Pēc sarunām ar Eiropas Komisiju

Pagājušās nedēļas sākumā, 28. un 29. jūnijā, Briselē vairāki Finansu ministrijas, tās pārraudzībā un pakļautībā esošo iestāžu, kā arī Latvijas Bankas pārstāvji piedalījās divu Eiropas Komisijas apakškomiteju sēdēs. Atbilstoši apakškomisiju kompetencei Latvijas puse ziņoja par likumdošanas sakārtošanas procesu un pašreizējo situāciju divās jomās — par valsts ekonomisko attīstību un monetāro politiku, kā arī par situāciju finansu pakalpojumu sfērā.

Kā, tiekoties ar žurnālistiem, atzina Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva, šīs sarunas bijušas sarežģītākas par 1998. gadā notikušajām, jo grūtības Latvijas pusei sagādājusi atskaite pašos svarīgākajos jautājumos — par valsts budžeta situāciju, Latvijas cerībām līdz gada beigām nodrošināt Māstrihtas līgumā noteiktā maksimālā fiskālā deficīta kritēriju ievērošanu un nepieciešamajiem budžeta likuma grozījumiem. Turklāt bijis jārēķinās ar to, ka sarunu rezultāti atspoguļosies septembrī gaidāmajā Eiropas Komisijas progresa ziņojumā par Latvijas attīstību, kas savukārt tiks ņemts vērā, gada beigās Helsinkos tiekoties Eiropas Savienības valstu vadītājiem un lemjot par mūsu valsts aicināšanu pievienoties sarunām par iestāju šajā organizācijā.

Lielākā Eiropas Komisijas ierēdņu uzmanība bijusi veltīta Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmei uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī gaidāmajam valsts budžeta deficītam un iespējām, ka šis deficīts varētu pārsniegt trīs procentus no iekšzemes kopprodukta gada apjoma.

Latvijas pārstāvjiem nācies skaidrot arī iemeslus, kuru dēļ nav izdarīti grozījumi valsts pamatbudžetā, bet gan tikai apturēta tā izdevumu daļa. Kā atzina V. Andrējeva, Latvijas ierēdņi šādu Latvijas valdības lēmumu skaidrojuši ar cerību tomēr noturēt budžeta deficītu gada sākumā plānotajā līmenī, pretējā gadījumā Latvija lemšot par nepieciešamajiem budžeta grozījumiem septembrī.