Latvijas Republikas Valsts prezidents, uzturoties valstsvizītē Igaunijas Republikā 7. un 8.aprīlī

Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers 7.aprīlī pēc vainaga nolikšanas pie pieminekļa Igaunijas neatkarības cīņās kritušajiem Foto: Toms Kalniņš, VPK

Vakar, 8.aprīlī, turpinājās Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres valstsvizīte Igaunijas Republikā (skat. arī “LV” Nr.55, 08.04.2009.).

Diena sākās ar Valsts prezidenta dalību Igaunijas–Latvijas biznesa seminārā, kurā notika Latvijas projekta “Ogu maize” prezentācija. Klātesot V.Zatleram, projekta attīstītāji iepazīstināja Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu ar Latvijas produktiem, kā arī projekta “Ogu maize” attīstības plāniem Igaunijā. Igaunijas prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas ražotās garšvielas, rupjmaizi un saldējumu. Uzrunājot Latvijas un Igaunijas uzņēmējus, abu valstu prezidenti atzīmēja, ka Igaunijas un Latvijas sadarbība ekonomikā vienmēr ir bijusi ļoti veiksmīga un attīstījusies pozitīvā virzienā. V.Zatlers uzsvēra, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos Baltijas valstu sadarbībai ir vēl būtiskāka nozīme, tāpēc nākotnē ir jāpievērš lielāka uzmanība kopīgai Baltijas jūras reģiona stratēģijai Eiropas Savienībā šābrīža problēmu risināšanā globālās krīzes apstākļos.

Pēc dalības biznesa seminārā Valsts prezidentam bija iespēja iepazīties ar vienu no Igaunijas veiksmes stāstiem – uzņēmumu “Skype”. Uzņēmuma ģenerāldirektors Stens Tamkivi iepazīstināja Valsts prezidentu ar “Skype” konceptu, pēdējo gadu attīstību un nākotnes plāniem. V.Zatlers uzteica “Skype” un augstu novērtēja “Skype” priekšrocības arī videokonferences jomā, kas deva prezidentam iespēju sazināties ar Latvijas žurnālistiem laikā, kad viņš atradās NATO samitā Strasbūrā. Prezidentam tas ļoti iepaticies, un šādas iespējas viņš izmantos arī turpmāk.

Valsts prezidents atklāja izstādi “Latvijas vēsture karikatūrās”, kas apskatāma Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā. V.Zatlers pastāstīja, ka viņam ļoti patīk karikatūras, jo tās ir pilnas pozitīvisma. Valsts prezidents aicināja priecāties par dzīvi un mācīties no cilvēkiem, kas tās zīmē, jo viņi ir lieli optimisti. V.Zatlers uzdāvināja izstādei laikraksta “Latvijas Avīze” sarūpēto karikatūru, kurā attēlota Valsts prezidenta un viņa kundzes saruna par ASV prezidenta kundzes plānoto dārzeņu dārziņu pie Baltā nama.

Vēlāk V.Zatleram bija tikšanās ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Eni Ergmā. Viņi pārrunāja jautājumus par kopējo Baltijas valstu enerģētikas tirgu, kā arī apmainījās ar viedokļiem par ekonomisko situāciju abās valstīs.

Vizītes noslēgumā Valsts prezidents uzstājās ar runu Igaunijas Ārpolitikas institūta organizētā lekciju ciklā, kurā piedalījās diplomāti, ārpolitikas eksperti, studenti un mediju pārstāvji. Savā runā viņš analizēja Baltijas valstu sadarbību, drošības politiku, kaimiņvalstu politiku, Baltijas valstu enerģētikas tirgu un citus aktuālus ārpolitiskos jautājumus. Valsts prezidents vairākkārt uzsvēra, ka Latvijai un Igaunijai kā mazām valstīm ir jābūt pārliecinātām par sevi un jāturpina realizēt savas ieceres, jo esam daudz sasnieguši pēdējos divdesmit gados.

Valstsvizītes ietvaros Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis tikās ar Igaunijas aizsardzības ministru Jāku Āvikso.

Ministri apsprieda līdzšinējo un turpmāko Latvijas un Igaunijas sadarbību aizsardzībā, kā arī visu trīs Baltijas valstu kopīgo militārās sadarbības projektu attīstību. I.Lieģis uzsvēra Jūras spēku Mācību centra Ūdenslīdēju skolas sekmīgu darbību. “Mūsu valstu militārās sadarbības mehānismi ir nostabilizējušies. Tagad ir padziļināti jāpievēršas Igaunijas un Lietuvas militāro operāciju pieredzes analīzei starptautisko operāciju reģionos,” norādīja I. Lieģis.

J.Āvikso atzinīgi novērtēja 7.aprīlī notikušās NATO organizētās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa telpas aizsardzības mācības, kuras praktiski apliecinājušas alianses dalībvalstu spējas kopīgi darboties Baltijas reģionā. Tika pārrunāti citi jautājumi saistībā ar trīs Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu. J.Āvikso nosauca Baltijas Aizsardzības koledžu Tartu par veiksmīgāko paraugu valstu sadarbībā aizsardzības jomā.

Plānots, ka 23. un 24.aprīlī Igaunijā notiks kārtējā Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās.

Valsts prezidenta preses dienests;
Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Igaunijas prezidenta rīkotajās valstsvakariņās Tallinā 7.aprīlī:

Augsti godātais prezidenta kungs [Tomass Hendriks Ilvess]!

Cienītā Ilvesas kundze!

Ekselences! Dāmas un kungi! Tautieši!

Prezidenta kungs, atļaujiet jums un Ilvesas kundzei, Igaunijas valdībai un Igaunijas tautai no sirds pateikties par silto un viesmīlīgo uzņemšanu jūsu skaistajā zemē!

Man ir patiess prieks viesoties pavasarīgajā Igaunijā, ar kuru Latvija ir cieši saistīta. Ar kopīgu vēsturi, kultūras sakariem, kopīgiem panākumiem un arī ar skarbiem pārbaudījumiem. Mēs patiesi esam gadsimtos rūdīti kopā!

Šodien mums bija interesantas un auglīgas sarunas. Ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka dialogs starp mūsu valstīm turpina attīstīties visos līmeņos. Ne tikai valsts prezidentu, valdību, parlamentu starpā notiek regulāras tikšanās, domu apmaiņas un koordinācija. Cieši sadarbojas arī Latvijas un Igaunijas pilsoniskā sabiedrība.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Atskatoties uz abu tautu vēsturē izšķirošiem brīžiem, redzam, ka vienmēr esam spējuši vienoties par svarīgo.

Mūsu valstu sadarbība aizsākās ar mūsu valstiskumam izšķirošajām Cēsu kaujām 1919.gadā, kad plecu pie pleca stāvēja latviešu un igauņu karavīri. Starpkaru posmā Latvija un Igaunija grūtos apstākļos spēja savā starpā noslēgt politiski militāru savienību.

Gan Parīzes miera konferences laikā 1919.gadā, gan arī atmodas gados, pateicoties spējai radoši sastrādāties, mēs nodibinājām un atjaunojām savas valstis un panācām to starptautisku atzīšanu.

Šogad aprit pieci gadi, kopš Latvija un Igaunija ir kļuvušas par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm.

Vairs nav rindu un dokumentu pārbaužu uz mūsu robežām. Mēs strādājam pie kopīga enerģētikas tirgus izveides. Mūsu karavīri kopīgi piedalās misijās, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti pasaulē.

Mūsu unikālā pieredze ceļā uz Eiropas Savienību sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas kaimiņu politikas īstenošanā. Esam sevi apliecinājuši kā uzticamus un nopietnus partnerus, ar kuriem rēķinās starptautiskā sabiedrība.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Pēdējo gadu laikā nozīmīgi pieaugusi Latvijas un Igaunijas ekonomiskā sadarbība, Igaunijai kļūstot par Latvijas otro lielāko eksporta un ceturto lielāko importa partneri. Mēs nedrīkstam apstāties pie sasniegtā. Tādēļ rīt Tallinā notiekošais uzņēmēju forums ļaus apzināt vēl neizmantotās iespējas. Tas ir īpaši būtiski pašlaik, ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Latvijai kā vienai no pirmajām nācās saskarties ar grūtajiem ekonomiskajiem pārbaudījumiem. Vēlos pateikties Igaunijai par solidaritāti.

Šobrīd ir ne vien krīzes, bet arī iespēju laiks. Latvijas un Igaunijas panākumu atslēga ir mūsu cilvēku spējā radīt jaunas idejas, būt aktīviem un atvērtiem pret jauno strauji mainīgajā pasaulē.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Mazām tautām mūsdienu globalizētajā pasaulē ir nepieciešama izturība un pārliecība. Identitātes saglabāšanas priekšnoteikums ir mūsu valodas.

Mums ir daudz aktīvāk jāpievēršas mūsu valodu izkopšanai un nostiprināšanai. Tādēļ īpaši apsveicama ir kopīgās “Tulkotāju balvas” iedibināšana.

Vērtīgs ieguvums ir nesen latviešu valodā izdotā Igaunijas valstsvīra un humānista Lennarta Meri grāmata “Politiskais testaments”.

Lennarts Meri vienmēr ir uzsvēris Latvijas un Igaunijas sadarbību. Uzskatu, ka tas ir viens no viņa “testamenta” būtiskākajiem vēstījumiem.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Es uzsaucu šo tostu par jums, prezidenta kungs, un jums, Ilvesas kundze! Par igauņu un latviešu tautas labklājību un laimi, par Igaunijas un Latvijas draudzību un vēl ciešāku sadarbību.

Teie terviseks!

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas–Igaunijas biznesa forumā Tallinā 8.aprīlī:

Godātais Igaunijas prezidenta kungs [Tomass Hendriks Ilvess]!

Ekselences, dāmas un kungi!

Vispirms vēlos pateikties šā biznesa foruma organizatoriem – Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un citiem, kuri strādājuši, lai sarīkotu šo ievērojamo starpvalstu forumu.

Esmu gandarīts, ka mūsu attiecības attīstās progresīvi, tiek īstenoti regulāri kontakti visos līmeņos – gan valstu prezidentu, gan valdību līmenī, kā arī notiek aktīva sadarbība starp biznesa sabiedrībām. Tirdzniecības un ekonomisko sakaru apmērs pieaug. Pat šobrīd sarežģītajos pasaules krīzes apstākļos Igaunijas un Latvijas savstarpējā sadarbība ir īpaši nozīmīgs faktors problēmu risināšanai, ar kurām esam saskārušies.

Mūsu abu valstu biznesa sabiedrība sniedz ļoti nozīmīgu pozitīvu ieguldījumu Latvijas un Igaunijas savstarpējo attiecību nostiprināšanā. Jūsu kopējā iniciatīva un projekti rada mūsu sadarbībai konkrētu saturu un piešķir tai papildu dinamismu. Es vēlētos uzsvērt, ka tas nav viss. Mēs neesam tikai divas valstis šajā reģionā, un, kā prezidents Ilvess minēja, mums ir jābūt stratēģijai, kā izkļūt no šīs globālās krīzes, kurā šobrīd esam. Iespējams, ka stratēģija izkļūšanai no krīzes ir Baltijas jūras reģiona stratēģija nākotnei, un mums šī iespēja ir jāizmanto, lai radītu Baltijas–Ziemeļu tirgu ne tikai elektrībai, ko politiķiem izdarīt ir vieglāk, jo tas ir arī drošības jautājums, bet patiesi brīvu un atvērtu tirgu visā Baltijas jūras reģionā. Skatoties uz mūsu reģionu, ir viegli saprast, un mēs visi uzsveram, ka jūs esat mūsu vislabākie partneri. Eksporta un importa apgrozījums pieaug katru gadu, un mēs redzam, ka patiesi brīvs tirgus Baltijā pastāv un nav nekādu pazīmju, ka kāda no šīm valstīm – Igaunija, Latvija vai Lietuva – dotos protekcionisma virzienā. Tātad mēs patiešām saprotam, ka mums ir jābūt konkurētspējīgiem un vienu no līdzekļiem un iespējām nākotnē piedāvā Baltijas jūras stratēģija, pie kuras mēs visi – politiķi un biznesa pārstāvji – kopā esam strādājuši.

Dāmas un kungi!

Protams, ja lūkojamies uz skaitļiem, tad divu valstu savstarpējā tirdzniecība vienmēr attīstās dinamiski, tomēr kopš 2008.gada rudens tirdzniecības apjomi sarūk. Tādēļ tieši šobrīd ekonomiskās lejupslīdes laikā, kā jau esmu uzsvēris, ir īpaši būtiski saglabāt esošās iestrādnes un atrast jaunus savstarpējās intereses un izdevīguma krustpunktus.

Mūsu valstu ilgstoši konstruktīvo sadarbību apliecina Igaunijas stratēģiski svarīgā investora loma Latvijas ekonomikā. Jau vairāku gadu garumā Igaunija stabili ieņem pirmo vietu pēc uzkrātām tiešajām investīcijām Latvijā, galvenokārt finanšu sektorā. Pašlaik Latvijā darbojas 1454 Igaunijas–Latvijas kopuzņēmumi, un tā, bez šaubām, nebūt nav augstākā robeža. Mēs esam atvērti Igaunijas investīcijām Latvijas ekonomikā, un mēs savukārt cenšamies investēt Igaunijā. Kā veiksmīgu paraugu vēlos minēt 2007.gadā Paidē atklāto Latvijas sauso celtniecības materiālu ražotāja “Sakret” rūpnīcu, kas ir pirmā līdz šim lielākā Latvijas investīcija Igaunijas ekonomikā un lielākais sauso celtniecības maisījumu ražotājs Baltijas valstīs. Tas ir arī labs atvērtā tirgus paraugs.

Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks, ka mums ir labas perspektīvas attiecību attīstībai. Latvijas uzņēmēju sadarbības intereses Igaunijā apliecina mūsu biznesa delegācijas sastāvs, kurā pārstāvēti Latvijas uzņēmumi no informācijas tehnoloģiju, mašīnbūves un metālapstrādes, pārtikas, būvniecības un nekustamā īpašuma nozarēm, finanšu un juridisko pakalpojumu sfēras, transporta un loģistikas, izglītības un tūrisma nozarēm. Apsveicami, ka interešu jomas ir stratēģiski svarīgas un diversificētas.

Tāpat, raugoties nākotnē, saredzu lielisku potenciālu sadarbības attīstībai tūrismā. Visas pasaules tūristi Baltijas valstis redz kā labu to ceļojumu galamērķi. Parasti viņi vēlas redzēt visas trīs valstis, jo mēs esam tik dažādi un tajā pašā laikā tik interesanti tūristiem, kuriem nedēļas laikā iespējams aplūkot Baltijas jūru un iepazīt mūsu triju valstu kultūru. Attīstot lidostas “Rīga” infrastruktūru, šobrīd no tās var ērti nokļūt dažādās Eiropas, Āzijas un Āfrikas pilsētās. Tādēļ aicinu arī mūsu igauņu partnerus izmantot Rīgu kā reģiona lidostu, līdzīgi kā es tikai pirms dažām dienām sazinājos ar Latvijas žurnālistiem Rīgā ar “Skype” interneta videozvana palīdzību no Strasbūras. Mums ir jālepojas ar savu kaimiņu veiksmēm un jāatbalsta savi kaimiņi vienmēr, kad mums veicas.

Runājot par augstajām tehnoloģijām, uzskatu, ka, ņemot vērā zinātniski tehnisko potenciālu un mūsu valstu pieredzi, būtu aktuāli izskatīt iespēju sadarboties uz inovācijām balstītu projektu izstrādē. Pasaulē augstu tiek vērtēta uz zināšanām balstīta ekonomika, un inovatīvā darbība ir viens no zināšanu virzītās ekonomikas galvenajiem dzinējspēkiem. Es vienmēr uzsveru, ka mūsu resursi – koksne, jūra, ūdens, dažiem arī naftas krājumi – ir ierobežotā apjomā un mums ir pieejams tikai viens neierobežots resurss, un tās ir mūsu intelektuālās spējas. Neesot lielām valstīm, mums tiešām ir jāstrādā kopā, lai attīstītu mūsu valstu intelektuālo un zinātnisko potenciālu.

Dāmas un kungi!

Uzskatu, ka šī valstsvizīte dos jaunu impulsu Latvijas un Igaunijas ekonomisko attiecību attīstībā, veicinās ilgtspējīgu sadarbību un būs veiksmīgs atskaites punkts abpusēji izdevīgu projektu īstenošanā.

Novēlu jums produktīvas tikšanās un vērtīgu pieredzes apmaiņu! Bet pats būtiskākais ir tas, ka mēs esam draudzīgas un progresīvas valstis, kas savā starpā aktīvi sadarbojas. Es jums novēlu veiksmi biznesā un lielu peļņu, jo bez tās nav iedomājams patiess bizness. Veiksmi!