Mērķis

Pamatojums

Rīcība

Mērķtiecīga valsts pārvaldes rīcība pieaugošas sociālās spriedzes apstākļos.

• Ekonomiskā nelīdzsvarotība, pat veiksmīga risinājuma gadījumā finanšu un ekonomiskai krīzei, tomēr var novest pie būtiskas sociālās nelīdzsvarotības. Budžeta tēriņu samazinājums un nepieciešamība īstenot strukturālās reformas radīs sociālo spriedzi krīzes laikā. Jebkuras sistēmiskas krīzes laikā palielinās sociālo anomiju intensitāte un ir apgrūtināta tiesībsargājošo iestāžu iespējas normālā režīmā tikt ar tām galā. Tāda nespēja un neaizsargātības sajūta vēl vairāk kāpina vēlmi pašaizsargāties un nodrošināties ar drošības līdzekļiem personiski.

• Izveidot īpašu krīzes grupu, kas nekavējoties izanalizētu  Latvijas sociāli visneaizsargātāko grupu finansiālo stāvokli un riska faktorus.  Visa sociālā politika ir jāmērķē uz materiāli visnenodrošinātākajām iedzīvotāju grupām, jo vismaz pāris nākamos gadus uzturēt esošo sociālo budžetu ar visai lielu skaitu pabalstu, pensiju un citu izmaksu nebūs iespējams.  Krīzes darba grupai vajadzētu skatīties plašāk un analizēt absolūti visus iespējamos pasākumus (t.sk. attiecībā uz komunālajiem maksājumiem, banku kredītiem, iespējams, īpašas pārtikas programmas izveidi u. tml.).

Garantēt noteiktu sociālās drošības līmeni sabiedrībā un sekmēt sadarbību un pašorganizēšanās iniciatīvas augsta riska sociālās nedrošības apstākļos.

• Pieaugoša bezdarba un sociālās spriedzes apstākļos ir kritiski nepieciešams radīt minimālu sociālās drošības līmeni, izstrādājot sociālās aizsardzības programmu. Tas uztur sociālo normu, nevairo klusējošu atbalstu izpratni sociālās anomijas gadījumos.

• Nepieciešams risināt gan jautājumus par minimālā iztikas līmeņa nodrošināšanu ilgstošajiem bezdarbniekiem pēc bezdarba pabalsta saņemšanas perioda beigām, gan arī risināt ar to pakārtoti saistītos jautājumus, t.sk. izglītības un veselības aprūpes pieejamību bēriem, kuru ģimenes ir skārusi bezdarba problēma. Bezdarbs arī nevar rosināt bezdarbību vai paļaušanos uz sociālo palīdzību. Atbalsts jāsaista ar palīdzības saņēmēja konkrētām aktivitātēm.

• Pieaugoša bezdarba un sociālās spriedzes apstākļos ir nepieciešams izstrādāt minimālo garantēto sociālās palīdzības programmu, tajā vienkopus skatot gan valsts, gan pašvaldību kompetences jautājumus, atvieglojot iedzīvotājiem orientēšanos situācijā. Ir nepieciešams definēt, kādu palīdzību un kur cilvēks var saņemt atkarībā no situācijas, kurā atrodas (bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods, laiks pēc tam, atbalsts bērnu izglītībai, palīdzība krīzes situācijā).

• Izstrādāt visaptverošu minimālo garantēto sociālās palīdzības programmu, kas skaidri definē vienotu standartu visā Latvijā un nodrošina viegli saprotamu un pārskatāmu informācija, kā iedzīvotājiem rīkoties, saskaroties ar iztikas grūtībām

• Pašvaldībām papildus obligāto sociālo pabalstu izmaksai primāri koncentrēt resursus bērnu un jauniešu izglītības iespēju nodrošināšanai, it īpaši lauku teritorijās, nodrošinot bezmaksas nokļūšanu izglītības iestādēs un piešķirot bezmaksas pusdienas bērniem, kuru vecāki ilgstoši atrodas bezdarba situācijā.

• Publisko pakalpojumu līgumos iekļaut nosacījumus par sociālo nodarbinātību – lielāku nodarbināto skaita piesaisti. Svarīgi to saistīt ar valstij svarīgām stratēģiskām prioritātēm - infrastruktūra, enerģētika, zaļā ekonomika.

• Nepieciešamās normatīvās bāzes izveide, lai radītu iespēju dibināt Sociālos uzņēmumus, kas iesaistītos valsts ekonomisko un sociālo problēmu risināšanā .

Mērķis

Pamatojums

Darbība

Sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts pārvaldē, tai skaitā lēmumu pieņemšanā  par valsts finansējuma sadali un izlietojumu.

• Aktīvākai sabiedrības daļai ir iespēja iesaistīties sociāli jūtīgu lēmumu pieņemšanā, līdz ar to palielinās sabiedrības kopīgā atbildība par pieņemtajiem lēmumiem un krīzes pārvarēšanu.

• Valsts pārvaldē (ministrijās) pāriet uz līdzdalīgās budžetēšanas praksi (iesaka PB,OECD un ES) un stiprināt sociālo partneru kompetenci aktīvi un profesionāli iesaistīties.

Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldes funkciju auditā.

• Valsts iestāžu skaita samazināšana ir veids, ka ietaupīt nodokļu maksātāju līdzekļus.

• Tiešāka sabiedrības pārstāvju (NVO un ekspertu) klātbūtne nozīmētu lielāku spiedienu uz ierēdņiem samazināt centrālo pārvaldi.

• Līdztekus Funkcionālā audita komisijai, kur darbojas valsts pārvaldes pārstāvji, būtu nepieciešams izveidot neatkarīgu ekspertu paneli, kas tuvākā mēneša laikā izstrādātu savus priekšlikumus par likvidējamo iestāžu un privātajam, iespējams, arī NVO sektoram nododamo funkciju sarakstu un mehānismu.

Pašvaldību iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā par pašvaldības budžetu, tai skaitā valsts dotāciju pārdalē un izlietojuma uzraudzībā.

• Samazinoties valsts dotācijām pašvaldībām sociālo un izglītības funkciju nodrošināšanai, ir īpaši svarīgi, lai iedzīvotāji kontrolētu naudas pārdali būtiskāku funkciju uzturēšanai.

• Pašvaldībās veidot iedzīvotāju budžeta komisijas, kas uzraudzītu pašvaldības budžeta pārdali un izmantošanu; kā arī pašvaldības funkciju izpildes konsultatīvās komisijas.

Iedzīvotāju aktīvās līdzdalības palielināšana.

• Sabiedrības plašāka līdzdalība ne tikai palielinās cilvēku kapacitāti piedalīties sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, bet arī nodrošinās nodarbošanās veidu bezdarba situācijā (piemēram, piesaistot bezdarbniekus sociālam darbam).

• Sociālās spriedzes un neuzticības valsts varai apstākļos sevišķi svarīga kļūst sabiedrības iesaiste. Līdzdalība publiskajos procesos gan sekmē to kvalitāti, gan arī palielina iedzīvotāju informētību un izpratni par notiekošajiem procesiem.

• Sekmēt iedzīvotāju iesaistīšanos sociālās aktivitātēs, t.sk pašorganizācijas iniciatīvās, NVO, kas kalpo kā atbalsta un nodarbinātības mehānisms ilgstoša bezdarba situācijā.

• Latvijas Foruma kā ilgtermiņa pilsoniskās/iedzīvotāju kustības izveide.

Publiskās pārvaldes darba efektivitātes paaugstināšana.

• Nepieciešams veikt strukturālas izmaiņas publiskās pārvaldes sistēmā, novēršot funkciju pārklāšanos un neefektīvu darbību. Tikai strukturālas izmaiņas var sniegt iespējas tālāku valsts pārvaldes izdevumu samazināšanai, neapdraudot publisko pakalpojumu sniegšanas iespējas.

• Nepieciešams nodrošināt ES SF maksimāli efektīvu pielietojumu, jo tas ir viens no nedaudzajiem investīciju instrumentiem tuvākajos gados. To apguves efektivitāte un izvēlētās investīciju jomas būtiski ietekmēs ekonomisko un sociālo situāciju Latvijā.

• Pastāv pamatots risks, ka pašvaldības neierobežo savus izdevumus pirmsvēlēšanu periodā, radot draudus, ka otrajā pusgadā trūks finansējums to pamatfunkciju nodrošināšanai, t.sk. obligāto sociālo pabalstu (Garantētais iztikas minimums un Mājokļa pabalsts) izmaksai. Situāciju īpaši aktualizē līdz ar vietējo pašvaldību vēlēšanām notiekošā pašvaldību apvienošana, kas nozīmē papildu izaicinājumus to darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

• Likvidēt visas valsts aģentūras, atjaunojot tikai tās, kuras ir stratēģiski nepieciešamas valsts pamatfunkciju veikšanai un kuras nevar pārņemt nevalstiskie partneri.

• Izvērtēt arī valsts teritoriālo iestāžu darba optimizācijas iespējas un izveidot reģionu mājas, nodrošinot pakalpojumu pieejamības uzlabošanos un administrāciju optimizāciju.

• Paātrināt ES SF pārstrukturēšanu, palielinot uzsvaru uz ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību veicinošām aktivitātēm, kā arī atbalstu bezdarba situācijā. Vienkāršojot ieviešanu.

• Vietējās pašvaldībās veidot iedzīvotāju budžeta un funkciju izpildes komisijas, kas seko līdzi budžeta tēriņiem priekšvēlēšanu periodā, novēršot izdevumus, kas tiek veikti uz otrā pusgada finansējuma rēķina.

Mērķis

Pamatojums

Darbība

Izglītības politikas aparāta restrukturizācija un administratīvo izdevumu samazināšana.

• Nepieciešams pēc iespējas atbrīvot resursus izglītības iestāžu uzturēšanai un palielināt izglītības sistēmas efektivitāti.

• Nekavējoties veikt IZM funkcionālo auditu, atbrīvojot ministriju no politikas ieviešanai nevajadzīgām funkcijām, likvidējot aģentūras, izņemot stratēģiski svarīgas jomas, kur ir iespējams pamatot funkciju veikšanas nepieciešamību tieši un tikai valsts sektorā.

• Izveidot Inovatīvās pētniecības attīstības fondu, kas var darboties pēc privātas-publsikās partnerības principa, novirzot tajā finansējumu no IZM, kas ir paredzēts tirgus pieprasītiem pētījumiem.

Vispārējās izglītības efektīvāka finansēšana, pēc principa “nauda seko skolēnam uz skolu”.

• Pašlaik skolu darbs tiek finansēts gan no valsts, gan no pašvaldības budžeta, bet izdevumi un skolotāju skaits uz vienu skolēnu atšķiras atkarībā no pašvaldības. Nepieciešams uzlabot vecāku iespējas izvēlēties skolu un skolas motivāciju piesaistīt skolēnus, kā arī nodrošināt taisnīgāku līdzekļu sadali.

• Nekavējoties aprēķināt izglītības izdevumus vidēji uz vienu skolēnu (gan no valsts, gan no pašvaldības budžeta) un izveidot jaunu finansēšanas sistēmu, lai nauda sekotu skolēnam uz skolu. Izstrādāt un ieviest vecāku vaučeru finansējuma modeli pamata un vidējās izglītības sistēmā.

• Tūlīt nodot vispārējās izglītības budžetu, izņemot izglītības satura attīstīšanas un centralizēto eksāmenu finansējumu, pašvaldībām, ņemot vērā demogrāfiskās prognozes katrā pašvaldībā (vai vismaz rajonā).  Budžetu nodot, balstoties uz principu dotācija skolniekam, nevis balstoties uz skolotāju slodžu skaitu un klases izmēru, lai pašvaldība (vai nu viena, vai sadarbojoties vairākām pašvaldībām), piesaistot skolēnu vecāku pārstāvjus, izlemj, kā šo budžetu racionāli izmantot (vai nu slēdzot skolas ar ļoti mazu skolēnu skaitu klasēs un nopērkot skolas autobusu, vai ļaujot skolotājiem strādāt ar dažādu vecumu klašu skolēniem u. tml.). Visi pārējie kritēriji izglītības budžeta sadalīšanai (klases lielums, slodzes lielums, noteiktais skolotāju skaits) jālikvidē.

Saiknes nodrošināšana starp skolotāja profesionalitāti un atalgojumu, skolotāju algu īstermiņa stabilitāte un vidējā termiņa pieaugums. Skolotāju skaita samazināšana.

• Nepieciešams nodrošināt budžeta naudas investīciju efektivitāti skolotāju izglītībā un skolotāju algās, vienlaikus palielinot profesionālāko skolotāju sociālo drošību un motivāciju.

• Skolotāju atalgojumā pāriet no sadrumstalotās stundu tarifikācijas sistēmas uz 40 stundu darba nedēļu un noteikt skolotāja algu atkarībā no kvalifikācijas.

• Ieviest skolotāju tālākizglītības reformu un skolotāja karjeras modeli, ko izstrādāja VIKNVA ar ESF finansējumu.

• Samazināt skolotāju skaitu, pēc iespējas saglabājot esošās algas, un vidējā termiņā atsākt skolotāju algu palielināšanu, kamēr vidējais skolotāja atalgojums nesasniegs ANO Education For All finanšu indikatoru.

Drošības tīkla izveide no pamatizglītības izkritušajiem skolēniem.

• No izglītības izkritušie ir augsta bezdarba un nabadzības riska grupa, kas ar laiku var pārtapt par neatgriezenisko cilvēkkapitāla zaudējumu Latvijai.

• Darbinot publiskā-privāta sektora partnerības principu, nodrošināt no pamatizglītības izkritušajiem iespēju apgūt sākotnējo profesionālo izglītību uzņēmumos, paralēli nodrošinot iespēju apgūt pamatizglītību (vispārizglītojošus priekšmetus).

Augstākās izglītības reģionalizācija un efektivitātes/ekonomiskās atdeves kritēriju ieviešana augstākās izglītības finansēšanā.

• Latvijā ierobežoti cilvēkresursi un zema resursu koncentrācija augstskolās traucē tādai augstākas izglītības attīstībai, kas nodrošinātu zināšanu sabiedrības un augsto tehnoloģiju izaugsmi. Apvienojot pūles ar citu Baltijas jūras valstu augstskolām, Latvija var ātrāk tikt pie kvalificētiem speciālistiem visās izaugsmei nepieciešamas jomās.

• Nodrošināt Latvijas studējošajiem iespēju iegūt kopējos akadēmiskos un zinātniskus grādus Latvijas un ārvalstu augstskolās, īpaši rosinot sadarbību starp Baltijas jūras reģiona augstskolām, paplašinot iespēju apgūt daļu no mācību programmām Latvijā svešvalodās, lai piesaistītu vairāk starptautiski izglītoto pētnieku un pasniedzēju zinātniskām darbam Latvijā.

• Ieviest starptautisko ekspertīzi profesoru vēlēšanu procedūrā Latvijas augstskolās.

• Veikt augstskolu akadēmiskā un ekonomiskā snieguma un to cilvēkresursu zinātniskās kvalifikācijas starptautisku izvērtējumu, turpmāk valsts līdzfinansējumu augstskolām plānojot saskaņā ar attiecīgās nozares/ augstskolas akadēmisko un zinātnisko sniegumu.

Zinātnes attīstības atbalsta efektivitātes uzlabošana un internacionalizācija.

• Šaura zinātniskā vide un iekšējās konkurences trūkums neļauj izveidot valstī zinātnes projektu vērtēšanas sistēmu, kas atbilst starptautiskiem kritērijiem.

• Fundamentālo pētījumu finansēšanai (tai skaitā no ES struktūrfondiem) izveidot Zinātnes fondu, kas administrētu grantu konkursus, zinātnisko projektu vērtēšanai piesaistot galvenokārt starptautisko ekspertīzi.