Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Turpinot aizsākto tradīciju tematisko numuru veidošanā, šajā “Jurista Vārdā” visi galvenie raksti veltīti komerctiesībām.

• Aigars Strupišs. Kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējo attiecību tiesiskais pamats 

Pirms zināma laika, 2007.gada 12.decembrī, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā taisīja spriedumu lietā Nr.SKC-616/2007, kurš liecina par to, ka pastāv diezgan nopietnas problēmas ar atsevišķu privāttiesisko un tiesībteorētisko principu izpratni jautājumā par kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējo attiecību tiesisko regulējumu. Runa ir gan par to, kuri normatīvie akti un kādā apmērā regulē kapitālsabiedrības, gan arī par to, uz kādiem tiesībteorētiskiem principiem balstās šo normatīvo aktu piemērošana, gan arī par privāttiesisko vienošanās statusu kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējās attiecībās.

• Anita Elksne, Ilze Metuzāle, Sandra Jakušenoka, Aigars Kaupe. Ar uzņēmumu kapitāla daļu pāreju saistītie riski 

Latvijas Komercreģistra darbība starptautiski kopumā tiek novērtēta kā uzņēmējdarbībai draudzīga un progresīva, tomēr to nevar attiecināt uz visu Komercreģistrā ietverto ziņu ticamību. Ar Komercreģistra palīdzību nodrošināmo tiesību aizsardzību iespējams padarīt ievērojami efektīvāku, ņemot vērā mācības, ko sniedz prettiesiski esošās tiesiskās reģistrācijas kārtības izmantošanas gadījumi mūsu valstī, ieviestā darījumu ar kapitāla daļām apliecinājumu kārtībā citās mūsu tiesību lokam piederīgās valstīs.

Spēkā esošā Komerclikuma normas pieļauj brīvu līguma formas izvēli, īstenojot kapitāla daļu īpašnieku maiņu. Nenoliedzami, pastāvošā kapitāla daļu īpašnieku maiņas reģistrācijas kārtība ir ļoti vienkāršota, tā neapgrūtina darījuma slēdzējus ne ar kādiem pienākumiem par darījuma formas izvēli vai parakstu apliecinājumiem, kas dod iespēju īstenot īpašnieku maiņu gan operatīvi un ērti, gan arī vienlaikus izmantot to negodprātīgi, jo neviena iestāde vai amatpersona neveic šādas procedūras likumības pārbaudi.

• Aivars Lošmanis. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu atsavinājums  

Sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) kapitāla daļas, tāpat kā nekustamais īpašums, ir kļuvušas par ekonomiski nozīmīgiem civiltiesiskās apgrozības priekšmetiem. Tādēļ likumdevēja uzdevums ir izveidot skaidru un saprotamu kapitāla daļu atsavinājuma tiesisko regulējumu, kurš ne tikai garantētu drošību kapitāla daļu atsavinājuma darījumu dalībniekiem, bet vienlaikus arī aizsargātu darījumā neiesaistīto SIA dalībnieku intereses.

Kapitāla daļu atsavināšana regulēta Komerclikuma (KCL) 188. un 189.pantā. KCL 188.panta pirmā daļa paredz dalībnieka tiesības brīvi atsavināt kapitāla daļu, “patstāvīgi nosakot tās vērtību”, savukārt otrā daļa nosaka dāvinājuma, maiņas u.c. (izņemot pirkumu) spēkā esamības priekšnoteikumu – dalībnieku lēmumā izteiktu piekrišanu.

• Helmuts Jauja. Komercreģistra iestādes loma komerctiesisku strīdu risināšanā  

Tradicionāli juridiska rakstura strīdi tiek risināti tiesā. Tomēr var identificēt trīs gadījumus, kad komerctiesisku strīdu risināšanā ir iesaistīta arī komercreģistra iestāde. Pirmkārt, strīds var rasties, komercreģistra iestādei lemjot par subjektu vai juridisko faktu reģistrēšanu komercreģistrā. Otrkārt, saskaņā ar likumu komercreģistra iestāde ir pilnvarota iejaukties strīdā par kapitālsabiedrības iekšējās revīzijas veikšanu. Visbeidzot, treškārt, komercreģistra iestāde ir tā, kas atrisina situāciju, ja par dalībnieku sapulces sasaukšanu nevar vienoties sabiedrības mazākuma dalībnieki un sabiedrības pārvaldes institūcijas.

“Jurista Vārda” redakcija