Par maksājumu kavējumu problēmas risināšanu

Neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem pēdējos gados, ES komercdarījumos starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm joprojām sastopami maksājumu kavējumi. Tas kavē uzņēmējdarbības attīstību un pat var izraisīt tādu uzņēmumu bankrotu, kas citādi būtu dzīvotspējīgi, īpaši ja tie ir mazie vai vidējie uzņēmumi (MVU). Diemžēl līdz šim publisko iestāžu attieksme pret maksājumiem vienmēr nav bijusi priekšzīmīga. Tāpēc pašreizējos krīzes apstākļos vairākas dalībvalstis šo jautājumu sākušas risināt valsts līmenī.

Pamatojoties uz Mazās uzņēmējdarbības aktā izteikto apņemšanos, Komisija 8.aprīlī nāca klajā ar jaunu pieeju, lai risinātu maksājumu kavējumu problēmu, un ierosina būtiskus grozījumus 2000.gada maksājumu kavējumu direktīvā. Komisija ierosina publiskām iestādēm rādīt paraugu, piemērojot vispārīgu noteikumu, proti, maksājot rēķinus 30 dienu laikā. Vienlaikus pati Komisija apņemas paātrināt preču un pakalpojumu apmaksu, lai pilnībā ievērotu rēķinu apmaksas mērķus, dažos gadījumos maksājot pirms likumā noteiktā termiņa.

Par uzņēmējdarbību un rūpniecību atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens norādīja: “Publisku iestāžu maksājumu kavējumi vairs nav pieņemami. Šodien publiskotajā priekšlikumā paredzēti svarīgi stimuli pašreizējās ekonomikas krīzes pārvarēšanai, palīdzot novērst turpmākus bankrotus un uzlabojot uzņēmumu naudas plūsmu, lai stiprinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju ilgtermiņā.”

Ierosinātie grozījumi atspoguļo savlaicīgu maksājumu nozīmi uzņēmumiem, jo īpaši MVU:

• piemērojot vispārīgu noteikumu, publiskām iestādēm jāsedz rēķini 30 dienu laikā, citādi tām jāmaksā procenti, kompensācija par piedziņas izmaksām un vienotas likmes kompensācija 5% apmērā no parāda, ko sāk piemērot no pirmās kavējuma dienas. Pienācīgi pamatotos gadījumos maksājuma termiņu var pagarināt;

• uzņēmumu savstarpējās attiecībās ievēros līgumslēgšanas brīvību, taču maksājuma kavējuma gadījumā uzņēmumi varēs pieprasīt kavējuma procentus un kompensāciju par piedziņas izmaksām;

• redzami netaisniem līgumiem piemērojamos noteikumus padara stingrākus.

Šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot Eiropas uzņēmumu naudas plūsmu, jo tā ir īpaši svarīga ekonomikas lejupslīdes laikā. Priekšlikuma mērķis ir arī sekmēt iekšējā tirgus netraucētu darbību, likvidējot šķēršļus pārrobežu komercdarījumiem.

To panāks, nodrošinot kreditorus ar instrumentiem, kas tiem ļauj pilnīgi un efektīvi īstenot viņu tiesības maksājumu kavējumu gadījumā un publiskām iestādēm piemērot iedarbīgus pasākumus, lai tās nekavētu maksājumus.