Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 26. marta sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Gribu pievērst uzmanību tikai dažiem jautājumiem, jo sēdē bija vairāki interesanti jautājumi, par kuriem noteikti runās dažādu frakciju pārstāvji.

Kārtējo reizi tika noraidīts kreiso deputātu ierosinājums par antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā. Šis jautājums, manuprāt, ir debatēts visās iepriekšējās Saeimās, un katru reizi ir atrasti argumenti, kāpēc šādu statusu noteikt nevajag, jo te ir runa par tiem atbrīvotājiem, kas ienāca Latvijā 1944. un 1945.gadā, un vajadzēja gandrīz 50 gadus, lai viņi no šejienes aizietu projām. Tā ka šajā jautājumā bija pilnīga vienprātība gan starp valdības koalīcijas partijām, gan arī starp tiem labējiem deputātiem, kuri palika opozīcijā.

Otrs jautājums, kas faktiski ir būtiskāks un ko arī rosināja opozīcija, ir par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Tur bija ierosinājums atgriezties pie 5 procentiem (pazeminātās likmes) un 18 procentiem – pamatlikmes. Pēc formas jautājums tika noraidīts (ir loģiski, ka par lietām, kas saistītas ar budžetu, vajadzētu nākt runāt pārstāvim no valdības), bet pēc satura jautājumu nepavisam nevar uzskatīt par tukšu, jo, neapšaubāmi, Godmaņa valdības iesniegtajos budžeta grozījumos un citos nodokļu likumos, kas bija saistīti ar budžetu, pievienotās vērtības nodokļa likmes pacelšana brīdī, kad ekonomiskā attīstība krītas, kad tiek samazināti ieņēmumi gan valsts, gan pašvaldības iestādēs strādājošajiem, bija samērā strīdīga. To apstrīdēja un argumentēja kā ne visai veiksmīgu, gandrīz vai kā aplamu soli arī vairāki pazīstami ekonomisti. Jāsaka, ka mēs balsojām “par”, vadoties tikai no tā, vai valdība vispār būtu spējīga pieņemt šos grozījumus un saņemt kredītu no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas. Tomēr šobrīd, kad ir jauna valdība (arī Dombrovska kungs izteica šaubas, vai PVN palielināšana bija pats saprātīgākais solis), valdībai vajadzētu vienlaicīgi ar sarunām ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju šo lietu vēlreiz izvērtēt un, iesniedzot budžeta grozījumus Saeimā, dot tomēr koncepciju, kā šim nodoklim tālāk attīstīties. Vai šī likme tomēr nav pacelta pārāk pārsteidzīgi? Pat tad, ja vērtējam, vadoties tikai pēc tiem skaitļiem, kas raksturo janvāra un februāra ieņēmumus budžetā, ir redzams, ka vairums nodokļu vai nu pildās, vai pildās ar nelielu mīnusu attiecībā pret iecerēto, bet PVN diemžēl pildās samērā vāji. Turklāt ir jāpiebilst, ka PVN parasti ir viens no galvenajiem valsts pamatbudžeta ienākumu pildītājiem! Tātad šeit ir ļoti būtiska nepildīšanās un būtu nopietni jāizvērtē, vai tiešām šī paaugstinātā likme ir attaisnojusies. Domājam, ka Dombrovska kungs un Repšes kungs būs pirmie, kas varēs izvērtēt, vai šis solis ir attaisnojies vai ne, vai ir kādi argumenti, kas runā par labu šā nodokļa likmes turēšanai tik augstā līmenī, kad vairums Eiropas valstu tomēr izšķīrās par pretēju rīcību.

J.Sokolovskis
(PCTVL frakcija):

Šodien Saeimā izskatīja mūsu frakcijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Mēs ierosinājām nodokļa likmi samazināt un tādējādi atgriezties pie tās situācijas, kas bija pirms Jaunā gada. Tātad ierosinājām samazināt PVN likmi līdz 18 procentiem un atgriezties pie 5 procentu likmes.

Priekšlikumi par nodokļa paaugstināšanu tika pieņemti pirms trim mēnešiem, un galvenais to mērķis bija, kā paziņoja toreizējā valdība, palielināt ieņēmumus budžetā. Bet, kā mēs redzam šā gada pirmajos mēnešos, budžeta ieņēmumi no PVN nevis palielinās, bet – gluži otrādi! – samazinās. Piemēram, janvārī tika savākti tikai 83 procenti no plānotā, bet savukārt februārī – tikai 66 procenti no plānotā. Tas nozīmē, ka jau gada pirmajos mēnešos šī taktika, nodokļa paaugstināšanas taktika, neattaisnojas. Tātad budžetā ieņēmumi samazinās. Turklāt šis solis ļoti sāpīgi atspoguļojas daudzās tautsaimniecības nozarēs. Tā, piemēram, nodokļu paaugstināšanas dēļ mēs joprojām esam līderi inflācijas ziņā. Mēs šajā ziņā ieņemam pirmo vietu starp Eiropas Savienības valstīm, un par to mums “jāpateicas” tieši šīm administratīvi regulējamām cenām un nodokļu paaugstinājumam! Inflācija joprojām Latvijā ir augsta. Šis solis paātrināja daudzu uzņēmumu pāriešanu uz… pie “pelēkās” ekonomikas. Varbūt jums ir nācies sastapties ar gadījumiem, kad jums neizsit čeku? Atkal parādījušās jaunas (vai varbūt – vecas?) shēmas, kā apiet… nemaksāt nodokļus. Parādījies tāds aizmirsts paņēmiens kā bārters, un tā tālāk, un tā joprojām. Tātad tas nozīmē, ka “pelēkās” ekonomikas īpatsvars strauji pieaug, un šī nodokļu paaugstināšana arī devusi savu ieguldījumu. Protams, šī nodokļu paaugstināšana ir sitiens arī pa maznodrošinātiem iedzīvotājiem, jo tika paaugstināti komunālie maksājumi. Tagad ir ziņas no siltumapgādes uzņēmumiem un no namu pārvaldēm, ka krājas parādi cilvēkiem. Un cilvēkiem ir ārkārtīgi grūti samaksāt arī tāpēc, ka valdība un Saeima pieņēma lēmumu paaugstināt nodokli komunālajiem maksājumiem.

Un, protams, tas ir nāvīgs trieciens daudzām nozarēm, piemēram, grāmatizdevējiem, piemēram, biznesa uzņēmumiem, kuri saistīti ar tūrismu, un daudziem, daudziem citiem. Diemžēl mēs redzam šā soļa bēdīgās sekas. Un diemžēl šodien mūsu likumprojekts tika noraidīts. Bet cerēsim, ka šī diskusija turpināsies un jaunā valdība apsvērs iespēju tomēr samazināt PVN likmi.

I.Šlesere
(LPP/LC frakcija):

Es vēlos jūs informēt par jautājumiem, kas, pēc mūsu frakcijas domām, ir svarīgākie, kurus šodien izskatījām Saeimas sēdē, kā arī par šodienas aktualitātēm.

Kā vienu no galvenajiem jautājumiem es vēlos uzsvērt to, ka šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz dot vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka mūsu frakcija un partija stingri turas pie tā viedokļa, ko mēs paudām jau šā gada augustā. Mēs uzskatām, ka tautai ir jādod tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, lai novērstu populismu un manipulācijas ar tautas jau izteikto gribu, demokrātiskās vēlēšanās ievēlot Saeimu, mēs uzskatām: lai tautas nobalsošanā paustā pilsoņu kopuma iniciatīva par Saeimas atsaukšanu stātos spēkā, tā ir jāatbalsta vismaz pusei no visiem balss­tiesīgajiem. Diemžēl mūsu priekšlikums netika atbalstīts. Taču tas nekavēja mūs atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, jo mēs nekādā gadījumā nevēlamies aizkavēt un stāties pretī šiem grozījumiem, kas reāli dos tautai – vienai desmitajai daļai vēlētāju – tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu. Šie grozījumi nosaka to, ka par šo iniciatīvu būtu jānobalso ne mazāk kā divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Šis priekšlikums guva pārliecinošu Saeimas atbalstu, un tātad ir ļoti pamatotas cerības, ka šie grozījumi tiks pieņemti trešajā lasījumā jau aprīļa sākumā.

Deputātu vairākums vienojās arī par to, ka šie nosacījumi stāsies spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu.

Otra lieta, ko es vēlos šodien pieminēt, ir tā, ka šodien tika atjaunoti deputātu mandāti gan Ivaram Godmanim, gan Ainaram Baštikam, kuri bija nolikuši mandātus uz laiku, kamēr viņi pildīja pienākumus valdībā: Godmaņa kungs – premjerministra pienākumus, un Ainars Baštiks – bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra pienākumus.

Protams, tāda ir politiskā sistēma un realitāte, taču man un mūsu partijai visvairāk ir žēl, ka šajā mūsu sabiedrībai tik grūtajā laikā pirmā lieta, kas tiek izstumta no politisko prioritāšu loka, ir bērnu un ģimenes jautājumu risināšana. Un par to liecina tas, ka tiek likvidēta Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Protams, mēs saprotam, ka visam valsts pārvaldes aparātam ir jāsamazina izdevumi, taču Valda Dombrovska valdības uzņemtais kurss un mērķis liek apšaubīt viņa nodomus šā jautājuma risināšanā. Premjerministra Godmaņa reorganizācijas plāna mērķis bija samazināt valsts pārvaldes aparātu no 17 ministrijām uz 10, turpretim jaunā valdība Valda Dombrovska vadībā nesniedz ziņas par savu reorganizācijas plānu. Rodas tiešām pamatots jautājums: vai tāds vispār ir?

Valsts pārvaldes aparāts līdz šim nav ticis samazināts, un šobrīd reorganizācija ir skārusi tikai vienu ministriju, kas tiek likvidēta, tā ir Ģimenes, bērnu un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Mums ir tiešām nepieņemami tas, ka pirmais, uz kā rēķina tiek taupīta nauda, ir ģimenes ar bērniem. Jaunā valdība jau ir ierosinājusi un apsver iespēju likvidēt ģimenes valsts pabalstu jaundzimušo bērnu vecākiem, piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Šo rīcību mēs nekādi nevaram atbalstīt.

Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” uzskata, ka krīzes laikā ir nepieciešams turpināt izdevumu mazināšanu, samazināšanu, taču tieši krīzes dēļ valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir jāsaglabā kā viena no galvenajām prioritātēm. Tāpēc arī mūsu partija, strādājot Saeimā, ārkārtīgi rūpīgi sekos valdības iecerēm ģimenes politikas jomā.

S.Kalniete
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien jums pastāstīšu par dažām svarīgām lietām, kas notika Saeimā. Viena no tām ir Satversmes grozījumi, kas ļauj tautai ierosināt Saeimas atlaišanas procedūru, ja divas trešdaļas no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem šo ierosinājumu atbalsta.

“Pilsoniskā Savienība” bija savulaik ierosinājusi, ka to drīkstētu darīt puse no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem. Tomēr vispārējas vienprātības labad, lai mēs spētu vienoties par Satversmes grozījumiem, mēs atbalstījām to, ka šī norma ir divas trešdaļas, atsacīdamies no, mūsu­prāt, vienkāršākas un skaidrākas procedūras. Mēs to darījām arī tāpēc, ka tādu uzdevumu – vienoties par Satversmes grozījumiem – savulaik ir devis Valsts prezidents. Un, lai arī mēs neuzskatām, ka jautājums par ārkārtas vēlēšanām pilnībā ir izņemts no politiskās darba kārtības, mūsuprāt, vissvarīgākais pašlaik ir tas, lai jaunā valdība spētu vienoties par budžeta grozījumiem un tiktu novērsts Latvijas valsts bankrots.

Otrs būtisks likums, kas šodien beidzot tika pieņemts, ir “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Vēl oktobrī “Pilsoniskā Savienība” iesniedza priekšlikumu izdarīt grozījumu, kas noteiktu, ka turpmāk darbiniekam, atstājot savu amatu, tiktu izmaksāts atlaišanas pabalsts nevis līdz šim esošo trīs mēnešalgu apmērā, bet gan tikai vienas mēnešalgas apmērā.

Kādi tik grozījumi, kādi tik priekšlikumi – gan par pabalstiem, gan amatu savienošanas sakarā – tika iesniegti vairāku mēnešu garumā!

Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka šā likumprojekta pieņemšanas gaita spilgti apliecina, cik grūti ir grozīt likumus, kuri skar savējos, bet cik viegli to ir izdarīt tad, ja finansējuma samazinājums, darba apmaksas samazinājums skar svešos. Godmaņa valdībai tā arī neizdevās vienoties par šo likumu. Tāpēc šodien es esmu gandarīta, ka turpmāk nevienai konsultatīvai amatpersonai mēnešalga nedrīkstēs būt lielāka par Ministru kabineta locekļa mēnešalgu, tai vēl pievienojot koeficientu 0,6, un, atstājot šo amatu, turpmāk kompensācija pienāksies tikai vienas mēnešalgas apmērā.

Es gribu pieminēt arī likumprojektu, kuru iesniedza “Saskaņas Centrs”, – “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu Latvijā”. Šā likuma mērķis būtu atzīt to cilvēku nopelnus Latvijas tautas un cilvēces labā, kuri cīnījās pret nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto karaspēku un okupācijas režīmu Latvijā Otrā pasaules kara laikā. Šis statuss tiktu piemērots arī tām personām, kas karoja partizānu vienībās, tādām kā Kononovs vai Farbtuhs, kuri ir Latvijā tiesāti par pārkāpumiem pret civiliedzīvotājiem.

Vakar, 25.martā, neviens no tiem antifašistiem, kuri nekautrējās izsvilpt un apsmiet vecos sirmgalvjus 16.martā, tā arī nebija atnācis pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu staļinisma upurus. Ieskatoties avīzēs “Čas”, “Biznes Baltija” un “Telegraf”, redzam, ka viens no lielākajiem padomju noziegumiem netika pieminēts šajos laikrakstos, tajos nebija ne vārda par to. Tāda nu ir šīs valsts, mūsu valsts, īstenība!

Vēl daži vārdi par pievienotās vērtības nodokli, tā samazināšanu alternatīvajiem enerģijas resursiem un grāmatām. Jau budžeta grozījumu apspriešanas laikā 12.decembrī “Pilsoniskā Savienība” šādu priekšlikumu iesniedza. Tas tika noraidīts. Mēs to atkārtoti esam iesnieguši februārī. Un pašlaik mēs vairs neesam opozīcijā, mēs jūtam, ka veidojas sapratne koalīcijas ietvaros, un mēs ļoti ceram, ka šie grozījumi tiks izdarīti un alternatīvajiem enerģijas resursiem pievienotās vērtības nodoklis tiks samazināts (līdzīgi tam, kā 10 procenti ir pašlaik gāzei) un ka arī grāmatām tas tiks samazināts.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumus saistībā ar tautas tiesībām atlaist Latvijas parlamentu. Likumprojekts paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu un ka Saeima ir uzskatāma par atsauktu, ja tam piekrīt vismaz divas trešdaļas no to iedzīvotāju skaita, kuri piedalījās pēdējās parlamenta vēlēšanās. Saeima nolēma, ka līdz 31.martam deputāti var iesniegt priekšlikumus Satversmes grozījumu trešajam, galīgajam, lasījumam. Saskaņā ar Saeimas noteikto likumprojekta izskatīšanas gaitu Satversmes grozījumi galīgajā lasījumā varētu tikt pieņemti aprīlī. Grozījumi paredz, ka šobrīd Saeimas atlaišanai būtu nepieciešamas 454 tūkstošu 489 vēlētāju balsis, proti, divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanu dalībniekiem. Pērn 2.augustā referendumā par Satversmes grozījumiem, kas ļautu tautai atlaist Saeimu un ko aktīvi atbalstīja “Saskaņas Centrs”, nobalsoja krietni vairāk – 608 tūkstoši vēlētāju.

Otrām kārtām vēlos paust mūsu frakcijas nostāju par PVN. Atgādināšu, ka 2008.gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kuri paredzēja palielināt PVN likmi līdz 21 procentam, vienlaicīgi paaugstinot arī samazināto PVN likmi līdz 10 procentiem un koriģējot to pakalpojumu sarakstu, kuriem šī samazinātā likme tiek piemērota. Lēmums tika pieņemts, neskatoties uz to, ka vairums ekonomikas ekspertu, arī “Saskaņas Centra” eksperti, brīdināja, ka PVN likmes celšana ir ļoti tuvredzīgs risinājums, kas ilgtermiņā var nopietni kaitēt Latvijas ekonomikai, jo var samazināt patēriņa apjomus un nenodrošināt papildu ieņēmumus budžetā.

Īpaši smagu situāciju PVN paaugstināšana radīja tūrisma un grāmatu izdošanas nozarē, kur PVN palielinājās četras reizes.

Līdz ar to pašlaik “Saskaņas Centrs” gatavo grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” un iestājas par to, lai PVN likmi samazinātu no 21 procenta līdz 15 procentiem, un Saeima tuvākajās sēdēs izskatīs “Saskaņas Centra” sagatavoto likumprojektu.

L.Līdums
(Tautas partijas frakcija):

Es vēl papildināšu ar to, ka šodien izskatīšanai komisijās tika nodots likumprojekts “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi”, kas paredz augstskolas statusa un nosaukuma maiņu. Pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola būs atvasināta publiska persona un tās nosaukums būs “Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija”.

Bez tam šodien komisijām tika nodots izskatīšanai Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumu projekts, kas paredz ieviest valsts nodevu par dzīvesvietas de­klarēšanu un Ministru kabinetam deleģēt pienākumu noteikt šīs nodevas apjomu un kārtību, kādā tā būtu maksājama. Valsts nodeva par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju būs 3 lati.

Savukārt, iesniedzot dzīvesvietas deklarāciju elektroniski, valsts nodeva nebūs jāmaksā.

Izskatīšanai komisijām nodevām Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas paredz uz laiku samazināt valsts fondēto pensijas shēmas otrajam līmenim novirzāmo sociālo iemaksu daļu no šobrīd esošajiem 8 procentiem līdz 2 procentiem.

Tautas partijas frakcija pirms balsojuma par likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām vērsa deputātu uzmanību uz to, ka pirmo reizi valdība parlamentam iesniegusi likumprojektu, kura anotācijā autori atzīst: “Tā kā likumprojekts paredz piemērot samazinātu iemaksu likmi personu iemaksām, kas aprēķinātas no 2009.gada janvāra, likumprojekta piedāvātā pārejas noteikumu [..] redakcija, iespējams, ir pretrunā ar no Satversmes 1.panta izrietošo tiesiskās paļāvības principu un tas rada pamatu personām vērsties Satversmes tiesā.” Un Vineta Muižniece uzsvēra, ka šo likumprojektu vizējušas vairāku ministriju amatpersonas, kas tādējādi apzinās, kāds likumprojekts tiek nodots komisijām.

Un tāpēc tika izteikts aicinājums atbildīgajām komisijām, kas skatīs likumprojektu, ļoti rūpīgi vērtēt šos paredzamos Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kā arī padarīt tos pēc iespējas mazāk apšaubāmus, atbilstošus Satversmei.

Par jau minētajiem konsultantu atalgojuma ierobežojumiem es vēl piebildīšu, ka tika noteikti arī amatu savienošanas ierobežojumi valsts pārvaldē. Valsts amatpersonas, ierēdņi un valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki papildus savam amatam varēs ieņemt ne vairāk kā divus atalgotus vai citādi atlīdzinātus amatus valsts darbā.

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka, ka jau esošie komercdarbības ierobežojumi turpmāk attieksies arī uz valsts iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem, amatpersonu radiniekiem, kā arī uz pašvaldību izpilddirektoru vietniekiem. Tāpat ierobežoti komercdarbībā būs jaunizveidoto novadu pašvaldību pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītāji, jo no šā gada 1.jūlija viņiem arī būs valsts amatpersonas statuss.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Arī man ir tas gods mazliet pastāstīt par to svarīgāko.

Kas, pēc frakcijas “Jaunais laiks” deputātu domām, bija pats svarīgākais šodien Saeimas sienās un ārpus tām?

Iepriekš jau kolēģi ieskicēja tos galvenos jautājumus, kurus šodien risinājām, un lēmumus, kurus pieņēmām. Es tikai piebildīšu to, ka tiešām mums visaktīvākās diskusijas šodien Saeimas sēdē bija par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, un tas ir saprotami un objektīvi. Un piebildīšu arī to, ka, protams, ir jāizvērtē atkal un atkal tas, kādām ir jābūt 21.gadsimta demokrātiskas valsts attīstības situācijā šīm tiesībām, kas ir Satversmē paredzētas. Pēc grozījumu akceptēšanas otrajā lasījumā šeit, Saeimā, ir patiešām ticība, ka beidzot arī tautai būs dotas tiesības atlaist Saeimu.

Piebildīšu, ka no klātesošajiem 93 deputātiem balsojumā par grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā 87 deputāti balsoja “par”, divi bija “pret” un viens atturējās.

Par citiem jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi šobrīd. Jūs visi sekojat līdzi valdības darbam. Kā jau es esmu iepriekš teikusi, “Jaunais laiks” ir tagad premjera partija, un arī mēs ļoti cītīgi skatāmies, sekojam līdzi, kā mūsu ministriem, kā mūsu premjeram un kā visai valdībai sokas. Un varu teikt, ka šobrīd pirmais lielais darbs ir šīs sarunas – protams, mēs gaidām, kā šodien būs, kādas būs šīs sarunas, kāds būs rezultāts šīm mūsu premjera Valda Dombrovska sarunām ar starptautiskajiem finanšu aizdevējiem –, lai mūsu valstij būtu nepieciešamais finansējums un pietiktu līdzekļu budžeta vajadzībām un algām, un struktūrfondu projektu īstenošanai un lai nebūtu turpmāk jāpieņem vēl smagākas budžeta korekcijas. Mēs cerīgi skatāmies uz šo sarunu rezultātu, jo Latvijas pozīcija tikšot stingri pārstāvēta.

Un, protams, svarīgi ir tas, ka jaunie ministri, kā mēs redzam, iejūtas jau savos amatos. Esam dzirdējuši, ka iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir skaidri un gaiši pateikusi, ka nebūs tā, kā varbūt cerēja kāds no šīs jomas vadītājiem, ka visiem tagad solidāri mazinās algas. Būs tieši tā, kā “Jaunais laiks” ir uzsvēris, – ka vispirms mazinās vadītājiem un tikai tad skatīsies, ko vēl var uz leju samazināt jau tālāk darbiniekiem. Tātad ierindas policistiem, kuriem alga ir vidēji 360 latu pirms nodokļu nomaksāšanas, šīs algas aiztiktas netiks, bet toties mazinās vadītājiem, kuru algas ir virs 2 tūkstošiem vai apmēram 2 tūkstoši. Un mēs aicinām arī pārējos ministrus tieši tādā pašā veidā risināt algu jautājumu savās ministrijās. Šis ir pirmais būtiskākais un jutīgākais, un smagākais jautājums, kas ir jauno ministru darba kārtībā.

Šajā sakarā gribu pateikt, ka finanšu ministrs Einars Repše arī vakardien “Jaunā laika” valdes sēdē vēlreiz uzsvēra, ka darba grupā tiek izskatīts jautājums par algu optimizāciju valsts pārvaldē, šajā sistēmā, un mēs gaidām, kādi tur būs rezultāti. “Jaunais laiks” uzskata, ka jāturpina ir arī funkciju un struktūru audits valsts pārvaldē.

Pašās beigās es gribu pateikt tikai to, ka, lai gan vēl ir sals, ir tomēr iestājies pavasaris. Biju pagājušā nedēļā Kurzemē, un tur jau koši zied sniegpulksteņi.

Gribu teikt tā: es ne velti pieminu pavasari. Manuprāt, tas ir tāds laiks, kas ietekmē cilvēku vistiešāk un kas, domājams, mūsu ikdienu, problēmām piesātināto, vērsīs psiholoģiski vieglāku un cerīgāku, ko es arī jums novēlu.

S.Šķesters
(ZZS frakcija):

Daži teikumi par to, ko mēs Saeimā šodien grozījām.

Likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” trešajā lasījumā tika akceptēts tas, ka pēc darba līguma izbeigšanās amatpersonām vai darbiniekiem ir tiesības saņemt pabalstu vienas mēnešalgas apmērā (līdz šim tas bija triju mēnešalgu apmērā). Un Ministru kabinetam tuvākajā laikā ir jāizstrādā vienota valsts un pašvaldību darbinieku un amatpersonu atlīdzības sistēma.

Otra lieta, kas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika izstrādāta. Trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Šeit mēs paplašinājām to valsts amatpersonu loku… Teiksim, valsts amatpersonām atļauts savietot savu amatu ar dienestu Zemessardzē. Es domāju, tas ir ļoti būtisks lēmums šodien, jo, zinot situāciju, kāda mūsu valstī ir ar visām šīm lietām, es domāju, ka zemessargi būs nopietni jāiesaista arī drošības un kārtības uzturēšanā mūsu pagastos un pašvaldībās.

Tālāk. Vēl viens nopietns jautājums, kas šodien tika izskatīts, likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Šajā sakarā es gribu teikt, ka varbūt sabiedrība nesaprot to, ka pie mums kopumā pastāv vienota pensiju trīslīmeņu sistēma. Tas pirmais līmenis ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma. Otrais – tā ir valsts obligātā fondēto pensiju shēma, un trešais – tā ir privātā, brīvprātīgā pensiju shēma. Šoreiz ir runa par otro shēmu, tātad par pensiju fondiem, un es gribu nomierināt sabiedrību, tos cilvēkus, kas strādā, ka šie likuma grozījumi tomēr, es domāju, tieši otrādi, šajā ekonomiskajā situācijā, tieši otrādi, palīdzēs varbūt tieši tiem strādājošiem… sociālo iemaksu sistēmā… arī, teiksim, kopīgi valstī risināt tās problēmas, kuras šodien ir sociāli aktuālas. Tādējādi šī nauda jau nekur nepazūd un netiek mainīts šis nodokļu procentuālais kopējais procents. Tātad reāli tikai tiek pārdalīts no viena līmeņa uz otru, un tādējādi tiek saglabātas visas pensiju garantijas un iemaksas, un nebūs tā, kā šeit citreiz izskan presē vai arī no politiķiem, ka tas apdraud kopējo pensiju sistēmu.

Skaidrs, ka šodien šie pensiju fondi ir ļoti dažādi, tie ir dažādās valstīs, īpašnieki arī ir dažādi. Un tādā veidā mums jādomā par nacionālām vērtībām, par nacionālo bagātību. Un šodien, jūs paskatieties, jau šo fondu indeksi, visi gandrīz, ir negatīvi. Tāpēc ir valstis, kurās tieši šos fondus uztur valsts un ieliek šo naudu tieši tajā segmentā – ražošanā, biznesā – un tajos infrastruktūras objektos, kur pēc tam var arī iegūt šo procentu varbūt pat vēl lielāku nekā šajās fondētajās pensiju sistēmās, kas šodien pastāv.

Tāpēc es domāju, ka šī lieta nav tik slikta. Šajā ekonomikas situācijā valsts, es domāju, vēl vairāk nodrošinās šo iespēju šajos gados, kas ir paredzēti… Teiksim, diferencējot šo iemaksu un jau ar 2010.gadu, 2011.gadu palielinot uz 4 procentiem, tālāk – uz 6, tā sistēma var sakārtoties un, es domāju, dos arī pozitīvu gaisotni.

Zaļo un Zemnieku savienība saprot… Mūsu jaunais zemkopības ministrs Dūklava kungs vakar ticies ar piensaimniekiem un risina šos jautājumus, kas saistīti ar piena ražošanu, ar zemnieku atbalstu un ar pārstrādes uzņēmumiem. Es gribu piebilst to, ka mums ir jāturpina radīt iespēju lauksaimniekiem, zemniekiem pārdot savu produkciju mūsu tirgos. Te nevar būt domstarpības… Lielie pārstrādātāji izteicās, ka mēs nu neļaušot tagad zemniekam tirgot savu produkciju, jo tā kvalitāte slikta vai kaut kas cits…

Un otra lieta. Kā jūs zināt, šodien ministrs tiekas ar kredītiestāžu vadītājiem, lai runātu par iespēju tomēr ļaut… par apgrozāmiem līdzekļiem un par iespēju kreditēt lauksaimniekus.

Es domāju, ļoti pozitīva vēsma šodien… vakar notika. Mūsu vides ministrs Vējoņa kungs noslēdza līgumu un emisijas vienību starptautiskās tirdzniecības ietvaros pārdeva emisijas kvotas, un valsts iegūs atkal 100 miljonus eiro. Šo naudu vajag ieplūdināt tieši ekonomikā, ieguldīt tieši vides sakārtošanā un energoefektivitātes pasākumos, teiksim, ražotņu veidošanā un attīstībā, mūsu alternatīvās energobāzes veidošanai.