Par uzņēmējdarbības vides stiprināšanas aktivitātēm Latvijā

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) atbalsta Latvijas valdības centienus makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā, finanšu sektora stiprināšanā un strukturālo reformu veikšanā. Ekonomiskā krīze ļoti būtiski ietekmējusi Latviju, un 7,5 miljonus eiro finanšu aizņēmums no SVF un citām starptautiskajām institūcijām varētu palīdzēt stabilizēt Latvijas ekonomiku.

ĀIPL sagatavojusi savu skatījumu par aktivitātēm, kuras varētu stiprināt finanšu sektoru un uzlabot tiesisko bāzi. Pievienojoties citu organizāciju ieteiktajiem rīcības plāniem, tostarp Latvijas Komercbanku asociācijas, kuru galvenajos vilcienos atbalstām, mēs vēlētos uzsvērt, ka mūsu piedāvājuma mērķis ir uzskaitīt vairākas līdzsvarotas darbības starp valdību, uzņēmējiem un mājsaimniecībām. Iespējams, ka piedāvātās aktivitātes vislabvēlīgāk ietekmētu ekonomiskās situācijas stabilizācijas procesu, ņemot vērā valsts budžeta iespējas un ierobežotās spējas realizēt finanšu vienošanos starp visām iesaistītajām pusēm.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā jāpieņem daudzi lēmumi, un mēs redzam nepieciešamību veikt vairākas svarīgas izmaiņas likumdošanas un nodokļu jomā, kuras nepieciešams īstenot.

• Strauji pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, arvien vairāk mājsaimniecību rodas problēmas veikt savus maksājumus par mājokļu kredītiem. Lai mazinātu nelabvēlīgās sekas, finanšu institūcijas uz noteiktu laiku atliek pamatsummas maksājumu, tādējādi samazinot klienta ikmēneša maksājumu līdz procentu maksājumu apjomam. Daudzos gadījumos ar pamatsummas atlikšanu tomēr nepietiek, jo mājsaimniecībām ir grūti samaksāt arī procentu maksājumus. Lai atbalstītu kredītņēmējus un samazinātu pieaugošos sistēmiskos riskus, kas saistīti ar aktīvu īpašumtiesību pārņemšanu un kapitāla norakstīšanu, uzskatām, ka valdībai uz noteiktu laiku būtu jāievieš garantijas mājokļu kredītu procentu maksājumiem. Tas ļautu atlikt jeb kapitalizēt daļu no rezidentiem izsniegto mājokļu kredītu procentu maksājumiem, turklāt nebūtu jāveido papildu uzkrājumi šiem kredītiem. Mūsu aprēķini rāda, ka atkarībā no saistību nepildīšanas īpatsvara un procentu maksājumu kapitalizācijas perioda valdībai šāda garantiju shēma varētu izmaksāt no 8,5 līdz 11,4 miljoniem latu. Ja bankas kapitalizē mājsaimniecību mājokļu kredītu procentu maksājumus, lai mazinātu spiedienu uz mājsaimniecību budžetu, arī citiem aizdevējiem ar prasībām uz to pašu mājsaimniecības īpašumu (t.i., ar otro hipotēku uz šo nekustamo īpašumu) būtu jāveic līdzīgas darbības.

• Lai novērstu piespiedu parādu piedziņu un vēršanos pret kredītņēmēja nekustamo īpašumu, mēs redzam nepieciešamību veikt izmaiņas likumdošanā attiecībā uz patēriņa kredītiem. Šobrīd nebanku aizdevēji, kuri izsniedz nelielos kredītus, izmanto nepilnības likumdošanā, lai caur tiesu nostiprinātu nākamās hipotēkas uz nekustamo īpašumu un vēlāk iniciētu parāda piedziņu pret nekustamo īpašumu. Tiesu izpildītājs uz tiesas lēmuma pamata uzliek piedziņas atzīmi uz nekustamo īpašumu, tādējādi veidojot papildu spiedienu uz bankām un aizņēmējiem. Mēs ierosinām noteikt, ka parāda piedziņa/prasības vēršana pret nekustamo īpašumu pieļaujama tikai tiem aizdevumiem, kuru parāda pamatsumma ir ne mazāka par 5000 latiem.

• Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, uzņēmumiem, finanšu institūcijām un bankām jāpalielina uzkrājumu apjoms sliktajiem parādiem, un bieži vien tiek dibināti speciāli mērķa uzņēmumi (special purpose entities), kas ļauj samazināt sistēmiskos riskus (tajā skaitā piespiedu aktīvu pārdošanu) un atbalstīt ekonomiku ar jaunu kredītu izsniegšanu vai biznesa operāciju turpināšanu ar kredītu piešķiršanu klientiem. Lai padarītu šo procesu efektīvāku un novērstu nodokļu strīdus nākotnē, mēs redzam, ka nepieciešami trīs labojumi likumā par uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN). Pirmkārt, zaudējumiem, kuri rodas no cedētajiem parādiem, jābūt neapliekamiem ar UIN. Otrkārt, pašlaik nav atļauts veikt nodokļu atskaitījumus par līzinga kompāniju veiktajiem speciālajiem uzkrājumiem nedrošajiem aizdevumiem. Bankām šādi uzkrājumi netiek aplikti ar nodokli. Tā kā līzinga kompānijas līdzīgi kā bankas ir iesaistītas kreditēšanas biznesā, ierosinām veikt izmaiņas UIN likumā, lai šādu speciālo uzkrājumu veidošana netiktu aplikta ar nodokli. Treškārt, patlaban UIN likums atļauj samazināt apliekamo ienākumu par visu zaudētā parāda summu, ja ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par parāda piedziņas neiespējamību, kā arī juridiskās personas gadījumā – arī uzņēmuma – parādnieka izslēgšana no Uzņēmumu reģistra. Lai vienkāršotu zaudēto parādu atgūšanas procedūru no privātpersonām un juridiskajām personām, iesakām izmainīt pašreizējo UIN likuma redakciju, iekļaujot iespēju kompānijai samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu zaudējumu uzkrāšanas perioda laikā un pirms bankrota procedūras sākšanās. Pēc izvēles kompānija drīkst samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu par pusi no zaudētā parāda summas, kad sākta debitora (juridiskas personas vai privātpersonas) bankrota procedūra. Pašlaik slikto parādu atgūšanas procedūra ir laikietilpīgs un sarežģīts process un ievērojami apgrūtina efektīvu aktīvu nodošanu jauniem perspektīviem uzņēmumiem, kas būtu spējīgi nodrošināt jaunu naudas plūsmu un saglabāt darba vietas.

• Tajā pašā laikā nevajadzētu spert pārsteidzīgus soļus. Šeit var minēt iniciatīvas veikt izmaiņas likumdošanā attiecībā uz hipotekāro kredītu nodrošinājumu, finanšu institūciju tiesībām mainīt procentu likmi, neskatoties uz pieaugošo kredītrisku. Ierosinājums noteikt trīs gadu moratoriju klientu maksājumiem par bankās ņemtajiem kredītiem negatīvi ietekmētu kredītu pieejamību Latvijas ekonomikā un novestu pie ievērojami dārgākiem aizdevumiem privātpersonām un uzņēmumiem. Destruktīvas darbības attiecībā pret finanšu institūcijām un komercbankām, kuras ir kredītu nodrošinātājas ekonomikai, var samazināt to spējas un vēlmi turpināt Latvijas ekonomikas kreditēšanu un gandrīz pilnībā apturēt jaunu kredītu izsniegšanu.

• Ņemot vērā pieaugošo bankrotu skaitu, mudinām valdību pārveidot piedziņas procesu un aicinām veikt izmaiņas Maksātnespējas likumā. Būtiski jāsamazina kreditoru sapulces sasaukšanas un izsoles norises vidējais ilgums. Maksimālie termiņi būtu piemērojami nedēļās, nevis mēnešos, un piedziņas procesam būtu jākļūst daudz caurspīdīgākam. Jāatzīmē, ka pašreizējā tiesiskajā vidē lielākie ārvalstu investori (tajā skaitā bankas) saskaras ar grūtībām savu prasījumu īstenošanā. Ieviestās Tiesiskās aizsardzības procesa normas var paildzināt prasību izskatīšanu līdz 3–5 gadiem, pēc kuriem sākotnējā strīda nozīme varētu būt zudusi. Mēs uzskatām, ka visas sabiedrības interesēs ir tas, lai uzņēmumu bankrota/atjaunošanas process būtu īss, caurspīdīgs un vienkāršs. Pašreizējā parādu piedziņas un tiesu izpildītāju sistēma ir neefektīva un arī dārga. Maksātnespējas administratoru un tiesu izpildītāju atlīdzība būtu jānosaka atkarībā no viņu paveiktajiem rezultātiem kā komisija no reāli pārdotā īpašuma.

• Mēs lūdzam paātrināt Eiropas Savienības (ES) Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvā minētās PVN izvēles normu ieviešanu (īpaši PVN noteikumi importa gadījumā; PVN maksājumu koriģēšana attiecībā uz sliktajiem parādiem; PVN maksātāju grupēšana; izvēles tiesības PVN piemērošanā noteiktām precēm un pakalpojumiem, starp tiem ēkas, finanšu pakalpojumi).

Nobeigumā jāatzīmē, ka Latvijas ekonomikas stabilizācija un attīstība var tikt realizēta tikai ar strukturālo izmaiņu, ātrāka un daudz efektīvāka ES fondu izmantošanas procesa, konkurētspējas veicināšanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas palīdzību. Latvijai ir ierobežoti resursi, lai realizētu visaptverošas ekonomiskās stimulēšanas programmas, tādēļ valsts institūcijām jāapvieno spēki ar uzņēmējiem, lai atrastu visefektīvākos risinājumus. Tikai sadarbība starp valdību un vietējiem un ārvalstu investoriem var pavērt ceļu uz ekonomikas atveseļošanos.

Ārvalstu investoru padome Latvijā