Latvijas Zinātņu akadēmija: Par dzedro krīzes pavasari, un prāta optimismu

Latvijas Zinātņu akadēmija, sacīja tās prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis, tradicionāli – ap Lieldienām – bija sanākusi uz Pavasara pilnsapulci. Diskusijai – par valsts attīstību un zinātni. Pasaulē un Eiropā notiek arvien lielāka zinātnes un tās pārvaldības demokratizācija, arī Latvijā. Ja pirms 2–3 gadiem varējām runāt par būtiski pieaugošu sabiedrības interesi par zinātnes attīstību, vai šobrīd krīze nav negatīvi ietekmējusi arī šo interesi?

Latvijas zinātne mainās, un viena no tās spēcīgām iezīmēm ir relatīvi labs iznākums saiknē ar praksi. Mums ir stiprās puses, mums ir ar ko lepoties. Bet galvenais drauds Latvijas zinātnei ir “smadzeņu aizplūde”. Steidzami ir vajadzīga programma un tās realizācija – neatkarīgi no Starptautiskā valūtas fonda rekomendācijām, programma, kas novērstu neatgriezenisko Latvijas labākā genofonda aizplūdi uz citām zemēm. Es aicinu Saeimu, valdību un sabiedrību uz darbību, lai šo draudu novērstu.

Referātu “Ekonomiskā krīze – “kritiens uz augšu”” nolasīja LZA korespondētājloceklis Dr. oec. Uldis Osis, izraisot aktīvu jautājumu un debašu vilni.

Par Latvijas zinātnes potenciālu liecināja gadskārtējā LZA vārdbalvu pasniegšana. Konkursu rezultātā tās saņēma pieredzes bagātie pētnieki, kuru darbi papildinājuši zinātni un kultūru, bet galvenais – virkne jauno zinātnieku, kuru ceļš zinātnē vēl tikai sācies. Tas ir pārliecinošs pierādījums Latvijas zinātnes potenciālajām iespējām.

Pilnsapulces dalībnieki noklausījās divus pārskatus par akadēmijas darbību – LZA ģenerālsekretāra Valda Kampara un Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Pētera Zvidriņa ziņojumus.

Ilga Tālberga, LZA zinātniskais sekretariāts

Akadēmiskais referāts “Ekonomiskā krīze – “kritiens uz augšu”” Tēzes

• Runājot par ekonomisko krīzi, par vienu no tās galvenajiem izraisītājiem tiek minēta nesamērīga banku ekspansija visā pasaulē, īpaši nekustamo īpašumu jomā, jo sevišķi Latvijā. Taču arvien lielāku ievērību gūst atziņa, ka mēs esam saskārušies globālā ekonomiskā ciklā, kura veidošanos pastiprināja problēmas finanšu sistēmā.

• Ar ekonomisko ciklu parasti saprot vairāk vai mazāk plašas ekonomiskās aktivitātes svārstības ap noteiktu ilgtermiņa attīstības  trenda līniju vairāku mēnešu vai pat gadu laikā. Svārstības ietver vairākas fāzes: no salīdzinoši straujas ekonomikas attīstības, ekspansijas vai buma līdz tās palēninājumam, stagnācijai vai recesijai.

• Runājot par ekonomiskiem procesiem, varam izteikt pieņēmumu, ka, ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās krīzes dziļumu un smagumu, tās globālo izplatību, mēs esam sastapušies ar pārejas posmu no viena pietiekami liela ekonomiskā cikla uz jaunu. Latvijā kopš 2005.gada pastāv Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2007.–2013.gadam. <http://www.nap.lv/lat/> Tajā definēts mērķis – sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. Tas viss šodienas krīzes situācijā nav mazāk svarīgs, drīzāk otrādi, beidzot tā pa īstam aktualizējies. Taču NAP tā arī nav kļuvis par galveno vidējā termiņa plānošanas dokumentu, valdības/u darbības pamatu, kādam tam vajadzēja būt. Drīzāk var teikt – tas varas un politikas līmenī tiek konsekventi ignorēts. Par to var pārliecināties, palasot arī V.Dombrovska valdības deklarāciju un salīdzinot ar to, kas rakstīts NAP.

• Arī mūsu izglītības un zinātnes jomā ir gan vecās, gan jaunās sistēmas elementi. Tādēļ šajā jomā būtu nepieciešamas būtiskas reformas, vispirms sākot ar izglītību. Ir būtiski, it īpaši augstskolās, palielināt darbu pie situāciju analīzes, praktiskiem projektiem un pētniecības tēmām. Daudz lielāka loma jāpiešķir darbam grupās, komandās, “prāta vētrām”, semināriem utt. Manuprāt, šāda pieeja nav īpaši saistāma ar kādām noteiktām profesijām. Tai vajadzētu būt ieaudzinātai rakstura īpašībai, jau sākot no bērnudārza. Tādai, kas veido radošu un aktīvu individualitāti un tātad sabiedrību kopumā. Runājam taču par nākotnes “zināšanu sabiedrību”. Rodas jautājums – kādu zināšanu? Es teiktu – zināšanu plašā izpratnē, kas ietver arī prasmes, varbūt pat kā svarīgāko zināšanu elementu.

• Jaunas nacionālās zinātniski industriālās sistēmas izveidošanai nepieciešamas starta investīcijas. Tās būtu vienas no visefektīvākajām investīcijām valsts attīstībā kopumā. Pašlaik ir izsludināts konkurss uz riska fondu veidošanu. Tas būs labs atbalsts jaunajiem uzņēmumiem. LHZB tiek atvērta jauna programma produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai. Te nu ir “spēka pielikšanas punkts” zinātniekiem, lai tādi produkti taptu. Taču tā ir neliela daļa no ārējā valsts aizņēmuma izlietojuma. Lielākā daļa paredzēta budžeta “caurumu” aizlāpīšanai.

• Kādi vēl varētu būt citi pasākumi?…

• Eiro ieviešana Latvijā drīzumā iespējama tad, ja EK pārskatīs Māstrihtas kritērijus. Tas maz ticams. Tātad droši vien ne agrāk par 2012.–2013.gadu vai pat vēlāk. Attiecībā uz lata kursu uzskatu, ka šobrīd vajadzētu “atsieties” no piesaistes eiro, lai tas kādu laiciņu brīvi “peld”. Vispirms tas būtiski atvieglotu eksportu. Problēmas rastos eirokredītus paņēmušajiem cilvēkiem, it īpaši ja tas ņemts mājokļa iegādei. Domāju, ka valstij vajadzētu šos mājokļus (ja tas ir vienīgais) uz laiku pārņemt no bankām un dot 2–3 gadus ilgas kredītu brīvdienas. Tas ļautu brīvāk uzelpot arī bankām un atsākt tautsaimniecības kreditēšanu. Tam pat nevajadzētu papildus naudu valsts budžetā, ar nosacījumu, ka kredīta ņēmēji turpina maksāt vismaz kredīta procentus.

• Tikai tā pašreizējo ekonomisko krīzi iespējams pārvērst par kritienu uz kāpnēm, kas ved augšup.

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Dr.oec. Ulda Oša referāta tēzes 2009.gada 2.aprīļa Pavasara pilnsapulcē

Bet Latvijas zinātne strādā, un godina zinātnes darītājus

Senāta lēmums:

Piešķirt LZA vārdbalvas:

Aivaram Lagzdiņam – Dr.h.c. (Polimēru mehānikas institūts) – Frīdriha Candera balvu mehānikā par darbu ciklu plastiskuma teorijā

Andrejam Reinfeldam – LZA kor.loc. (LU Fizikas un matemātikas fakultāte) – Pīrsa Bola balvu matemātikā par darbu ciklu “Redukcijas princips dinamiskās sistēmās”

Arvīdam Barševskim – Dr.biol. (Daugavpils Universitāte) – Heinricha Skujas balvu bioloģijas zinātnēs par publikāciju kopu par adefāgo vaboļu (Adephaga) apakškārtas Latvijas un pasaules faunu, taksonomiju un izplatību (2001–2007)

Ellai Buceniecei – Dr.phil. (LU Filozofijas un socioloģijas institūts) – Teodora Celma balvu filozofijā par pētījumiem ideju vēsturē un fenomenoloģijā Latvijā

Kalvim Torgānam – LZA īstenajam loceklim (Latvijas Universitāte) – Dītriha Andreja Lēbera balvu tiesību zinātnēs par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas likumdošanas izveidē un likumu tālākā veidošanā Eiropas Savienībā

Antonam Ružam – Dr.agr. (LLU vadošajam pētniekam) – Pauļa Lejiņa balvu lauksaimniecības zinātnēs par darbu kopu “Graudaugu ražas un kvalitātes veidošanās likumsakarību izpēte”

Ojāram Bušam – Dr.habil.philol. (LU Latviešu valodas institūta vadošajam pētniekam ) – Kārļa Mīlenbaha balvu par praktisku sniegumu latviešu valodniecībā (kopā ar Rīgas Latviešu biedrību) par ieguldījumu Latvijas vietvārdu izpētē un standartizācijā un valodas kopšanā

Albertam Varslavānam – LZA korespondētājloceklim (Latvijas Universitāte) – Arveda Švābes balvu Latvijas vēsturē par monogrāfiju “Latvijas Republika starpvalstu attiecību sistēmā. Pirmā desmitgade. 1919–1929”. R., 2008.–294 lpp.

Aldonim Vēriņam – Dr.h.c.biol. – Artura Balklava balvu zinātnes popularizēšanā par izcilu devumu puķkopības un daiļdārzkopības sasniegumu popularizēšanā Latvijā un ārpus tās robežām

Grigorijam Veinbergam – LZA korespondētājloceklim (Latvijas Organiskās sintēzes institūts) – Gustava Vanaga balvu ķīmijas zinātnēs par darbu kopu “Bioloģiski aktīvu savienojumu sintēze uz beta- un gamma- aminoskābju pamata”

LZA vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem:

Elīnai Laizānei – Mg. (LU Fizikas un matemātikas fakultāte, LU Cietvielu fizikas institūts) – Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā – par darbu “Azobenzolu atvasinājumu saturošu polimēru plāno kārtiņu optiskā strukturēšana”

Jekaterinai Petuškovai – Mg. ( Latvijas Organiskās sintēzes institūts) – Mārtiņa Straumaņa–Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā par darbu “Policiklisku 1,2,3,4-tetrahidropiridīnu sintēze un reakcijas”

Kasparam Šlihtam – Mg. (Latvijas Universitāte) – Zentas Mauriņas balvu humanitārajās zinātnēs par darbu “Dziedināšana un tās nozīme Marka evaņģēlijā”

Kristapam Jaudzemam – Mg. (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) – Emīlijas Gudrinieces balvu ķīmijā par darbu “Proteīnu KMR spektroskopija un telpiskā uzbūve: DNAI un cikliskās sortāzes A piemēri”

Piešķirt LZA balvas jaunajiem zinātniekiem:

Natālijai Sergejevai – Mg. (Daugavpils Universitāte) – par darbu “Par lineāriem spektriem ar integrālu robežnosacījumu”

Sergejam Gaidukovam – Mg. (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) – par darbu “Montmorilonīta nanolīmeņa plākšņveida daļiņas saturoši polimērkompozīti”

Ingunai Gobai – Mg. (Latvijas Universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts) – par darbu “Simetriski aizvietotu un hirālu 1,4-dihidropiridīnu sintēze un elektroķīmiskā izpēte”

Zilgmai Irbei – Mg. (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) – par darbu “Biokeramisko materiālu ieguve, izmantojot kalcija fosfātus un biosaderīgus stiklus”

Ilonai Dzenei – Bc. (LU Latviešu valodas institūts) – par darbu “Sakstagala izloksnes zilbes intonācijas”

Lindai Pietei – Mg. (Latvijas Universitāte) – par darbu “Eponīmi dabaszinātnēs latviešu un lietuviešu valodā”

Izteikt atzinību jaunajiem zinātniekiem:

Jūlijai Brovkinai – Mg. (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) – par darbu “Bērza koksnes šķīstošo lignīnu iegūšana un to modificēšanas produktu pielietošana atputekļošanai un fāzu robežas stabilizācijai”

Nataļjai Jeļinskai – Mg. (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) – par darbu “Dabas polisaharīdu ietekme uz polivinilspirta biosistēmu īpašībām”

Oskaram Purmalim – Mg. (LU Ķīmijas fakultāte) – par darbu “Kūdras humusvielu un metāla jonu mijiedarbības raksturs”

Agnesei Stundai – Mg. (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) – par darbu “Stikla keramikas fāžu sastāva pētījumi”

Aleksandram Berežnojam – Dr.sc.ing. (Transporta un sakaru institūts) – par darbu “Transporta plūsmas modeļu vadošo parametru ietekmes uz pilsētas ceļu kustības vadības efektivitāti izpēte”

Gitai Šakalei – Mg. (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) – par darbu “Poliizoprēna – nanostrukturēta oglekļa kompozīta kā ķīmiskā sensora materiāla izstrāde un īpašību izpēte”

Lanai Vasiļevskai – Mg. (RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts) – par darbu “Kombinēto Saules siltumapgādes sistēmu modelēšana”

Jurģim Grūbem – Bc. (Latvijas Universitāte, LU Cietvielu fizikas institūts) – par darbu “Daudzfotonu procesā ierosināta erbija jona luminiscence oksifluorīdu stiklā un keramikā”

Aivaram Vembrim – Mg. (LU Fizikas un matemātikas fakultāte, LU Cietvielu fizikas institūts) – “Indandionu atvasinājumus saturošu polimēru materiālu nelineārās optiskās efektivitātes un stabilitātes pētījumi”

Atim Egliņam-Eglītim – Mg. (Liepājas Universitāte) – par darbu “Liepājas Pedagoģijas akadēmijas konkurētspēja augstākajā izglītībā”

Zandai Misiņai – Bc. (Latvijas Universitāte) – “Piebalgas un piebaldzēna motīvs mūsdienu latviešu dzejā”