Izglītības un zinātnes ministrija: Par augstākās izglītības kvalitātes pilnveidošanu

Atklātas un saskaņotas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas un pilnveidošanas sistēmas stiprināšana vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā, Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas un eksporta veicināšana, skaidri un caurskatāmi veidota augstākās izglītības finansēšanas kārtība, kā arī augstākās izglītības iestāžu modernizācija un autonomijas nostiprināšana – tie ir mērķi, kurus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvirzījusi par būtiskiem un īsteno.

2007.gada maijā Londonā pēdējā publiskotajā starptautiskajā ziņojumā par valstu augstākās izglītības progresu saistībā ar vienotas Eiropas augstākās izglītības telpas izveidi jeb Boloņas procesu Latvija gandrīz 50 Boloņas procesa dalībvalstu vidū ierindojusies pirmajā piecpadsmitniekā, parādot aizvien ciešāku mūsu augstākās izglītības integritāti Eiropas augstākās izglītības telpā un aizvien lielāku atbilstību Eiropas augstākās izglītības uzstādījumiem un izaicinājumiem. Šie rezultāti apliecina Latvijas augstākās izglītības kvalitāti atbilstoši izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem. Latvija uzrādījusi būtiski labākus sasniegumus, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kā arī salīdzinot ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Mūsu valsts un tās augstākās izglītības sasniegumi īpaši akcentējami triju ciklu augstākās izglītības grādu struktūras ieviešanā. Proti, Latvijas augstākās izglītības sistēmā ir konkrēti posmi, ko noslēdzot iespējams iegūt bakalaura, maģistra un/vai doktora grādu. Latvija ir ieviesusi tādus augstākās izglītības caurspīdības mehānismus kā diploma pielikums un kredītpunkti. Turklāt Latvijai ir ievērojami sasniegumi t.s. Eiropas kredītu pārneses sistēmas jeb ECTS ieviešanā, nacionālo kvalifikāciju sistēmas attīstībā u.c. jomās.

Šo mērķu atbilstība un aktualitāte ilgtermiņā saskan arī ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Augstākās izglītības sistēmas realizācija atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem” minēto.

Latvijā jānodrošina kvalitatīva augstākā izglītība, kas dotu augstu pievienoto vērtību valsts ekonomiskajai attīstībai, gan augstskolu absolventiem sekmīgi iekļaujoties darba tirgū un uzņēmējdarbībā, gan arī nodrošinot augstākās izglītības eksportu.

Latvijā augstākās izglītības akreditācijas process noris jau vairāk nekā 10 gadus. Tā rezultātā augstākās izglītības kvalitātes vērtēšana Latvijā ir mērķtiecīgi veidota un attīstīta, pamatojoties uz starptautisko pieredzi, kā arī Eiropas Asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā. Kvalitātes novērtēšanas sistēma augstākajā izglītībā sastāv no iekšējās kvalitātes novērtēšanas sistēmas, kas ietver arī augstākās izglītības programmu un institūciju pašnovērtēšanas ziņojuma sagatavošanu, un ārējās novērtēšanas, kas ietver institūcijas un studiju programmu novērtēšanu, izmantojot ārēju, neatkarīgu ekspertu komisijas vērtējumu, un tai sekojoša akreditācijas lēmuma pieņemšanas.

Ekspertu komisiju veido trīs eksperti, no kuriem vismaz viens ir no ārvalstīm, kā arī viens Latvijas Studentu apvienības un viens darba devēju deleģēts novērotājs. Eksperti iepazīstas ar pašnovērtējuma ziņojumu, apmeklē augstskolu, novērtē studiju materiāli tehnisko bāzi (telpas, bibliotēku, laboratorijas, datornodrošinājumu u.c.), studiju procesa organizāciju, tiekas ar akadēmisko personālu, studentiem un darba devējiem. Novērotājiem ir tiesības piedalīties novērtēšanas komisijas darbā, bet nav pienākuma iesniegt atskaiti par savu līdzdalību. Pēc vizītes eksperti aizpilda Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) veidotās anketas, gatavo katrs savu individuālo ziņojumu un vienu kopējo komisijas ziņojumu ar ieteikumiem par akreditāciju IZM izveidotai akreditācijas komisijai, kurā piedalās Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Studentu apvienības, arodbiedrību, Rektoru padomes, Privāto augstskolu asociācijas deleģēti pārstāvji. Studiju programmu akreditācijas komisija (vai Augstākās izglītības padome – par institūcijām) iepazīstas ar pašnovērtējuma ziņojumiem, ekspertu ziņojumiem, sēdes laikā uzklausa augstskolas vai koledžas pārstāvju papildu informāciju un pēc atklātas diskusijas pieņem lēmumu par akreditāciju (programmām 2 vai 6 gadi) vai akreditācijas atteikumu.

Boloņas procesa tradīcijas nosaka, ka kvalitātes novērtēšanas rezultāti tiek sniegti rekomendāciju formā un pats kvalitātes novērtēšanas process ir veidots vadlīniju veidā, nevis noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem.

Vadlīnijas augstākās izglītības programmu un institūciju novērtēšanas ekspertiem, novērtēšanas kritēriji un atbilstošo anketu paraugi ir pieejami AIKNC mājaslapā www.aiknc.lv. Šajā mājaslapā ievietoti arī visu augstākās izglītības ārējās novērtēšanas komisiju ziņojumi kopš 1996.gada, tādējādi nodrošinot caurskatāmību un iespēju ikvienam iepazīties ar augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas procesu.

Gadu gaitā uzkrātā pieredze liecina, ka vairums augstskolu spēj uzlabot un pilnveidot akreditācijas procesā konstatētos trūkumus, taču atkārtotajā vērtēšanā viens no galvenajiem kritērijiem ir izvērtēt, kā augstākās izglītības iestādes īstenojušas iepriekšējā vērtēšanā izteiktās rekomendācijas.

Kopš 2009.gada 1.janvāra lielākā daļa augstskolu ir mainījušas savu juridisko statusu – no valsts budžeta iestādēm kļuvušas par atvasinātām publiskām personām, kas ienes būtiskas izmaiņas to darbībā, finansēšanas kārtībā un pārraudzībā. Piemēram, pašlaik augstskolas ir funkcionālā IZM padotībā, kas nozīmē, ka IZM nevar izdot augstskolām saistošus rīkojumus, tā vietā iespējams sniegt rekomendācijas. Tas attiecas arī uz Valsts kontroles ieteikumiem, kuri sniegti, balstoties uz augstskolās veikto darbu.

Ik gadu IZM sagatavo augstākās izglītības pārskatu, kurā apkopota un analizēta plaša statistiskā informācija par Latvijas augstskolām, kas nodrošina IZM, kā arī citas valsts pārvaldes iestādes un ikvienu interesentu ar aktuālāko informāciju par faktiem un tendencēm augstākajā izglītībā.

IZM kopā ar sadarbības un sociālajiem partneriem izstrādājusi jaunu Augstākās izglītības likumprojektu, kas izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa