Par dalību NATO 60 gadu jubilejas samitā Strasbūrā/Kēlā

Valsts prezidents 

Šodien, 3.aprīlī, Valsts prezidents Valdis Zatlers devās darba vizītē uz Franciju, lai piedalītos robežupes Reinas abos krastos – Strasbūrā (Francija) un Kēlā (Vācija) – notiekošajā NATO 60.gadadienai veltītajā samitā.

NATO samita pirmajā dienā Valsts prezidents piedalīsies NATO valstu un valdību vadītājiem rīkotajās darba vakariņās. Savukārt sestdien, 4.aprīlī, notiks svinīgā ceremonija uz gājēju tilta pār Kēlas upi un piemiņas brīdis Francijas pusē, kā arī NATO Ziemeļatlantijas padomes sēde ar visu NATO valstu un valdību vadītāju piedalīšanos.

Plānots, ka NATO 60.gadadienai veltītajā sanāksmē NATO valstu vadītāji vienosies par jaunas alianses stratēģiskās koncepcijas izstrādes uzsākšanu, tādējādi nosakot NATO ilgtermiņa uzdevumus un spējas nākamajiem desmit gadiem. Būtiska uzmanība NATO samita laikā tiks pievērsta arī NATO operāciju izvērtēšanai, jo īpaši Afganistānā, kas pašreiz ir nozīmīgākā NATO operācija. Tāpat samita darba kārtībā ir iekļauts jautājums par turpmāko alianses paplašināšanos, kā arī aktuālie NATO partnerattiecību jautājumi, tostarp ar Krieviju.

Pēc dalības NATO samitā Valsts prezidents dosies uz Prāgu, lai piedalītos svētdien, 5.aprīlī, notiekošajā Eiropas Savienības–ASV neformālajā sanāksmē. Vizītes laikā V.Zatleram plānotas darba pusdienas ar Eiropas un ASV līderiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Ārlietu ministrs 

3. un 4.aprīlī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Strasbūrā/Kēlā.

NATO samitā galvenā uzmanība tiks veltīta NATO attīstībai, sadarbībai ar partnervalstīm, kā arī alianses spējām un lomai, stājoties pretim tradicionālajiem un nākotnes drošības izaicinājumiem. Paredzams, ka samitā tiks apstiprināta Deklarācija par alianses drošību, ar ko tiks uzsākts jaunas NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādāšanas process. Šobrīd spēkā esošā NATO Stratēģiskā koncepcija tika apstiprināta 1999.gadā.

Būtisku samita daļu aizņems diskusijas par NATO operācijām Afganistānā un Kosovā. Gatavojoties gaidāmajām Afganistānas prezidenta un provinču vēlēšanām, svarīgi turpināt atbalstīt afgāņu spējas uzņemties atbildību par drošības situāciju savā valstī, kā arī izvērtēt esošo NATO dalībvalstu ieguldījumu. NATO operācija Kosovā joprojām sniedz būtisku ieguldījumu visa reģiona stabilizācijā, tādēļ nepieciešams turpināt atbalstīt Kosovas drošības spēku izveidi.

Sagaidāms, ka valstu un valdību vadītāji samitā diskutēs par NATO–Krievijas attiecību turpmāko attīstību pēc NATO ārlietu ministru 5.marta sanāksmes vienošanās par formālo NATO–Krievijas kontaktu atjaunošanu, kas tika pārtraukti pēc Krievijas–Gruzijas konflikta.

Pirmo reizi kā pilntiesīgām alianses dalībvalstīm piedaloties Albānijai un Horvātijai, samitā plānotas arī diskusijas par turpmāko Rietumbalkānu reģiona valstu eiroatlantiskās integrācijas perspektīvām.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Aizsardzības ministrs un NBS komandieris 

3. un 4.aprīlī aizsardzības ministrs Imants Lieģis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs piedalās Strasbūras/Kēlas NATO valstu un valdību vadītāju 60 gadu jubilejas sanāksmē.

Samita ietvaros 3.aprīlī paredzētas arī aizsardzības ministru darba vakariņas, kurās plānots pārrunāt NATO transformācijas jautājumus.

Aizsardzības ministram Imantam Lieģim plānotas trīs divpusējas tikšanas – ar Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministri Anni Grēti Strēmu–Eriksenu, Dānijas aizsardzības ministru Sērenu Gēdi un ASV padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džeimsu Džounsu.

Viens no būtiskākajiem diskusiju jautājumiem samitā būs turpmākās rīcības stratēģija Afganistānā. Samita laikā tiks apstiprināta arī Deklarācija par alianses drošību, kas nosaka galvenos NATO uzdevumus mūsdienu starptautiskajā drošības vidē. Šis dokuments kalpos par ceļa karti jaunas NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādei.

Samitā tiks svinīgi atzīmēta divu Austrumeiropas valstu – Horvātijas un Albānijas – pievienošanās līdzšinējām 26 alianses dalībvalstīm.

Pasākuma svētku noskaņu vairo arī Francijas nesenā atgriešanās NATO militārajā komandstruktūrā, kuru tā pameta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments