Par Eiropas Savienības fondu apguves efektivizēšanu
Latvijas politiķiem jāpieņem politisks lēmums, kā padarīt efektīvāku Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apguvi, uzskata Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.
Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 1.aprīlī, iepazinās ar progresu ES fondu finansējuma apguvē, pētot, cik efektīvi ES finansējums tiek izmantots Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanā.
“Eiropas Savienības finansējuma apguves sistēmā joprojām ir problēmas, kuras iespējams atrisināt tikai augstākajā politiskajā līmenī,” komisijas sēdē norādīja V.Paegle. Viņa uzskata, ka Latvijai jāpieņem politisks lēmums, kas ES naudas apguvē ir prioritārs – apstiprināto projektu kvantitāte vai tomēr kvalitāte. Tāpat arī jāpieņem politisks lēmums mazināt administratīvo slogu ES fondu apguvē un jāvienojas, ka valstī ir tikai viena institūcija, kas augstākajā līmenī ir atbildīga par ES finansējuma apguvi.
V.Paegle atgādināja, ka ES fondu finansējums šā brīža ekonomiskajā situācijā ir vienīgās Latvijai pieejamās investīcijas, tādēļ tās jāizmanto maksimāli efektīvi. “Tomēr redzot, kādi atsevišķi apšaubāmi projekti saņem Eiropas naudu, rodas pamatotas bažas par šī finansējuma izmantošanas efektivitāti,” teica komisijas priekšsēdētāja.
Par īpaši nozīmīgu V.Paegle uzskata ES naudas izmantošanu lielo infrastruktūras projektu realizācijā, piemēram, autoceļu būvniecībā un mājokļu siltināšanā. Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle uzsvēra, ka Latvijas ekonomikai šobrīd īpaši svarīgi ES finansējumu izmantot tieši lielu, ambiciozu projektu realizēšanā, kas palīdzētu saglabāt darba vietas un spētu piesaistīt arī jaunas ārvalstu investīcijas.
Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis norādīja, ka jāizšķiras, vai ES naudu turpmāk piešķirt tikai pašiem labākajiem, inovatīvajiem projektiem, vai arī daudz demokrātiskāk piešķirt ES finansējumu visiem, kuri izpilda minimālās prasības. Ir iespējams prasību latiņu pacelt vēl augstāk un izvēlēties tikai pašus labākos projektus, kas atsijātu vēl vairāk pretendentu, tomēr jārēķinās, ka tad būtu arī daudz vairāk ar šādām prasībām neapmierināto uzņēmēju, pauda A.Ūbelis.
Saeimas preses dienests