Senajā namā ar mūžības zīmēm stiklā

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle "Mencendorfa nams. Rīdzinieka māja — muzejs. 17.—18.gadsimts" senāk un arī tagad ir saistīta ar stikla mākslu. 1695.gadā uzceltās greznās mājas pirmais īpašnieks Jirgens Helms bija Rīgas stiklinieku cunftes vecākais — eltermanis. Arheoloģiskajos izrakumos te atrasti apgleznotu stiklu fragmenti. Tagad Mencendorfa nama bēniņos palaikam notiek stikla darbu skates. Pērn plašu starptautisku izstādi sarīkoja stikla dizaina asociācija. Izstādes te bijušas Mākslas akadēmijas profesora Arnolda Vilberga audzēknēm Zaigai Baižai un Ingunai Auderei, un tagad atvērta profesora paša darbu skate.

Arnolds Vilbergs bija pirmais latviešu mākslinieks, kas pēckara laikā (1960.gadā) devās mācīties uz stikla mākslas tradīcijām bagāto Čehiju, uz Prāgas rūpnieciskās mākslas institūtu. Sešdesmitajos gados viņš Latvijā bija vienīgais profesionālais savas nozares mākslinieks, tagad tādu ir kupls pulks un profesora tiešo audzēkņu skaits jau sasniedzis simtu. Mūsu akadēmijā tagad ir modernas apdedzināšanas krāsnis un iekārtas, kas dod iespēju realizēt īsti mūsdienīgas ieceres.

Arnolds Vilbergs to izmanto pilnībā, rodot aizvien jaunu pieeju un izmantojot sarežģītas tehnikas. Kā daži darbi veidoti, pat kolēģiem grūti saprast. Izstādē ir, piemēram, veidojums it kā ar padziļām rievām. "Pataustiet", mudina autors. Jūs taustāt un, izrādās, stikls ir pavisam gluds.

Tagad stikla māksla lielā mērā ir zaudējusi pielietojamību. Vilberga vāzēs, piemēram, ziedus var arī nelikt. Tās priecē pašas par sevi, tās organizē telpu, veido noskaņu. Ir vāzes, kas apbrīnojami mainās līdz ar apgaismojumu. Rīta gaismā tās ir citādākas nekā dienā vai vakarā, saules apspīdētas citādas nekā krēslā.

Arnolda Vilberga modernajiem darinājumiem pamatā ir sena tautas māksla. Lūk, kādi ir dažu darbu nosaukumi: "Dieva zīme", "Saules dārzs", "Mēness laiks", "Saulgrieži", "Jumis", "Labirints". Autors skaidro: "Mēs esam vienīgā no senajām tautām, kam ir tik izkopta tīrā simbolika. Līdzīgu tautas mākslu tagad var sastapt varbūt vienīgi Ziemeļindijā. Bet man tā ir akadēmiski sintezēta, saistīta ar telpu, ar laukumu, arhitektoniski veidota. To, ko, piemēram, Vaira Vīķe–Freiberga atrod Saules dainās, es cenšos attēlot vizuāli."

Jautāts, vai šie darbi arī kaut kā sasaucas ar iepriekšējo gadsimtu stikla mākslu, Arnolds Vilbergs atbild, ka saskarsme ir apgleznojumos, krāsu izmantošanā, vecām vitrāžām raksturīgā sudraba nitrāta izmantošanā, mūžīgā materiāla — zelta — izmantošanā.

Un ir vēl kāda laba iecere, kas darītu godu Mencendorfa namam — Stikla dizaina asociācijai te varētu būt sava darbnīca.

Jānis Rozenieks

— "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"