Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre T.Koķe

Uz jaut. nr.145/J9 – dok. nr.3933

Par ministrijas iespējām nodrošināt valodas prasmes pārbaudi 70 000 strādājošo

Esmu iepazinusies ar Jūsu jautājumu attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) Izglītības satura un eksaminācijas centra (turpmāk – ISEC) iespējām nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudi.

IZM ir apzinājusi situāciju attiecībā uz latviešu valodas zināšanu līmeni un valodas lietojumu sabiedrībā. Kā liecina ikgadējie pētījumi un socioloģiskās aptaujas, arvien lielāks skaits cittautiešu atzīst, ka viņi latviešu valodu ir apguvuši labā līmenī (2007.gadā šādu uzskatu pauda 73% aptaujāto respondentu).

Viens no pozitīvajiem rādītājiem, kas liecina par latviešu valodas situāciju valstī, ir valsts (latviešu) valodas eksāmens profesionālo un amata pienākumu veikšanai, kuru kopš 2001.gada nodrošina ISEC Valsts valodas atestācijas daļa. Laika posmā no 2001.gada līdz 2008.gadam pārbaudi darba vajadzībām kārtojušas 60 646 personas. Pārbaudes pretendentu skaits palielinājies pēdējos gados – 2007.gadā pārbaudi kārtoja 3808 personas, bet 2008.gadā pretendentu skaits strauji pieauga – pārbaudi kārtoja 5104 personas. Cilvēki apzinās, ka viņiem ir nepieciešama valsts valodas prasme, piemēram, lai paaugstinātu savu konkurētspēju darba tirgū (kā galveno motivāciju apgūt latviešu valodu to norāda arī paši pretendenti). ISEC pieredze rāda, ka paaugstinājušās darba devēju prasības attiecībā uz darba ņēmēju latviešu valodas prasmes līmeni. ISEC regulāri sniedz konsultācijas darba devējiem par valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams konkrētām profesijām vai amatiem. Tāpat ISEC sadarbojas ar uzņēmējsabiedrībām, nodrošinot viņu darbiniekiem valodas prasmes pārbaudes.

Šie un citi fakti apliecina, ka pēdējos gados sabiedrībā neatkarīgi no valsts valodas lietojumu regulējošiem normatīvajiem aktiem nelatviešu sabiedrībā ir paaugstinājusies izpratne par latviešu valodas prasmes lietošanas nepieciešamību, jo īpaši darba vidē. Apzinoties iepriekšminēto reālo situāciju latviešu valodas lietojumā darba vidē, kā arī līdz 2009.gadam valstī palielinājušos uzņēmējsabiedrību skaitu, jāatzīst, ka Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2008.gada 29.jūlija noteikumi Nr.612 (turpmāk – noteikumi Nr.612), kas paplašināja to personu loku, kam jākārto valsts valodas prasmes pārbaude darba vajadzībām, bija nepieciešami.

IZM ir izvērtējusi pārbaudes pretendentu skaita pieauguma prognozes un, atbildot uz deputātu izvirzītajiem jautājumiem, sniedz šādu informāciju.

Pirmkārt, vēlamies norādīt, ka pretendentu skaits, kuriem saskaņā ar noteikumiem Nr.612 būs jākārto valodas prasmes pārbaude, nebūs tik liels, kā norādīts deputātu vēstulē. Prognozējot pretendentu skaitu, jāņem vērā šādi faktori:

1) daļai privātajā sektorā nodarbināto jau ir konkrētajam amatam vai profesijai atbilstošā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes valsts valodas prasmes apliecība (derīgas ir visas valsts valodas apliecības, kas izdotas kopš 1992.gada);

2) daļa no darbspējas vecumā esošajām personām ir cilvēki, kuri ir ieguvuši dokumentus par vispārējās pamatizglītības, vidējās vai augstākās izglītības apguvi latviešu valodā un kuriem attiecīgi nav jākārto pārbaude;

3) pietiekami daudz strādājošajiem izsniegti ISEC dokumenti (sekmju izraksti un sertifikāti), kuros iegūtais vērtējums ir pielīdzināts valsts valodas prasmes līmeņiem un pakāpēm;

4) normatīvajā aktā (noteikumos Nr.612) noteiktais valsts valodas zināšanu apjoms attiecas tikai uz tiem konkrēto amatu vai profesiju pārstāvjiem, kas darba procesā ir saistīti ar klientu apkalpošanu vai informācijas sniegšanu (A2, B1 valodas prasmes līmenis), kuru pienākumos ietilpst saskarsme ar klientiem vai informācijas sniegšana (B2 valodas prasmes līmenis) un kuru darba pienākumos ietilpst tieša saziņa ar klientiem vai informācijas sniegšana (C1 valodas prasmes līmenis). Tas nozīmē, ka pārbaude nebūs jākārto visiem attiecīgajā amatā vai profesijā strādājošajiem;

5) statistika liecina, ka uz katru pārbaudi neierodas 30% līdz 35% no reģistrējušos pretendentu skaita – tātad prognozēt konkrētu pretendentu skaitu ir samērā grūti.

Otrkārt, informējam par Jūsu vēstulē minēto IZM izstrādāto MK noteikumu projektu “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”; VSS – 1595, prot. Nr.38, 16.§ (turpmāk – noteikumu projekts), kas ietver 2.pielikumu “Amatu un profesiju iedalījums atbilstoši minimālajam valsts valodas prasmes līmenim un pakāpei privāto iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, ja tie veic noteiktas publiskas funkcijas vai to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses”. 2008.gada 9.decembrī noteikumu projekts tika izskatīts starpinstitūciju sanāksmē. Minētajā sanāksmē piedalījās ne tikai dažādu ministriju pārstāvji, bet arī “Krievu sabiedrības Latvijā” pārstāve Tatjana Favorska, Latvijas Cilvēktiesību komitejas pārstāvis Aleksandrs Kuzmins, Tiesībsarga biroja pārstāvji Santa Tivaņenkova un Edgars Oļševskis, kā arī Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju savienības pārstāvis Aivars Vētra. Noteikumu projekts tika saskaņots ar visiem uzaicināto institūciju pārstāvjiem.

Treškārt, atbildot uz jautājumu par situāciju 2009.gadā, kad uz pārbaudi izveidojušās rindas, informējam:

1) ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un pieaugošo bezdarbu, 2009.gadā palielinājies pārbaudes pretendentu skaits. 2009.gada pirmā ceturkšņa statistika liecina, ka pārbaudei vēlas reģistrēties vidēji 650 personu mēnesī. Salīdzinājumā ar 2008.gada attiecīgo periodu tas ir vidēji par 230 personām mēnesī vairāk;

2) saskaņā ar 2008.gada 12.decembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” un Ministru kabineta 2008.gada 29.decembra rīkojumu Nr.882 “Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem” tika samazināti pārbaudei atvēlētie valsts budžeta resursi un attiecīgi samazināts uz pārbaudi reģistrējamo pretendentu skaits – šo faktoru dēļ diemžēl ir izveidojusies rinda uz pārbaudi.

Papildus informējam, ka 2009.gada pirmajā ceturksnī atbilstoši finanšu resursiem varēja nodrošināt pārbaudi vidēji 550 personām mēnesī, taču, sākot ar aprīli, finanšu resursu pietiek, lai eksaminētu tikai 240 personas mēnesī (reģistrējot pārbaudei vidēji 380 personas).

Lai risinātu jautājumu par finanšu trūkumu, IZM ir uzsākusi sadarbību ar Finanšu ministriju, un pašreiz tiek meklēti situācijas risinājuma varianti.

Ceturtkārt, izvērtējot radušos situāciju attiecībā uz valsts valodas prasmes pārbaudes nodrošināšanu kopumā, IZM apsver šādus risinājumus:

1. Atteikties no valsts nodevas par valsts valodas prasmes pārbaudi profesionālo un amata pienākumu veikšanai un noteikt ISEC maksas pakalpojumu par pārbaudi, kas nepārsniegtu pašreiz noteikto valsts nodevu (10LVL). Tādā gadījumā centram būs iespējas nodrošināt pārbaudi visiem pretendentiem atbilstoši pieprasījumam.

2. Pielīdzināt Tieslietu ministrijas Naturalizācijas pārvaldes latviešu valodas prasmes pārbaudi IZM ISEC valsts valodas prasmes pārbaudei. Tas nozīmē – personām, kas naturalizācijas procesa ietvaros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir nokārtojušas latviešu valodas prasmes pārbaudi, centrs izsniedz pamata līmeņa zemākās pakāpes (A2) valsts valodas prasmes apliecību. Tādā gadījumā daļai personu, kurām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.612 nav nepieciešams augstāks valodas prasmes līmenis par A2, nevajadzētu vēlreiz kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi. Vienlaikus tādējādi tiktu optimizēta arī naturalizācijas kārtība.

Lai novērstu situāciju, ka personai ir jākārto valsts valodas prasmes pārbaude divas reizes – darba vajadzībām un pilsonības iegūšanai, turklāt divās atšķirīgās institūcijās –, IZM ir izstrādājusi reorganizācijas shēmu, kas paredz, ka visus eksāmenus, tajā skaitā arī Naturalizācijas pārvaldes organizētos, varētu nodrošināt IZM ISEC.

3. IZM ierosinās pagarināt MK noteikumos Nr.612 noteiktos valsts valodas apguves termiņus, jo: primāri pārbaude jānodrošina bezdarbniekiem, kuru skaits pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir strauji pieaudzis; konsultējoties ar latviešu valodas pedagogiem, secināts, ka valodas apguvei nepieciešams ilgāks laiks. Patlaban IZM no dažādiem aspektiem rūpīgi analizē situāciju, lai IZM noteikumu projektā noteiktu citus termiņus valodas prasmes apguvei individuāli katram valodas prasmes līmenim.

Piektkārt, atbildot uz jautājumu par valsts valodas kursiem, sniedzam informāciju par IZM Valsts valodas politikas nodaļas rīcībā esošo informāciju par valsts valodas kursiem paredzēto finansējumu (tai skaitā ārvalstu) valsts struktūrās laika posmā no 2006. līdz 2009.gadam.

IZM valsts aģentūras “Latviešu valodas apguves valsts aģentūra” organizētajiem LAT2 (latviešu valoda kā otrā valoda) kursiem pieaugušajiem laika posmā no 2006. līdz 2009.gadam atvēlētais finansējums ir 236 973 LVL. Diemžēl jāatzīst, ka pēdējos divos gados galvenokārt ārvalstu finansējuma samazinājuma dēļ arī kopējais finansējums pakāpeniski ir sarucis.

Labklājības ministrijas valsts aģentūras “Nodarbinātības valsts aģentūra”’ (turpmāk – NVA) īstenotajā ESF nacionālās programmas “Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai” projektā “Apmācības bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas nodrošināšanai” 2006. un 2007.gadā atvēlētais finansējums bija 278 656 LVL (ESF) un 92 885 LVL (valsts budžets) apjomā. Šajos gados valsts valodas apguves izglītības programmās bija iesaistīti 2544 bezdarbnieki un darba meklētāji (2006.gadā – 2065; 2007.gadā – 479). 2008.gadā atvēlētais finansējums bija 24 750 LVL (ESF) un 8250 LVL (valsts budžets) apjomā.

2006. un 2007.gadā atvēlētais finansējums no NVA nodarbinātības speciālā budžeta latviešu valodas apguvei bija 116 571 LVL. Valodas apguves procesā bija iesaistīti 770 bezdarbnieki un darba meklētāji (2006.gadā – 225, 2007.gadā – 545).

2009.gadā NVA valsts neformālās izglītības programmas “Valsts valodas apguve” ietvaros plānots finansējums 385 000 LVL apjomā, lai nodrošinātu iespēju paaugstināt valsts valodas prasmi 1100 bezdarbniekiem un darba meklētājiem.

Bezdarbniekiem un darba meklētājiem latviešu valodas apguve tiek organizēta modulārās apmācības kursos atbilstoši IZM ISEC Valsts valodas atestācijas daļas izstrādātajiem standartiem trim valodas prasmes līmeņiem. Latviešu valodas kursu noslēgumā bezdarbnieki un darba meklētāji kārto ISEC valsts valodas prasmes pārbaudi.

Attiecībā uz latviešu valodas apguvi neformālās izglītības kontekstā tomēr svarīgi apzināties valsts un katra indivīda, arī katra darba devēja dalīto atbildību. Mūsu pieredze sadarbībā ar darba devējiem apliecina, ka daļa uzņēmēju labi izprot savu darbinieku profesionālās kompetences paaugstināšanas nepieciešamību, tajā skaitā apgūt latviešu valodu, – darba devēji nodrošina darbiniekiem latviešu valodas kursus un vēlas iegūt informāciju par darbinieku latviešu valodas prasmes novērtējumu.

Pateicos par patieso ieinteresētību, ierosinājumiem un esmu gatava arī turpmākam dialogam un sadarbībai.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2009.gada 18.martā

Ministrs U.Augulis

Uz jaut.nr.146/J9 – dok. nr.3977

Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā

Labklājības ministrija, atbildot uz š.g. 19.marta deputātu jautājumu (reģistra nr.146/J9), sniedz šādu atbildi.

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – Līgums) stāsies spēkā trīsdesmitajā dienā no datuma, kad būs notikusi apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 10.pantu ratifikācijas rakstu apmaiņu veic Ārlietu ministrija. Pašreiz Labklājības ministrija nav saņēmusi informāciju no Ārlietu ministrijas par laiku, kad varētu notikt iepriekšminētā apmaiņa.

Lai piemērotu līgumus sociālās drošības jomā, līgumslēdzēju pušu starpā tiek izstrādātas atsevišķas vienošanās par piemērošanas kārtību, kas paredz atbildības sadalījumu starp kompetentajām institūcijām, informācijas apmaiņas un pakalpojumu izmaksas kārtību, apstrādes termiņus, tiek izstrādāti veidlapu un izmaksu sarakstu paraugi un atrunāta valūtas maiņas kārtība, kā arī citi jautājumi. Vienošanās ir neatņemama līguma sastāvdaļa, kas paredz institūciju sadarbības procesus līguma nosacījumu izpildes nodrošināšanai, t.i., pensiju un pabalstu piešķiršanai, pensiju eksportam u.c.

Labklājības ministrija uzskata, ka ratifikācijas rakstu apmaiņa netiek apzināti kavēta ne no Latvijas puses, ne arī no Krievijas puses. Šobrīd vēl notiek darbs pie Vienošanās projekta par Līguma piemērošanas kārtību (turpmāk – Vienošanās) izstrādes. Abpusēji ir atzīts, ka ir būtiski pabeigt izstrādi un pušu eksperti aktīvi sadarbojas, lai to īstenotu.

No š.g. 31.marta līdz 1.aprīlim norisināsies Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ekspertu tikšanās ar Krievijas Federācijas Veselības aizsardzības un sociālās attīstības ministrijas ekspertiem. Tikšanās mērķis ir saskaņot Vienošanās teksta galaversiju.

Labklājības ministrija, lai veicinātu apmaiņu ar ratifikācijas rakstiem, īsteno aktīvu sadarbību ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Krievijas puses ekspertiem, lai vienotos par Vienošanās nosacījumiem un nodrošinātu Līguma praktisko izpildi bez kavēšanās pēc tā spēkā stāšanās.

Labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2009.gada 25.martā

¹ Eiropas Komisijas izstrādātais Eiropas Rīcības plāns invaliditātes jomā 2003.–2010.gadam, kas tiek regulāri aktualizēts, un viena no tā prioritātēm ir panākt ātru šīs Konvencijas ratifikāciju Eiropas līmenī, kā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija dalībvalstīm Rec (2006)5 par Eiropas Padomes Rīcības plānu cilvēku ar invaliditāti tiesību un līdzdalības sabiedrībā veicināšanai: uzlabojot cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti Eiropā 2006–2015. Tā izpildē arī tiek uzsvērta Konvencijas ratifikācijas aktualitāte.

Ministrs U.Augulis

Uz jaut. nr.147/J9 – dok. nr.3974

Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratifikācijas sagatavošanu

Labklājības ministrija ir saņēmusi Jūsu šā gada 19.marta vēstuli Nr.12/2-77-n/86-(9/09) “Par atbildi uz Saeimas deputātu jautājumiem” un sniedz šādas atbildes uz deputātu jautājumiem par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas “Par personu ar invaliditāti tiesībām” (turpmāk – Konvencija) ratifikācijas sagatavošanu (jautājumu reģistra Nr.147/J9).

Jautājums:

1. Vai ir apkopotas un izvērtētas ziņas par Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību Konvencijai?

1.1. Ja nav – kādēļ un kad tās tiks apkopotas un izvērtētas?

1.2. Ja ir – kad tās tiks ievietotas ministrijas interneta mājaslapā un kādēļ tas līdz šim nav izdarīts?

Atbilde:

Atbilstoši Saeimas 2008.gada 29.maija paziņojumam par Saeimas 2008.gada 29.maija sēdē doto uzdevumu Ministru kabinetam un no tā izrietošās Ministru prezidenta I.Godmaņa 2008.gada 10.jūnija rezolūcijas, kā arī Ministru kabineta 2008.gada 8.jūlija sēdes lēmuma (MK sēdes protokols Nr.47, 5.§), kas noteica atbalstīt Konvencijas parakstīšanu, Labklājības ministrijai tika uzdots:

– līdz 2008.gada 31.decembrim izvērtēt Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību Konvencijas prasībām;

– līdz 2009.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā rīcības plānu Konvencijas ratifikācijas procesa sagatavošanai (turpmāk – Rīcības plāns);

– līdz 2009.gada 1.novembrim iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju “Par personu ar invaliditāti tiesībām”” (turpmāk – Konvencijas ratifikācijas likumprojekts).

Uzdevumu izpildei ministrijā tika izveidota darba grupa Konvencijas ratifikācijas sagatavošanai (Labklājības ministrijas 18.07.2008. rīkojums Nr.71), kurā piedalās nozaru ministriju, citu valsts un pašvaldību iestāžu, tai skaitā Latvijas Republikas Tiesībsarga, personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko biedrību un sociālo partneru pārstāvji, pavisam – 40 dalībnieki. Darbs darba grupā tika organizēts pēc šāda principa:

– sakarā ar darba grupas plašo darbības spektru, darba grupas paplašinātās sēdes notiek vienīgi, ja pārrunājami kopēji, visām iesaistītām pusēm saistoši jautājumi, ja nepieciešama kopēja vienošanās, kā arī lai pārrunātu jau padarīto un vienotos par turpmāko rīcību;

– konkrēta jautājuma vai problēmas risināšanai tiek rīkotas apakšgrupu sēdes, kurās piedalās attiecīgi iesaistītās institūcijas, personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās biedrības un sociālie partneri, nepieciešamības gadījumā pieaicinot arī pārstāvjus no institūcijām, kuras nav darba grupā;

– sadarbība darba grupas ietvaros notiek galvenokārt elektroniski – Labklājības ministrija apkopo darba grupas dalībnieku iesūtīto informāciju, precizē formulējumus, organizē atsevišķas tikšanās, saskaņo redakciju.

Tā kā Ministru kabineta protokollēmumā netika dots uzdevums Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstības Konvencijas prasībām izvērtējumu noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā, tad Ministru kabinetā tika iesniegta uz darba grupas apkopotajiem materiāliem balstīta un ar darba grupas locekļiem saskaņota informatīvā vēstule “Par Valsts kancelejas kontroles uzdevuma Nr.2008-2046 izpildi” (23.12.2008. Nr.18.3-03/4452), kurā tika sniegta informācija par Ministru prezidenta 2008.gada 10.jūnija rezolūcijā (Nr.12/JUR-226) dotā uzdevuma – veikt Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstības Konvencijas prasībām izvērtējumu – izpildi (skat. pielikumā).

Vēstulē tika norādīts, ka, veicot normatīvo aktu analīzi pa Konvencijas pantiem, darba grupa secinājusi, ka kopumā Latvijas Republikas normatīvie akti atbilst Konvencijai, tomēr pilnvērtīgai Konvencijas mērķu sasniegšanai atsevišķos gadījumos ir nepieciešama tiesību normu pilnveidošana, kas tiks iekļauta Rīcības plānā, kas atbilstoši rezolūcijā uzdotajam un saskaņā ar Ministru kabineta šā gada 8.jūlija sēdē (prot. Nr.47, 5.§, 3.2.punkts) nolemto līdz 2009.gada 1.maijam tiks iesniegts Ministru kabinetā. Vēstulē tika norādīti risināmie problēmjautājumi un nepieciešamie pilnveidojumi. Iepriekš minētā vēstule Valsts kancelejai nav ievietota mājaslapā, jo tas ir ministrijas sarakstes dokuments ar Valsts kanceleju.

Lai iesaistītu sabiedrību jautājuma apspriešanā un saņemtu atbalstu atsevišķu ar tiesību aktiem nenosegto jomu identificēšanā, ministrijas mājaslapā sadaļā “Aktualitātes” pagājušā gada augustā tika ievietota veidlapa tiesību aktu atbilstības Konvencijai izvērtēšanai (identiska tai, ar ko strādāja darba grupa). Diemžēl no mājaslapas apmeklētājiem netika saņemta atsaucība, un veidlapa no mājaslapas tika izņemta.

Jāatzīmē, ka tikai trīs no darba grupā iesaistītajām personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām biedrībām aktīvi piedalījās kopējā darba veikšanā, proti, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, kā arī Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda”, lai gan tieši biedrības ir vairāk informētas par personu ar invaliditāti problēmjautājumiem, kā arī attiecīgo tiesību normu nepilnībām un nepieciešamību tās pārskatīt.

Jautājums:

2. Vai ir veikts Konvencijas īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins?

2.1. Ja nav – kādēļ un kad tas tiks veikts?

2.2. Ja ir – kad tas tiks ievietots ministrijas interneta mājaslapā un kādēļ tas līdz šim nav izdarīts?

Atbilde:

Atbilstoši darba grupai noteiktajiem uzdevumiem, līdz šā gada 1.februārim bija jāveic Konvencijas īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins. Šāds uzdevums netika iekļauts iepriekš minētajos Saeimas un Ministru kabineta dokumentos. Tas tika plānots vienīgi kā atbalsta pasākums Rīcības plāna projekta izstrādei un to nebija paredzēts ievietot mājaslapā. Tā kā atbilstoši politikas plānošanas dokumentu izstrādes prasībām Rīcības plānā būtu jānorāda attiecīgo pasākumu īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums, tad atsevišķi tabulu par Konvencijas īstenošanas izmaksām ievietot mājaslapā nebūtu lietderīgi, lai nedublētos informācija.

Aprēķini par izmaksām tika savlaicīgi apkopoti. Problēmas radās ar kopējo izmaksu aprēķinu pašvaldību budžetā – nebija iespējams saņemt pilnīgu atgriezenisko saiti no visām Latvijas pašvaldībām. Kopumā pašvaldības šādu uzdevumu uztvēra negatīvi, argumentējot, ka nav iespējams aptvert visas Konvencijas īstenošanai nepieciešamās izmaksas, jo Konvencijas īstenošana ir nepārtraukts attīstības un pilnveidošanas process un pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti nav skatāma atrauti no citām iedzīvotāju grupām (veci cilvēki, mazi bērni, vecāki ar bērnu ratiņiem u.c.), kurām dažādu apstākļu dēļ pieejamības iespējas konkrētā infrastruktūrā konkrētam pakalpojumam ir ierobežotas.

Jāatzīmē, ka, iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, tika konstatēts, ka neviena valsts, kura ir parakstījusi vai ratificējusi Konvenciju, nav izstrādājusi Konvencijas īstenošanas detalizētu plānu, paredzot konkrētus izdevumu posteņus. Turklāt Konvencijas 4.panta 2.punkts nosaka, ka attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām katra dalībvalsts, maksimāli izmantojot tai pieejamos resursus un, ja nepieciešams, starptautisko sadarbību, apņemas veikt pasākumus ar mērķi pakāpeniski panākt Konvencijā noteikto tiesību pilnīgu īstenošanu. Tādējādi Latvija pēc Konvencijas ratifikācijas Konvencijā noteiktās saistības var īstenot pakāpeniski, atbilstoši pieejamajiem resursiem un ekonomiskajai situācijai.

Darba grupas dalībnieku veiktais Konvencijas īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins Labklājības ministrijā tika iesniegts savlaicīgi. Vislielākais izmaksu apjoms apkopotajā materiālā attiecināms uz vides, ēku pielāgošanas, pakalpojumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamības sakārtošanu. No apkopotās informācijas izriet, ka kopējās papildu izmaksas Konvencijas pakāpeniskai īstenošanai, neskaitot pašvaldību vajadzības, varētu sasniegt aptuveni 7–8 milj. latu vidēji gadā. Līdz ar to tika nolemts, ka sakarā ar radušos krīzes situāciju valsts ekonomikā, kad neatlaidīgi tiek meklēti risinājumi izdevumu samazināšanai, Ministru kabinetā nav iespējams iesniegt Rīcības plānu, kas tuvākajos gados paredzētu papildu izdevumus. Tajā pašā laikā, apzinoties Konvencijas ratifikācijas nozīmi personām ar invaliditāti un to, ka Konvencijas īstenošana ir viena no prioritātēm arī Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes politikas dokumentos¹, lai tālāk virzītu Konvencijas ratifikācijas likumprojektu un izpildītu Saeimas un Ministru kabineta dotos uzdevumus, Rīcības plāns jāizstrādā atbilstošs esošajai situācijai, t.i., īstermiņā neparedzot papildu finansējumu.

Jautājums:

3. Vai ir izstrādāts Rīcības plāna Konvencijas ratifikācijas procesa sagatavošanai projekts?

3.1. Ja nav – kādēļ, un kad tas tiks izstrādāts?

3.2. Ja ir – kad tas tiks ievietots ministrijas interneta mājaslapā un kādēļ tas līdz šim nav izdarīts?

Atbilde:

Ņemot vērā iepriekš norādīto, kā arī pašreizējo ekonomisko situāciju, kad nav iespējams precīzi prognozēt finanšu līdzekļu pieejamību valsts un pašvaldību budžetos attiecīgu pasākumu īstenošanai, lai izpildītu Saeimas un Ministru kabineta doto uzdevumu, Labklājības ministrija ir sagatavojusi Rīcības plānu tuvākajiem trīs gadiem. Plānā ir iekļauti tikai tādi pasākumi, kuri:

– neprasa papildu līdzekļus;

– to finansējums ir jau paredzēts kādā no starptautiskajiem finanšu instrumentiem;

– iekļauti kādā no jau apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem attiecīgajā nozarē, kuriem ir apstiprināts finansējums.

Rīcības plāna mērķis ir uzsākt Konvencijas īstenošanu ar pašreiz pieejamajiem resursiem, veicot uzlabojumus un pilnveidojumus 2010.–2012.gadā, kas veicinātu Konvencijas mērķu sasniegšanu. Pēc šī plāna īstenošanas, izvērtējot ekonomiskās situācijas attīstības tendences un finansiālo iespēju prognozes ilgtermiņā, 2012.gadā tiks sagatavots un iesniegts Ministru kabinetā Konvencijas īstenošanas programmas 2013.–2020.gadam projekts.

Darba grupas noteiktais Rīcības plāna izpildes termiņš (šā gada 1.marts) tika noteikts ar laika rezervi, lai varētu savlaicīgi pagūt apkopot nozaru ministriju iesniegto informāciju Rīcības plānam un savlaicīgi noteiktā kārtībā Rīcības plānu iesniegt Ministru kabinetā (iepriekš minētajā Saeimas paziņojumā un Ministru kabineta sēdes protokollēmumā noteiktais termiņš – 2009.gada 1.maijs). Rīcības plāna projekts tika sagatavots darba grupai uzdotajā termiņā. Tam sekoja precizējumi, kas saistīti ar atsevišķu pasākumu pārskatīšanu sakarā ar ekonomiskās krīzes apstākļos nepieciešamajiem ierobežojumiem. Rīcības plāna galīgā versija tika izsūtīta saskaņošanai darba grupas locekļiem šā gada 17.martā un tā tiks skatīta darba grupas kopējā sēdē šā gada 25.martā, kā arī Labklājības ministrijas rīkotajā ikmēneša sanāksmē ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo biedrību pārstāvjiem šā gada 27.martā.

Tā kā darba grupā tiek pārstāvētas gan nozaru ministrijas, gan Latvijas Republikas Tiesībsargs, gan sociālie partneri, gan personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās biedrības, tad uzskatām, ka sabiedrība ir pietiekami iesaistīta šā dokumenta izstrādē.

Jautājums:

4. Vai pēc 04.12.2008. ir notikušas darba grupas ANO Konvencijas “Par personu ar invaliditāti tiesībām” ratifikācijas sagatavošanas sēdes?

4.1. Ja nav – kādēļ, un kad tas notiks?

4.2. Ja ir – kad to protokoli un pieņemtie dokumenti tiks ievietoti ministrijas interneta mājaslapā un kādēļ tas līdz šim nav izdarīts?

Atbilde:

Skat. iepriekš atbildi uz 1.jautājumu. Visi darba grupas sanāksmju protokoli ir ievietoti ministrijas interneta mājaslapā. Tā kā nepieciešamie pasākumi un to finansēšanas avoti tika apzināti jau 2008.gada beigās, turklāt, tā kā daudzi darba grupas dalībnieki uz darba grupas sēdēm Rīgā spiesti mērot garu ceļu, jo pastāvīgi dzīvo citās Latvijas pilsētās, kopš pēdējās darba grupas sanāksmes 2008.gada 4.decembrī, sadarbība darba grupas ietvaros notikusi elektroniski: tika precizēta apkopotā informācija, vairākkārt saskaņota plāna redakcija (Rīcības plāna projekts tika nosūtīts saskaņošanai darba grupas dalībniekiem šā gada 12.februārī un 17.martā). Kā jau tika norādīts iepriekš, nākamā darba grupas sanāksme notiks šā gada 25.martā. Sanāksmē plānots apspriest Rīcības plāna projektu, Konvencijas ratifikācijas likumprojektu un tā anotācijas projektu. Minēto dokumentu projekti tika savlaicīgi elektroniski nosūtīti visiem darba grupas dalībniekiem.

Jautājums:

5. Vai un kur ir publiskota LR normatīvo aktu atbilstības Konvencijai tabula, kas tiek minēta darba grupas 2.sēdes protokola 3.punktā?

Atbilde:

Skat. atbildi uz 1.jautājumu. Tabula, kas minēta darba grupas 2.sēdes protokola 3.punktā, bija nepieciešama kā darba materiāls informatīvās vēstules sagatavošanai Ministru kabinetam. Informatīvā vēstule tika savlaicīgi nosūtīta Valsts kancelejai, kura to akceptēja un attiecīgā uzdevuma izpildi noņēma no kontroles (Ministru prezidenta 2009.gada 14.janvāra rezolūcija Nr.12/SAN-4357(2008.g.)).

Jautājums:

6. Vai un uz kāda pamata termiņš Rīcības plāna Konvencijas ratifikācijas procesu sagatavošanai projekta izstrādei tika pagarināts no 2009.g. 1.marta līdz 2009.g. 1.maijam, kā teikts darba grupas 5.sēdes protokola sadaļā “Darba kārtība”?

Atbilde:

Skat. atbildi uz 3.jautājumu. Saskaņā ar Saeimas un Ministru kabineta doto uzdevumu Rīcības plāns jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2009.g. 1.maijam.

Papildu komentāri:

Personu ar invaliditāti tiesību aizsardzība un vienlīdzīgu iespēju politikas pilnveidošana ir viena no ministrijas pastāvīgajām prioritātēm. Darbs pie Konvencijas ratifikācijas sagatavošanas ir pietiekami publiskots: tas tika apspriests gan Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdēs (2008.gada 24.septembrī un, sākot ar 2009.gada 18.februāra sēdi, tiks apspriests arī visās turpmākajās 2009.gadā rīkotajās ILNP sēdēs), gan sanāksmēs ar personu ar invaliditāti pārstāvošo biedrību pārstāvjiem (2008.gada 12.decembrī un plānots – šā gada 27.martā), gan 2008.gada 22.maijā, piedaloties biedrības “Zelda” apaļā galda diskusijā politikas veidotājiem un nevalstiskajām biedrībām “Vai Latvijai ir vajadzīga ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām?”, gan kopā ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO pārstāvi, piedaloties diskusijā par Konvenciju, radio 2008.gada 14.jūlija raidījumā “Krustpunkti”, gan sniedzot informāciju SUSTENTO rīkotajā starptautiskajā seminārā – Eiropas diskusijā par anti-diskriminācijas direktīvas projektu (12.11.2008.), gan APEIRONS rīkotajā biedrību reģionālajā sanāksmē (11.02.2009.). Ministrijas mājaslapā jau 2008.gada augustā tika atvērta diskusija “Kam, Jūsuprāt, jāpievērš vislielākā uzmanība, īstenojot ANO konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām mērķus? Kāpēc?” (uz kuru līdz šim brīdim saņemtas tikai 15 atbildes). Labklājības ministrija ir darījusi visu iespējamo, lai mobilizētu darba grupu produktīvam darbam. Diemžēl jāatzīst, ka pārējo nozaru ministriju, kā arī biedrību un sociālo partneru atsaucība uzdevumu veikšanā ir bijusi nepietiekama.

Labklājības ministrijas pārstāvis piedalās Eiropas Komisijas augsta līmeņa grupas invaliditātes jautājumos darbā, kur regulāri jāziņo par Konvencijas īstenošanas progresu dalībvalstīs. Ministrija atbalsta Konvencijas ratifikāciju, jo tādējādi visu nozaru atbildīgās institūcijas tiks mobilizētas uzņemto saistību izpildē.

Ar cieņu,

labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2009.gada 25.martā