Par iespēju Latvijā uzņemt bijušos Gvantanamo ieslodzītos

Saeimas Eiropas lietu komisija aicina valdību, lemjot par bijušo Gvantanamo aizturēšanas centra ieslodzīto iespējamo izmitināšanu Latvijā, par galveno uzņemšanas kritēriju izvirzīt šo personu pausto vēlmi apmesties tieši Latvijā.

Komisija 3.aprīlī apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju 6. un 7.aprīlī Luksemburgā paredzētajai Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomei, kurā tiek spriests arī par ES attieksmi pret Gvantanamo bijušo ieslodzīto izmitināšanu ES dalībvalstu teritorijā.

Līdzšinējās ES līmeņa diskusijas liecina, ka vairums dalībvalstu vēlas, lai šis jautājums tiktu atstāts pilnībā pašu dalībvalstu kompetencē, vienlaikus koordinējot to ES līmenī, noskaidroja deputāti.

Ņemot vērā ASV prezidenta Baraka Obamas pieņemto lēmumu slēgt Gvantanamo aizturēšanas centru, ASV vērsusies pie ES ar lūgumu uzņemt aptuveni 60 bijušos nometnes ieslodzītos. Latvija pagaidām gan nav saņēmusi oficiālu ASV aicinājumu savā teritorijā izmitināt no Gvantanamo atbrīvotās personas, tādēļ arī valdība vēl nav pieņēmusi konkrētu lēmumu šajā jautājumā, informēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Pētersone.

ASV atzinušas, ka šie 60 Gvantanamo nometnē ieslodzītie nav sabiedrībai bīstami un nav izvirzījušas tiem nekādas apsūdzības, tādēļ tie ir jāatbrīvo. Tomēr ņemot vērā risku, ka savās izcelsmes valstīs šīs personas var tikt pakļautas spīdzināšanai, ASV meklē tiem jaunas mītnes zemes. Ja kāda ES valsts uzņems šīs personas, tām būs jānodrošina visas pamattiesības un tās nevarēs tikt no jauna turētas apcietinājumā bez atbilstoša tiesas sprieduma, uzsvēra I.Pētersone.

Ja ASV aicinātu Latviju uzņemt kādu no Gvantanamo atbrīvotajām personām, būtiskākajam kritērijam jābūt šī cilvēka vēlmei apmesties tieši Latvijā, uzsvēra komisijas deputāti. Kā norādīja komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone, šādi varētu izvairīties no gadījumiem, ka Latvija tiek izmantota tikai kā placdarms, lai dotos uz citām Šengenas līguma valstīm.

Arī deputāts Dzintars Rasnačs aicināja valdību uzturēt šādu prasību. “Ņemot vērā Latvijas drēgno klimatu, maz ticams, ka kāds no ieslodzītajiem varētu izvēlēties mūsu valsti,” piebilda Dz.Rasnačs.

Savukārt deputāts Boriss Cilevičs uzsvēra, ka uz šīm personām pilnībā attieksies nevainības prezumpcija un saskaņā ar Ženēvas konvenciju tiem būs visas tiesības izvēlēties valsti, uz kurieni doties pēc atbrīvošanas.

K.Pētersone arī interesējās, kāda būtu ES dalībvalstu un Latvijas motivācija uzņemt bijušos Gvantanamo nometnes ieslodzītos. Kā skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāve, tas būtu saistīts ar vēlmi palīdzēt ASV cīņā ar globālo terorismu un uzņemties daļu solidāras atbildības.

Saeimas preses dienests