Par Ziemeļatlantijas alianses (NATO) 60 gadu jubilejas sanāksmi Strasbūrā/Kēlā 3. un 4.aprīlī

Valsts prezidents: Sveicot nākamo NATO ģenerālsekretāru

Valsts prezidents Valdis Zatlers 4.aprīlī bija viens no pirmajiem NATO valstu vadītājiem, kas personīgi apsveica Dānijas premjerministru Andersu Fogu Rasmusenu ar apstiprināšanu NATO ģenerālsekretāra amatā.

“Latvija atbalstīja Dānijas premjerministra Andersa Foga Rasmusena kandidatūru, jo Dānija vienmēr ir bijusi Latvijas draugs un sabiedrotais un kā viena no pirmajām valstīm atzina Latvijas neatkarību,” teica V.Zatlers. Valsts prezidents ir gandarīts, ka A.F.Rasmusens kā izcils diplomāts vadīs Ziemeļatlantijas aliansi.

Video preses konferencē 4.aprīlī

Valdis Zatlers: Galvenais jautājums, kas tika pārrunāts gan vakardienas valstu vadītāju vakariņās, gan šodien NATO sesijā, bija Afganistānas jautājums. Tas ir jautājums, kā palielināt gan finansiālo, gan civilo un militāro atbalstu Afganistānai. Otrs jautājums, par ko mēs runājām, protams, bija NATO nākotnes stratēģija. Ļoti svarīgi ir uzsvērt, ka NATO ir militāra organizācija, ka tā ir kolektīvās drošības un aizsardzības organizācija, un mēs esam ļoti ieinteresēti, lai 5.pants tiktu papildināts ar plānošanu, ar kopīgām mācībām, ar redzamu klātbūtni tajās vietās, kur tas ir nepieciešams, ieskaitot Baltijas valstis.

Diskusijas, protams, bija par visu plašo jautājumu spektru. Jāuzsver, ka, runājot par Afganistānu, bija dažādas attieksmes, tomēr visi bija vienisprātis, ka šis ir izaicinājums NATO un šī misija noteikti ir jāpabeidz ar efektīvu galarezultātu. Es uzsvēru, ka šajā procesā ir jāiesaista arī kaimiņvalstis, ka jābūt arī politiskajam risinājumam, jo katrai no kaimiņvalstīm ir savas intereses Afganistānā un tas var palīdzēt. Nevajag šobrīd tikai koncentrēties uz Pakistānu un aizmirst, ka ir arī tadžiki un Tadžikistānas ietekme, tāpat arī Irānas ietekme.

Visbeidzot, bija arī jautājums, kādas ir NATO turpmākās attiecības ar Krieviju, kā NATO veido šīs attiecības. Katrā ziņā nobeiguma dokumentos Latvijas intereses ir pārstāvētas un tie atbilst Latvijas šābrīža interesēm. Tika uzsvērts, ka ir vajadzīga gan labā griba, gan pacietība, gan arī vēlēšanās runāt, līdz tiek panākts tāds rezultāts, kas apmierina abas puses.

Vēlreiz gribu atzīmēt, ka sarunu laikā vairākas reizes uzsvēru, ka NATO paplašināšanās vienmēr ir bijis veiksmes stāsts. Veiksmīgāks tas ir bijis Centrāleiropā un Austrumeiropā, ieskaitot mūsu Baltijas valstis, kur ir pieaugusi ne tikai stabilitāte un drošība, bet iestāšanās NATO ir veicinājusi arī demokrātiskās reformas šajā reģionā. Lūzuma punkts, kas ir šodien, ir Balkāni. Albānija un Horvātija, kuras kā dalībvalstis šodien pirmo reizi sēdēja pie NATO galda, ir kā drošības un stabilitātes vēstnieki šajā Balkānu reģionā, un tas ir tikai pirmais solis, lai viss Balkānu reģions kļūtu stabils un drošs nākotnē. Nevajag aizmirst arī iespējamo paplašināšanos Ukrainas un Gruzijas virzienā.

Jautājums: Mans jautājums ir par 5.panta aktualizēšanu. Vai jūs sajutāt, ka šis jautājums, kas ir Latvijas un arī citu jauno dalībvalstu raižu objekts, tiks uzklausīts tālākajās diskusijās par jauno stratēģisko konceptu?

V.Zatlers: Katrā ziņā es savā runā ļoti precīzi akcentēju 5.panta apaudzēšanu ar konkrētiem darbiem, un redzēju saprotošas sejas un saprotošus galvas mājienus. Protams, tas ir tikai sākums, bet arī deklarācijā redzam, ka mūsu intereses ir ievērotas.

Jautājums: Kā jūs raksturotu attiecību klimatu starp Krieviju un aliansi? Te ir jāmin NATO ģenerālsekretāra Shēfera šajās dienās sniegtā intervija krievu laikrakstam, kur viņš norāda, ka ir ļoti grūti NATO rast kaut kādu pozitīvu izrāvienu attiecībās ar Krieviju, jo viedokļi alianses dalībvalstu vidū ļoti atšķiras. Pieņemu, ka tas ir mājiens jauno dalībvalstu, arī Latvijas, virzienā. Vai jūs esat sajutis mājienus, ka jaunajām dalībvalstīm, arī Latvijai, vajadzētu kaut kādā veidā piebremzēt savu aizdomu pilno attieksmi pret Krieviju, respektīvi, ka mūsu pozīcija aliansei traucē?

V.Zatlers: Domāju, ka šis jautājums lielā mērā balstīts uz konsensa pamata. Ir vēlēšanās atsākt dialogu ar Krieviju. Droši vien NATO–Krievijas padome atsāks savu darbu, jo šis ir tas formāts, kas jau ir bijis, un ar to droši vien ir jāatsāk. Bet visi ir ļoti pieredzējuši arī iepriekšējās sarunās, kuras ir bijušas ar Krieviju – ar to rezultātiem. Laba griba ir, sarunas tiks sāktas un tās būs balstītas vienotā pozīcijā NATO valstu vidū, un, protams, gan Latvija, gan Baltijas valstis savu interešu vārdā šo pozīciju arī ietekmēs.

Jautājums: Kāds, jūsuprāt, varētu būt Latvijas ieguvums no šā samita?

V.Zatlers: Samits vēl nav beidzies, un pēc dažām minūtēm es jau došos turpināt sarunas.

Jautājums: Jautājums ir par NATO un Centrālāzijas valstu attiecībām. Prezidenta kungs, ņemot vērā, ka mūsu valsts, arī jūsu personā, ir intensificējusi dialogu ar Centrālāzijas valstīm – ir bijušas abpusējas vizītes, vai Latvija varētu šajā procesā spēlēt nozīmīgu lomu? Vai mēs piedāvājam savu kā dialoga vedēja lomu?

V.Zatlers: Pēdējā gada laikā esmu ticies ar visu Afganistānas kaimiņvalstu vadītājiem, izņemot Irānu, ar kuras pārstāvjiem man tikšanās ir bijusi tikai vēstnieku līmenī. Un ir divi secinājumi, kurus esmu ieguvis. Pirmkārt, visu valstu vadītāji saka, ka NATO misija Afganistānā ir jāturpina, tātad kaimiņi ir pārliecināti, ka šī misija nodrošina zināmu stabilitāti Afganistānā. Otrs secinājums ir diametrāli pretējs – ne vienmēr alianses spēki un arī citi sabiedrotie rīkojas optimāli. Tādēļ es arī savā runā uzsvēru, ka īpaši svarīgi ir nekoncentrēties tikai uz kādu no kaimiņiem. Šobrīd visi koncentrējas uz Pakistānu tā, it kā atslēga Afganistānas situācijas risinājumam ir Pakistānā, aizmirstot tadžikus. Mēs runājam tikai par puštuniem, bet aizmirstam, ka etniskie tadžiki un uzbeki bija pamatā Ziemeļu aliansei, kas faktiski sāka Afganistānas atbrīvošanu no talibiem. Katrs kaimiņš, ieskaitot Irānu, Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu, var dot savu ieguldījumu, un mums ir jādomā par to, kā pievērst uzmanību tam, lai politiskais risinājums tiek meklēts tieši šajā reģiona valstu sanāksmē vai samitā. Šajā procesā vajadzētu mēģināt iesaistīt arī Indiju, kurai ir zināmas problēmas ar Pakistānu, un piesaistīt arī Ķīnu, kurai ir tieša robeža ar Afganistānu. Tas ir mans redzējums un domāju, ka mana personiskā pieredze, tiekoties ar visu šo valstu līderiem, noder man, lai spētu izdarīt spriedumus, un esmu gatavs iesaistīties diskusijās par šo jautājumu.

Valsts prezidenta Preses dienesta video preses konferences transkripts no NATO samita

Ziemeļatlatlantijas alianses (NATO) 60 gadu jubilejas svinībās Strasbūrā 4.aprīlī: (no kreisās) Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, Bulgārijas prezidents Georgijs Parvanovs, Lietuvas prezidents Valds Adamkus un nākamais NATO ģenerālsekretārs, Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens Foto: Toms Kalniņš, VPK

NATO samita laikā (no labās): Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un citi Foto: Toms Kalniņš, VPK

Valsts prezidents: Piedaloties NATO  Ziemeļatlantijas padomes sēdē

3. un 4.aprīlī Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās NATO valstu un valdību vadītāju darba vakariņās, kā arī Ziemeļatlantijas padomes sēdē, kas bija pārsvarā veltīta Afganistānas jautājumam.

Valsts prezidents savā uzrunā uzsvēra NATO lomu pēckara Eiropas stabilizēšanā, kā arī šīs stabilizējošās lomas turpināšanos, aliansei paplašinoties. “Ir prieks mūsu vidū redzēt Albānijas un Horvātijas prezidentus kā pilntiesīgu NATO dalībvalstu pārstāvjus, taču paplašināšanās process nedrīkst apstāties ne Balkānos, ne arī Eiropas austrumos.” Valsts prezidents izteica stingru atbalstu ASV jaunajai Afganistānas stratēģijai, uzsverot, ka ir regulāri jāpārskata alianses mērķi šajā valstī, kā arī progress to sasniegšanā.

“Kopš Bukarestes samita esmu runājis ar gandrīz visiem Afganistānas kaimiņvalstu līderiem, kas uzsvēra, ka NATO Afganistānā ir nepieciešams, taču alianses darbībā Afganistānā iespējami būtiski uzlabojumi. Ja vēlamies veiksmīgu NATO iesaisti stabilizācijas procesā, mums ir jāiesaista Afganistānas kaimiņi.”

Valsts prezidents ir gandarīts par sasniegtajiem kompromisiem samita deklarācijā, kur uzsvērti visi Latviju interesējošie jautājumi, tostarp NATO paplašināšanās un darbs ar Gruziju un Ukrainu, NATO Afganistānas operācija un ciešākas sadarbības nepieciešamība, lai nodrošinātu labāku savstarpējo koordināciju valstu un organizāciju starpā, dialoga atsākšana ar Krieviju, tajā pašā laikā neaizmirstot NATO–Krievijas attiecību izvērtēšanu.

Samitā tika pieņemta deklarācija par alianses drošību, kas paredz darba sākšanu pie jaunas NATO Stratēģiskās koncepcijas veidošanas, kā arī atsevišķa deklarācija par alianses lomu Afganistānas stabilizācijā.

Savukārt, atzīmējot NATO 60.gadadienu, Valsts prezidents kopā ar 27 alianses valstu vadītājiem piedalījās simboliskā svētku ceremonijā, kas notika uz Vācijas un Francijas robežas Reinas upes krastā.

Valsts prezidenta preses dienests

Aizsardzības ministrs: Piedaloties jubilejas sanāksmē

4.aprīlī aizsardzības ministrs Imants Lieģis turpināja piedalīties NATO valstu un valdību vadītāju 60 gadu jubilejas sanāksmē, kas kopš 3.aprīļa noritēja Strasbūrā, Francijā, un Vācijas pilsētās Bādenbādenē un Kēlā.

3.aprīlī notikušajās NATO valstu aizsardzības ministru darba vakariņās tika apspriesti vairāki aliansei aktuāli jautājumi, piemēram, NATO vadītā starptautiskā operācija Afganistānā, NATO jaunā drošības stratēģija un citi. Aizsardzības ministri norādīja, ka drošības izaicinājumi, kuru risināšana uzticēta NATO, ir ļoti nozīmīgi. Tāpēc ir jāmeklē efektīvi risinājumi, lai aizsardzībai atvēlēto finanšu resursu samazinājums starptautiskās ekonomiskās krīzes apstākļos neietekmētu alianses dalībvalstu aizsardzības spējas. Aizsardzības ministri pauda viedokli, ka vienas dalībvalsts aizsardzības budžeta samazinājums uzliek papildu slogu pārējām alianses valstīm.

Samita ietvaros I.Lieģim notikušas divpusējās tikšanās ar ASV padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džeimsu Džonu, Dānijas aizsardzības ministru Sorenu Gēdi un Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministri Anni Grēti Strēmu-Eriksenu. Tikšanos laikā galvenā uzmanība tika pievērsta Latvijas–ASV, Latvijas–Dānijas un Latvijas–Norvēģijas divpusējai sadarbībai.

Šis ir pirmais NATO samits, kurā kā pilntiesīgas alianses dalībvalstis piedalās arī Albānija un Horvātija, tādējādi alianses dalībvalstu skaitu paplašinot līdz 28.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Ārlietu ministrs: Piedaloties darba vakariņās

3.aprīlī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās NATO ārlietu ministru neformālajās darba vakariņās Bādenbādenē, Vācijā, netālu no Francijas robežas. Ārlietu ministru diskusija norisinājās NATO valstu un valdību vadītāju 60.gadadienas jubilejas sanāksmes oficiālās darba sesijas priekšvakarā. Galvenais jautājums bija Rietumbalkānu valstu eiroatlantiskā integrācija, kā arī alianses drošības deklarācija.

Diskusijā ar NATO kolēģiem par Rietumbalkāniem ārlietu ministrs M.Riekstiņš atzīmēja šā reģiona valstu progresu pēdējos desmit gados un apsveica Albāniju un Horvātiju ar abām valstīm vēsturisko samitu 4.aprīlī Strasbūrā pilntiesīgu alianses dalībvalstu statusā. Ministrs uzsvēra atvērto durvju politikas būtisko lomu un tās kredibilitātes nozīmi drošības un stabilitātes veicināšanā visā Eiropā.

“Kopš pēdējās NATO paplašināšanās ir pagājuši pieci gadi, un Latvijai mūsu pašu integrācijas process NATO ir spilgtā atmiņā. No savas pieredzes zinām, ka integrācijas perspektīva ir lielisks motivējošais faktors gan iekšējo reformu īstenošanā, gan nepieciešamo kritēriju izpildē. Tieši tādēļ mūsu pašu kopīgo drošības interešu vārdā atvērto durvju politika attiecināma ne tikai uz Rietumbalkānu valstīm, bet arī plašākā Eiropas kontekstā,” norādīja M.Riekstiņš. 

Video preses konferencē 4.aprīlī

Māris Riekstiņš: Vēlos uzsvērt, ka šis no vienas puses ir jubilejas samits un arī samits, kurā tiek atzīmēti pozitīvi momenti kopējā alianses attīstībā – vispirms jau attiecībā uz jaunu dalībvalstu uzņemšanu – Albāniju un Horvātiju. Tāpat dalībvalstis sveica Franciju, kas pilntiesīgi atgriezusies NATO militārajās komandstruktūrās. Paralēli jautājumiem, kas attiecas uz alianses tālāko darbību, šā brīža galvenajiem izaicinājumiem – operāciju Afganistānā –, tas, ko Latvijas delegācija ļoti stingri uzsvēra, ir alianses “atvērto durvju politika”, proti, atvērtība visām dalībvalstīm, kas vēlas kļūt par šīs organizācijas dalībvalsti. Protams, uzsverot: lai kļūtu par sabiedroto, ir jāveic nepieciešamās reformas, ir jāizpilda attiecīgie kritēriji. Mēs uzsvērām, ka, balstoties uz mūsu pieredzi un uz pēdējiem paplašināšanās apļiem, jebkura iepriekšējo gadu paplašināšanās ir ar pozitīvu iznākumu. Nav neviena konkrēta gadījuma, kas liecinātu par pretējo. To mēs īpaši centāmies atzīmēt sarunās, un man ir gandarījums, ka attiecīgi formulējumi ir iekļauti galadokumentos, kas tikko tika pieņemti.

Jautājums: Jautājums par NATO 5.paragrāfu. Jūs sajutāt, ka šis jautājums, kas ir Latvijas un arī citu jauno dalībvalstu raižu objekts, tiks uzklausīts tālākajās diskusijās par šo jauno stratēģisko konceptu?

M.Riekstiņš: Galadokumentā, kas šodien tika pieņemts, mūsu ieskatā ir pietiekami labi sabalansētas divas fundamentāli svarīgas lietas aliansei kopumā: tās ir NATO operācijas ārpus alianses teritorijas robežām un tie drošības pasākumi, kas attiecas uz klasisko mūsu teritorijas aizsardzību.

Vakar par šo tematu diskutēja ārlietu ministru vakariņās. Tie nebija tikai Centrāleiropas un Austrumeiropas kolēģi, kas izteicās par šo jautājumu. Par to runāja arī kolēģi no Norvēģijas un ASV. ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone īpaši uzsvēra, ka 5.paragrāfs ir būtisks nevis tāpēc, ka atrodas starp 4. un 6.paragrāfu, bet tāpēc, ka tas ir 5.paragrāfs ar savu saturu, kas ir svarīgs; tas ir pamats visai alianses darbībai. Tas ir labs pamats, lai tālākie dokumenti, tātad šis stratēģiskais koncepts, kas tiks izstrādāts uz nākamo samitu, tiešām atspoguļotu mūsu intereses šajā sakarībā.

Jautājums: Kāds varētu būt Latvijas ieguvums no šā NATO samita?

M.Riekstiņš: Tas ir jautājums, ko man žurnālisti jautā arī Rīgā, piesaucot nu jau par slavenu kļuvušo tanti Bauskā, proti, kāds viņai ieguvums no šā pasākuma. Šī alianse ir veiksmīgākā organizācija visā cilvēces vēsturē attiecībā uz savu dalībnieku drošības garantēšanu. Bez drošības garantēšanas nav iespējama jebkāda izaugsme ilgtermiņā attiecībā uz labklājību. Latvijai kopš savas dalības aliansē nav aktuālas jebkādas diskusijas par drošības vakuumu, par pelēkajām zonām. Nav vairs spekulāciju par to, kāda ir mūsu vispārējā drošības izjūta. Un tas ir labs pamats, lai mēs darītu citas lietas, kas svarīgas valstij un iedzīvotājiem.

Jautājums: Varbūt varat ko piebilst vēl attiecībā uz NATO attiecībām ar Krieviju.

M.Riekstiņš: NATO organizācija ir demokrātisku valstu organizācija, un tas, ka tās ietvaros vai diskusijās parādās dažādi viedokļi vienā vai otrā jautājumā, ir dabiski un normāli. Pirms dažiem mēnešiem NATO ārlietu ministri vienojās par dialoga atsākšanu NATO–Krievijas padomes ietvaros, vienlaikus arī pietiekami skaidri pasakot, ka šī sadarbības forma ir paredzēta, lai runātu par visiem jautājumiem, kas ir svarīgi gan NATO dalībvalstīm, gan arī Krievijai. Tostarp ir jautājumi, kur, kā zināms, viedokļi starp NATO dalībvalstīm un Krieviju atšķiras. Kā klasisks piemērs pēdējos mēnešos tiek minēts Gruzijas–Krievijas konflikts ar vēlākiem soļiem no Krievijas puses, atzīstot Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, izvietojot tur papildu militāros formējumus, kas ir pretrunā ar saistībām, ko Krievija uzņēmās pagājušā gada augustā un septembrī. Vienlaikus ir jautājumi, kuros NATO un Krievijai ir kopīgas intereses; šodien jau plaši preses konferencē diskutētā Afganistānas tēma. Acīmredzot tā būs viena no tēmām, kur NATO ar Krieviju spēs vienoties par kopīgu stratēģiju un rīcību. Jau tagad Krievija devusi piekrišanu izmantot savu teritoriju dažādu nemilitāru sūtījumu transportēšanai, kas paredzēti NATO karaspēku vienību vajadzībām. Kā redzam, ir atsevišķi elementi, kur sadarbība attīstās samērā veiksmīgi.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta video preses konferences transkripts no NATO samita