arī radās nopietnas problēmas Baltijas valstu noslēgtā Brīvā tirdzniecības līguma ietvaros. Zemkopības ministrija sagatavoja ekonomisko pamatojumu, lai pierādītu nepieciešamību aizsargāt savu iekšējo tirgu pret Igaunijas cūkgaļas importu. Ir nepārprotams atzinums, ka turpmāk vēl nopietnāk jārisina jautājums par iekšējā tirgus aizsardzību.

Zemkopības ministrijā pašlaik tiek gatavota Lauksaimniecības attīstības 2000.gada programma, kas noteiks lauksaimniecības attīstības uzdevumus nākamajam gadam, konkretizēs to īstenošanas pasākumus. Programma ir jāsagatavo līdz augustam, pēc tam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Šādu procedūru nosaka Lauksaimniecības likums.

Dagnija Muceniece

— "Latvijas Vēstnesim"