Par pārdomātu valsts pārvaldes reorganizāciju un jaunizveidotās Funkciju audita komisijas darbu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti trešdien, 1.aprīlī, ar ekspertiem sprieda par plānoto valsts pārvaldes reorganizāciju un jaunizveidotās Funkciju audita komisijas darbu.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš norādīja, ka, veicot valsts pārvaldes reorganizāciju, ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai nesanāk kā ar drēbes griešanu, kad pēc tam ir “jālāpa caurumi un jāšuj drēbes strēmeles klāt”.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba atzina, ka Valsts kontrole viennozīmīgi atbalsta valsts pārvaldes un tās funkciju optimizāciju. Tomēr viņa pauda bažas, vai, īstenojot nesen pieņemto valdības lēmumu par vēl lielāku ministriju budžeta samazinājumu, Funkciju audita komisijas īstenotās revīzijas mērogs un laika grafiks nezaudēs aktualitāti un vai tā nebūs lieka resursu tērēšana.

Komisijas deputāts Arturs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Latvijā valsts pārvaldes aparāts patiešām ir “uzblīdis”, un pauda gandarījumu, ka šāda darba grupa ir izveidota. Tomēr, viņaprāt, neviens nevar labāk veikt valsts pārvaldes optimizāciju kā atbildīgie nozaru ministri. Mehānisks ministriju budžetu samazinājums ir pēdējais līdzeklis, nozaru ministri samazinājumu var veikt daudz efektīvāk, teica A.K.Kariņš.

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane atzina, ka valsts pārvaldes funkciju audita izvērtēšana nebūtu nepieciešama, ja katras valsts iestādes vadītājs būtu gatavs uzņemties atbildību par savu vadīto iestādi. Tomēr tas nenotiek, tādēļ jau pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums par nepieciešamību veikt šādu auditu. Un, lai gan darba grupas rezultāti neatbildīs topošajiem budžeta grozījumiem, tomēr ministrijas šos audita rezultātus varēs izmantot savā darbā, skaidroja G.Veismane.

Deputāts Jānis Lagzdiņš norādīja, ka likumos vajadzētu skaidri definēt, kuras ir valsts iestāžu obligātās un brīvprātīgās funkcijas, tādējādi nosakot, kuras funkcijas var deleģēt privātajam sektoram un kādas var atcelt vispār.

Atbildot uz deputātu jautājumu, vai nākotnē izdosies saglabāt valsts iestāžu sniegtos pakalpojumus pašreizējā apmērā, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Krieviņš atzina, ka, samazinot valsts budžetu, valsts iestāžu sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem nebūs pieejami pašreizējā līmenī. Tāpat viņš informēja, ka divu nedēļu laikā tiks izstrādāts ziņojums, vērtējot, kuras valsts pārvaldes iestāžu funkcijas jāsaglabā, bet kuras var likvidēt vai deleģēt privātajam sektoram.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma atgriezties pie valsts pārvaldes reorganizācijas jautājuma maijā un lūdza Ministru kabinetu pēc pieņemtajiem papildinājumiem iesniegt komisijai grozīto Funkciju audita plānu.

Tāpat komisija lēma par īpašas sēdes sasaukšanu, lai ar jauno Ministru prezidentu pārrunātu komisijas darbam nepieciešamo dokumentu saņemšanas termiņus un to kvalitāti. “Ir jāpārrunā šie jautājumi, lai komisija ātrāk varētu nonākt pie sekmīga rezultāta,” atzina A.Bērziņš.

Patlaban Funkciju auditu komisija izveidojusi četras darba grupas, kas veic auditu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Valsts tiesu ekspertīžu birojā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā un šo institūciju funkcionāli saistītajās iestādes.

Valsts pārvaldes funkciju audita veikšanai 17.februārī tika izveidota Funkciju auditu komisija, kurā ir iesaistīti gan valsts pārvaldes darbinieki, Saeimas un Valsts prezidenta pārstāvji, gan arī sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas. Komisijas izveidošanas mērķis ir palielināt valsts pārvaldes efektivitāti, samazinot budžeta izdevumus, nodrošinot to lietderīgu izmantošanu, vienlaikus saglabājot vai uzlabojot pakalpojumu kvalitāti.

Saeimas preses dienests