Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 7.aprīlī

 

MK: Par Ministru kabineta kārtības rulli 

7.aprīlī Ministru kabinets (MK) apstiprināja noteikumus “Ministru kabineta kārtības rullis”. Jaunajā MK kārtības ruļļa projektā saglabāts iepriekšējais lēmumu pieņemšanas mehānisms un dokumenta struktūra. Izmaiņas vērstas uz jaunajā MK iekārtas likumā paredzēto jaunumu ieviešanu un procedūru vienkāršošanu.

Noteikumos ir ietverta jauna nodaļa par kārtību, kādā Ministru prezidents kontrolē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību rīcības plāna tā īstenošanai izpildi, un lietu pārņemšanas kārtība.

Atbilstoši likuma deleģējumam noteikts, ka tiks veikts MK sēdes atklātās daļas audioieraksts. Audioierakstu, ja nepieciešams, paredzēts izmantot MK sēdes protokollēmuma projekta precizēšanai, iebildumu par protokollēmumu pamatotības izvērtēšanai, kā arī pieņemto lēmumu argumentācijas noskaidrošanai.

Noteikumos noteikts: ja par valsts sekretāru sanāksmē izsludināto projektu ir noteikta publiskās apspriešanas nepieciešamība, to rīko saskaņā ar kārtību par sabiedrības līdzdalību plānošanas procesā.

MK kārtības rullī vienkāršota tiesību aktu projektu saskaņošanas kārtība, paredzot daudz plašākas iespējas elektroniskai dokumentu apritei.

Kārtības rullī ir precizēta debašu kārtība Ministru kabineta sēdē, t.sk. kārtība, kādā uz Ministru kabineta sēdi uzaicinātās personas piesakāmas un kādā tās tiek uzaicinātas izteikties un uzturas sēžu zālē.

Lai virzītu izskatīšanai dažādus MK tiesību akta projektus, līdz šim dokumentu iesniedzēji aizpildīja anotācijas vai paskaidrojuma rakstus, kuros sniedza to ietekmes vērtējumu. Jaunajā kārtības rullī paredzēts atteikties no paskaidrojuma rakstiem, taču pilnā apjomā anotācija būs jāaizpilda likumprojektiem. Taču pārējiem tiesību aktu projektiem jāaizpilda anotācijas I sadaļa (kāpēc normatīvais akts ir nepieciešams) un sadaļa, kurā analizējamo jautājumu ietekmē minētais projekts. Izsludinot tiesību aktu projektu valsts sekretāru sanāksmē, balsstiesīgie dalībnieki un citas institūcijas (arī nevalstiskās organizācijas) varēs pieprasīt papildināt ar citām anotācijas sadaļām, kā arī pieprasīt publisko apspriešanu.

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz jaunajā Ministru kabineta iekārtas likumā (stājās spēkā 2008.gada 1.jūlijā) ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot jaunus noteikumus, kas reglamentē Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus.

  
 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 

7.aprīlī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 130 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 9 viņu nepilngadīgie bērni.

No 121 pilsonības pretendenta 58% ir krievi, 12% – ukraiņi, 14% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

26% pilsonības pretendentu ir pamata, 57% – vidējā, 15% – augstākā izglītība.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauts 121 pilsonības pretendents, kurš naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai, un 9 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemta 131 221 persona: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 431 persona.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

MK: Par naudas piešķiršanu pašvaldībām Lielās talkas organizēšanai 

7.aprīlī Ministru kabinets akceptēja 36 540 latu piešķiršanu pašvaldībām, kas iesaistīsies 18.aprīļa vides sakopšanas akcijā “Lielā talka”. Līdz ar to visas pašvaldības, kas būs pieteikušās talkas organizēšanai un nozīmējušas savu koordinatoru, saņems finansiālu atbalstu 70–100 latu pasākuma laikā savākto atkritumu transportēšanas izdevumu segšanai, maisu, cimdu vai cita inventāra iegādei.

Valdības sēdes laikā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka šogad valdības piešķirtā summa ir nedaudz mazāka par pagājušo gadu, ņemot vērā degvielas cenu pazemināšanos, kā arī Latvijas poligonu pretimnākšanu, piekrītot pieņemt talkas laikā savāktos atkritumus bez maksas. Pērn pašvaldību atbalstam no valsts budžeta tika novirzīti 40 000 latu. Tāpat premjers aicināja visus ministrus aktīvi iesaistīties un piedalīties Lielās talkas norisē.

Piešķirtais finansējums aprēķināts, ņemot vērā pašvaldību atsaucību un aktivitāti pirmās Lielās talkas organizēšanā, kas notika 2008.gada 13.septembrī Latvijas 90.gadadienas pasākumu ietvaros. Pērn Lielajā talkā tika sakoptas 512 talkošanas vietas 364 pašvaldību teritorijās. Vienas dienas laikā ap 50 tūkstošiem talcinieku savāca vairāk nekā 260 tūkstošus maisu ar atkritumiem. Organizatoru aplēses liecina, ka šogad pašvaldību un iedzīvotāju atsaucība būs vēl lielāka.

Pašvaldību koordināciju nodrošina Latvijas Pašvaldību savienība – pašvaldības, kas vēl nav paspējušas pieteikt dalību pasākumā, to var izdarīt, sazinoties ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomnieci Olgu Kokāni.

Lielo talku jau otro gadu organizē nevalstiskā organizācija “Projekts Pēdas” un domubiedru grupa “Tīriem mežiem” sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju, Valsts kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību, Vides ministriju, “Latvijas valsts mežiem”, “Latvijas valsts ceļiem” u.c. partneriem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

EM: Par grozījumiem vispārīgajos būvnoteikumos 

Ministru kabineta sēdē 7.aprīlī tika apstiprināti vairāki būtiski grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas samazinās administratīvos šķēršļus būvniecībā, paredzēs iespēju pagarināt plānošanas un arhitektūras uzdevuma un būvprojekta akcepta derīguma termiņu (kas īpaši svarīgi tiem, kas šobrīd “iesaldējuši” savus būvprojektus), kā arī noteiks vienkāršotu procedūru ēku siltināšanai.

Grozījumu projekts paredz, ka ēkas fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu turpmāk varēs veikt vienkāršotā renovācijas kārtībā, t.i., pasūtītājam jāaizpilda un būvvaldē jāiesniedz apliecinājuma karte. Sākot fasādes renovācijas būvdarbus, papildus vēl ir jāiesniedz būvvaldē būvuzņēmēja (būvētāja) civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija un gadījumos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvobjektam ir nepieciešama būvuzraudzība, arī līguma par būvuzraudzību kopija, būvuzrauga un atbildīgā būvdarbu vadītāja saistību raksti. Būvvaldes amatpersonām ir pienākums pārbaudīt, vai būvdarbi veikti ieceres dokumentācijā norādītajā apjomā un atbilstoši vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Lai mazinātu būvprojektēšanas sākšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām, grozījumu projekts paredz, ka tehniskie un īpašie noteikumi jāsaņem tikai tajos gadījumos, ja to nosaka attiecīgās jomas normatīvie akti (piemēram, par būvniecību aizsargjoslā, kultūras pieminekļu aizsardzības zonās u.c.), jo jau šobrīd MK noteikumos vairākām ēku grupām jau ir noteiktas konkrētas prasības ugunsdrošības, higiēnas un vides un dabas aizsardzības jomā, tādēļ nav nepieciešams šīs prasības atkārtot tehniskajos un īpašajos noteikumos. Līdz ar to tiek samazināts procedūru skaits būvprojekta izstrādē, saskaņošanai nepieciešamais laiks un izmaksas, būtiski samazinot administratīvās izmaksas. Vienlaikus MK noteikumu projekts paredz, ka būvvalde izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu kopā ar attiecīgās pašvaldības institūciju tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem.

Noteikumu projektā ir noteikts, ka plānošanas un arhitektūras uzdevuma un akceptēta būvprojekta derīguma termiņš tiek pagarināts, ja saņemts attiecīgs pasūtītāja iesniegums. Paredzēta arī iespēja būvvaldēm atjaunot plānošanas un arhitektūras uzdevuma un akceptēta būvprojekta derīguma termiņu, ja faktiskie un tiesiskie apstākļi nav mainījušies. Gadījumos, kad būvprojekts ir akceptēts būvvaldē, taču dažādu iemeslu dēļ nav sākta projekta realizācija, pasūtītājam būs tiesības vērsties būvvaldē ar attiecīgu iesniegumu un pagarināt akceptētā būvprojekta derīguma termiņu vēl uz diviem gadiem. Šāds regulējums ir iekļauts, lai būvniecības ieceres virzītājs varētu turpināt būvprojekta izstrādi, nesaņemot jaunos pieslēgšanās un tehniskos un īpašos noteikumus no dažādām institūcijām.

Saskaņā ar 2008.gada 13.martā pieņemto Ēku energoefektivitātes likumu, noteikumu projektā iestrādāta prasība būves tehniskajā projektā iekļaut ēkas energoefektivitātes aprēķinu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu uzskaites sistēmu 

Valdība 7.aprīlī veica grozījumus Ministru kabineta noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa likuma normu piemērošanas kārtību un noteikumos, kas nosaka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmju klasifikāciju.

Grozījumi par nekustamā īpašuma nodokļa likuma normu piemērošanas kārtību paredz, ka turpmāk nodokļa maksājumiem par valstij piederošajiem nekustamajiem īpašumiem pēc nodokļa maksātāja vai tā pilnvarotās personas rakstveida lūguma pašvaldība varēs atvērt nodokļa maksātāja pilnvarotajai personai personīgo kontu, kurā tiks uzskaitīti veiktie nodokļa maksājumi par attiecīgās pilnvarotās personas pārvaldīšanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Līdz ar to šajā kontā tiks uzskaitīti tikai attiecīgās pilnvarotās personas veiktie maksājumi.

Maksājot nodokli par vairākiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas vienas pašvaldības teritorijā, samaksātā nodokļa summa tiek sadalīta proporcionāli pa atsevišķiem objektiem. Tā kā vienam nodokļa maksātājam var būt vairākas pilnvarotās personas, kas veic nodokļa maksājumus par tās nekustamajiem īpašumiem, turpmāk būs iespējams veikt uzskaiti par katras pilnvarotās personas nesamaksātām vai pārmaksātām nodokļa summām. Savukārt, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību darbību pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, ar grozījumiem ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmju klasifikācijas noteikumos ir attiecīgi precizēti pašvaldību nosaukumi un izslēgts līdz šim lietotais vārds “padome”.

Veikto grozījumu mērķis ir sakārtot nodokļa maksātāju un veikto nodokļa maksājumu uzskaites sistēmu.

 

FM: Par iesniedzamās informācijas apjomu pārskatos par akcīzes nodokļa markām 

7.aprīlī Ministru kabinets (MK) atbalstīja jaunus noteikumus par kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām. Finanšu ministrija noteikumus izstrādājusi, lai samazinātu komersantu iesniedzamās informācijas apjomu pārskatos par saņemtajām un izlietotajām akcīzes nodokļa markām.

Noteikumi paredz, ka turpmāk līdzšinējo triju pārskatu vietā komersantiem būs jāiesniedz divi pārskati – pārskats par akcīzes nodokļa marku apriti alkoholisko dzērienu marķēšanai un viens kopējs pārskats par akcīzes nodokļa marku apriti cigarešu marķēšanai un pārējiem tabakas izstrādājumiem. Minēto pārskatu iesniegšana tiks nodrošināta, arī izmantojot Elektronisko deklarēšanas sistēmu.

Apstiprinātie noteikumi arīdzan atvieglo nosacījumus akcīzes nodokļa marku piestiprināšanai alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Komersantam vairs nebūs atsevišķi jāsaskaņo ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) akcīzes nodokļa marku piestiprināšanas vieta, ja akcīzes nodokļa marku nav iespējams piestiprināt līdz šim noteiktajās vietās uz iepakojuma.

Jaunajos noteikumos ir precizētas arī normas par saņemto, bet neizmantoto, kā arī bojāto akcīzes nodokļa marku, par kurām akcīzes nodoklis ir bijis samaksāts, atdošanu VID. Tāpat noteikumos ir paplašināts to komersantu loks, kas tiesīgi saņemt akcīzes nodokļa markas, iekļaujot tajā arī apstiprinātu tirgotāju un neapstiprinātu tirgotāju.

Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.239 “Kārtība, kādā alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi marķējami ar akcīzes nodokļa markām”.

 

FM: Par transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes veikšanu 

7.aprīlī valdības sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes un tehnisko ekspertu sertificēšanu.

Grozījumi noteikumos nosaka: ja transportlīdzeklis tiek remontēts ar apdrošinātāju vai transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju saskaņotā remontuzņēmumā, tad birojs vai apdrošinātāja eksperts pēc remontuzņēmuma tāmes sagatavo atzinumu par remonta ekonomisko pamatotību, tehnisko ekspertīzi veicot tikai nepieciešamības gadījumā. Tādējādi tiks atvieglota transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes veikšana.

Minētās izmaiņas noteikumos ir atbalstītas arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja konsultatīvajā padomē.

 

FM: Par beztermiņa reģistrāciju saimnieciskās darbības vietām darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem 

7.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, par to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtību un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtību.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka turpmāk saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem reģistrācija agrāko piecu gadu vietā būs beztermiņa. Izmaiņas veiktas, lai saimnieciskās darbības veicējiem samazinātu administratīvo slogu. Tāpat ar grozījumiem precizēta atsauce uz normatīvajos aktos noteiktajām prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespēju novēršanai.

Grozījumi izstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada Direktīvu par pakalpojumiem iekšējā tirgū, kas paredz nodrošināt Pasākumu plāna administratīvo procedūru vienkāršošanu pakalpojumu sniegšanas jomā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par līdzekļiem ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai 

7.aprīlī valdības sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Ministru kabineta rīkojums par FM budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2009.gadā. Rīkojumā paredzēta līdzekļu pārdale 18,3 miljonu latu šādiem mērķiem:

• 155 tūkstoši latu Tieslietu ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta “Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide” un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta (NVDFI) finansēto projektu “Valsts tiesu ekspertīžu biroja kapacitātes palielināšana, nodrošinot atbilstību labas prakses un starptautiskiem kvalitātes standartiem un stiprinot tiesiskumu Latvijā” un “Tehniskā palīdzība Acquis communautaire ieviešanā” finansēšanai;

• 3 miljoni latu Vides ministrijai, lai finansētu sešus ERAF projektus un EEZ finanšu instrumenta un NVDFI projektu “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta vides izglītības un informācijas centrs – videi draudzīgās atjaunojamās enerģijas izmantošanas paraugs”;

• 2,2 miljoni latu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam ERAF projektu “Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogu funkcionalitātes attīstība” un “E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība” finansēšanai;

• 186 tūkstoši latu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Eiropas Kopienas iniciatīvas projektu “Uzņēmumu tīklojums austrumu ārējās pierobežas reģionos” un “Inovācijas pārvaldības stiprināšana starptautiskas sadarbības ietvaros Baltijas jūras reģionā ārpus galvaspilsētām” finansēšanai;

• 562 tūkstoši Iekšlietu ministrijai pārejas programmas projekta “Valsts policijas rīcībspējas uzlabošana, lai ieviestu Valsts policijas kriminālizmeklēšanas modeli” pabeigšanai un Eiropas Atgriešanās fonda projektu “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieku apmācība” un “Atgriešanās un reintegrācijas sistēmas sagatavošana Latvijā”, kā arī četru Eiropas Bēgļu fonda projektu un ERAF projektu finansēšanai;

• 12 miljoni latu Zemkopības ministrijai EEZ finanšu instrumenta un NVDFI projekta finansēšanai, Eiropas Zivsaimniecības fonda rīcības programmas ieviešanai, Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam Tehniskās palīdzības finansēšanai un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda maksājumiem un kompensācijām.

Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2009.gadam MK var pārdalīt šajā apakšprogrammā paredzēto finansējumu 176,5 miljonus latu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

 

FM: Par papildu finansējumu trīs Eiropas Savienības fondu aktivitātēm 

7.aprīlī Ministru kabinetā (MK) pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas (FM) darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem par Eiropas Savienības (ES) fondu (Eiropas Reģionālais attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds) aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī, pieņemts lēmums attiecībā uz darbības programmas (DP) “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātēm.

Valdība lēma DP “Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros piešķirt papildu finansējumu 31 miljonu latu daudzdzīvokļu māju siltumnoturības pasākumiem un atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai, kā arī izveidot jaunu aktivitāti par pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumiem, piešķirot finansējumu 24 miljonus latu.

Līdz ar to MK pieņēma lēmumu noņemt finansējumu pie ES fondu aktivitātēm un samazināt finansējumu astoņām aktivitātēm DP “Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros 55 miljonus latu.

Starp tām aktivitātēm, kurām noņems finansējumu, ir Labklājības ministrijas pārziņā esošā aktivitāte par jaunu filiāļu izveidi tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai, Satiksmes ministrijas atbildībā esošā aktivitāte par informācijas datu pārraides drošības nodrošināšanu, kā arī trīs Ekonomikas ministrijas aktivitātes – nacionālās nozīmes kultūras tūrisma produkti, tūrisma informācijas sistēma un vēja elektrostaciju attīstība.

Savukārt to aktivitāšu skaitā, kurām samazinās finansējumu, ietilpst divas Finanšu ministrijas pārziņā esošās programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” vadības un atbalsta funkciju nodrošināšanas aktivitātes, Kultūras ministrijas aktivitāte par kultūras mantojuma objektu atjaunošanu, trīs Vides ministrijas infrastruktūras aktivitātes, Labklājības ministrijas aktivitāte par darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošanu un Izglītības un zinātnes ministrijas aktivitāte par jaunu koledžu izveidi un koledžas programmu attīstību.

Divu pārējo darbības programmu izmaiņas plānots skatīt nākamajās MK sēdēs.

31.martā valdība lēma par 20 aktivitāšu uzsākšanu, kuru īstenošana bija atlikta 2008.gada nogalē.

Pērnā gada decembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par 62 aktivitāšu atlikšanu līdz konceptuālam valdības lēmumam. Šo aktivitāšu kopējais finansējums bija 475 miljoni latu, kas ir 13% no kopējā ES fondu programmu finansējuma 2007.–2013.gadam. Finanšu ministrijas darba grupa līdz marta beigām vērtēja šīs aktivitātes un sagatavoja priekšlikumus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju 

Turpmāk darba devēji varēs labot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzamo informāciju par darbinieku atbrīvošanas iemesliem, kas ir būtiska, piešķirot bezdarbnieka pabalstu.

Patlaban ne visos gadījumos bezdarbniekiem tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir uzreiz pēc darba attiecību pārtraukšanas, proti, ja iemesls ir bijis darba attiecību pārtraukšana pēc cilvēka paša uzteikuma vai saistībā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts tikai pēc diviem mēnešiem.

Par to 7.aprīlī vienojās valdība, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Šie noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Šogad veiktās izmaiņas par to, ka darba devējs iepriekšminēto informāciju drīkst iesniegt tikai vienreiz bez labošanas, parādīja, ka darba devēji pret iesniedzamo informāciju izturējās diezgan bezatbildīgi jeb to iesniedza kļūdaini. Tā rezultātā cietējs bija atlaistais darbinieks, kas pretendēja uz bezdarbnieka pabalstu.

Ņemot vērā situāciju valstī, kad strauji palielinās bezdarbs un arī to cilvēku skaits, kuri saņem bezdarbnieka pabalstu, kā arī lai samazinātu sociālo spriedzi sabiedrībā, 7.aprīlī valdībā atbalstītie grozījumi ļaus darba devējiem iesniegt labojumus VID par darbinieka atlaišanas iemeslu.

Atgādinām, ka darba devējam reizi mēnesī VID jāiesniedz informācija par iepriekšējā mēnesī darbā pieņemtajiem un no darba atbrīvotājiem darbiniekiem. Ziņojumā ar nosaukumu “Ziņas par darba ņēmējiem” kodu veidā norādīta informācija par katru darba attiecību pārtraukšanas veidu:

• 21 – darba ņēmēja statusa zaudēšana, pamatojoties uz darba ņēmēja uzteikumu. Bezdarbnieka pabalstu šajā gadījumā piešķirs ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas;

• 22 – darba ņēmēja statusa zaudēšana sakarā ar darba ņēmēja pārkāpumu normatīvajos aktos, kuros noteikta personu atbrīvošana no darba, noteiktajos gadījumos. Tādējādi bezdarbnieka pabalstu piešķirs ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas;

• 23 – darba ņēmēja statusa zaudēšana sakarā ar darba devēja likvidāciju. Bezdarbnieka pabalstu piešķirs no pieprasījuma bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai iesniegšanas dienas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA);

• 24 – darba ņēmēja statusa zaudēšana sakarā ar nespēju veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ. Bezdarbnieka pabalstu šajā gadījumā piešķirs no pieprasījuma bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai iesniegšanas dienas VSAA;

• 25 – darba ņēmēja statusa zaudēšana citos gadījumos – piemēram, ja darba ņēmējs tiek atbrīvots pēc pušu vienošanās. Tādā gadījumā bezdarbnieka pabalstu piešķirs no pieprasījuma bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai iesniegšanas dienas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. 

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību 

Ministru kabinetā 7.aprīlī tika apstiprināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām.

Teritorijas attīstības indeksa vērtības tiek aprēķinātas vietējām pašvaldībām, rajoniem un plānošanas reģioniem. Teritorijas attīstības indeksa vērtības raksturo attīstības līmeni attiecīgā gada ietvaros, līdz ar to tas neatspoguļo attīstības līmeņa pieaugumu vai samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu vai citiem periodiem.

Stājoties spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam 2008.gada 31.decembrī un ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas norisi, noteikumi paredz, ka 2009.gads ir pārejas periods, līdz ar to teritorijas attīstības indeksa vērtības RAPLM piedāvā aprēķināt divos variantos.

Pirmais variants paredz teritorijas attīstības indeksu vērtības aprēķināt atbilstoši administratīvajam iedalījumam, kas bija spēkā šā gada 31.janvārī. Teritorijas attīstības indeksa vērtības tiks aprēķinātas pilsētām, kā arī novadiem, kuros ietilpst pilsētas (77 pašvaldības), pagastiem, kā arī novadiem, kuros ietilpst tikai pagasti (455 vietējās pašvaldības), un rajoniem. Noteikumi paredz, ka aprēķinātās teritorijas attīstības indeksa vērtības ir spēkā tikai līdz šā gada 1.jūlijam un tās ik gadu turpmāk netiek aktualizētas.

Otrais variants paredz teritorijas attīstības indeksu vērtības aprēķināt atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, kas noteikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un sāks funkcionēt no šā gada 1.jūlija. Teritorijas attīstības indeksa vērtības tiks aprēķinātas 109 novadiem kā vienotai grupai un atsevišķi deviņām republikas pilsētām. Noteikumi paredz, ka aprēķinātās teritorijas attīstības indeksa vērtības stāsies spēkā ar šā gada 1.jūliju un turpmāk tiks aktualizētas ik gadu.

Pēc tam, kad Saeima noteiks apriņķu administratīvās teritorijas, teritorijas attīstības indeksa vērtības tiks aprēķināts arī par apriņķiem. Tā kā pašlaik vēl nav noteiktas apriņķu administratīvās teritorijas, tad noteikumu projekts papildus paredz, ka teritorijas attīstības indeksa vērtības tiek aprēķinātas pa plānošanas reģioniem.

Pabeidzot administratīvi teritoriālo reformu, ministrija sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru 2010.gadā plāno izstrādāt jaunu teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas metodiku.

Noteikumu īstenošanai papildu valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļi nav nepieciešami. 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

  
 

SM: Par četru otrās šķiras autoceļu posmu nonākšanu pašvaldību īpašumā 

Satiksmes ministrija Rīgas rajona Carnikavas novada pašvaldības un Liepājas rajona Grobiņas pilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības nodos četrus 2.šķiras autoceļu posmus.

Tādējādi tiks nodrošināta šo ceļu efektīvāka sakārtošana un uzturēšana, kā arī lielāku finanšu resursu piesaiste atbilstoši pašvaldības iniciatīvai. Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībām būs iespēja saņemt mērķdotācijas no valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem.

Minēto autoceļu posmu nodošanu pašvaldībām paredz 7.aprīlī Ministru kabinetā apstiprinātie rīkojumu projekti “Par valsts 2.šķiras autoceļu nodošanu Rīgas rajona Carnikavas novada pašvaldības īpašumā” un “Par valsts 2.šķiras autoceļa V1222 Nīca–Otaņķi–Grobiņa posmu (M.Namiķa iela) km 25,300–5,900 nodošanu Liepājas rajona Grobiņas pilsētas pašvaldības īpašumā”.

Carnikavas novada dome pārņems savā īpašumā valsts 2.šķiras autoceļus V40 Kalngale–Kalngales stacija 0,6 km garumā, V41 Garciema stacija–Mežciems 1,6 km garumā un V44 pievedceļš Lilastes stacijai 0,4 km garumā. Savukārt Grobiņas pilsētas pašvaldībai tiks nodots 2.šķiras autoceļa V1222 Nīca–Otaņķi–Grobiņa M.Namiķa ielas posms 0,6 km garumā Grobiņā.

Abas pašvaldības izteikušas vēlmi pārņemt šos autoceļu posmus savā valdījumā, lai varētu izmantot īpašnieka tiesības to uzturēšanā, būvniecības plānošanā un finanšu resursu piesaistīšanā. 

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Kredītiestāžu likumā 

7.aprīlī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Kredītiestāžu likumā. Tos izstrādājuši VA “Maksātnespējas administrācija” un Tieslietu ministrijas speciālisti.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka ziņas par fiziskās un juridiskās personas kontiem un veiktajiem banku darījumiem būs sniedzamas šo personu maksātnespējas procesa administratoram pienākumu izpildei. Tās sniedzamas, pamatojoties uz pieprasījumu, kam pievienots tiesas lēmuma noraksts par maksātnespējas procesa administratora iecelšanu konkrētajā procesā.

Kredītiestāžu likumā ir noteikta kārtība un gadījumi, kad kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, tajā skaitā ziņas par kontiem un veiktajām banku operācijām, sniedzamas attiecīgi pašām fiziskajām un juridiskajām personām vai trešajām personām – valsts institūcijām, valsts amatpersonām vai citām iestādēm un amatpersonām.

Savukārt Maksātnespējas likumā ir noteikta maksātnespējas procesa administratora rīcība un pienākumi saistībā ar konkrētu ziņu iegūšanu no kredītiestādēm. Taču saskaņā ar pašreizējo regulējumu administratora pienākumu pildīšana pēc lietas ierosināšanas ir apgrūtināta. Administrators atzīstams par juridiskās personas pilnvaroto personu pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādējādi ziņas no kredītiestādes maksātnespējas procesa administrators var saņemt gadījumā, ja tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process. Savukārt maksātnespējas procesa administratoram fiziskās personas maksātnespējas procesā ziņu saņemšana no kredītiestādēm ir neiespējama.

Ievērojot minēto un to, ka kredītiestāžu rīcībā esošās informācijas iegūšanas speciālā kārtība ir regulēta Kredītiestāžu likumā, jāveic šie grozījumi.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā stāsies spēkā pēc to pieņemšanas Saeimā. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai reliģisko organizāciju reģistrā 

7.aprīlī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Noteikumi regulēs valsts nodevas apmēru par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju, pārreģistrāciju, statūtu grozījumu reģistrāciju un reģistrācijas apliecības atkārtotu izsniegšanu, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību.

Kā teikts noteikumu anotācijā, 2008.gada 18.decembrī pieņemtie grozījumi Reliģisko organizāciju likumā nosaka jauno reliģijas lietu pārvaldības institucionālo modeli. Reliģiskās organizācijas un to iestādes reģistrē reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā, kuru uztur Uzņēmumu reģistrs.

Par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju, pārreģistrāciju, statūtu grozījumu reģistrāciju un reģistrācijas apliecības atkārtotu izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju arī turpmāk būs jāmaksā 25 lati, par grozījumu reģistrāciju – 10 lati, par reliģisko organizāciju un to iestāžu pārreģistrāciju – 5 lati. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem likumā par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 

7.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Spēkā esošā likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12.panta pirmā daļa nosaka, kādi dokumenti nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu. Atbilstoši MK 2007.gada 9.oktobra lēmumam jāveic grozījumi likumā, lai precizētu nepieciešamos dokumentus, arī pieņemot lēmumu par aizsargājamās teritorijas robežas, zonējuma, kategorijas vai aizsardzības režīma maiņu.

Likumprojektā sagatavoti vēl papildu grozījumi – tiek precizēta aizsargājamā teritorija ap akmeņiem un dižkokiem; 8.pants ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, kas ir aizsargājamo ainavu apvidi un kādi ir to izveidošanas mērķi; precizēta iedzīvotāju un zemes īpašnieku informēšanas kārtība.

Līdz ar grozījumiem likumprojektā tiek noteikts, ka arī gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par aizsargājamās teritorijas robežas, zonējuma, kategorijas vai aizsardzības režīma maiņu, būs nepieciešams zinātniskais pamatojums, plāns ar piesaisti un aprēķins par kompensāciju apmēru zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Ir precizētas arī valsts pirmpirkuma tiesības aizsargājamās teritorijās atbilstoši Tieslietu ministrijas izstrādātajai “Koncepcijai par nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas procedūru vienkāršošanu”. Likuma 1.pielikums papildināts ar trim “Natura 2000” teritorijām – dabas liegumu “Pāvilostas pelēkā kāpa”, mikroliegumu “Igaunijas riests” un dabas liegumu “Lubāna mitrājs” (vienlaikus svītrojot dabas liegumā “Lubāna mitrājs” ietilpstošās 12 “Natura 2000” teritorijas).

 

VidM: Par Daugavas/Zapadnajas Dvinas baseina ūdens resursu aizsardzību 

7.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par sadarbību Daugavas/Zapadnajas Dvinas baseina ūdens resursu izmantošanā un aizsardzībā” spēka zaudēšanas atzīšanu”.

Nolīgums tika sagatavots, pamatojoties uz Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu, kuru Krievijas Federācija ir ratificējusi jau 1993.gadā 2.novembrī, bet Baltkrievijas Republika – 2003.gada 29.maijā. Pēc nolīguma parakstīšanas bija paredzēts, ka puses izveido Latvijas–Baltkrievijas–Krievijas kopīgo komisiju Daugavas/Zapadnaja Dvinas upes baseina ūdens resursu izmantošanai un aizsardzībai. Tomēr puses nevienojās par minētā nolīguma parakstīšanu, līdz Latvija kļuva par Eiropas Kopienas dalībvalsti un ieguva ne tikai tiesības, bet arī uzņēmās pienākumus un saistības, kas izriet no Kopienas vienotās politikas, tostarp arī ūdens resursu un kaimiņvalstu politikas.

Līdzīgā situācijā ar līgumu par sadarbību robežšķērsojošo ūdensteču aizsardzībā parakstīšanu ar Krievijas Federāciju atrodas arī Lietuva (Nemunas upes baseins) un Polija (Bugas upes baseins). Tādēļ sakarā ar Latvijas, Polijas un Lietuvas atkārtoto griešanos Eiropas Komisijā ar lūgumu atbalstīt sadarbību ar trešajām valstīm pārrobežu ūdeņu jautājumos, 2006.gada 27.jūnijā Vides padome apstiprināja lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija tiek pilnvarota piedalīties sarunās par pārrobežu ūdeņiem ar trešajām valstīm savu dalībvalstu Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vārdā.

Jaunais līgumprojekts par sadarbību Daugavas/Zapadnajas Dvinas baseina ūdens resursu izmantošanā un aizsardzībā tika sagatavots 2007.gada 2.februāra sanāksmē par starptautisko upju baseinu līgumiem Rīgā, kurā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Eiropas Komisijas pārstāvji. Krievijas Federācija Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas starpvalstu komisijas ietvaros tika iepazīstināta ar jauno līgumprojektu par sadarbību Daugavas/Zapadnajas Dvinas baseina ūdens resursu izmantošanā un aizsardzībā.

Ņemot vērā minēto, MK 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.165 zaudējuši aktualitāti un ir jāatzīst par spēku zaudējušiem. 

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par jauniem noteikumiem programmas “Skolas piens” ieviešanai 

Valdība 7.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu piena produktu piegādei, kuri paredzēti izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs”.

Tā kā no 2008.gada 1.augusta ir stājusies spēkā Eiropas Komisijas (EK) Regula Nr.657/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiek piemēroti nosacījumi Kopienas atbalstam piena un dažu piena produktu piegādē izglītības iestāžu skolēniem, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi jaunus noteikumus, kuri aizstāj 2006.gada noteikumus “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu piena produktu piegādei, kuri paredzēti izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs”.

Noteikumos programmas administrēšanas kārtība būtiski netiek mainīta, taču ir papildināts to produktu saraksts, kuri var pretendēt uz Kopienas atbalstu, piemēram, raudzēti piena produkti, piens un raudzēti piena produkti ar piedevām, tai skaitā ar augļiem vai augļu sulu. Tāpat arī paredzēts, ka atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši līdzšinējo četru mēnešu vietā. Savukārt atbalsta izmaksas termiņš tiek saīsināts no četriem uz trim mēnešiem.

Ar jaunajiem noteikumiem arī tiek atceltas maksimālās cenas, par kurām piens un piena produkti tiek realizēti vispārējās izglītības iestādēs, lai piena produktu ražotājiem, kas iesaistās programmā, būtu lielākas iespējas darboties atbilstoši konkrētai tirgus un cenu situācijai.

  
 

ZM: Par paātrinātu finansējuma izmaksu pasākumiem piena nozarē 

Valdība 7.aprīlī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos priekšlikumus par finansējuma pārdali starp budžeta apakšprogrammām, lai nodrošinātu 2009.gada 3.februāra sēdes protokollēmuma “Par ārkārtas pasākumiem piena nozares problēmu risinājumiem” 2.punkta izpildi un nodrošinātu savlaicīgu piensaimniecības ciltsdarba maksājumu veikšanu jau šā gada otrajā ceturksnī.

Tādējādi, realizējot ZM priekšlikumu, no budžeta programmas “Finanšu nodrošinājuma rezerve” finansējums 5 000 000 latu tiks novirzīts budžeta apakšprogrammai “Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai” un no budžeta apakšprogrammas “Eiropas Savienības fondu pasākumu finansēšana” finansējums 5 000 000 latu tika novirzīts budžeta apakšprogrammai “Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai”.

Pamatojoties uz pieņemto lēmumu, Zemkopības ministrija līdz 21.aprīlim Ministru kabinetā iesniegs grozījumus 2009.gada 3.februāra noteikumos Nr.107 “Par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”, lai nodrošinātu aprīlī atlikušo maksājumu par ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanu pārraudzībā esošai govij.

 

ZM: Par atbalstu zivsaimniecības attīstībai ūdens vides pasākumos 

Valdība 7.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos MK noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai ūdens vides pasākumiem”.

Atbalstu varēs saņemt Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atzīti akvakultūras nozares uzņēmumi – dīķsaimniecības, kuri saistību perioda laikā, kas ir pieci gadi, saimniekos, izmantojot tādas metodes, kas samazina uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi, turklāt savā darbībā būs ievērojuši visas akvakultūras uzņēmumiem normatīvajos aktos noteiktās prasības vides, dzīvnieku veselības un veterinārijas jomā.

Lai saņemtu atbalstu, tā pretendentam līdz kārtējā gada 15.maijam Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kuras teritorijā atrodas lielākās pieteikto dīķu platības, jāiesniedz iesniegums divos eksemplāros un pirmajā iesnieguma iesniegšanas gadā pēc LAD uzaicinājuma jāierodas LAD sagatavot dīķu izvietojuma karti, kurā atzīmē atbalstam pieteiktās dīķu platības un to izmantošanas veidu, piemēram, mazuļu dīķis, ziemošanas dīķis, karantīnas dīķis, vaislinieku dīķis, pirmstirgus dīķis.

Uz atbalstu varēs pretendēt tikai tie uzņēmumi, kuri savu produkciju ražo tirgum, realizējot produkciju vismaz 120 latu apmērā no viena hektāra dīķu platības, un atbalstam pieteiks ne mazāk kā 3 hektārus dīķu.

 

ZM: Par atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem 

Valdība 7.aprīlī apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros”.

Atbalsta pasākuma mērķis ir paaugstināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti, veicināt lauksaimniecības produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības, integrētās lauksaimniecības un Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem un tradicionālajām ražošanas metodēm raksturīgo pārstrādes produktu klāstu.

Atbalsts ir paredzēts investīcijām jaunu iekārtu un aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai, lauksaimniecības produktu pārstrādei paredzētu jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju rekonstrukcijai un citām aktivitātēm.

Grozījumi nosaka, ka mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādi, ir palielināta atbalsta intensitāte līdz 50% no attiecināmajām izmaksām.

Grozījumos precizēta un vienkāršota atbalsta aprēķināšanas kārtība tiem pārstrādes uzņēmumiem, kuri ir iesaistījušies vertikālās un horizontālās integrācijas procesā. Tāpat, lai mazinātu administratīvos šķēršļus un efektīvāk īstenotu atbalsta pasākumus, noteikumos precizēti pušu pienākumi, tiesības un atbildība.

 

ZM: Par meža monitoringa veikšanas kārtību 

Valdība 7.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Meža monitoringa veikšanas kārtība”. Kārtība nosaka meža monitoringa pasākumos iegūstamo informāciju, tādējādi turpinot jau 1990.gadā sākto gaisa piesārņojuma ietekmes uz meža ekosistēmām monitoringu.

Noteikumi paredz, ka meža monitoringu veic Valsts meža dienests un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”. Minētās institūcijas meža monitoringu īsteno ierīkotos un Meža valsts reģistrā reģistrētos parauglaukumos un rakstiski informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju par novērojumiem, kas notiek konkrētajos parauglaukumos.

Monitoringa veicējs var ierīkot jaunu pirmā līmeņa meža monitoringa parauglaukumu, slēdzot līgumu ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai tā pilnvarotu personu. Jaunu otrā līmeņa meža monitoringa parauglaukumu ierīko zinātniskās izpētes mežos pēc parauglaukuma vietas saskaņošanas ar Valsts meža dienestu. Noteikumu projektā ir ietvertas normas, kas nosaka prasības meža monitoringa parauglaukumu aizsardzībai.

 

ZM: Par sēklu ievešanas kontroles apmaksas kārtību 

Valdība 7.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos MK noteikumus “Kārtība, kādā iekasē maksu par sēklu ievešanas kontroli”. Noteikumi nosaka kārtību un apmēru, kādā Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija no sēklu ievedēja iekasē maksu par sēklu ievešanas kontroli. Maksu iekasē par sēklu kvalitātes dokumentu pārbaudi un par sēklu sugas identitātes pārbaudi.

 

ZM: Par mēslošanas līdzekļu ievešanas kārtību nekomerciāliem nolūkiem 

Valdība 7.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.530 “Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi””.

Grozījumi nosaka, ka turpmāk persona bez atļaujas varēs ievest nekomerciāliem nolūkiem nereģistrētus mēslošanas līdzekļus no trešajām valstīm, nepiemērojot ievedmuitu, ja vērtība nepārsniedz summu, kura uzrādīta normatīvajā aktā par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa.

Tāpat noteikumu grozījumos precizēts reģistra nosaukums – “Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrs” aizstāts ar “Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu valsts reģistrs”. 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa