Saeimas 2009. gada 2. aprīļa sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 2.aprīļa sēdi.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt šodienas sēdes apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamu grozījumu tajā.

Ir saņemts Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegums, kura lūdz šodienas sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Jāņa Porieša 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Līdz ar to pirmais darba kārtības punkts ir Saeimas lēmuma projekts “Par Jāņa Porieša 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja deputāta Aigara Kalvīša iesniegumu, ar kuru viņš paziņo, ka noliek deputāta mandātu. Izskatīja arī Centrālās vēlēšanu komisijas iesniegtos materiālus un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu par deputāta pilnvaru apstiprināšanu Jānim Porietim.

Lūdzu apstiprināt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Aicinu Jāni Porieti tribīnē, lai nodotu deputāta svinīgo solījumu.

J.Porietis.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Aicinu parakstīties. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Jāņa Porieša 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātu Jāni Porieti ieņemt vietu Sēžu zālē.

Paldies deputātam Aigaram Kalvītim par darbu 9.Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Savukārt mums ir nepieciešama 15 minūšu ilga tehniska pauze, lai varētu pārinstalēt balsošanas iekārtu. Tas nozīmē, ka mēs tiekamies Sēžu zālē pulksten 9.20.

Bet, pirms mēs ejam šajā pārtraukumā, es gribu mūsu visu vārdā sveikt kolēģi Jāni Urbanoviču, kuram pagājušajā nedēļā bija ļoti apaļa dzimšanas diena. (Aplausi.)

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie kolēģi, pirms mēs turpinām sēdi, lūdzu, izņemiet balsošanas kartes no balsošanas iekārtām un ievietojiet atpakaļ, lai balsošanas iekārta jūs atkal atpazītu.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 8.punktu – likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (ar reģistrācijas numuru 1086/Lp9) izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par šādu darba kārtības grozījumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no šodienas sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (ar reģistrācijas numuru 1086/Lp9), kura izskatīšana pirmajā lasījumā bija paredzēta apstiprinātajā darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 14, atturas – 3. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” un izskatīt jautājumu par tā nodošanu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šodienas sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādātais likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” un šis likumprojekts tiktu iekļauts pie Prezidija ziņojumiem! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 13, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc 7.punkta likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (ar reģistrācijas numuru 1147/Lp9) izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu prasīt skaļāk, jo ļoti slikti var dzirdēt prasītāju. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumu, iekļaujot sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc 7.punkta likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 6, atturas – 8. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un ir saņemts arī 10 deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Izskatīsim apstiprināto darba kārtību. Sākam, kā tas ir parasti, ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš acīmredzot runās “par”.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Situācija ar bezdarbu reģionos izsauc ļoti lielu satraukumu. Pie mums, PCTVL frakcijā, vēršas aizvien vairāk un vairāk cilvēku, kuri ir zaudējuši darbu un kuriem nav finanšu līdzekļu, lai uzturētu savas ģimenes un – kas ir vēl daudz drausmīgāk – samaksātu naudu bankām par kredītsaistībām, ko viņi ir uzņēmušies. Pirmām kārtām runa ir par depresīvajiem reģioniem – tādiem kā Latgale, arī par mazpilsētām – tādām kā Dobele, Bauska, Kalnciems.

Vēl pirms dažiem gadiem jaunie cilvēki bija noticējuši pasakai par treknajiem gadiem. Lielākā daļa no viņiem strādāja celtniecības nozarē, saņēma pieklājīgu atalgojumu un, noticēdami valdības solījumiem par to, ka Latvija strauji attīstās, nopirka dzīvokļus uz kredīta, bet tagad, kad ir palikuši bez darba, viņi cieš ārkārtīgu trūkumu. Šie cilvēki nevar ilgi gaidīt palīdzību! Tā viņiem ir nepieciešama šodien un jo ātrāk – jo labāk.

Kopumā Latvijā bezdarba līmenis jau ir pārsniedzis 10 procentus un diemžēl nemitīgi pieaug vēl arvien. Jālēš, ka vasaras sākumā bezdarba līmenis acīmredzot kļūs vēl augstāks. Tik īsā laikposmā nedz valdība, nedz privātie uzņēmēji nespēs radīt jaunas darba vietas, labi vēl, ja izdosies saglabāt tās darba vietas, kuras ir palikušas. Bet cilvēkiem gribas ēst, un, lai izdzīvotu, jāēd ir katru dienu, un viņi nevar gaidīt gadiem ilgi, cerot, ka kādreiz tiks radītas jaunas darba vietas.

Tādēļ PCTVL frakcija piedāvā ieviest attiecīgu grozījumu likumā, kas izvirzītu valdībai prasības izveidot cilvēku nodarbinātības sabiedriskajos pagaidu darbos palielināšanas programmu. Šāda programma ļaus paglābt daudzas ģimenes no bada un dos cilvēkiem reģionos cerību, ka valsts palīdzēs viņiem pārvarēt ārkārtīgi smagos krīzes laikus.

Patlaban bezdarbniekiem darba biržās labākajā gadījumā piedāvā pārkvalifikāciju, tomēr tas nevar atrisināt problēmu, jo darba vietu skaits strauji sarūk. Kāda jēga iegūt jaunu profesiju, ja tanī pašā Dobelē darba šajā arodā vienalga nav?

Tādēļ aicinu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu, kas ir vērsts uz to, lai steidzami izveidotu sabiedrisko darbu programmu, kura glābtu daudzus tūkstošus cilvēku no bada.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: “Jā!”) Deputāti iebilst, līdz ar to šis jautājums mums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 54, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! PCTVL ierosina, tā kā esam ekonomiskās krīzes apstākļos, vismaz līdz 2010.gada 1.jūlijam noteikt Valsts sociālo pabalstu likuma pārejas noteikumos termiņu, kura laikā Ministru kabinets nav tiesīgs samazināt sociālos pabalstus. Tā ir atbilde uz Labklājības ministrijas bezkaunīgajiem un pretvalstiskajiem plāniem no šā gada 1.jūnija atteikties no ģimenes valsts pabalsta izmaksas bērna pirmajā dzīves gadā un/vai atcelt piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta.

Ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu pašlaik ir tikai astoņi lati, savukārt piemaksa par pirmo bērnu ir 100, par otro bērnu – 150, par trešo un nākamajiem bērniem – 200 latu. Neizmaksājot ģimenes valsts pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā, Labklājības ministrija plāno ieekonomēt aptuveni 1,05 miljonus latu. Savukārt atceļot piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta, varētu ietaupīt 1,8 miljonus latu. Fiskālais labums no šāda samērā niecīga budžeta izdevumu samazinājuma ir ļoti apšaubāms. Tajā pašā laikā netiek ievērots nedz Satversmē nostiprinātais tiesiskās paļāvības princips, nedz samērīguma princips.

Saskaņā ar vecāku apvienības “Māmiņu klubs” veikto aptauju, kurā piedalījās 2000 Latvijas ģimeņu, 64 procenti ģimeņu negatīvi vērtē Labklājības ministrijas ieceri atcelt ģimenes valsts pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā vai piemaksas pie bērna piedzimšanas pabalsta.

Dāmas un kungi! Mēs nedrīkstam mēģināt izkļūt no krīzes, maksājot par to jebkādu cenu. Mums ir jādomā par nākotni – par to, lai saglabātu Latvijas tautu. Situācijā, kad kopš 1991.gada mirstība ir lielāka par dzimstību, neatbalstot ģimenes ar bērniem, valsts vienkārši nespēs izdzīvot. Mēs ceram, ka Saeimas deputātiem būs politiskā griba pieņemt mūsu priekšlikumu tieši šodien un uzreiz divos lasījumos, kā tas bija ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kuru rezultātā 200 tūkstošiem pensionāru tika atņemti 11 miljoni latu.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Priekšlikuma populistiskā būtība ir labi redzama, ja iedziļinās visā tajā, kas tur ir rakstīts. Jo tur ir rakstīts tas, ka Ministru kabinets nav tiesīgs samazināt likumā noteikto sociālo pabalstu apmēru. Ko tas nozīmē? Kā var vispār runāt, vai Ministru kabinets ir tiesīgs vai nav tiesīgs pārkāpt to, kas ir teikts likumā? Tā ir viena lieta.

Ministru kabinets vispār nav tiesīgs pārkāpt neko, kas ir teikts likumā.

Un vēl jocīgāks ir tas datumu uzskaitījums. Tātad no 2009.gada 2.aprīļa līdz 2010.gada 1.jūlijam Ministru kabinets nav tiesīgs samazināt, bet citos datumos tas būs tiesīgs samazināt?

Tā ka, godātie iesniedzēji, jums ir ļoti lieli robi zināšanās. Es jums iesaku tos aizpildīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 54, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam. Viņš acīmredzot runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Frakcija “Saskaņas Centrs” balsos “pret”, un es gribu pamatot savu balsojumu.

Mēs saprotam, ka ir grūti laiki, ka Latvijā vajag taupīt un ka varbūt šos atvaļinājuma pabalstus, kurus maksā valsts, nevar šodien atbalstīt un nevar izmaksāt, bet vienīgi ar tādu atrunu, ka šis likumprojekts ies kopā ar citiem projektiem, saskaņā ar kuriem arī visiem tiem ierēdņiem, kurus mēs atlaidīsim tuvākajā laikā no aģentūrām, no pārvaldēm, no padomniekiem, un citām personām, kuras tiks atlaistas sakarā ar to, ka mēs mazinām savus štatus, arī būs iekļauts tāds pats ierobežojums. Citādi iznāks tā, ka, ja mēs atlaižam no darba ierēdni, kurš strādā parlamentā vai par padomnieku, pieņemsim, ministram, tad mēs izmaksājam viņam trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā pabalstu, bet ugunsdzēsējiem, policistiem vai robežsargiem mēs to nemaksājam.

Sakarā ar to mūsu frakcija balsos “pret”, un mēs lūdzam ņemt vērā to, ka, ja ir plānots tāds grozījums, tad lai nebūtu tā, ka mēs vienus ierēdņus ierobežojam, bet otriem atļaujam strādāt… un saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem liekam arī klāt, lai vieglāk būtu runāt ar cilvēkiem, kurus skars šī štatu samazināšana.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Dalbiņš. Vārds deputātam Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jebkurā gadījumā šī iniciatīva par attiecīgo grozījumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā nāk no Iekšlietu ministrijā. Jāsaka, ka tas nav grozījums, kas būtu saistīts ar to, lai kaut kādā veidā speciāli pasliktinātu dienesta stāvokli Iekšlietu ministrijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē dienošajiem cilvēkiem, bet attiecīgajā situācija, kāda tā ir pašreiz, tas ir pats mazākais un mazāk sāpīgākais risinājums, lai saglabātu dienesta vietās attiecīgos cilvēkus un viņi nebūtu jāatvaļina… lai saglabātu iespēju apmaksāt konkrētās dienesta vietas.

Tāpēc arī komisija, atsaucoties uz iekšlietu ministres lūgumu, sagatavoja likumprojektu tādā veidā, lai atrisinātu šo jautājumu krīzes situācijā. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada 2.aprīlī”. Ir saņemts deputāta Leiškalna iesniegums ar lūgumu piešķirt šodien, 2.aprīlī, viņam bezalgas atvaļinājumu. Katram deputātam vienu reizi sesijā ir tiesības uz šādu atvaļinājumu, bet jebkurā gadījumā mums šis jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada 2.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums ir piešķirts.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”. Pirmais šajā sadaļā ir likumprojekts “Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.

G.Upenieks (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura dokumenta numurs ir 3970, – “Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums”. Ar likumprojekta pieņemšanu būs izveidota tiesiskā bāze fondu, kas izveidoti minētās programmas ietvaros, finanšu līdzekļu apgūšanai.

Uz trešo lasījumu ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Upenieks.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Upenieks.

3.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Upenieks.

4.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Upenieks.

5.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Upenieks.

6.priekšlikums. Arī tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Upenieks.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Upenieks.Un 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Upenieks.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” trešajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi. Tie izskatīti komisijas 25.marta sēdē.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Arī 2.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums – guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1121/Lp9. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un konceptuāli atbalstījusi.

Īsumā par to, kādēļ šāds grozījums ir vajadzīgs. Man gribētos jums teikt, ka sakarā ar demogrāfisko situāciju mums Latvijā joprojām ir saglabājusies negatīva dzimstības bilance un ka joprojām mums šī paaudžu nomaiņa ir liela problēma, jo bērni piedzimst mazāk nekā vecie cilvēki nomirst. Tāpēc ir svarīgi ieviest un skaidri definēt, ko nozīmē daudzbērnu ģimene, jo tieši tās ģimenes, kur ir vairāk bērnu – trīs un vairāk –, ir tās, kuras varētu nodrošināt pozitīvu šo paaudžu nomaiņu. Līdz ar to šie grozījumi skaidri definē, kas ir daudzbērnu ģimene, kāds ir tās statuss. Un šis likumprojekts paredz arī precizēt pašreiz spēkā esošo normu par bērnu adopciju uz ārzemēm.

Tā kā komisija to ir konceptuāli atbalstījusi, lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene.

Paldies.

Priekšlikumus varētu iesniegt līdz 23.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības punktu, mums jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” tiktu iekļauts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādātais likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 21, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” ar reģistrācijas numuru 1147/Lp9, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēža kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.3936 – likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Es atgādinu, ka Latvijas pensiju sistēma ir veidota trīs līmeņos: pirmais – valsts obligāto nefondēto pensiju shēma, otrais – valsts obligāto fondēto pensiju shēma un trešais – brīvprātīgā pensiju shēma, privātā shēma.

Saskaņā ar esošo likumdošanu iemaksas fondēto pensiju shēmā, tas ir otrajā līmenī, ir daļa no tām iemaksām, kas tiek veiktas valsts pensiju apdrošināšanai. Katras personas veiktās iemaksas kļūst par fondēto pensiju shēmas dalībnieku pensiju kapitālu, kurš netiek ieskaitīts valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos.

Godātie deputāti! Ņemot vērā straujo ekonomikas lejupslīdi valstī un makroekonomiskās prognozes tuvākajiem gadiem, Labklājības ministrija prognozē, ka, nepārskatot iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā, uzkrājums, kas ir sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā un kas uz 1.martu bija 922 miljoni latu, būs izlietots jau pāris gadu laikā un budžetā veidosies reāls deficīts.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz atteikties no iemaksu likmes pārdales vienlīdzīgās daļās starp pensiju sistēmas pirmo līmeni un fondēto pensiju shēmu. Likumprojekts nosaka, ka fondēto pensiju shēmā šogad un nākamgad tiks novirzītas iemaksas 2 procentu apmērā, no 2011.gada – 4 procentu apmērā, bet 2012.gadā un turpmāk iemaksu likme fondēto pensiju shēmā būs 6 procenti.

Godātie deputāti! Komisija likumprojektu ir atbalstījusi, un komisijas vārdā lūdzu to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 18, atturas – 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Ļoti cienījamie kolēģi un kolēģes! Es gribu teikt, ka Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija nevar atbalstīt likumprojektu šādā redakcijā. Mēs saprotam, ka valstij, nonākot grūtā finansiālā situācijā, ir jāizmanto jebkurš papildu naudas avots. Taču valdība piedāvā mainīt Latvijā izveidotās trīs līmeņu pensiju sistēmas otrā līmeņa pensiju iemaksu apmēru ļoti ievērojamā apjomā.

Atcerēsimies, ka saskaņā ar sākotnēji plānoto šāgada iemaksām vajadzēja būt 9 procentu apmērā un nākamgad jau tuvoties šim līdzīgās daļās sadalītajam 10 procentu apjomam! Kā jūs atceraties, ar ļoti lielām šaubām un ar ļoti garām debatēm, kurās arī no daudzu šābrīža koalīciju veidojošo frakciju deputātu puses izskanēja iebildumi, mēs decembrī pārgājām uz ļoti piesardzīgām izmaiņām, nosakot šāgada iemaksu apjomu 8 procentu apmērā un cerot, ka nākamgad un turpmākajos gados mēs varēsim pāriet uz 9 procentu un 10 procentu apmēru. Kāpēc?

Atcerēsimies, ka sākotnēji Labklājības ministrija, piedāvādama šo līdzīgās daļās sadalīto sociālā nodokļa iemaksu apjomu (daļu – sociālajā budžetā un daļu – otrajā pensiju līmenī), balstījās uz ļoti nopietnām prognozēm par demogrāfisko situāciju Latvijā! Laikā, kad pašreizējie nodokļu maksātāji, kuri, nonākuši pensijas vecumā, izmantos, savu pensiju saņemot, pensiju sistēmas otro līmeni… Labklājības ministrijas aprēķini rādīja, ka šīs iemaksas solidārajā sociālās drošības sistēmā… ka šo iemaksu apjoms nesasniegs tādu līdzekļu apjomu, kāds tajā laikā būs vajadzīgs. Mēs neesam dzirdējuši, ka pēdējā gada laikā, kad šīs izmaiņas tiek piedāvātas, demo­grāfiskā situācija Latvijā būtu radikāli mainījusies. Tieši otrādi! Tendences joprojām ir tādas, ka nav pamata optimistiskām prognozēm, cerībām, ka mums, kas esam šā, otrā, līmeņa pensiju iemaksu veidotāji… ka mums, sasniedzot pensijas vecumu, līdzekļi būs pietiekami.

Tāpēc es vēlreiz gribu atkārtot, ka mūsu frakcija nevar atbalstīt tik radikālas izmaiņas otrā pensiju līmeņa iemaksu apjomā un ka šāda redakcija nav pieņemama. Es gribu piebilst, ka arī Starptautiskais Valūtas fonds nav atbalstījis otrā pensiju līmeņa iemaksu izmaiņas kā budžeta deficīta segšanas avotu. Un ļoti būtiski ir atcerēties, ka šāds solis pēc būtības ir pretrunā arī ar tiesiskās paļāvības principu. Ir jādomā par to, ka tas lielā mērā apdraud arī paša sociālā nodokļa maksātāja uzticību sociālās drošības sistēmai.

Aicinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā noraidīt un piedāvāt piesardzīgāku pārejas shēmu, kas neapdraudētu visu triju līmeņu pensiju sistēmu un tiesiskās paļāvības principu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir pienākums informēt jūs par to situāciju, kāda ir šajā jautājumā, ciktāl to es zinu kā bijušais valdības vadītājs.

Ja tā īsi paskatāmies uz šo jautājumu, tad redzam, ka mēs sākām ar ļoti ambiciozu mērķi, nosakot 10 procentu atskaitījumus tiem, kuri ir zem 35 gadiem, un tad līdz nepilniem 50 gadiem brīvprātīgi varētu maksāt.

Mēs sākām ar 2 procentiem, pēc tam pielikām klāt vēl 2, tad 4 procentus… Mēs nonācām līdz 8 procentiem. 2008.gadā mums vajadzēja tālāk palielināt uz 9 un 10 procentiem. Mēs apturējām 8 procentu līmenī šīs iemaksas, jo mēs vienkārši finansiāli nevarējām nodrošināt šos 9 un 10 procentus.

Jāsaka tā, ka mērķis Latvijai bija ļoti ambiciozs – daudz lielāks nekā Lietuvai un Igaunijai. Lietuvā un Igaunijā tik tiešām šis otrais līmenis, vismaz projektu līmenī, ir apmēram 3 procenti. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Ir pilnīgi skaidrs, ka otrais līmenis dod cilvēkiem pensijas papildu avotu. Pēc aptuveniem aprēķiniem, pirmie cilvēki, kas saņems pensiju no diviem līmeņiem, aizies pensijā 2016.gadā. Un tad viņiem nāks klāt vēl viens maksājums, kas fundamentāli palielinās viņu pensijas daļu un līdz ar to nodrošina viņu interesi maksāt. Tā ka pati ideja bija absolūti precīza.

Es atceros, ka savā laikā Latvijas Banka ļoti strikti iestājās par 10 procentiem. Problēma bija vienā apstāklī. Problēma bija tajā apstāklī, vai mēs to varam finansēt. Ar ko 2008.gads... faktiski 2009.gads, jo 2008.gads vēl neparādīja ciparus… ar ko 2009.gads būtiski atšķiras no iepriekšējiem gadiem? 2009.gadā mums parādās deficīts sociālajā budžetā. Uz 30.martu, pēc manā rīcībā esošās informācijas, mums pensiju budžetā deficīts ir 41 miljons un bezdarbnieku budžetā mums ir apmēram nepilnu 6 miljonu deficīts. Labklājības ministrijas prognozes paredz, ka mums varētu būt 12,7 procentus liels bezdarbs, kas ir vismaz par 2,5 procentiem lielāks, nekā ir paredzēts budžetā. Ir pilnīgi skaidrs Finanšu ministrijas plāns... no fiskālā viedokļa tas, neapšaubāmi, būtu atbalstāms, jo šī pāreja no apmēram 8 uz 2 procentiem varētu ienest aptuveni 160 miljonus, kurus tad varētu izmantot, lai zināma mērā kompensētu deficītu sociālajā budžetā. Īpaši runājot par bezdarbniekiem.

Vēl man jāsaka tā: ja mēs skatāmies uz šo ienesīgumu, tad tur tā sistēma bija tāda, ka katrs cilvēks varēja brīvi parakstīt savu ienesīguma plānu, viņš varēja izvēlēties aktīvo vai pasīvo daļu. Pasīvā daļa nesa mazākus procentus, bet bija drošāka. Aktīvā daļa bija tīri zaudēta, ņemot vērā, ka akcija… opciju tirgus nokrita. Zaudēta!

Ja paskatīsimies tos iznākumus, tad redzēsim, ka tie visi ir ar lielu mīnusu lielajos fondos, tāpēc šis priekšlikums, ka varētu arī valdības parādzīmes caur Valsts kasi iegādāties… caur šo shēmu… pēc manām domām, ir pareizs, jo tas zināmā mērā dod drošību cilvēkiem, bet, no otras puses, kasei likviditāti.

Kur ir problēma sakarā ar steidzamību? Un te nu es uzskatu par savu pienākumu jūs brīdināt. Šeit ir arī bijušais finanšu ministrs, un viņš to tikpat labi zina kā es. Problēma ar steidzamību ir sekojoša. Mēs jau decembrī sākām šīs sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu un ar Eiropas Kopienu, skaidri redzot, ka mums sociālajā budžetā veidosies deficīts, jo mēs samazinām algas. Līdz ar to arī sociālās iemaksas samazinās un pieaug bezdarbs. Tas nozīmē, ka arī bezdarbnieki nemaksās to nodokli, ko maksā strādājošie, un tas viss atstāj iespaidu uz pensijām.

Tas, ko mums neizdevās panākt… Es neesmu pārliecināts, ka jaunā valdība ir panākusi vienošanos... Es aicinu drīzāk izskatīt tādu situāciju – risināt šo jautājumu, bet nepieņemt to galavariantā, tāpēc ka atbilde mums no Starptautiskā Valūtas fonda un no Eiropas Kopienas bija sekojoša: “Mēs neatbalstām šādu pieeju!” Otro līmeni samazināja viena cita iemesla dēļ. Viņi saprot, ka fiskālā ziņā mums nav īpašu avotu, kur ņemt līdzekļus, lai mēs varētu sociālā budžeta deficītu nosegt, bet viņi saka tā: “Ja jūs no otrā līmeņa ņemat naudu nost…” Otrais līmenis ir uzkrājums valstī. Mūsu valstī uzkrājumi pārsvarā ir ārkārtīgi niecīgi, taču šis ir viens no tiem uzkrājumu veidiem, kas reāli, de facto, eksistē mūsu valstī. “Ja jūs šo uzkrājumu samazināt un izmantojat šo naudu izdevumos, tad jūs fiziski… faktiski palielināt izdevumu daļu tekošajā gadā, un to mēs kā kreditori jums negribam atļaut.”

Sarunās mēs tikām līdz tādai situācijai, kur… Es personīgi pārstāvēju tādu viedokli: ja no mums pieprasa 5 procentu liela deficīta saglabāšanu situācijā, kad kopprodukts ir nokrities divreiz vairāk, nekā sākotnēji bija paredzēts memorandā, tad mums vienkārši… Tie, kas saprot finanses un zina budžetu, redz, ka mums finansiāli nav citas iespējas… Mums faktiski paliek tikai divas iespējas, lai mēs varētu šo budžetu iesniegt.

Viena iespēja. Būsim pilnīgi godīgi! Bez visiem šiem 20 procentu lielajiem algu samazinājumiem, kas… vēl ir tālu, diemžēl tālā nākotnē… un bez funkcionālā audita, un bez kārtīgas analīzes to darīt ir samērā bīstami, bet tomēr… Bez šiem 20 procentu lielajiem algu samazinājumiem… Tad klāt nāk divi faktori, kas sākumā bija nepieņemami.

I.Godmanis.

Viens ir tas, ka fondēto pensiju līmenī ir samazinājums uz 2 procentiem, un otrs ir nepilna Eiropas naudas apgūšana. Vairāk nekā 750 miljonus apgūt nevarēs, ja grib saglabāt 5 procentus lielu deficītu.

Bet tā problēma ir, kolēģi, šāda: ja šo likumu šeit ar steidzamību pieņem galīgajā variantā un jau de facto ar šo likumu iet tālāk uz sarunām, lai veidotu memorandu un veiktu tā saucamo revīziju vai review, tad ir jānāk valdības vadītājam un autoritatīvi jāpasaka, ka tā vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un aizdevējiem ir panākta, ka viņi principiāli piekrīt šādam pasākumam. Ja mēs to izdarīsim vienpusēji un nostādīsim fakta priekšā aizdevējus… To neparedz savstarpējais kreditoru un mūsu kā aizņēmēju memorands. Man ir pienākums jums to pateikt. Protams, parlaments ir suverēns savās tiesībās pieņemt lēmumus, bet, ņemot vērā iepriekšējās sarunas, vismaz man informācija ir tāda, ka līdz šim panāktā vienošanās par šā 5 procentu deficīta… Tātad šāda projekta iesniegšana, kurā tiek saglabāti šie vairāk nekā 700 miljonu samazinājumi, ar otrā līmeņa samazināšanu nav līdz galam saskaņota. Un tāpēc es drīzāk aicinu izskatīt šo jautājumu, bet nepielikt punktu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Vai mēs šo likumprojektu pirmajā lasījumā gribam pieņemt iz labas dzīves? Nē! Mēs to negribam pieņemt iz labas dzīves. Vai idejiski šis ir, teiksim, apzināts solis, tāds, ko mēs uzskatām par labu soli pašu par sevi? Nē! Tas nav tādā ziņā labs solis. Mēs visi saprotam: ja mēs kaut vai uz gadu vai uz diviem gadiem mazinām iemaksas fondēto pensiju shēmā, tātad otrajā pensiju līmenī, tad tas atstās kaut kādu… lielāku vai mazāku, bet ne pozitīvu efektu uz nākotnes pensijām. Citādu efektu tas nevar atstāt! Jautājums – cik liels vai cik mazs tas efekts būtu. Bet tas iemesls, kāpēc šobrīd mēs šo likumprojektu gribam pirmajā lasījumā pieņemt, ir elementārs.

Patīsim vēstures gaitu drusku atpakaļ, kaut vai uz 2005.gadu! Kolēģi, kas notika ar mūsu tautsaimniecību pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā? Uzplaukums. Uzplaukums, kas beigās kļuva par mūsu ekonomikas pārkaršanu. Bet mums bija trīs gadi, kuru laikā mūsu valsts guva ieņēmumus budžetā, tas ir, budžetā ieplūda nodokļu veidā krietni vairāk naudas, nekā mēs bijām jebkad cerējuši vai plānojuši. Un nāca valdība pēc valdības, bet tās, izrādās, diemžēl neveidoja to, par ko arī es esmu no šīs tribīnes argumentējis, – to, ka tas būtu uzkrājums, tas ir, budžeta pārpalikums, bet tā nauda tika pārdalīta un faktiski… nu, viens teiks – “iztērēta”, otrs teiks – “izdota”. Bet tās naudas reāli nav!

Tagad, kad diemžēl ne tikai mūsu valstī ekonomika ļoti krīt uz leju, bet arī visā pasaulē, tas nozīmē, ka visiem mūsu eksporta… ka visos mūsu eksporta tirgos arī ekonomika iet uz leju, tāpēc mūsu valdībai un mums, Saeimai, ir reāli jāmazina mūsu tēriņi. Mēs šobrīd... valsts patērē par trešdaļu vairāk, nekā mēs ieņemam nodokļu formā. Par trešdaļu vairāk!

Tātad mums ir jāsamazina un būs ļoti krietni jāsamazina mūsu valsts budžeta tēriņi, līdzekļi. Un šis avots, iespējams, varētu dot apmēram 100 miljonu latu ietaupījumu tanī, ko mēs izdodam. Tas nav tas labākais! Es personīgi neuzskatu, ka šis ir tas solis, ko vajadzētu spert, kā saka, no brīvas gribas. Bet mēs jau sen vairs neesam tajā stadijā, kad varam domāt, cik mums labi ies. Mēs esam tajā stadijā, kad mums ir jādomā, lai mums pēc iespējas neietu vēl sliktāk.

Un šis solis – tas, ko valdība ierosina un ko arī es atbalstu pirmajā lasījumā, – ir tieši tāds. Tas nav kaut kas pozitīvs, un tas nav kaut kas tāds, ko mēs gribētu darīt. Tas ir kaut kas tāds, ko mēs, šķiet, esam spiesti darīt.

Godmaņa kungs runāja par valdības sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu. Arī es šo sarunu gaitu ļoti labi zinu. Ja gadījumā kaut kas, teiksim, mainītos valdības un mūsu kopējā nostādnē... ja mēs tomēr atrastu kaut kādu citu – labāku avotu, kur ietaupīt šos līdzekļus, tad es būtu pirmais, kas atbalstītu citu ceļu, ja kāds to varētu atrast. Es par to neesmu vēl dzirdējis.

Tātad, kolēģi, es aicinu jūs šobrīd atbalstīt pirmajā lasījumā šo variantu. Turpināsim meklēt visi un ikkatrs, kur vēl vai kā mēs varētu labāk ietaupīt līdzekļus. Mūsu valdība arī pie šā jautājuma strādā. Un ne tikai finanšu ministrs, bet, es pieņemu, visi ministri pie tā strādā. Redzēsim, kā šī situācija tālāk attīstīsies, bet šobrīd pieņemsim šo variantu ar tādu apziņu, ka šis nav kaut kas tāds, ko mēs kā Saeima gribam iz labas dzīves un aiz pārticības pieņemt, bet, kā vienmēr, lai kaut kā mazinātu to lielo bedri, kurā mēs esam iekļuvuši dēļ tā, ka līdz šim, uzplaukuma gados, neviena valdība nevienu santīmu uzkrājumā diemžēl nav mums atstājusi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nav nekas piebilstams, tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā lasījumā šis likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

G.Bērziņš.

Komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 3.aprīli, bet otrais lasījums – Saeimas 8.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Sodu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Sodu reģistra likumā” paredz papildināt Sodu reģistra likumu ar jaunu normu, kas nosaka, ka arī kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kas veic dzīvības apdrošināšanu, būs tiesības bez maksas saņemt ziņas no Sodu reģistra Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēto pienākumu izpildei.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 25.marta sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sodu reģistra likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 14.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums vēl jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Juridiskā komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, kuru izstrādājusi šī pati komisija, izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts 10 deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts 10 deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts 10 deputātu iesniegums ar priekšlikumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kurš paredz valsts nodevas ieviešanu par deklarētās dzīvesvietas reģistrēšanu. Šis likumprojekts pārsvarā attiecas uz pašvaldībām... šo saistību nokārtošanu starp valsti un pašvaldībām, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.aprīlis. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 3986. Jāteic, ka Satiksmes ministrija kopā ar “Latvijas Dzelzceļu” bija šo likumprojektu izstrādājusi tik kvalitatīvi (un valdība to apstiprinājusi), ka komisijai uz otro lasījumu neviens priekšlikums netika iesniegts. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par vienbalsīgo atbalstu!

Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šā gada 16.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 3987. Komisijā uz otro lasījumu saņemts viens priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Līdz ar to lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par vienbalsīgo atbalstu! Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šā gada 16.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeima! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts otrais lasījums grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”. Atbildīgā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir saņemts no vides ministra Raimonda Vējoņa par gaisa piesārņojuma samazināšanas programmas apstiprināšanas kārtību. To komisija ir atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – vides ministra Vējoņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – nav, atturas – 14. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Līdaka.

Paldies.

2.priekšlikums arī ir no vides ministra Raimonda Vējoņa par sabiedrības līdzdalību “b” kategorijas atļauju izsniegšanas procesā. Komisijā ir daļēji atbalstīts, un pati komisija ir izveidojusi savu – 3.priekšlikumu. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

4. – atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums. Tās ir izmaiņas 32.panta nosaukumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

Arī 5.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija par atļauju termiņa pagarināšanu gadījumos, kad paredzēts pārtraukt uzņēmuma darbību. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

6.priekšlikums ir saņemts no Raimonda Vējoņa par izmaiņām pārejas noteikumos. To komisija daļēji ir atbalstījusi un iekļāvusi jau iepriekš apstiprinātajā 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Līdaka.

Paldies.

Lūdzu apstiprināt grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 12. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka.

Priekšlikumi tiks gaidīti līdz 16.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”.

Ministru kabinets tos ir izstrādājis un iesniedzis. Likumprojekta jēga ir precizēt un optimizēt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas funkcijas attiecībā uz biosfēras rezervātā ietilpstošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldi.

Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinām arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Ziemeļ­vidzemes biosfēras rezervātu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Lasmanis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 16.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar numuru 930/Lp9 otrajā lasījumā. Ir saņemts 31 priekšlikums.

1.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 2. – Vitālija Aizbalta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 3. – Vitālija Aizbalta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

4. – Vitālija Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

5. – Vitālija Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

6. – Satiksmes ministrijas bijušā parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

7. – Vitālija Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

8.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 9. iesniedza vides ministrs Raimonds Vējonis. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

10. iesniedza vides ministrs Raimonds Vējonis. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

11. iesniedza vides ministrs Raimonds Vējonis. To atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

12. iesniedza vides ministrs Raimonds Vējonis. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

13. – Raimonda Vējoņa priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 14. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 15. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 16. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

17.priekšlikums, ko iesniedza vides ministrs, ir redakcionāli precizēts. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

18. – vides ministra priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

19. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

20. – Satiksmes ministrijas bijušā parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

22. – arī Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – Satiksmes ministrijas bijušā parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 18, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

23.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 24. iesniedzis Vitālijs Aizbalts. Tas ir atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – Satiksmes ministrijas bijušā parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

25. iesniedzis Iekšlietu ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

26. iesniedzis bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

27. iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

28. iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

29. iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 30. iesniedzis Vitālijs Aizbalts. Tas nav… tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 31. iesniedzis Vitālijs Aizbalts. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas bija iesniegti otrajam lasījumam. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt šā gada 10.aprīli.

Sēdes vadītājs.

10.aprīlis ir brīvdiena… Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3991. Kā jūs redzat, šeit ir iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi – kopumā 88 priekšlikumi. Šie priekšlikumi ļoti rūpīgi tika izvērtēti Juridiskās komisijas sēdē.

Es gribu piebilst, ka komisijas darbā vēl piedalījās Kredītņēmēju apvienība, kā arī atsevišķas fiziskās personas, kas ir pieteikušas maksātnespēju. Tāpat tika uzklausīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas viedoklis, Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas viedoklis, kā arī Komercbanku asociācijas viedoklis. Komisijas darbā piedalījās arī valdības pārstāvji no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas, tāpēc šie priekšlikumi ļoti rūpīgi tika izvērtēti.

1. – bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

2. – bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Čepāne.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

5. – bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Čepāne.

6. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jā, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija tiešām šajā likumprojektā ir iesniegusi diezgan daudz likuma grozījumu un priekšlikumu. Zināmā mērā mums ir gandarījums par to, ka Juridiskā komisija tos ir rūpīgi izskatījusi, bet tomēr mēs gribam nedaudz pamatot tieši šo priekšlikumu un arī nākamos… Zināmā mērā tie ir radikāli. Jā! Taču es negribu varbūt piekrist tam, ka mēs esot mēģinājuši lobēt tieši kaut kā intereses – vai spekulantu vai miljonāru, un tā tālāk.

Tas nav tā! Jo, kad mēs ķērāmies… Un pie tam mūsu frakcija bija pirmā, kas ķērās pie kredīta ņēmēju aizsardzības jautājumiem. Mēs tikāmies ar ļoti daudziem ekspertiem, ar asociācijām un biedrībām, lai diezgan sīki izanalizētu šo situāciju. Un mūsu rīcības galvenais mērķis bija vienkāršot šo procesu, jo, kā mēs zinām, lai realizētu maksātnespējas procesu… Latvijā to gandrīz nav iespējams realizēt. Tas vienkārši stāv uz vietas, un tāpēc mūsu mērķis bija vienkāršot šo procesu, un tas pirmām kārtām bija orientēts uz vienīgo mājokli. Mēs cenšamies aizsargāt kredīta ņēmēju, kuram tas ir vienīgais mājoklis.

Bet es gribu minēt vienkārši to, ka izdalīt tieši vienīgo… Tiekoties ar dažāda līmeņa ekspertiem, tas bija diezgan sarežģīti… Es vienkārši pamatošu savu domu ar konkrētu piemēru. Piemēram, daudzbērnu ģimene, kura dzīvo Rīgā, ir paņēmusi kredītu bankā un ieķīlājusi šo dzīvokli, bet viņai pieder arī kaut kur Rēzeknes rajonā vai Ludzas rajonā, pieņemsim, neliels dzīvoklis, kur dzīvo… vienistabas dzīvoklis, kur dzīvo vecmāmiņa. Un tad juridiski sanāk tā, ka tas nav vienīgais. Ja mēs skatāmies no šā aspekta, tad sanāk, ka ģimenei pieder vēl otrs īpašums. Bet, ja banka pēkšņi atņem šo īpašumu, vai mēs varam pieļaut, ka tādā veidā tiek kārtots tas jautājums?

Bet nu konkrēti par šo priekšlikumu. Mūsu frakcija, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija… es runāju tieši par šo priekšlikumu… piekrīt nodrošinātā kreditora viedokļa izņemšanai, jo nodrošinātā kreditora mantu tik un tā nevar atsavināt nenodrošināto kreditoru interesēs. Parasti pārsvarā gadījumu nodrošinātie cenšas dot negatīvu slēdzienu, lai varētu ātrāk tikt pie sava nodrošinājuma, nevis ir ieinteresēti uzņēmējdarbības turpināšanā.

Nu ar šo priekšlikumu process tiek vienkāršots, un šis priekšlikums paredz to, ka tiesa, apstiprinot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ņem vērā komercsabiedrības un administratora viedokli, nevis nodrošinātā kreditora intereses, jo banka ir ieinteresēta dot negatīvu slēdzienu, lai varētu ātrāk tikt pie sava nodrošinājuma, nevis ir ieinteresēta uzņēmējdarbības turpināšanā.

Jāatzīst, ka šis priekšlikums ir mazliet plašāks par citos likumos iesniegtajiem LPP/LC frakcijas priekšlikumiem, kas ir vērsti uz to kredīta ņēmēju aizsardzību, kuri ir ņēmuši kredītu vienīgajam mājoklim.

Tātad mēs aicinām atbalstīt arī šo priekšlikumu, jo banku lobijs Latvijas likumdošanā jau tāpat ir pietiekami pārstāvēts, savukārt Saeimas uzdevums šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā ir mēģināt uzlabot Latvijas iedzīvotāju, Latvijas uzņēmēju stāvokli, tātad arī atvieglot situācijas risinājumu starp dzīvotspējīgu uzņēmumu un tā kreditoriem, paātrināt atveseļošanas plāna apstiprināšanu tiesā. To faktiski paredz šis priekšlikums. Tāpēc mēs lūdzam to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs pieteicies arī deputāts Dzintars Ābiķis, bet pēc minūtes mums ir pārtraukums. Jums, Ābiķa kungs, pietiks ar minūti?

Deputāts Ābiķis saka, ka pietikšot.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav apšaubāms tas, ka šodien sakarā ar ekonomisko krīzi pasaulē komunistiskās idejas gūst diezgan lielu popularitāti. Taču man ir tādas aizdomas, ka tomēr Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”, it īpaši “Latvijas Ceļš”, kas sevi postulē kā liberāla partija, diez vai līdz šim ir aizrāvušās ar tādām komunistiskām idejām. Faktiski man šobrīd izskatās, ka šis priekšlikums un tie nākamie priekšlikumi iesniegti nevis tāpēc, ka jūs gribat aizstāvēt ģimenes, kas varbūt ir paņēmušas vienīgo kredītu un par šo naudu nopirkušas sev dzīvokli, bet tāpēc, ka tur slēpjas kaut kāda blēdība. Tieši tā! Man izskatās, ka aiz šiem priekšlikumiem stāv nevis tās ģimenes, kam vienīgais kredīts ir ņemts šim dzīvoklim, bet spekulanti. Diemžēl tas ir jāatzīst.

Arī mēs Pieprasījumu komisijā pārrunājām ar speciālistiem šīs lietas. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu negraut banku sistēmu un neizlikties par nabagu aizstāvjiem, jo tādiem cilvēkiem kā Šlesera kungs un vēl vienam otram nepiestāv šāda pozīcija! Es aicinu noraidīt gan šo Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas iesniegto priekšlikumu, gan arī pārējos, jo, kā jau es teicu, visticamāk, ka aiz tiem stāv spekulanti.

Paldies.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 25.laidienā