Valsts kontrole: Par Latvijas augstākās izglītības politikas revīziju

Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nepilnīgi realizējusi augstākās izglītības politikas plānošanas dokumentos noteiktos uzdevumus un nav veicinājusi mērķa – nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu – sasniegšanu.

Viens no galvenajiem mehānismiem, kā IZM var ietekmēt augstākās izglītības procesus Latvijā, ir kvalitatīva un profesionāla izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācija. Tā nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošas augstskolu darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaudes, tādējādi panākot augstākās izglītības attīstību un konkurētspēju.

Revīzijā konstatēts, ka izglītības programmu akreditācija neatbilst tās būtībai – attiecīgās programmas īstenošanas kvalitātes novērtēšanai.

IZM nav noteikusi detalizētus studiju programmu vērtēšanas kritērijus un vienotu metodiku akreditācijas kritēriju izvērtēšanai, lai gūtu pārliecību, ka studiju programmas metodiskais un materiāltehniskais nodrošinājums ir atbilstošā kvalitātē. Turklāt augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas procesa organizācija bieži neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Atsevišķus uzdevumus, kas saskaņā ar likumu jāveic pašai IZM, tā ir pilnvarojusi veikt Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram, taču šā centra padotība, kompetence, funkcijas un loma studiju programmu akreditācijas procesā nav noteikta nevienā normatīvajā aktā, turklāt pati ministrija ar šo centru nav slēgusi deleģējuma vai pilnvarojuma līgumu.

Vēl viens būtisks mehānisms, kā valsts var uzlabot augstāko izglītību, ir studiju kreditēšanas organizēšana. IZM izstrādāto MK noteikumu prasība, ka studiju kredīta galvotājs nevar būt fiziska persona, kas atmaksā agrāk valsts vārdā sniegtu galvojumu saņemtos studiju kredītus, ierobežo iespējamo galvotāju loku, līdz ar to samazinās potenciālo studentu skaitu.

Kā vēl vienu trūkumu VK konstatējusi, ka IZM nenodrošina caurskatāmu augstākās izglītības sistēmas budžeta plānošanas un izlietojuma procesu, turklāt tās rīcībā nav aktuālas informācijas par augstākās izglītības iestāžu studiju programmu īstenošanas izmaksām. Studiju finansējuma aprēķinu IZM vēl joprojām veic, pamatojoties uz Rīgas Tehniskās universitātes 1996.gada zinātniski pētniecisko darbu “Augstākās izglītības finansējuma aprēķina metodika”.

Par problēmu, kas kavē kvalitatīvas izglītības attīstību, VK uzskata arī to, ka IZM nav nodrošinājusi caurskatāmu darba samaksas un piemaksu noteikšanas sistēmu augstākās izglītības iestādēs. Revīzijā tika konstatēts, ka vidējā darba samaksa tajās vienam amatam atšķiras pat par 52%. Tikpat necaurskatāma ir arī akadēmiskā personāla darba laika uzskaites sistēma un noslodze. Revīzijas laikā tika konstatēti gadījumi, ka dažas augstākās izglītības iestādēs strādājošās personas vienlaikus strādā trīs līdz sešās darbavietās.

Revīzija veikta par laiku no 2005.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 1.septembrim.

Pēc revīzijas VK ir sniegusi 18 ieteikumus, no kuriem lielākā daļa ir jāievieš līdz 2009.gada 31.decembrim.

Valsts kontroles informācija