Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2009. gada 26. martā

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 17.00.

Mēs sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien ir jāsniedz atbildes uz trim jautājumiem, no kuriem viens ir uzdots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par ministrijas iespējām nodrošināt valodas prasmes pārbaudi 70 000 strādājošo”.

Šo jautājumu ir uzdevuši deputāti Pliners, Buhvalovs, Buzajevs, Sokolovskis un Mitrofanovs.

Šodien sēdē piedalās gan deputāts Buhvalovs, kurš ir viens no jautājuma uzdevējiem, gan arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe... Es atvainojos, deputāts Buzajevs...

Un jautājums ir tāds: tā kā uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, vai iesniedzējus apmierina saņemtā rakstiskā atbilde?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godāto Saeimas vadītāj! Cienījamā ministres kundze! Kad runa ir par 70 000 vai, pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, pat par 200 000 cilvēku likteņiem, mums ir jāpacieš dažas neērtības, atrodoties šeit, Saeimas telpās, vakarā, un es tomēr gribu uzdot mutiskus jautājumus.

Sēdes vadītājs.

Jā. Vai ministres kundze vēlas kaut ko vēl piebilst pie rakstiskās atbildes vai jūs... Jā, jūs varat nākt tribīnē, un, tā kā ir iesniegta rakstiskā atbilde, tad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jūs drīkstat vēl papildināt savu rakstisko atbildi 2 minūšu garumā ar papildu informāciju. Un pēc tam jautājuma uzdevējiem ir tiesības uzdot divus papildjautājumus.

Lūdzu, ministres kundze!

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Paldies.

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Āboltiņas kundze! Buzajeva kungs!

Es papildus tam, kas ir rakstīts atbildē, vispirms gribu izteikt jums pateicību par aktīvu attieksmi un informētību – pilnvērtīgu informētību valodas atestācijas norišu un to rezultātu jautājumos. Man ir patiess gandarījums par latviešu valodas prasmes pieaugumu Latvijas iedzīvotāju vidū un augošo interesi apgūt latviešu valodu un kārtot pārbaudījumus. Es paņēmu līdzi arī plakātu, ar kuru pagājušajā ceturtdienā vēlā vakarā, astoņos vakarā, mani sagaidīja Skrudalienas skolēnu vecāki savas skolas zālē; cita starpā, tur bija atbraukuši ar zirgu pajūgiem arī čigāni, kuriem rokās bija plakāts “Krievu bērniem – latviešu valodu!”. Es domāju, ka tā ir ļoti nozīmīga izaugsme Latvijā, kas patiešām apliecina augošo interesi apgūt valodu un zināt valodu, lietot to savas prasmes līmenī un arī kārtot pārbaudījumus.

Latviešu valodas prasmes pieaugošā nepieciešamība un arī ekonomiskā situācija, kādā mēs pašreiz Latvijā atrodamies, ir būtiska... un, kā jau deputāti pareizi atzīmēja, tā ir būtiski pastiprinājusi vajadzību, nepieciešamību kārtot latviešu valodas pārbaudījumus. Līdztekus tam, kas ir rakstīts, es pieminēšu tikai skaitļus: piemēram, 2008.gada februāra mēnesī latviešu valodas prasmes eksāmenu kārtoja 128 cilvēki, savukārt šogad februārī mēs esam atestējuši valodas prasmi 462 cilvēkiem, bet pierakstījušies uz atestāciju bija 562. Jau tagad uz martu ir pierakstījušies 627 cilvēki, bet nokārtoja valodas prasmes pārbaudi 460. Patiesība jau ir deputātu izteiktajā jautājumā, jo patiešām pašreiz veidojas rindas latviešu valodas prasmes pārbaudei, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijā, pareizāk sakot, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrā, ir izveidota tāda prakse, ka pašreiz mēs esam jau pierakstījuši visus valodas prasmes eksāmena kārtot gribētājus līdz 1.jūlijam, un katru mēnesi pieaugošā kārtībā šos eksāmenus arī noturam. Un arī šodien man... es pašreiz nāku no Finanšu ministrijas, no tikšanās ar finanšu ministru Repšes kungu, kuru esmu informējusi, ka valodas prasmes atestācijas nepieciešamības pieauguma dēļ mums ir nopietni jāizskata arī finansējuma palielinājums.

Šodienas sarunu rezultātā pagaidām mēs esam nonākuši pie vienošanās, ka mums ir jāveic Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējās programmās kāda pārdale. Tā mums ir nepieciešama, jo jau pašreiz mēs zinām, ka mums līdz gada beigām pietrūks 17 tūkstošu 462 latu, lai nokārtotu... lai mēs varētu šo valodas atestāciju veikt veiksmīgi.

Jūs arī jautājāt, vai mēs… vai sakarā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.612, kas prasa valodas prasmes uzlabošanu no pamatlīmeņa uz vidējo, no vidējā – uz augstāko daudzām profesijām... Man gan ir jāpaskaidro, ka profesiju klasifikatorā pašreiz profesijas ir sagrupētas ļoti sīki, tādēļ arī to skaits ir būtiski pieaudzis, bet šī sīkā sagrupēšana jau neprasa valodas prasmes pieaugumu no iedzīvotājiem – no potenciālajiem darba ņēmējiem. Bet tajā pašā laikā, redzot to situāciju, kuru es tikko raksturoju, Izglītības un zinātnes ministrija nāks klajā ar priekšlikumu mainīt termiņus noteikumos Nr.612, un mēs Ministru kabinetam lūgsim pamatlīmenim pagarināt termiņu par vienu gadu – līdz 2010.gada februārim, vidējam līmenim pagarināt par 10 mēnešiem – līdz 2010.gada 1.jūnijam, bet augstākajam līmenim noteikt termiņa pagarinājumu par 8 mēnešiem – līdz 2010.gada 1.oktobrim. Tāds ir mans paskaidrojums.

Kas attiecas uz latviešu valodas kursiem, tad, papildinot to, ko es... to, ko mēs esam jau rakstījuši, ir jāsaka tā: jā, valodu kursu piedāvājums ir… finansējums tam mums 2009.gadā ir nedaudz palielinājies, un pozitīvā ziņa ir tā, ka tiem, kas piesakās uz latviešu valodas kursiem Nodarbinātības valsts aģentūrā, ir arī palielināta stipendija, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir 70 latu apjomā. Mēs ceram, ka arī tas stimulēs iedzīvotājus pieteikties šajos kursos, un ceram, ka šie apjomi būs pietiekami.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies ministres kundzei.

Es aicinu tomēr ievērot to laika limitu, ko paredz Saeimas kārtības rullis. Buzajeva kungs, vai jums ir vēlēšanās uzdot kādu papildjautājumu?

V.Buzajevs.

Un tomēr ir. Jūs apšaubījāt Tieslietu ministrijas un Valsts valodas centra datus par šo atestējamo cilvēku skaitu, bet jūs arī nedevāt savu personīgo novērtējumu tam cilvēku skaitam, kuri varētu tikt pakļauti atestācijai gada laikā, un visi tie termiņi, par kuriem jūs tikko runājāt... tie nav skaitliski pamatoti. Sakarā ar to man ir jautājums: vai jūs tomēr taisāties patstāvīgi vērtēt iespējamo atestējamo skaitu kontekstā ar jūsu ministrijas iespējām viņus apkalpot?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies par jautājumu.

Vārds ministrei Tatjanai Koķei.

T.Koķe.

Tātad mūsu kapacitāte pašreiz atļauj un to mēs arī… Mēs atestējam 460 cilvēkus mēnesī, un tātad, ja tie ir 12 mēneši… Piesakās vairāk, kā jau es minēju, – piesakās pāri par 600, bet vismaz 10–15 procenti atestējamo uz eksāmenu neierodas. Tā ka šī kapacitāte ir nedaudz pāri par 400 cilvēkiem mēnesī. Tātad tie ir 5–6 tūkstoši gadā, ko mēs varam atestēt. Un mēs arī rakstiski jums atbildējām, ka provizoriskie aprēķini ir 70 tūkstoši. Varbūt pašreiz tas kaut kādā veidā varētu neatbilst patiesībai, jo mums vispirms ir jārēķinās ar to, ka visi tie, kuri ir... kuri gadu garumā ir beiguši 9.klasi vai 12.klasi... Viņi arī mazākumtautību skolās ir saņēmuši šo valodas prasmes vērtējumu... kārtojuši pārbaudījumu, tāpēc viņiem šis eksāmens vairs nav jākārto. Tā ka tas pieprasījums nebūs tik straujš, kā paredzējāt jūs un jau uz to vērsāt mūsu uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies par atbildi.

Buzajeva kungs, jums saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir tiesības uzdot vēl vienu jautājumu, ja jūs to vēlaties.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs.

Jautājums ir šāds. Problēma tomēr eksistē, un gan jūs, gan mēs to atzīstam. Un saskaņā ar to ir divi veidi, kā atrisināt šo problēmu. Pirmais – palielināt finansējumu, kas krīzes laikā ir ļoti apšaubāmi, un otrais – tomēr mainīt šos noteikumus, jo šie noteikumi ir arī jūsu ministrijas pārziņā. Varbūt jūs redzat vēl kādas citas iespējas mainīt noteikumus, izņemot termiņu pagarināšanu?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies par jautājumu.

Vārds ministrei Tatjanai Koķei.

T.Koķe.

Paldies.

Izstrādājot noteikumus, mēs to esam darījuši ne tikai ministrijas kabinetos. Mēs arī esam konsultējušies, un mums kā partneri ir bijuši krievu sabiedrības Latvijā pārstāvji, Latvijas Cilvēktiesību komitejas pārstāvji, Tiesībsarga biroja pārstāvji un Latvijas Profesionālo organizāciju savienības pārstāvji, kas visnotaļ atbalsta šo virzību uz latviešu valodas prasmju uzlabošanu, jo, patiesību sakot, šīs prasmes tiek prasītas tiem cilvēkiem, kas savu pakalpojumu sniegšanas procesā ir tieši saistīti ar klientu. Un tur valodas prasme ir nepieciešama.

Taču, ja jūs gribat zināt to, ko vēl mēs plānojam darīt, tad to mēs jau norādījām arī savā vēstulē. Tātad mēs nāksim klajā ar priekšlikumu un valsts nodevas vietā, kas mums rada finansiālas grūtības... Iespējams, ka mēs to varam pārveidot tātad par pakalpojumu – ISEC maksas pakalpojumu par pārbaudi. Taču tas vēl ir apspriešanas līmenī. Nepalielinot naudas summu (valsts nodeva tātad ir 10 latu), ja tas ir kā ISEC maksas pakalpojums... tad šie paši 10 lati tādā gadījumā, kā apgalvo ISEC speciālisti, centram radītu iespēju nodrošināt pārbaudi visiem pretendentiem atbilstoši pieprasījumam.

Sēdes vadītājs.

Paldies par atbildi.

Papildjautājumu limits ir izsmelts. Līdz ar to šis jautājums uzskatāms par atbildētu.

T.Koķe.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Savukārt divi nākamie jautājumi ir uzdoti labklājības ministram.

Pirmais jautājums, kuru ir iesnieguši deputāti Pliners, Buhvalovs, Buzajevs, Sokolovskis un Mitrofanovs, ir jautājums “Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratifikācijas sagatavošanu”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde.

Jautājums Buzajeva kungam: vai jūs vēlaties uzdot papildjautājumus vai arī jūs apmierina saņemtā rakstiskā atbilde?

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Šī atbilde, kas ir 11 lappušu garumā, mūs pilnībā apmierina. Vēl vienreiz paldies ministram.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to šis jautājums arī uzskatāms par atbildētu.

Un arī otrais šo deputātu jautājums ir uzdots labklājības ministram – “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību s\ociālās drošības jomā”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta labklājības ministra Ulda Auguļa rakstiska atbilde.

Jautājums: vai jautājuma iesniedzējus apmierina saņemtā rakstiskā atbilde?

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Ir nepieciešami papildjautājumi.

Sēdes vadītājs.

Vai jūs vēlaties tikai uzdot papildjautājumus vai arī gribat saņemt vēl papildinformāciju no labklājības ministra?

V.Buzajevs.

Tas būs pēc ministra izvēles.

Sēdes vadītājs.

Vai Auguļa kungs vēlas kaut ko piebilst? Auguļa kungs labprāt atbildētu uz jūsu uzdotajiem papildjautājumiem. Jūs varat nākt tribīnē, Auguļa kungs, bet savukārt deputāts Buzajevs tiek laipni aicināts uzdot savu pirmo jautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs.

Godātais ministra kungs! Savā rakstiskajā atbildē jūs neizteicāt nekādu prognozi par to, kad varētu stāties spēkā šis līgums ar Krieviju. Bez tam jūs zināt, ka tas ir arī budžeta jautājums, un tāpēc es atļaušos apšaubīt to, ka valdībai šajā sakarā nav nekādu prognožu. Tā kā šīs prognozes nevarētu būt valsts noslēpums, tad lūdzu jūs tomēr nosaukt iespējamo šā līguma spēkā stāšanās datumu. Kāds ir jūsu redzējums par konkrētu datumu: 1.maijs, 1.jūlijs un tā tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies par jautājumu.

Vārds labklājības ministram Uldim Augulim.

U.Augulis (labklājības ministrs).

Kā jau mēs minējām arī savā vēstulē, vēl joprojām notiek sarunas ar Krievijas pusi par kārtību, kā tiks piemērots līgums, un mūsu darbinieki, kā mēs norādījām arī savā vēstulē, no 31.marta līdz 1.aprīlim dosies uz sarunām Krievijā ar Krievijas pusi, tāpēc šobrīd prognozēt precīzu datumu, kurā brīdī tas varētu būt, no manas puses būtu nekorekti, jo, kamēr nav panākta šī vienošanās, kas ir neatņemama sastāvdaļa līgumam, mēs nevaram tālāk virzīties. Visu laiku nepārtraukti notiek saskaņošana ar Krievijas pusi. Mēs esam tikušies arī ar Krievijas vēstnieku, lai risinātu šo jautājumu un lai no Krievijas puses šī lieta notiktu pēc iespējas ātrāk. Bet šobrīd mēs esam tādā stadijā, ka mūsu darbinieki dodas uz pēdējo saskaņošanu ar Krievijas pusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai Buzajeva kungs vēlas uzdot vēl vienu jautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs.

Jā, otrs jautājums.

Pēc deputātu jautājuma par Latvijas zaudējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā Andrejevas lietā man uz mājām katru dienu zvana divi trīs pensionāri, un visi viņi interesējas par vienu: kādi ir valdības plāni, lai pārtrauktu Eiropas Savienības līmenī atzīto diskriminācijas faktu, un kādi ir šo plānu realizācijas termiņi?

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, jūs varbūt varētu mazliet precizēt savu jautājumu. Šobrīd tiek izskatīts jautājums par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā... Vai jūsu jautājums attiecas uz šo...?

V.Buzajevs.

Jā, protams! Šī lieta ietilpst tieši minētajā jautājumā un apmēram pusē no jautājuma ir runāts tikai par šo lietu un par Latvijas saistībām šajā jomā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds labklājības ministram.

U.Augulis.

Jā, kā jau es minēju, es zinu arī šo Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, un, kā jau es minēju, šobrīd notiek darbs pie vienošanās, kura ir neatņemama sastāvdaļa šim līgumam. Šī vienošanās un apmaiņa starp valstīm ar līgumiem atrisinās šo problēmu, kas ir ietverta Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies labklājības ministram.

Papildjautājumu limits ir izsmelts.

Paldies visiem, kas piedalījās šodienas sēdē. Visi jautājumi ir uzskatāmi par atbildētiem.

Sēde tiek pasludināta par slēgtu. Paldies.