Turpinājums no 1.lpp.

Eiropas Komisijas pārstāvji izteikuši bažas arī par lielo speciālo budžetu īpatsvaru valsts kopbudžetā. Tas, pēc eiroierēdņu domām, neļaujot elastīgi un efektīvi administrēt valsts budžeta līdzekļus. Kā uzsvēra V. Andrējeva, tieši šādu viedokli jau vairākkārt ir paudusi arī Latvijas Finansu ministrija, tomēr nepieciešamajām izmaiņām līdz šim ne reizi nav gūts valdības politiskais atbalsts.

Līdzīgu aizrādījumu Latvijas puse saņēmusi arī attiecībā uz lielo, turklāt pēdējā laikā augošo dažādu aģentūru skaitu Latvijā. Pēc Eiropas Komisijas pārstāvju domām, neatliekami būtu jākonkretizē šo veidojumu juridiskais statuss un kompetences robežas, kā arī tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību un uzņemties kredītsaistības.

Latvijas pārstāvjiem nācies atbildēt arī uz jautājumiem par speciālo ekonomisko zonu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un ar tām saistīto budžeta ieņēmumu daļas samazinājumu.

Eiropas Komisijas apakškomitejā, kas atbildīga par finansu pakalpojumu sfēru, Latvijas pārstāvji atskaitījušies par mūsu valsts banku, vērtspapīru un apdrošināšanas tirgus situāciju.

Kaut arī Eiropas Komisijas ierēdņu vērtējums bijis visumā pozitīvāks par to, kas sniegts budžeta situācijai, tomēr bijuši arī daži iebildumi.

Tā, Eiropas Komisijas ierēdņi par nepieņemamiem atzinuši ierobežojumus, kurus ārvalstu investoriem Latvijas finansu tirgū nosaka Latvijas likumdošana.

Kā viena no lielākajām problēmām minēts pagājušā gada 25. novembrī pieņemtais Apsardzes likums, kas nosaka, ka licenci apsardzes veikšanai var saņemt tikai tādi uzņēmumi, kuros kontrolpakete nepieder ārvalstniekiem. Šāda likuma norma, pēc eiroierēdņu domām, pasliktina ārvalstu investoru situāciju, salīdzinot ar vietējiem, un rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus. Turklāt šis likums pieņemts pēc tam, kad Latvija jau bija parakstījusi Eiropas Savienības asociētā locekļa līgumu un līdz ar to apņēmusies neieviest jaunus ierobežojumus brīvai kapitāla plūsmai.

Latvijas puse šo ierobežojumu skaidrojusi ar nacionālās drošības interesēm — šāds ierobežojums ieviests tādēļ, lai Latvijā nebūtu iespējams veidot militarizētas grupas, kuras tiktu uzturētas no ārvalstu kapitāla.

Neraugoties uz šādu argumentāciju, Eiropas Komisijas pārstāvji lūguši izdarīt nepieciešamos grozījumus Apsardzes likumā.

Līdzīgu jautājumu — par brīvas kapitāla plūsmas ierobežojumiem Latvijā — izraisījis Latvijā jau kopš 1994. gada spēkā esošais likums, kas nosaka, ka uzņēmumos, kas nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu, ārvalstu kapitāla daļa nedrīkst pārsniegt 49 procentus.

Latvijas puses argumentācija — valsts nacionālo interešu aizsardzība, jo to morālo zaudējumu kompensācijai, ko iedzīvotājiem nodara šādas uzņēmējdarbības rezultāts — azartspēles, valstij ir nepieciešami līdzekļi dažādām sociālām programmām, kurus iespējams iegūt, saņemot rezidentu maksātos nodokļus. Turklāt salīdzinoši nesen, tikai kopš pusotra gada, dibinātā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija spēj kvalitatīvi kontrolēt pagaidām vēl tikai Latvijā zināmas izcelsmes kapitālu.

Ar Ārlietu ministrijas starpniecību Latvijas puse jau izmantojusi tiesības lūgt pagarinājumu grozījumu izdarīšanai šajā likumā — vēl trīs gadus. Piekrītot atcelt ārzemju kapitāla īpatsvaram noteiktos ierobežojumus, taču tikai pēc tam, kad būs beigušies pašlaik azartspēļu organizēšanai izsniegto licenču termiņi. Par pamatu šādam lūgumam Latvijas puse minējusi argumentu, ka šīs licences saņēmušie uzņēmēji savos biznesa plānos rēķinājušies ar likumā pašlaik noteiktajiem ierobežojumiem un to atcelšana, līdz ar to strauja vairāku ārvalstu uzņēmēju ienākšana Latvijas azartspēļu tirgū varētu apdraudēt šo uzņēmēju nākotni.

Abās apakškomitejās notikušās sarunas, konstatētās problēmas un Latvijas puses argumentācija gūs atspoguļojumu topošajā Eiropas Komisijas ziņojumā par Latvijas progresu, gatavojoties sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Vēl viena Latvijas un Eiropas Komisijas pārstāvju tikšanās — pirms šī progresa ziņojuma publicēšanas — paredzama šī gada septembra sākumā.

Kā atzina V. Andrējeva, pēc sarunām abās apakškomisijās nācies secināt, ka gadījumā, ja Eiropas Komisijas izvirzītās prasības netiks pildītas, turklāt valsts budžeta deficīts līdz gada beigām turpinās pieaugt un netiks pieņemts Eiropas Komisijas prasībām atbilstošs 2000. gada budžeta projekts, var ievērojami sarukt Latvijas cerības jau šī gada decembrī saņemt uzaicinājumu pievienoties sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore